Ja 426: Dīpijātakavaṇṇanā

Khamanīyaṁ {3.479} yāpanīyan-ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto ekaṁ eḷikaṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye mahāmoggallānatthero giriparikkhitte ekadvāre giribbajasenāsane vihāsi. Dvārasamīpe yevassa caṅkamo ahosi. Tadā eḷakapālakā: “Eḷakā ettha carantū” ti giribbajaṁ pavesetvā kīḷantā viharanti. Tesu ekadivasaṁ sāyaṁ āgantvā eḷake gahetvā gacchantesu ekā eḷikā dūre caramānā eḷake nikkhamante adisvā ohīyi. Taṁ pacchā nikkhamantiṁ eko dīpiko disvā: “Khādissāmi nan”-ti giribbajadvāre aṭṭhāsi. Sā pi ito cito ca olokentī taṁ disvā: “Esa maṁ māretvā khāditukāmatāya ṭhito, sace nivattitvā palāyissāmi, jīvitaṁ me natthi, ajja mayā purisakāraṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā siṅgāni ukkhipitvā tassa abhimukhaṁ vegena pakkhanditvā dīpikassa: “Ito gaṇhissāmi, ito gaṇhissāmī” ti vipphandato va gahaṇaṁ anupagantvā vegena palāyitvā eḷakānaṁ antaraṁ pāvisi. Atha thero taṁ tesaṁ kiriyaṁ disvā punadivase gantvā tathāgatassa ārocetvā: “Evaṁ bhante, sā eḷikā attano upāyakusalatāya parakkamaṁ katvā dīpikato muccī” ti āha. Satthā: “Moggallāna, idāni tāva so dīpiko taṁ gahetuṁ nāsakkhi, pubbe pana naṁ viravantiṁ māretvā khādī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte magadharaṭṭhe bodhisatto ekasmiṁ gāme mahābhogakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattetvā ciraṁ himavante vasitvā loṇambilasevanatthāya rājagahaṁ gantvā ekasmiṁ yeva giribbaje paṇṇasālaṁ māpetvā vāsaṁ kappesi. Tadā imināva niyāmena eḷakapālakesu eḷake carantesu ekadivasaṁ evam-eva ekaṁ eḷikaṁ pacchā nikkhamantiṁ disvā eko dīpiko: “Khādissāmi nan”-ti dvāre aṭṭhāsi. Sā pi taṁ disvā: “Ajja mayhaṁ jīvitaṁ natthi, ekenupāyena iminā saddhiṁ madhurapaṭisanthāraṁ katvā hadayamassa mudukaṁ janetvā {3.480} jīvitaṁ rakkhissāmī” ti cintetvā dūrato va tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karontī āgacchamānā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Khamanīyaṁ yāpanīyaṁ, kacci mātula te sukhaṁ,
Sukhaṁ te ammā avaca, sukhakāmāva te mayan-ti.

Tattha sukhaṁ te ammā ti mayhaṁ mātāpi: “Tumhākaṁ sukhaṁ puccheyyāsī” ti ajja maṁ avacā ti attho. Mayan-ti mātula mayam-pi tumhākaṁ sukhaṁ eva icchāmāti.

Taṁ sutvā dīpiko: “Ayaṁ dhuttikā maṁ mātulavādena vañcetukāmā, na me kakkhaḷabhāvaṁ jānātī” ti cintetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Naṅguṭṭhaṁ me avakkamma, heṭhayitvāna eḷike,
Sājja mātulavādena, muñcitabbā nu maññasī ti.

Tassattho: tvaṁ mama naṅguṭṭhamaṇḍalaṁ akkamitvā heṭhayitvā āgacchasi, sā tvaṁ: “Ajja mātulavādena muñcitabbāhamasmī” ti maññasi nu, evaṁ maññasi maññeti.

Taṁ sutvā itarā: “Mātula, mā evaṁ karī” ti vatvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Puratthāmukho nisinnosi, ahaṁ te mukhamāgatā,
Pacchato tuyhaṁ naṅguṭṭhaṁ, kathaṁ khvāhaṁ avakkamin-ti.

