Ja 421: Gaṅgamālajātakavaṇṇanā

Aṅgārajātā ti idaṁ satthā jetavane viharanto uposathakammaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi satthā uposathike upāsake āmantetvā: “Upāsakā sādhurūpaṁ vo kataṁ uposathaṁ upavasantehi, dānaṁ dātabbaṁ, sīlaṁ rakkhitabbaṁ, kodho na kātabbo, mettā bhāvetabbā, uposathavāso vasitabbo, porāṇakapaṇḍitā hi ekaṁ upaḍḍhuposathakammaṁ nissāya mahāyasaṁ labhiṁsū” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente tasmiṁ nagare suciparivāro nāma seṭṭhi ahosi asītikoṭidhanavibhavo dānādipuññābhirato. Tassa puttadārā pi parijano pi antamaso tasmiṁ ghare vacchapālakā pi sabbe māsassa cha divase uposathaṁ upavasanti. Tadā bodhisatto ekasmiṁ daliddakule nibbattitvā bhatiṁ katvā kicchena jīvati. So: “Bhatiṁ karissāmī” ti tassa gehaṁ gantvā vanditvā ekamantaṁ ṭhito: “Kiṁ āgatosī” ti vutte: “Tumhākaṁ gehe bhatiyā kammakaraṇatthan”-ti āha. Seṭṭhi aññesaṁ bhatikānaṁ āgatadivase yeva: “Imasmiṁ gehe kammaṁ karontā sīlaṁ rakkhanti, sīlaṁ rakkhituṁ sakkontā kammaṁ karothā” ti vadati, bodhisattassa pana sīlarakkhaṇaācikkhaṇe saññaṁ akatvā: “Sādhu {3.445}, tāta, attano bhatiṁ jānitvā kammaṁ karohī” ti āha. So tato paṭṭhāya suvaco hutvā uraṁ datvā attano kilamathaṁ agaṇetvā tassa sabbakiccāni karoti, pāto va kammantaṁ gantvā sāyaṁ āgacchati.

Athekadivasaṁ nagare chaṇaṁ ghosesuṁ. Mahāseṭṭhi dāsiṁ āmantetvā: “Ajjuposathadivaso, gehe kammakarānaṁ pāto va bhattaṁ pacitvā dehi, kālasseva bhuñjitvā uposathikā bhavissantī” ti āha. Bodhisatto kālasseva uṭṭhāya kammantaṁ agamāsi, “ajjuposathiko bhaveyyāsī” ti tassa koci nārocesi. Sesakammakarā pāto va bhuñjitvā uposathikāva ahesuṁ. Seṭṭhi pi saputtadāro saparijano uposathaṁ adhiṭṭhahi, sabbe pi uposathikā attano attano vasanaṭṭhānaṁ gantvā sīlaṁ āvajjentā nisīdiṁsu. Bodhisatto sakaladivasaṁ kammaṁ katvā sūriyatthaṅgamanavelāya āgato. Athassa bhattakārikā hatthadhovanaṁ datvā pātiyaṁ bhattaṁ vaḍḍhetvā upanāmesi. Bodhisatto: “Aññesu divasesu imāya velāya mahāsaddo hoti, ajja kahaṁ gatā” ti pucchi. “Sabbe uposathaṁ samādiyitvā attano attano vasanaṭṭhānāni gatā” ti. Taṁ sutvā bodhisatto cintesi: “Ettakānaṁ sīlavantānaṁ antare ahaṁ eko dussīlo hutvā na vasissāmi, idāni uposathaṅgesu adhiṭṭhitesu hoti nu kho uposathakammaṁ, no” ti. So gantvā seṭṭhiṁ pucchi. Atha naṁ seṭṭhi: “Tāta pāto va anadhiṭṭhitattā sakalaṁ uposathakammaṁ na hoti, upaḍḍhuposathakammaṁ pana hotī” ti āha.

