Ja 425: Aṭṭhānajātakavaṇṇanā

Gaṅgā kumudinī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṁ satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kiṁkāraṇā” ti vatvā: “Kilesavasenā” ti vutte: “Bhikkhu mātugāmo nāma akataññū mittadubbhī avissāsanīyo. Atīte paṇḍitā devasikaṁ sahassaṁ dentā pi mātugāmaṁ tosetuṁ nāsakkhiṁsu. Sā ekadivasamattaṁ sahassaṁ alabhitvāva te gīvāyaṁ gāhāpetvā nīharāpesi {3.475}, evaṁ akataññū mātugāmo, mā tassa kāraṇā kilesavasaṁ gacchā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente tassa ca putto brahmadattakumāro, bārāṇasiseṭṭhino ca putto mahādhanakumāro nāma. Te ubho pi sahapaṁsukīḷakā sahāyakā ahesuṁ, ekācariyakule yeva sippaṁ gaṇhiṁsu. Rājakumāro pitu accayena rajje patiṭṭhāsi, seṭṭhiputto pissa santike yeva ahosi. Bārāṇasiyañca ekā nagarasobhiṇī vaṇṇadāsī abhirūpā ahosi sobhaggappattā. Seṭṭhiputto devasikaṁ sahassaṁ datvā niccakāle tā yeva saddhiṁ abhiramanto pitu accayena seṭṭhiṭṭhānaṁ labhitvā pi na taṁ vijahi, tatheva devasikaṁ sahassaṁ datvā abhirami. Seṭṭhiputto divasassa tayo vāre rājupaṭṭhānaṁ gacchati. Athassa ekadivasaṁ rājupaṭṭhānaṁ gatassa raññā saddhiṁ samullapantasseva sūriyo atthaṅgami, andhakāraṁ jātaṁ. So rājakulā nikkhamitvā: “Idāni gehaṁ gantvā āgamanavelā natthi, nagarasobhiṇiyā yeva gehaṁ gamissāmī” ti upaṭṭhāke uyyojetvā ekako va tassā gehaṁ pāvisi. Atha naṁ sā disvā: “Ayyaputta, sahassaṁ ābhatan”-ti āha. “Bhadde, ahaṁ ajjeva ativikālo jāto, tasmā gehaṁ agantvā manusse uyyojetvā ekako va paviṭṭhosmi, sve pana te dve sahassāni dassāmī” ti.

Sā cintesi: “Sacāhaṁ ajja okāsaṁ karissāmi, aññesu pi divasesu tucchahatthako va āgamissati, evaṁ me dhanaṁ parihāyissati, na dānissa okāsaṁ karissāmī” ti. Atha naṁ evamāha: “Sāmi, mayaṁ vaṇṇadāsiyo nāma, amhākaṁ sahassaṁ adatvā keḷi nāma natthī” ti. “Bhadde, sve diguṇaṁ āharissāmī” ti punappunaṁ {3.476} yāci. Nagarasobhiṇī dāsiyo āṇāpesi: “Etassa idha ṭhatvā maṁ oloketuṁ mā adattha, gīvāyaṁ taṁ gahetvā nīharitvā dvāraṁ pidahathā” ti. Taṁ sutvā dāsiyo tathā kariṁsu. Atha so cintesi: “Ahaṁ imāya saddhiṁ asītikoṭidhanaṁ khādiṁ, sā maṁ ekadivasaṁ tucchahatthaṁ disvā gīvāyaṁ gahetvā nīharāpesi, aho mātugāmo nāma pāpo nillajjo akataññū mittadubbhī” ti. So mātugāmassa aguṇaṁ anussaranto va virajji, paṭikūlasaññaṁ paṭilabhi, gharāvāse pi ukkaṇṭhito: “Kiṁ me gharāvāsena, ajjeva nikkhamitvā pabbajissāmī” ti puna gehaṁ agantvā rājānam-pi adisvāva nagarā nikkhamitvā araññaṁ pavisitvā gaṅgātīre assamaṁ māpetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññāyo uppādetvā vanamūlaphalāhāro tattha vāsaṁ kappesi.

Rājā taṁ apassanto: “Kahaṁ mama sahāyo” ti pucchi. Nagarasobhiṇiyā pi katakammaṁ sakalanagare pākaṭaṁ jātaṁ. Athassa tamatthaṁ ācikkhitvā: “Iti te deva, sahāyo lajjāya gharam-pi agantvā araññaṁ pavisitvā pabbajito bhavissatī” ti āhaṁsu. Rājā taṁ sutvā nagarasobhiṇiṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ ekadivasaṁ sahassaṁ alabhitvā mama sahāyaṁ gīvāyaṁ gāhāpetvā nīharāpesī” ti pucchi. “Saccaṁ, devā” ti. “Pāpe jammī, sīghaṁ mama sahāyassa gataṭṭhānaṁ gantvā taṁ ānehi, no ce ānessasi, jīvitaṁ te natthī” ti. Sā rañño vacanaṁ sutvā bhītā rathaṁ āruyha mahantena parivārena nagarā nikkhamitvā tassa vasanaṭṭhānaṁ pariyesantī sutavasena taṁ ṭhānaṁ sutvā tattha gantvā vanditvā: “Ayya, mayā andhabālabhāvena kataṁ dosaṁ khamatha, ahaṁ na punevaṁ karissāmī” ti yācitvā: “Sādhu, khamāmi te, natthi me tayi āghāto” ti vutte: “Sace me khamatha, mayā saddhiṁ rathaṁ abhiruhatha, nagaraṁ gacchissāma, gatakāle {3.477} yaṁ mama ghare dhanaṁ atthi, sabbaṁ dassāmī” ti āha. So tassā vacanaṁ sutvā: “Bhadde, idāni tayā saddhiṁ gantuṁ na sakkā, yadā pana imasmiṁ loke yena na bhavitabbaṁ, taṁ bhavissati, api nāma tadā gaccheyyan”-ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Gaṅgā kumudinī santā, saṅkhavaṇṇā ca kokilā,
Jambū tālaphalaṁ dajjā, atha nūna tadā siyā ti.

Tassattho: bhadde, yathā hi kumudasarā kumudehi sañchannā tiṭṭhanti, tatheva sace sakalā pi mahāgaṅgā kumudinī sīghasotaṁ pahāya santā upasantā siyā, sabbe kokilā ca saṅkhavaṇṇā bhaveyyuṁ, sabbo jamburukkho ca tālaphalaṁ dadeyya. Atha nūna tadā siyā ti atha tādise kāle amhākam-pi samāgamo nūna siyā, bhaveyya nāmāti vuttaṁ hoti.

Evañca vatvā puna pi tāya: “Ehi, ayya, gacchāmā” ti vutte: “Gacchissāmā” ti vatvā: “Kasmiṁ kāle” ti vutte: “Asukasmiñca asukasmiñcā” ti vatvā sesagāthā abhāsi:

2. Yadā kacchapalomānaṁ, pāvāro tividho siyā,
Hemantikaṁ pāvuraṇaṁ, atha nūna tadā siyā.

3. Yadā makasapādānaṁ, aṭṭālo sukato siyā,
Daḷho ca avikampī ca, atha nūna tadā siyā.

4. Yadā sasavisāṇānaṁ, nisseṇī sukatā siyā,
Saggassārohaṇatthāya, atha nūna tadā siyā.

5. Yadā nisseṇimāruyha, candaṁ khādeyyu mūsikā,
Rāhuñca paripāteyyuṁ, atha nūna tadā siyā.

6. Yadā surāghaṭaṁ pitvā, makkhikā gaṇacāriṇī,
Aṅgāre vāsaṁ kappeyyuṁ, atha nūna tadā siyā.

7. Yadā bimboṭṭhasampanno, gadrabho sumukho siyā,
Kusalo naccagītassa, atha nūna tadā siyā.

8. Yadā kākā ulūkā ca, mantayeyyuṁ rahogatā,
Aññamaññaṁ pihayyeyyuṁ, atha nūna tadā siyā.

9. Yadā {3.478} muḷālapattānaṁ, chattaṁ thirataraṁ siyā,
Vassassa paṭighātāya, atha nūna tadā siyā.

10. Yadā kulako sakuṇo, pabbataṁ gandhamādanaṁ,
Tuṇḍenādāya gaccheyya, atha nūna tadā siyā.

11. Yadā sāmuddikaṁ nāvaṁ, sayantaṁ savaṭākaraṁ,
Ceṭo ādāya gaccheyya, atha nūna tadā siyā ti.

Tattha tividho ti eko kacchapalomamayena pupphena, eko tūlena, eko ubhayenāti evaṁ tippakāro. Hemantikaṁ pāvuraṇan-ti himapātasamaye pāvuraṇāya bhavituṁ samattho. Atha nūna tadā siyā ti atha tasmiṁ kāle mama tayā saddhiṁ ekaṁseneva saṁsaggo siyā. Evaṁ sabbattha pacchimapadaṁ yojetabbaṁ. Aṭṭālo sukato ti abhiruhitvā yujjhantaṁ purisasataṁ dhāretuṁ yathā sakkoti, evaṁ sukato. Paripāteyyun-ti palāpeyyuṁ. Aṅgāre ti vītaccikaṅgārasanthare. Vāsaṁ kappeyyun-ti ekekaṁ surāghaṭaṁ pivitvā mattā vaseyyuṁ. Bimboṭṭhasampanno ti bimbaphalasadisehi oṭṭhehi samannāgato. Sumukho ti suvaṇṇaādāsasadiso mukho. Pihayeyyun-ti aññamaññassa sampattiṁ icchantā pihayeyyuṁ pattheyyuṁ. Muḷālapattānan-ti saṇhānaṁ muḷālagacchapattānaṁ. Kulako ti eko khuddakasakuṇo. Sāmuddikan-ti samuddapakkhandanamahānāvaṁ. Sayantaṁ savaṭākaran-ti yantena ceva vaṭākarena ca saddhiṁ sabbasambhārayuttaṁ. Ceṭo ādāyā ti yadā evarūpaṁ nāvaṁ khuddako gāmadārako hatthena gahetvā gaccheyyā ti attho.

Iti mahāsatto iminā aṭṭhānaparikappena ekādasa gāthā abhāsi. Taṁ sutvā nagarasobhiṇī mahāsattaṁ khamāpetvā nagaraṁ gantvā rañño taṁ kāraṇaṁ ārocetvā attano jīvitaṁ yācitvā gaṇhi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ bhikkhu mātugāmo nāma akataññū mittadubbhī” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājā ānando ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosinti.

Aṭṭhānajātakavaṇṇanā navamā