Ja 423: Indriyajātakavaṇṇanā

Yo indriyānan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kireko kulaputto satthu dhammadesanaṁ sutvā: “Na sakkā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, niyyānikasāsane pabbajitvā dukkhassantaṁ karissāmī” ti ghare vibhavaṁ puttadārassa niyyādetvā nikkhamitvā satthāraṁ pabbajjaṁ yāci. Satthāpissa pabbajjaṁ dāpesi. Tassa ācariyupajjhāyehi saddhiṁ piṇḍāya carato navakattā ceva bhikkhūnaṁ bahubhāvena ca kulaghare vā āsanasālāya vā āsanaṁ na pāpuṇāti, saṅghanavakānaṁ koṭiyaṁ pīṭhakaṁ vā phalakaṁ vā pāpuṇāti. Āhāro pi uḷuṅkapiṭṭhena ghaṭṭitā bhinnasitthakayāgu vā pūtisukkhakhajjakaṁ vā jhāmasukkhakūro vā pāpuṇāti, yāpanapamāṇaṁ na hoti. So attanā {3.462} laddhaṁ gahetvā purāṇadutiyikāya santikaṁ gacchati. Athassa sā pattaṁ gahetvā vanditvā pattato bhattaṁ nīharitvā susampāditāni yāgubhattasūpabyañjanāni deti. Mahallako rasataṇhāya bajjhitvā purāṇadutiyikaṁ jahituṁ na sakkoti. Sā cintesi: “Baddho nu kho, noti vīmaṁsissāmi nan”-ti.

Athekadivasaṁ janapadamanussaṁ setamattikāya nhāpetvā gehe nisīdāpetvā aññepissa katipaye parivāramanusse āṇāpetvā thokathokaṁ pānabhojanaṁ dāpesi. Te khādantā bhuñjantā nisīdiṁsu. Gehadvāre ca cakkesu goṇe bandhāpetvā ekaṁ sakaṭam-pi ṭhapāpesi, sayaṁ pana piṭṭhigabbhe nisīditvā pūve paci. Mahallako āgantvā dvāre aṭṭhāsi. Taṁ disvā eko mahallakapuriso: “Ayye, eko thero dvāre ṭhito” ti āha. “Vanditvā aticchāpehī” ti. So: “Aticchatha, bhante” ti punappunaṁ kathetvā pi taṁ agacchantaṁ disvā: “Ayye, thero na gacchatī” ti āha. Sā āgantvā sāṇiṁ ukkhipitvā oloketvā: “Ambho ayaṁ mama dārakapitā” ti vatvā nikkhamitvā pattaṁ gahetvā gehaṁ pavesetvā parivisitvā bhojanapariyosāne vanditvā: “Bhante, tumhe idheva parinibbāyatha, mayaṁ ettakaṁ kālaṁ aññaṁ kulaṁ na gaṇhimha, asāmike pana ghare gharāvāso na saṇṭhāti, mayaṁ aññaṁ kulaṁ gaṇhāma, dūraṁ janapadaṁ gacchissāma, tumhe appamattā hotha, sace me doso atthi, khamathā” ti āha. Mahallakassa hadayaphālanakālo viya ahosi. Atha naṁ: “Ahaṁ taṁ jahituṁ na sakkomi, mā gaccha, vibbhamissāmi, asukaṭṭhāne me sāṭakaṁ pesehi, pattacīvaraṁ paṭicchāpetvā āgacchissāmī” ti āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Mahallako vihāraṁ gantvā ācariyupajjhāye pattacīvaraṁ paṭicchāpento: “Kasmā, āvuso, evaṁ karosī” ti vutto: “Purāṇadutiyikaṁ jahituṁ na sakkomi vibbhamissāmī” ti āha. Atha naṁ te anicchantaññeva satthu santikaṁ netvā: “Kiṁ, bhikkhave, imaṁ anicchantaññeva ānayitthā” ti vutte: “Bhante, ayaṁ ukkaṇṭhitvā vibbhamitukāmo” ti vadiṁsu. Atha naṁ satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchi. “Saccaṁ, bhante” ti. “Ko taṁ ukkaṇṭhāpesī” ti? “Purāṇadutiyikā bhante” ti vutte: “Bhikkhu na idāneva sā itthī tuyhaṁ anatthakārikā, pubbe pi tvaṁ taṁ nissāya catūhi jhānehi parihīno mahādukkhaṁ patvā maṁ nissāya tamhā dukkhā muccitvā naṭṭhajjhānaṁ paṭilabhī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {3.463} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa purohitaṁ paṭicca tassa brāhmaṇiyā kucchimhi nibbatti. Jātadivase cassa sakalanagare āvudhāni pajjaliṁsu, tenassa: “Jotipālakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā rañño sippaṁ dassetvā issariyaṁ pahāya kañci ajānāpetvā aggadvārena nikkhamitvā araññaṁ pavisitvā sakkadattiye kaviṭṭhakaassame isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattesi. Taṁ tattha vasantaṁ anekāni isisatāni parivāresuṁ, mahāsamāgamo ahosi. So sarabhaṅgasatthā nāma ahosi, tassa satta antevāsikajeṭṭhakā ahesuṁ. Tesu sālissaro nāma isi kaviṭṭhakaassamā nikkhamitvā suraṭṭhajanapade puratthimajanapade sātodikāya nāma nadiyā tīre anekasahassaisiparivāro vasi. Meṇḍissaro nāma isi pajjotakapañcālarañño vijite kalabbacūḷakaṁ nāma nigamaṁ nissāya anekasahassaisiparivāro vasi. Pabbato nāma isi ekaṁ aṭavijanapadaṁ nissāya anekasahassaisiparivāro vasi. Kāḷadevilo nāma isi avantidakkhiṇāpathe ekagghanaselaṁ nissāya anekasahassaisiparivāro vasi. Kisavaccho nāma isi ekako va daṇḍakirañño kumbhavatīnagaraṁ nissāya uyyāne vasi. Anupiyatāpaso pana bodhisattassa upaṭṭhāko tassa santike vasi. Nārado nāma isi kāḷadevilassa kaniṭṭho majjhimadese ārañjaragirimhi pabbatajālantare ekako va ekasmiṁ guhāleṇe vasi.

Ārañjaragirino nāma avidūre eko ākiṇṇamanusso nigamo atthi, tesaṁ antare mahatī nadī atthi, taṁ nadiṁ bahū manussā otaranti. Uttamarūpadharā vaṇṇadāsiyo pi purise palobhayamānā tassā nadiyā tīre nisīdanti. Nāradatāpaso tāsu ekaṁ disvā paṭibaddhacitto hutvā jhānaṁ antaradhāpetvā nirāhāro parisussanto {3.464} kilesavasaṁ gantvā sattāhaṁ vasitvā nipajji. Athassa bhātā kāḷadevilo āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā ākāsenāgantvā leṇaṁ pāvisi. Nārado taṁ disvā: “Kasmā bhavaṁ āgatosī” ti āha. “Bhavaṁ ‘akallako’ ti bhavantaṁ paṭijaggituṁ āgatomhī” ti. Atha naṁ so: “Abhūtaṁ kathaṁ kathesi, alikaṁ tucchaṁ kathesī” ti musāvādena niggaṇhi. So: “Netaṁ pahātuṁ vaṭṭatī” ti sālissaraṁ ānesi, meṇḍissaraṁ ānesi, pabbatam-pi ānesi. Itaro pi te tayo musāvādena niggaṇhi. Kāḷadevilo: “Sarabhaṅgasatthāraṁ ānessāmī” ti ākāsenāgantvā taṁ ānesi. So āgantvā taṁ disvā: “Indriyavasaṁ gato” ti ñatvā: “Kacci nārada, indriyānaṁ vasaṁ gato” ti pucchi. Itarena taṁ sutvāva uṭṭhāya vanditvā: “Āma, ācariyā” ti vutte: “Nārada, indriyavasaṁ gatā nāma imasmiṁ attabhāve sussantā dukkhaṁ anubhavitvā dutiye attabhāve niraye nibbattantī” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yo indriyānaṁ kāmena, vasaṁ nārada gacchati,
So pariccajjubho loke, jīvanto va visussatī ti.

Tattha yo indriyānan-ti nārada, yo puriso rūpādīsu subhākāraṁ gahetvā kilesakāmavasena channaṁ indriyānaṁ vasaṁ gacchati. Pariccajjubho loke ti so manussalokañca devalokañcāti ubholoke pariccajitvā nirayādīsu nibbattantī ti attho. Jīvanto va visussatī ti jīvanto yeva attanā icchitaṁ kilesavatthuṁ alabhanto sokena visussati, mahādukkhaṁ pāpuṇātīti.

Taṁ sutvā nārado: “Ācariya, kāmasevanaṁ nāma sukhaṁ, evarūpaṁ sukhaṁ kiṁ sandhāya dukkhanti vadasī” ti pucchi. Athassa sarabhaṅgo: “Tena hi suṇāhī” ti dutiyaṁ gāthamāha.

2. Sukhassānantaraṁ dukkhaṁ, dukkhassānantaraṁ sukhaṁ,
Sosi patto sukhā dukkhaṁ, pāṭikaṅkha varaṁ sukhan-ti.

Tattha {3.465} sukhassānantaran-ti kāmasukhassa anantaraṁ nirayadukkhaṁ. Dukkhassā ti sīlarakkhaṇadukkhassa anantaraṁ dibbamānusakasukhañceva nibbānasukhañca. Idaṁ vuttaṁ hoti: nārada, ime hi sattā kāmasevanasamaye kālaṁ katvā ekantadukkhe niraye nibbattanti, sīlaṁ rakkhantā vipassanāya kammaṁ karontā ca pana kilamanti, te dukkhena sīlaṁ rakkhitvā sīlabalena vuttappakāraṁ sukhaṁ labhanti, idaṁ dukkhaṁ sandhāyāhaṁ evaṁ vadāmīti. Sosi patto ti so tvaṁ nārada, idāni jhānasukhaṁ nāsetvā tato sukhā mahantaṁ kāmanissitaṁ cetasikadukkhaṁ patto. Pāṭikaṅkhā ti idaṁ kilesadukkhaṁ chaḍḍetvā puna tadeva varaṁ uttamaṁ jhānasukhaṁ iccha patthehīti.

Nārado: “Idaṁ ācariya, dukkhaṁ dussahaṁ, na taṁ adhivāsetuṁ sakkomī” ti āha. Atha naṁ mahāsatto: “Nārada, dukkhaṁ nāma uppannaṁ adhivāsetabbamevā” ti vatvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Kicchakāle kicchasaho, yo kicchaṁ nātivattati,
Sa kicchantaṁ sukhaṁ dhīro, yogaṁ samadhigacchatī ti.

Tattha nātivattatī ti nānuvattati, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ vuttaṁ hoti: nārada, yo kāyikacetasikadukkhasaṅkhātassa kicchassa uppannakāle appamatto tassa kicchassa haraṇūpāyaṁ karonto kicchasaho hutvā taṁ kicchaṁ nānuvattati, tassa vase avattitvā tehi tehi upāyehi taṁ kicchaṁ abhibhavati vināseti, so dhīro kicchassa antimasaṅkhātaṁ nirāmisasukhasaṅkhātaṁ jhānasukhaṁ adhigacchati, taṁ vā kicchantaṁ yogasukhaṁ adhigacchati, akilamanto va pāpuṇātīti.

So: “Ācariya, kāmasukhaṁ nāma uttamasukhaṁ, na taṁ jahituṁ sakkomī” ti āha. Atha naṁ mahāsatto: “Nārada, dhammo nāma na kenaci kāraṇena nāsetabbo” ti vatvā catutthaṁ gāthamāha.

4. Na {3.466} heva kāmāna kāmā, nānatthā nātthakāraṇā,
Na katañca niraṅkatvā, dhammā cavitumarahasī ti.

Tattha kāmāna kāmā ti kāmānaṁ kāmā, vatthukāmānaṁ patthanāyā ti attho. Nānatthā nātthakāraṇā ti na anatthato na atthakāraṇā. Na katañca niraṅkatvā ti katañca nipphāditaṁ jhānaṁ niraṁkatvā. Idaṁ vuttaṁ hoti: nārada, na heva vatthukāmapatthanāya dhammā cavitumarahasi, ekasmiṁ anatthe uppanne taṁ paṭihanitukāmo nānatthā na atthena pi kāraṇabhūtena dhammā cavitumarahasi, “asuko nāma me attho uppajjissatī” ti evam-pi atthakāraṇā pi na dhammā cavitumarahasi, kataṁ pana nipphāditaṁ jhānasukhaṁ niraṁkatvā vināsetvā neva dhammā cavitumarahasīsi.

Evaṁ sarabhaṅgena catūhi gāthāhi dhamme desite kāḷadevilo attano kaniṭṭhaṁ ovadanto pañcamaṁ gāthamāha.