So: “Ettakam-pi hotū” ti seṭṭhissa santike samādinnasīlo hutvā uposathakammaṁ adhiṭṭhāya attano vasanokāsaṁ pavisitvā sīlaṁ āvajjento nipajji. Athassa sakaladivasaṁ nirāhāratāya pacchimayāmasamanantare satthakavātā samuṭṭhahiṁsu. Seṭṭhinā nānāvidhāni bhesajjāni āharitvā: “Bhuñjā” ti vuccamāno pi: “Uposathaṁ na bhindissāmi, jīvitapariyantikaṁ katvā samādiyin”-ti {3.446} āha. Balavavedanā uppajji, aruṇuggamanavelāya satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ nāsakkhi. Atha naṁ: “Idāni marissatī” ti nīharitvā: “Osārake nipajjāpesuṁ. Tasmiṁ khaṇe bārāṇasirājā rathavaragato mahantena parivārena nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto taṁ ṭhānaṁ sampāpuṇi. Bodhisatto tassa siriṁ oloketvā tasmiṁ lobhaṁ uppādetvā rajjaṁ patthesi. So cavitvā upaḍḍhuposathakammanissandena tassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Sā laddhagabbhaparihārā dasamāsaccayena puttaṁ vijāyi, “udayakumāro” tissa nāmaṁ akaṁsu. So vayappatto sabbasippesu nipphattiṁ pāpuṇi, jātissarañāṇena attano pubbakammaṁ saritvā: “Appakassa kammassa phalaṁ mama idan”-ti abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi. So pitu accayena rajjaṁ patvā pi attano mahantaṁ sirivibhavaṁ oloketvā tadeva udānaṁ udānesi.

Athekadivasaṁ nagare chaṇaṁ sajjayiṁsu, mahājano kīḷāpasuto ahosi. Tadā bārāṇasiyā uttaradvāravāsī eko bhatiko udakabhatiṁ katvā laddhaṁ aḍḍhamāsakaṁ pākāriṭṭhakāya antare ṭhapetvā bhatiṁ karonto dakkhiṇadvāraṁ patvā tattha udakabhatim-eva katvā jīvamānāya ekāya kapaṇitthiyā saddhiṁ saṁvāsaṁ kappesi. Sā taṁ āha: “sāmi, nagare chaṇo vattati, sace te kiñci atthi, mayam-pi kīḷeyyāmā” ti? “Āma, atthī” ti. “Kittakaṁ, sāmī” ti? “Aḍḍhamāsako” ti. “Kahaṁ so” ti? “Uttaradvāre iṭṭhakabbhantare ṭhapitoti ito me dvādasayojanantare nidhānaṁ, tava pana hatthe kiñci atthī” ti? “Āma, atthī” ti. “Kittakan”-ti? “Aḍḍhamāsakovā” ti. “Iti tava aḍḍhamāsako, mama aḍḍhamāsakoti māsako va hoti, tato ekena koṭṭhāsena mālaṁ, ekena koṭṭhāsena gandhaṁ, ekena koṭṭhāsena suraṁ gahetvā kīḷissāma, gaccha tayā ṭhapitaṁ aḍḍhamāsakaṁ {3.447} āharā” ti. So: “Bhariyāya me santikā kathā laddhā” ti haṭṭhatuṭṭho: “Bhadde, mā cintayi, āharissāmi nan”-ti vatvā pakkāmi. Nāgabalo bhatiko cha yojanāni atikkamma majjhanhikasamaye vītaccikaṅgārasanthataṁ viya uṇhaṁ vālukaṁ maddanto dhanalobhena haṭṭhapahaṭṭho kasāvarattanivāsano kaṇṇe tālapaṇṇaṁ piḷandhitvā ekena āyogavattena gītaṁ gāyanto rājaṅgaṇena pāyāsi.

Udayarājā sīhapañjaraṁ vivaritvā ṭhito taṁ tathā gacchantaṁ disvā: “Kiṁ nu kho esa evarūpaṁ vātātapaṁ agaṇetvā haṭṭhatuṭṭho gāyanto gacchati, pucchissāmi nan”-ti cintetvā pakkosanatthāya ekaṁ purisaṁ pahiṇi. Tena gantvā: “Rājā taṁ pakkosatī” ti vutte: “Rājā mayhaṁ kiṁ hoti, nāhaṁ rājānaṁ jānāmī” ti vatvā balakkārena nīto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha naṁ rājā pucchanto dve gāthā abhāsi:

1. Aṅgārajātā pathavī, kukkuḷānugatā mahī,
Atha gāyasi vattāni, na taṁ tapati ātapo.

2. Uddhaṁ tapati ādicco, adho tapati vālukā,
Atha gāyasi vattāni, na taṁ tapati ātapo ti.

Tattha aṅgārajātā ti bho purisa, ayaṁ pathavī vītaccikaṅgārā viya uṇhajātā. Kukkuḷānugatā ti ādittachārikasaṅkhātena kukkuḷena viya uṇhavālukāya anugatā. Vattānī ti āyogavattāni āropetvā gītaṁ gāyasīti.

So rañño kathaṁ sutvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Na maṁ tapati ātapo, ātapā tapayanti maṁ,
Atthā hi vividhā rāja, te tapanti na ātapo ti.

Tattha ātapā ti vatthukāmakilesakāmā. Purisañhi te abhitapanti, tasmā: “Ātapā” ti vuttā. Atthā hi vividhāti, mahārāja, mayhaṁ vatthukāmakilesakāme nissāya kattabbā nānākiccasaṅkhātā vividhā atthā atthi, te maṁ tapanti, na ātapoti.

Atha {3.448} naṁ rājā: “Ko nāma te attho” ti pucchi. So āha: “Ahaṁ, deva, dakkhiṇadvāre kapaṇitthiyā saddhiṁ saṁvāsaṁ kappesiṁ, sā maṁ ‘chaṇaṁ kīḷissāma, atthi te kiñci hatthe’ ti pucchi, atha naṁ ahaṁ ‘mama nidhānaṁ uttaradvāre pākārantare ṭhapitan’-ti avacaṁ, sā ‘gaccha taṁ āhara, ubho pi kīḷissāmā’ ti maṁ pahiṇi, sā me tassā kathā hadayaṁ na vijahati, taṁ maṁ anussarantaṁ kāmatapo tapati, ayaṁ me, deva, attho” ti. Atha: “Evarūpaṁ vātātapaṁ agaṇetvā kiṁ te tussanakāraṇaṁ, yena gāyanto gacchasī” ti? “Deva, taṁ nidhānaṁ āharitvā ‘tāya saddhiṁ abhiramissāmī’ ti iminā kāraṇena tuṭṭho gāyāmī” ti. “Kiṁ pana te, bho purisa, uttaradvāre ṭhapitanidhānaṁ satasahassamattaṁ atthī” ti? “Natthi, devā” ti. Rājā: “Tena hi paññāsa sahassāni, cattālīsa, tiṁsa, vīsa, dasa, sahassaṁ, pañca satāni, cattāri, tīṇi, dve, ekaṁ, sataṁ, paññāsaṁ, cattālīsaṁ, tiṁsaṁ, vīsaṁ, dasa, pañca, cattāri, tayo, dve, eko kahāpaṇo, aḍḍho, pādo, cattāro māsakā, tayo, dve, eko māsako” ti pucchi. Sabbaṁ paṭikkhipitvā: “Aḍḍhamāsako” ti vutto: “Āma, deva, ettakaṁ mayhaṁ dhanaṁ, taṁ āharitvā tāya saddhiṁ abhiramissāmīti gacchāmi, tāya pītiyā tena somanassena na maṁ esa vātātapo tapatī” ti āha.