Tattha mukhan-ti abhimukhaṁ. Kathaṁ khvāhaṁ avakkamin-ti tava pacchato ṭhitaṁ ahaṁ kathaṁ avakkaminti attho.

Atha naṁ so: “Kiṁ kathesi eḷike, mama naṅguṭṭhassa aṭṭhitaṭṭhānaṁ nāma natthī” ti vatvā catutthaṁ gāthamāha.

4. Yāvatā {3.481} caturo dīpā, sasamuddā sapabbatā,
Tāvatā mayhaṁ naṅguṭṭhaṁ, kathaṁ kho taṁ vivajjayī ti.

Tattha tāvatāti ettakaṁ ṭhānaṁ mama naṅguṭṭhaṁ parikkhipitvā gatanti vadati.

Taṁ sutvā eḷikā: “Ayaṁ pāpo madhurakathāya na allīyati, paṭisattu hutvā tassa kathessāmī” ti vatvā pañcamaṁ gāthamāha.

5. Pubbeva metamakkhiṁsu, mātā pitā ca bhātaro,
Dīghaṁ duṭṭhassa naṅguṭṭhaṁ, sāmhi vehāyasāgatā ti.

Tattha akkhiṁsū ti pubbeva me etaṁ mātā ca pitā ca bhātaro ca ācikkhiṁsu. Sāmhī ti sā ahaṁ ñātakānaṁ santikā tava naṅguṭṭhassa dīghabhāvaṁ sutvā tava naṅguṭṭhaṁ pariharantī vehāyasā ākāsena āgatāti.

Atha naṁ so: “Jānāmi te ahaṁ ākāsena āgatabhāvaṁ, evaṁ āgacchantī pana mayhaṁ bhakkhe nāsetvā āgatāsī” ti vatvā chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Tañca disvāna āyantiṁ, antalikkhasmi eḷike,
Migasaṅgho palāyittha, bhakkho me nāsito tayā ti.

Taṁ sutvā itarā maraṇabhayabhītā aññaṁ kāraṇaṁ āharituṁ asakkontī: “Mātula, mā evarūpaṁ kakkhaḷakammaṁ kari, jīvitaṁ me dehī” ti vila pi. Itaro pi naṁ vilapantiññeva khandhe gahetvā māretvā khādi.

7. Iccevaṁ vilapantiyā, eḷakiyā ruhagghaso,
Galakaṁ anvāvamaddi, natthi duṭṭhe subhāsitaṁ.

8. Neva duṭṭhe nayo atthi, na dhammo na subhāsitaṁ,
Nikkamaṁ duṭṭhe yuñjetha, so ca sabbhiṁ na rañjatī ti.

Imā dve abhisambuddhagāthā.

Tattha {3.482} ruhagghaso ti ruhirabhakkho lohitapāyī sāhasikadīpiko. Galakaṁ anvāvamaddī ti gīvaṁ maddi, ḍaṁsitvā phālesī ti attho. Nayo ti kāraṇaṁ. Dhammo ti sabhāvo. Subhāsitan-ti sukathitavacanaṁ, sabbametaṁ duṭṭhe natthī ti attho. Nikkamaṁ duṭṭhe yuñjethā ti bhikkhave, duṭṭhapuggale parakkamam-eva yuñjeyya. So ca sabbhiṁ na rañjatī ti so pana puggalo sabbhiṁ sundaraṁ subhāsitaṁ na rañjati, na piyāyatī ti attho.

Tāpaso tesaṁ kiriyaṁ sabbaṁ addasa.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā eḷikāva etarahi eḷikā ahosi, dīpiko pi etarahi dīpikova, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Dīpijātakavaṇṇanā dasamā

Jātakuddānaṁ:

Kaccānī aṭṭhasaddañca, sulasā ca sumaṅgalaṁ,
Gaṅgamālañca cetiyaṁ, indriyañceva ādittaṁ,
Aṭṭhānañceva dī pi ca, dasa aṭṭhanipātake.

Aṭṭhakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā