Ja 422: Cetiyajātakavaṇṇanā

Dhammo have hato hantī ti idaṁ satthā jetavane viharanto devadattassa pathavipavesanaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi divase bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, devadatto musāvādaṁ katvā pathaviṁ paviṭṭho avīciparāyaṇo jāto” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi pathaviṁ paviṭṭhoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte paṭhamakappe mahāsammato nāma rājā asaṅkhyeyyāyuko ahosi. Tassa putto rojo nāma, tassa putto vararojo nāma, tassa putto kalyāṇo nāma, kalyāṇassa putto varakalyāṇo nāma, varakalyāṇassa putto uposatho nāma, uposathassa putto varauposatho nāma, varauposathassa putto mandhātā nāma, mandhātussa putto varamandhātā nāma, varamandhātussa putto varo nāma, varassa putto upavaro nāma ahosi, uparivaroti pi tasseva nāmaṁ. So cetiyaraṭṭhe sotthiyanagare rajjaṁ kāresi, catūhi rājiddhīhi samannāgato ahosi uparicaro ākāsagāmī, cattāro naṁ devaputtā catūsu disāsu khaggahatthā rakkhanti, kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho. Tassa kapilo nāma brāhmaṇo purohito ahosi. Kapilabrāhmaṇassa pana kaniṭṭho korakalambo nāma raññā saddhiṁ ekācariyakule uggahitasippo bālasahāyo. So tassa kumārakāle yeva: “Ahaṁ rajjaṁ patvā tuyhaṁ {3.455} purohitaṭṭhānaṁ dassāmī” ti paṭijāni. So rajjaṁ patvā pitu purohitaṁ kapilabrāhmaṇaṁ purohitaṭṭhānato cāvetuṁ nāsakkhi. Purohite pana attano upaṭṭhānaṁ āgacchante tasmiṁ gāravena apacitākāraṁ dassesi. Brāhmaṇo taṁ sallakkhetvā: “Rajjaṁ nāma samavayehi saddhiṁ suparihāraṁ hoti, ahaṁ rājānaṁ āpucchitvā pabbajissāmī” ti cintetvā: “Deva, ahaṁ mahallako, gehe kumārako atthi, taṁ purohitaṁ karohi, ahaṁ pabbajissāmī” ti rājānaṁ anujānāpetvā puttaṁ purohitaṭṭhāne ṭhapāpetvā rājuyyānaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattetvā puttaṁ nissāya tattheva vāsaṁ kappesi.

Korakalambo: “Ayaṁ pabbajanto pi na mayhaṁ ṭhānantaraṁ dāpesī” ti bhātari āghātaṁ bandhitvā ekadivasaṁ sukhakathāya nisinnasamaye raññā: “Korakalamba kiṁ tvaṁ purohitaṭṭhānaṁ na karosī” ti vutte: “Āma, deva, na karomi, bhātā me karotī” ti āha. “Nanu te bhātā pabbajito” ti? “Āma pabbajito, ṭhānantaraṁ pana puttassa dāpesī” ti. “Tena hi tvaṁ karohī” ti? “Deva, paveṇiyā āgataṁ ṭhānantaraṁ mama bhātaraṁ apanetvā na sakkā mayā kātun”-ti. “Evaṁ sante ahaṁ taṁ mahallakaṁ katvā bhātaraṁ te kaniṭṭhaṁ karissāmī” ti. “Kathaṁ, devā” ti? “Musāvādaṁ katvā” ti. “Kiṁ deva, na jānātha, yadā mama bhātā mahantena abbhutadhammena samannāgato vijjādharo, so abbhutadhammena tumhe vañcessati, cattāro devaputte antarahite viya karissati, kāyato ca mukhato ca sugandhaṁ duggandhaṁ viya karissati, tumhe ākāsā otāretvā bhūmiyaṁ ṭhite viya karissati, tumhe pathaviṁ pavisantā viya bhavissatha, tadā tumhākaṁ kathāya patiṭṭhātuṁ na sakkhissathā” ti. “Tvaṁ evaṁ saññaṁ mā kari, ahaṁ kātuṁ sakkhissāmī” ti. “Kadā karissatha, devā” ti? “Ito {3.456} sattame divase” ti. Sā kathā sakalanagare pākaṭā ahosi. “Rājā kira musāvādaṁ katvā mahallakaṁ khuddakaṁ, khuddakaṁ mahallakaṁ karissati, ṭhānantaraṁ khuddakassa dāpessati, kīdiso nu kho musāvādo nāma, kiṁ nīlako, udāhu pītakādīsu aññataravaṇṇo” ti evaṁ mahājanassa vitakko udapādi. Tadā kira lokassa saccavādīkālo, “musāvādo nāma evarūpo” ti na jānanti.

Purohitaputto pi taṁ kathaṁ sutvā pitu santikaṁ gantvā kathesi: “Tāta, rājā kira musāvādaṁ katvā tumhe khuddake katvā amhākaṁ ṭhānantaraṁ mama cūḷapitussa dassatī” ti. “Tāta, rājā musāvādaṁ katvā pi amhākaṁ ṭhānantaraṁ harituṁ na sakkhissati. Kataradivase pana karissatī” ti? “Ito kira sattame divase” ti. “Tena hi tadā mayhaṁ āroceyyāsī” ti. Sattame divase mahājanā: “Musāvādaṁ passissāmā” ti rājaṅgaṇe sannipatitvā mañcātimañce bandhitvā aṭṭhaṁsu. Kumāro gantvā pitu ārocesi. Rājā alaṅkatapaṭiyatto nikkhamma mahājanamajjhe rājaṅgaṇe ākāse aṭṭhāsi. Tāpaso ākāsenāgantvā rañño purato nisīdanacammaṁ attharitvā ākāse pallaṅkena nisīditvā: “Saccaṁ kira tvaṁ mahārāja, musāvādaṁ katvā khuddakaṁ mahallakaṁ katvā tassa ṭhānantaraṁ dātukāmosī” ti? “Āma ācariya, evaṁ me kathitan”-ti. Atha naṁ so ovadanto: “Mahārāja, musāvādo nāma bhāriyo guṇaparidhaṁsako catūsu apāyesu nibbattāpeti. Rājā nāma musāvādaṁ karonto dhammaṁ hanati, so dhammaṁ hanitvā sayam-eva haññatī” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Dhammo have hato hanti, nāhato hanti kiñcanaṁ,
Tasmā hi dhammaṁ na hane, mā tvaṁ dhammo hato hanī ti.

Tattha {3.457} dhammo ti jeṭṭhāpacāyanadhammo idhādhippeto.

Atha naṁ uttari pi ovadanto: “Sace, mahārāja, musāvādaṁ karissasi, catasso iddhiyo antaradhāyissantī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Alikaṁ bhāsamānassa, apakkamanti devatā,
Pūtikañca mukhaṁ vāti, sakaṭṭhānā ca dhaṁsati,
Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare ti.

Tattha apakkamanti devatā ti mahārāja, sace alikaṁ bhaṇissasi, cattāro devaputtā ārakkhaṁ chaḍḍetvā antaradhāyissantīti adhippāyenetaṁ vadati. Pūtikañca mukhaṁ vātī ti mukhañca te kāyo ca ubho pūtigandhaṁ vāyissantīti sandhāyāha. Sakaṭṭhānā ca dhaṁsatī ti ākāsato bhassitvā pathaviṁ pavisissasīti dīpento evamāha.

Taṁ sutvā rājā bhīto korakalambaṁ olokesi. Atha naṁ so: “Mā bhāyi, mahārāja, nanu mayā paṭhamam-eva tumhākaṁ etaṁ kathitan”-ti āha. Rājā kapilassa vacanaṁ sutvā pi anādiyitvā attanā kathitam-eva purato karonto: “Tvaṁsi, bhante, kaniṭṭho, korakalambo jeṭṭho” ti āha. Athassa saha musāvādena cattāro devaputtā: “Tādisassa musāvādino ārakkhaṁ na gaṇhissāmā” ti khagge pādamūle chaḍḍetvā antaradhāyiṁsu, mukhaṁ bhinnakukkuṭaṇḍapūti viya, kāyo vivaṭavaccakuṭī viya duggandhaṁ vāyi, ākāsato bhassitvā pathaviyaṁ patiṭṭhahi, catasso pi iddhiyo parihāyiṁsu. Atha naṁ mahāpurohito: “Mā bhāyi, mahārāja, sace saccaṁ bhaṇissasi, sabbaṁ te pākatikaṁ karissāmī” ti vatvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure,
Musā ce bhāsase rāja, bhūmiyaṁ tiṭṭha cetiyā ti.

Tattha {3.458} bhūmiyaṁ tiṭṭhā ti bhūmiyaṁ yeva patiṭṭha, puna ākāsaṁ laṅghituṁ na sakkhissasī ti attho.

So: “Passa, mahārāja, paṭhamaṁ musāvādeneva te catasso iddhiyo antarahitā, sallakkhehi, idāni pi sakkā pākatikaṁ kātun”-ti vutto pi: “Evaṁ vatvā tumhe maṁ vañcetukāmā” ti dutiyam-pi musāvādaṁ bhaṇitvā yāva gopphakā pathaviṁ pāvisi. Atha naṁ puna pi brāhmaṇo: “Sallakkhehi, mahārāja, idāni pi sakkā pākatikaṁ kātun”-ti vatvā catutthaṁ gāthamāha.

4. Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati,
Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare ti.

Tattha tassā ti yo jānanto pucchitaṁ pañhaṁ musāvādaṁ katvā aññathā byākaroti, tassa rañño vijite devo yuttakāle avassitvā akāle vassatī ti attho.

Atha naṁ puna pi musāvādaphalena yāva jaṅghā pathaviṁ paviṭṭhaṁ: “Sallakkhehi, mahārājā” ti vatvā pañcamaṁ gāthamāha.

5. Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure,
Musā ce bhāsase rāja, bhūmiṁ pavisa cetiyā ti.

So tatiyampi: “Tvaṁsi, bhante, kaniṭṭho, jeṭṭho korakalambo” ti musāvādam-eva katvā yāva jāṇukā pathaviṁ pāvisi. Atha naṁ punapi: “Sallakkhehi, mahārājā” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

6. Jivhā tassa dvidhā hoti, uragasseva disampati,
Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare.

7. Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure,
Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiyā ti.

Imā dve gāthā vatvā: “Idāni sakkā pākatikaṁ kātun”-ti āha. Rājā tassa vacanaṁ sutvā pi anādiyitvā: “Tvaṁsi, bhante, kaniṭṭho, jeṭṭho korakalambo” ti catuttham-pi musāvādaṁ katvā {3.459} yāva kaṭito pathaviṁ pāvisi. Atha naṁ brāhmaṇo: “Sallakkhehi, mahārājā” ti vatvā puna dve gāthā abhāsi:

8. Jivhā tassa na bhavati, macchasseva disampati,
Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare.

9. Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure,
Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiyā ti.

Tattha macchassevā ti nibbattanibbattaṭṭhāne musāvādino macchassa viya kathanasamatthā jivhā na hoti, mūgo va hotī ti attho.

So pañcamampi: “Tvaṁsi kaniṭṭho, jeṭṭho korakalambo” ti musāvādaṁ katvā yāva nābhito pathaviṁ pāvisi. Atha naṁ brāhmaṇo punapi: “Sallakkhehi, mahārājā” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

10. Thiyo va tassa jāyanti, na pumā jāyare kule,
Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare.

11. Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure,
Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiyā ti.

Tattha thiyovā ti nibbattanibbattaṭṭhāne musāvādissa dhītaro va jāyanti, puttā na jāyantī ti attho.

Rājā tassa vacanaṁ anādiyitvā chaṭṭham-pi tatheva musāvādaṁ bhaṇitvā yāva thanā pathaviṁ pāvisi. Atha naṁ puna pi brāhmaṇo: “Sallakkhehi, mahārājā” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

12. Puttā tassa na bhavanti, pakkamanti disodisaṁ,
Yo jānaṁ pucchito pañhaṁ, aññathā naṁ viyākare.

13. Sace hi saccaṁ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure,
Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiyā ti.

Tattha pakkamantī ti sace musāvādissa puttā bhavanti, mātāpitūnaṁ anupakārā hutvā palāyantī ti attho.