Atha naṁ rājā: “Bho purisa, evarūpe ātape tattha mā gami, ahaṁ te aḍḍhamāsakaṁ dassāmī” ti āha. “Deva, ahaṁ tumhākaṁ kathāya ṭhatvā tañca gaṇhissāmi, itarañca dhanaṁ na nāsessāmi, mama gamanaṁ ahāpetvā tam-pi gahessāmī” ti. “Bho purisa, nivatta, māsakaṁ te dassāmi, dve māsakehi evaṁ vaḍḍhetvā koṭiṁ koṭisataṁ aparimitaṁ dhanaṁ dassāmi, nivattā” ti vuttepi: “Deva, taṁ gahetvā itaram-pi gaṇhissāmi”icceva āha. Tato seṭṭhiṭṭhānādīhi ṭhānantarehi palobhito yāva uparajjā tatheva vatvā: “Upaḍḍharajjaṁ {3.449} te dassāmi, nivattā” ti vutte sampaṭicchi. Rājā: “Gacchatha mama sahāyassa kesamassuṁ kāretvā nhāpetvā alaṅkaritvā ānetha nan”-ti amacce āṇāpesi. Amaccā tathā akaṁsu. Rājā rajjaṁ dvidhā bhinditvā tassa upaḍḍharajjaṁ adāsi. “So pana taṁ gahetvā pi aḍḍhamāsakapemena uttarapassaṁ gatoyevā” ti vadanti. So aḍḍhamāsakarājā nāma ahosi. Te samaggā sammodamānā rajjaṁ kārentā ekadivasaṁ uyyānaṁ gamiṁsu. Tattha kīḷitvā udayarājā aḍḍhamāsakarañño aṅke sīsaṁ katvā nipajji. Tasmiṁ niddaṁ okkante parivāramanussā kīḷānubhavanavasena tattha tattha agamaṁsu.

Aḍḍhamāsakarājā: “Kiṁ me niccakālaṁ upaḍḍharajjena, imaṁ māretvā aham-eva sakalarajjaṁ kāressāmī” ti khaggaṁ abbāhitvā: “Paharissāmi nan”-ti cintetvā puna: “Ayaṁ rājā maṁ daliddakapaṇaṁ manussaṁ attanā samānaṁ katvā mahante issariye patiṭṭhapesi, evarūpaṁ nāma yasadāyakaṁ māretvā rajjaṁ kāressāmīti mama icchā uppannā, ayuttaṁ vata me kamman”-ti satiṁ paṭilabhitvā asiṁ pavesesi. Athassa dutiyam-pi tatiyam-pi tatheva cittaṁ uppajji. Tato cintesi: “Idaṁ cittaṁ punappunaṁ uppajjamānaṁ maṁ pāpakamme niyojeyyā” ti. So asiṁ bhūmiyaṁ khipitvā rājānaṁ uṭṭhāpetvā: “Khamāhi me, devā” ti pādesu pati. “Nanu samma, tava mamantare doso natthī” ti? “Atthi, mahārāja, ahaṁ idaṁ nāma akāsin”-ti. “Tena hi samma, khamāmi te, icchanto pana rajjaṁ kārehi, ahaṁ uparājā hutvā taṁ upaṭṭhahissāmī” ti. So: “Na me, deva, rajjena attho, ayañhi taṇhā maṁ apāyesu nibbattāpessati, tava rajjaṁ tvam-eva gaṇha, ahaṁ pabbajissāmi, diṭṭhaṁ me kāmassa mūlaṁ, ayañhi saṅkappena vaḍḍhati, na dāni {3.450} naṁ tato paṭṭhāya saṅkappessāmī” ti udānento catutthaṁ gāthamāha.

4. Addasaṁ kāma te mūlaṁ, saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṁ saṅkappayissāmi, evaṁ kāma na hehisī ti.

Tattha evan-ti evaṁ mamantare. Na hehisī ti na uppajjissasīti.

Evañca pana vatvā puna kāmesu anuyuñjantassa mahājanassa dhammaṁ desento pañcamaṁ gāthamāha.

5. Appā pi kāmā na alaṁ, bahūhi pi na tappati,
Ahahā bālalapanā, parivajjetha jaggato ti.

Tattha ahahā ti saṁvegadīpanaṁ. Jaggato ti jagganto. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, imassa mahājanassa appakā pi vatthukāmakilesakāmā na alaṁ pariyattāva, bahūhi pi ca tehi na tappateva, “aho ime mama rūpā mama saddā” ti lapanato bālalapanā kāmā, ime vipassanaṁ vaḍḍhetvā bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogamanuyutto jagganto kulaputto parivajjetha, pariññāpahānābhisamayehi abhisametvā pajaheyyāti.

Evaṁ so mahājanassa dhammaṁ desetvā udayarājānaṁ rajjaṁ paṭicchāpetvā mahājanaṁ assumukhaṁ rodamānaṁ pahāya himavantaṁ pavisitvā pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattetvā vihāsi. Tassa pabbajitakāle rājā taṁ udānaṁ sakalaṁ katvā udānento chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Appassa kammassa phalaṁ mamedaṁ, udayo ajjhāgamā mahattapattaṁ,
Suladdhalābho vata māṇavassa, yo pabbajī kāmarāgaṁ pahāyā ti.