5. Dakkhaṁ gahapatī sādhu, saṁvibhajjañca bhojanaṁ,
Ahāso atthalābhesu, atthabyāpatti abyatho ti.

Tattha dakkhaṁ gahapatī ti nārada gharāvāsaṁ vasantānaṁ gahapatīnaṁ bhoguppādanatthāya analasyachekakusalabhāvasaṅkhātaṁ dakkhaṁ nāma sādhu, dakkhabhāvo bhaddako. Saṁvibhajjañca bhojanan-ti dukkhena uppāditabhogānaṁ dhammikasamaṇabrāhmaṇehi saddhiṁ saṁvibhajitvā paribhogakaraṇaṁ dutiyaṁ sādhu. Ahāso atthalābhesū ti mahante issariye uppanne appamādavasena ahāso anuppilāvitattaṁ tatiyaṁ sādhu. Atthabyāpattī ti yadā pana attano atthabyāpatti yasavināso hoti, tadā abyatho akilamanaṁ catutthaṁ sādhu, tasmā tvaṁ, nārada, “jhānaṁ me antarahitan”-ti mā soci, sace indriyānaṁ vasaṁ na gamissasi, naṭṭham-pi te jhānaṁ puna pākatikam-eva bhavissatīti.

Taṁ puna kāḷadevilena nāradassa ovaditabhāvaṁ ñatvā satthā abhisambuddho hutvā chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Ettāvatetaṁ paṇḍiccaṁ, api so devilo bravi,
Na yito kiñci pāpiyo, yo indriyānaṁ vasaṁ vaje ti.

Tassattho {3.467}: bhikkhave, ettakaṁ etaṁ paṇḍiccaṁ soyaṁ devilo abravi. Yo pana kilesavasena indriyānaṁ vasaṁ vajati, ito añño pāpiyo natthīti.

Atha naṁ sarabhaṅgo āmantetvā: “Nārada, idaṁ tāva suṇa, yo hi paṭhamam-eva kattabbayuttakaṁ na karoti, so araññaṁ paviṭṭhamāṇavako viya socati paridevatī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte ekasmiṁ kāsinigame eko brāhmaṇamāṇavo abhirūpo ahosi thāmasampanno nāgabalo. So cintesi: “kiṁ me kasikammādīni katvā mātāpitūhi puṭṭhehi, kiṁ puttadārena, kiṁ dānādīhi puññehi katehi, kañci aposetvā kiñci puññaṁ akatvā araññaṁ pavisitvā mige māretvā attānaṁ yeva posessāmī” ti? So pañcāvudhasannaddho himavantaṁ gantvā nānāmige vadhitvā khādanto antohimavante vidhavāya nāma nadiyā tīre giriparikkhittaṁ mahantaṁ pabbatajālaṁ patvā tattha mige vadhitvā aṅgāre pakkamaṁsaṁ khādanto vāsaṁ kappesi. So cintesi: “Ahaṁ sabbadā thāmasampanno na bhavissāmi, dubbalakāle araññe carituṁ na sakkhissāmi, idāneva nānāvaṇṇe mige pabbatajālaṁ pavesetvā dvāraṁ yojetvā araññaṁ anāhiṇḍanto va yathāruciyā mige vadhitvā khādissāmī” ti tathā akāsi. Athassa kāle atikkante taṁ kammaṁ matthakappattaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ jātaṁ, attano hatthapādehi na labhi gantuṁ, aparāparaṁ parivattetuṁ nāsakkhi, neva kiñci khādanīyaṁ bhojanīyaṁ, na pānīyaṁ passi, sarīraṁ milāyi, manussapeto ahosi, gimhakāle pathavī viya sarīraṁ bhijjitvā rājiyo dassesi, so durūpo dussaṇṭhito mahādukkhaṁ anubhavi.

Evaṁ addhāne gate siviraṭṭhe sivirājā nāma: “Araññe aṅgārapakkamaṁsaṁ khādissāmī” ti amaccānaṁ rajjaṁ niyyādetvā pañcāvudhasannaddho araññaṁ pavisitvā mige vadhitvā maṁsaṁ khādamāno anupubbena taṁ padesaṁ patvā taṁ purisaṁ disvā bhīto pi satiṁ upaṭṭhapetvā: “Kosi tvaṁ ambho purisā” ti pucchi. “Sāmi, manussapeto ahaṁ, attano katakammassa phalaṁ anubhomi, tvaṁ pana kosī” ti? “Sivirājāhamasmī” ti. “Atha kasmā idhāgatosī” ti? “Migamaṁsaṁ {3.468} khādanatthāyā” ti. Athassa so: “Aham-pi mahārāja, imināva kāraṇena āgantvā manussapeto jāto” ti sabbaṁ vitthārena kathetvā attano dukkhitabhāvaṁ rañño ācikkhanto sesagāthā āha:

7. Amittānaṁva hatthatthaṁ, sivi pappoti māmiva,
Kammaṁ vijjañca dakkheyyaṁ, vivāhaṁ sīlamaddavaṁ,
Ete ca yase hāpetvā, nibbatto sehi kammehi.