So pāpamittasaṁsaggadosena tassa vacanaṁ anādiyitvā sattamam-pi tatheva musāvādaṁ akāsi. Athassa pathavī vivaraṁ adāsi, avīcito jālā uṭṭhahitvā gaṇhi.

14. Sa {3.460} rājā isinā satto, antalikkhacaro pure,
Pāvekkhi pathaviṁ cecco, hīnatto patva pariyāyaṁ.

15. Tasmā hi chandāgamanaṁ, nappasaṁsanti paṇḍitā,
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṁ saccūpasaṁhitan-ti.

Imā dve abhisambuddhagāthā honti.

Tattha sa rājā ti bhikkhave, so rājā cetiyo pubbe antalikkhacaro hutvā pacchā isinā abhisatto parihīnasabhāvo hutvā. Patva pariyāyan-ti attano kālapariyāyaṁ patvā pathaviṁ pāvisī ti attho. Tasmā ti yasmā cetiyarājā chandāgamanena avīciparāyaṇo jāto, tasmā. Aduṭṭhacitto ti chandādīhi adūsitacitto hutvā saccam-eva bhāseyya.

Mahājano: “Cetiyarājā isiṁ akkositvā musāvādaṁ katvā avīciṁ paviṭṭho” ti bhayappatto ahosi. Rañño pañca puttā āgantvā brāhmaṇassa pādesu patitvā: “Amhākaṁ avassayo hohī” ti vadiṁsu. Brāhmaṇo: “Tātā, tumhākaṁ pitā dhammaṁ nāsetvā musāvādaṁ katvā isiṁ akkositvā avīciṁ upapanno, dhammo nāmesa hato hanati, tumhehi na sakkā idha vasitun”-ti vatvā tesu sabbajeṭṭhakaṁ: “Ehi tvaṁ, tāta, pācīnadvārena nikkhamitvā ujukaṁ gacchanto sabbasetaṁ sattapatiṭṭhaṁ hatthiratanaṁ passissasi, tāya saññāya tattha nagaraṁ māpetvā vasa, taṁ nagaraṁ hatthipuraṁ nāma bhavissatī” ti āha. Dutiyaṁ āmantetvā: “Tvaṁ, tāta, dakkhiṇadvārena nikkhamitvā ujukam-eva gacchanto sabbasetaṁ assaratanaṁ passissasi, tāya saññāya tattha nagaraṁ māpetvā vasa, taṁ nagaraṁ assapuraṁ nāma bhavissatī” ti āha. Tatiyaṁ āmantetvā: “Tvaṁ, tāta, pacchimadvārena nikkhamitvā ujukam-eva gacchanto kesarasīhaṁ passissasi, tāya saññāya tattha nagaraṁ māpetvā vasa, taṁ nagaraṁ sīhapuraṁ nāma bhavissatī” ti āha. Catutthaṁ āmantetvā: “Tvaṁ, tāta, uttaradvārena nikkhamitvā ujukam-eva gacchanto sabbaratanamayaṁ cakkapañjaraṁ passissasi, tāya saññāya tattha {3.461} nagaraṁ māpetvā vasa, taṁ nagaraṁ uttarapañcālaṁ nāma bhavissatī” ti āha. Pañcamaṁ āmantetvā: “Tāta, tayā imasmiṁ ṭhāne vasituṁ na sakkā, imasmiṁ nagare mahāthūpaṁ katvā nikkhamitvā pacchimuttarāya disāya ujukam-eva gacchanto dve pabbate aññamaññaṁ paharitvā paharitvā daddarasaddaṁ karonte passissasi, tāya saññāya tattha nagaraṁ māpetvā vasa, taṁ nagaraṁ daddarapuraṁ nāma bhavissatī” ti āha. Te pañca pi janā tāya tāya saññāya gantvā tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne nagarāni māpetvā vasiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto musāvādaṁ katvā pathaviṁ paviṭṭho” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā cetiyarājā devadatto ahosi, kapilabrāhmaṇo pana aham-eva ahosin”-ti.

Cetiyajātakavaṇṇanā chaṭṭhā