Tattha udayo ti attānaṁ sandhāya vadati. Mahattapattan-ti mahantabhāvappattaṁ vipulaṁ issariyaṁ ajjhāgamā. Māṇavassā ti sattassa mayhaṁ sahāyassa suladdhalābho, yo kāmarāgaṁ pahāya pabbajitoti adhippāyenevamāha.

Imissā {3.451} pana gāthāya na koci atthaṁ jānāti. Atha naṁ ekadivasaṁ aggamahesī gāthāya atthaṁ pucchi, rājā na kathesi. Eko panassa gaṅgamālo nāma maṅgalanhāpito, so rañño massuṁ karonto paṭhamaṁ khuraparikammaṁ katvā pacchā saṇḍāsena lomāni gaṇhāti, rañño ca khuraparikammakāle sukhaṁ hoti, lomaharaṇakāle dukkhaṁ. So paṭhamaṁ tassa varaṁ dātukāmo hoti, pacchā sīsacchedanamākaṅkhati. Athekadivasaṁ: “Bhadde, amhākaṁ gaṅgamālakappako bālo” ti deviyā tamatthaṁ ārocetvā: “Ki pana, deva, kātuṁ vaṭṭatī” ti vutte: “Paṭhamaṁ saṇḍāsena lomāni gahetvā pacchā khuraparikamman”-ti āha. Sā taṁ kappakaṁ pakkosāpetvā: “Tāta, idāni rañño massukaraṇadivase paṭhamaṁ lomāni gahetvā pacchā khuraparikammaṁ kareyyāsi, raññā ca ‘varaṁ gaṇhāhī’ ti vutte ‘aññena, deva, me attho natthi, tumhākaṁ udānagāthāya atthaṁ ācikkhathā’ ti vadeyyāsi, ahaṁ te bahuṁ dhanaṁ dassāmī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā massukaraṇadivase paṭhamaṁ saṇḍāsaṁ gaṇhi. “Kiṁ, bhaṇe gaṅgamāla, apubbaṁ te karaṇan”-ti raññā vutte: “Deva, kappakā nāma apubbam-pi karontī” ti vatvā paṭhamaṁ lomāni gahetvā pacchā khuraparikammaṁ akāsi. Rājā: “Varaṁ gaṇhāhī” ti āha. “Deva, aññena me attho natthi, tumhākaṁ udānagāthāya atthaṁ kathethā” ti. Rājā attano daliddakāle kataṁ kathetuṁ lajjanto: “Tāta, iminā te varena ko attho, aññaṁ gaṇhāhī” ti āha. “Etam-eva dehi, devā” ti. So musāvādabhayena: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā kummāsapiṇḍijātake (Ja. 415) vuttanayeneva sabbaṁ saṁvidahāpetvā ratanapallaṅke nisīditvā: “Ahaṁ gaṅgamāla, purimabhave imasmiṁ yeva nagare” ti sabbaṁ purimakiriyaṁ ācikkhitvā: “Iminā kāraṇena upaḍḍhagāthaṁ, ‘sahāyo pana me pabbajito, ahaṁ pamatto hutvā rajjam-eva kāremī’ ti iminā kāraṇena {3.452} pacchā upaḍḍhagāthaṁ vadāmī” ti udānassa atthaṁ kathesi.