8. Sohaṁ sahassajīnova, abandhu aparāyaṇo,
Ariyadhammā apakkanto, yathā peto tathevahaṁ.

9. Sukhakāme dukkhāpetvā, āpannosmi padaṁ imaṁ,
So sukhaṁ nādhigacchāmi, ṭhito bhāṇumatāmivā ti.

Tattha amittānaṁva hatthatthan-ti amittānaṁ hatthe atthaṁ vināsaṁ viya. Sivī ti rājānaṁ ālapati. Pappo ti māmivā ti mādiso pāpakammena pāpuṇāti, attano va kammena vināsaṁ pāpuṇātīti vuttaṁ hoti. Kamman-ti kasikammādibhedaṁ ājīvasādhakaṁ kiccaṁ. Vijjan-ti nānappakārakaṁ hatthisippādikaṁ sippaṁ. Dakkheyyan-ti nānappakārena bhoguppādanakosallaṁ. Vivāhan-ti āvāhavivāhasambandhaṁ. Sīlamaddavan-ti pañcavidhasīlañceva muduvacanaṁ hitakāmaṁ pāpanivāraṇaṁ kalyāṇamittatañca. So hi idha maddavoti adhippeto. Ete ca yase hāpetvā ti ete ettake yasadāyake dhamme hāpetvā ca. Nibbatto sehi kammehī ti attano kammehi nibbatto. Idaṁ vuttaṁ hoti: ahaṁ, mahārāja, imasmiṁ loke issariyadāyakaṁ kattabbayuttakaṁ kammaṁ akatvā sippaṁ asikkhitvā upāyena bhoge anuppādetvā āvāhavivāhaṁ akatvā sīlaṁ arakkhitvā maṁ akiccaṁ karontaṁ pāpanivāraṇasamatthe kalyāṇamitte abhajitvā ime ettake yasadāyakattā: “Yase” ti saṅkhyaṁ gate lokappavattidhamme hāpetvā chaḍḍetvā imaṁ araññaṁ pavisitvā sayaṁ katehi pāpakammehi idāni manussapeto hutvā nibbattosmīti.

Sahassajīnovā ti sahassajīnapuriso viyā ti attho. Svāhaṁ sammā paṭipajjitvā bhoge uppādeyyaṁ, tehi anekasahassehi bhogehi jitoti pi attho. Aparāyaṇo ti asaraṇo, nippatiṭṭhoti attho. Ariyadhammā ti sappurisadhammato. Yathā {3.469} peto ti yathā mato peto hutvā uppajjeyya, jīvamāno yeva tathā manussapeto jātosmī ti attho. Sukhakāme dukkhāpetvā ti sukhakāme satte dukkhāpetvā. “Sukhakāmo” ti pi pāṭho, sayaṁ sukhakāmo paraṁ dukkhāpetvā ti attho. Āpannosmi padaṁ iman-ti evarūpaṁ koṭṭhāsaṁ pattosmi. Pathanti pi pāṭho, idaṁ dukkhassa pathabhūtaṁ attabhāvaṁ pattosmī ti attho. Ṭhito bhāṇumatāmivā ti bhāṇumā vuccati aggi, vītaccikaṅgārehi samantā parikiṇṇo viya sarīre uṭṭhitena mahādāhena dayhanto kāyikacetasikasukhaṁ na vindāmīti vadati.

Evañca pana vatvā: “Ahaṁ, mahārāja, sukhakāmo paraṁ dukkhāpetvā diṭṭheva dhamme manussapeto jāto, tasmā tvaṁ pāpaṁ mā kari, attano nagaraṁ gantvā dānādīni puññāni karohī” ti āha. Rājā tathā katvā saggapuraṁ pūresi. Sarabhaṅgasatthā imaṁ kāraṇaṁ āharitvā tāpasaṁ saññāpesi. So tassa dhammakathāya saṁvegaṁ paṭilabhitvā taṁ vanditvā khamāpetvā kasiṇaparikammaṁ katvā naṭṭhaṁ jhānaṁ paṭipākatikaṁ akāsi. Sarabhaṅgo tassa tattha vasituṁ adatvā taṁ ādāya attano assamaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā nārado ukkaṇṭhitabhikkhu ahosi, nagarasobhiṇī purāṇadutiyikā, sālissaro sāriputto, meṇḍissaro kassapo, pabbato anuruddho, kāḷadevilo kaccāyano, anupiyo ānando, kisavaccho mahāmoggallāno, sarabhaṅgo pana aham-eva ahosinti.

Indriyajātakavaṇṇanā sattamā