Taṁ sutvā kappako: “Upaḍḍhuposathakammena kira raññā ayaṁ sampatti laddhā, kusalaṁ nāma kātabbam-eva, yaṁnūnāhaṁ pabbajitvā attano patiṭṭhaṁ kareyyan”-ti cintetvā ñātibhogaparivaṭṭaṁ pahāya rājānaṁ pabbajjaṁ anujānāpetvā himavantaṁ gantvā isipabbajjaṁ pabbajitvā tilakkhaṇaṁ āropento vipassanaṁ vaḍḍhetvā paccekabodhiṁ patvā iddhiyā nibbattapattacīvaradharo gandhamādanapabbate pañcachabbassāni vasitvā: “Bārāṇasirājānaṁ olokessāmī” ti ākāsenāgantvā uyyāne maṅgalasilāyaṁ nisīdi. Uyyānapālo sañjānitvā gantvā rañño ārocesi: “Deva, gaṅgamālo paccekabuddho hutvā ākāsenāgantvā uyyāne nisinno” ti. Rājā taṁ sutvā: “Paccekabuddhaṁ vandissāmī” ti vegena nikkhami. Rājamātā ca puttena saddhiṁ yeva nikkhami. Rājā uyyānaṁ pavisitvā taṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi saddhiṁ parisāya. So raññā saddhiṁ paṭisanthāraṁ karonto: “Kiṁ, brahmadatta, appamattosi, dhammena rajjaṁ kāresi, dānādīni puññāni karosī” ti rājānaṁ kulanāmena ālapitvā paṭisanthāraṁ karoti. Taṁ sutvā rañño mātā: “Ayaṁ hīnajacco malamajjako nhāpitaputto attānaṁ na jānāti, mama puttaṁ pathavissaraṁ jātikhattiyaṁ ‘brahmadattā’ ti nāmenālapatī” ti kujjhitvā sattamaṁ gāthamāha.

7. Tapasā pajahanti pāpakammaṁ, tapasā nhāpitakumbhakārabhāvaṁ,
Tapasā abhibhuyya gaṅgamāla, nāmenālapasajja brahmadattā ti.

Tassattho: ime tāva sattā tapasā attanā katena tapoguṇena pāpakammaṁ jahanti, kiṁ panete tapasā nhāpitakumbhakārabhāvam-pi jahanti, yaṁ tvaṁ gaṅgamāla, attano tapasā abhibhuyya mama puttaṁ brahmadattaṁ nāmenālapasi, patirūpaṁ nu te etanti?

Rājā {3.453} mātaraṁ vāretvā paccekabuddhassa guṇaṁ pakāsento aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Sandiṭṭhikam-eva amma passatha, khantīsoraccassa ayaṁ vipāko,
Yo sabbajanassa vanditohu, taṁ vandāma sarājikā samaccā ti.

Tattha khantīsoraccassā ti adhivāsanakhantiyā ca soraccassa ca. Taṁ vandāmā ti taṁ idāni mayaṁ sarājikā samaccā sabbe vandāma, passatha amma, khantīsoraccānaṁ vipākanti.

Raññā mātari vāritāya sesamahājano uṭṭhahitvā: “Ayuttaṁ vata, deva, evarūpassa hīnajaccassa tumhe nāmenālapanan”-ti āha. Rājā mahājanam-pi paṭibāhitvā tassa guṇakathaṁ kathetuṁ osānagāthamāha.

9. Mā kiñci avacuttha gaṅgamālaṁ, muninaṁ monapathesu sikkhamānaṁ,
Eso hi atari aṇṇavaṁ, yaṁ taritvā caranti vītasokā ti.

Tattha muninan-ti agārikānagārikasekkhāsekkhapaccekamunīsu paccekamuniṁ. Monapathesu sikkhamānan-ti pubbabhāgapaṭipadābodhipakkhiyadhammasaṅkhātesu monapathesu sikkhamānaṁ. Aṇṇavan-ti saṁsāramahāsamuddaṁ.

Evañca pana vatvā rājā paccekabuddhaṁ vanditvā: “Bhante, mayhaṁ mātu khamathā” ti āha. “Khamāmi, mahārājā” ti. Rājaparisā pi naṁ khamāpesi. Rājā attānaṁ nissāya vasanatthāya paṭiññaṁ yāci. Paccekabuddho pana paṭiññaṁ adatvā sarājikāya parisāya passantiyāva ākāse ṭhatvā rañño ovādaṁ datvā gandhamādanam-eva gato.

Satthā {3.454} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evañca upāsakā uposathavāso nāma vasitabbayuttako” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā paccekabuddho parinibbāyi, aḍḍhamāsakarājā ānando ahosi, rañño mātā mahāmāyā, aggamahesī rāhulamātā, udayarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Gaṅgamālajātakavaṇṇanā pañcamā