Ja 427: Gijjhajātakavaṇṇanā

Parisaṅkupatho {3.483} nāmā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira eko kulaputto niyyānikasāsane pabbajitvā pi atthakāmehi ācariyupajjhāyehi ceva sabrahmacārīhi ca: “Evaṁ te abhikkamitabbaṁ, evaṁ paṭikkamitabbaṁ, evaṁ ālokitabbaṁ, evaṁ vilokitabbaṁ, evaṁ samiñjitabbaṁ, evaṁ pasāritabbaṁ, evaṁ nivāsetabbaṁ, evaṁ pārupitabbaṁ, evaṁ patto gahetabbo, yāpanamattaṁ bhattaṁ gahetvā paccavekkhitvāva paribhuñjitabbaṁ, indriyesu guttadvārena bhojane mattaññunā jāgariyamanuyuttena bhavitabbaṁ, idaṁ āgantukavattaṁ nāma jānitabbaṁ, idaṁ gamikavattaṁ nāma, imāni cuddasa khandhakavattāni, asīti mahāvattāni. Tattha te sammā vattitabbaṁ, ime terasa dhutaṅgaguṇā nāma, ete samādāya vattitabban”-ti ovadiyamāno dubbaco ahosi akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. “Ahaṁ tumhe na vadāmi, tumhe pana maṁ kasmā vadatha, aham-eva attano atthaṁ vā anatthaṁ vā jānissāmī” ti attānaṁ avacanīyaṁ akāsi. Athassa dubbacabhāvaṁ ñatvā bhikkhū dhammasabhāyaṁ aguṇakathaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu dubbacosī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte: “Kasmā bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā {3.484} atthakāmānaṁ vacanaṁ na karosi, pubbe pi tvaṁ paṇḍitānaṁ vacanaṁ akatvā verambhavātamukhe cuṇṇavicuṇṇo jāto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte gijjhakūṭe pabbate bodhisatto gijjhayoniyaṁ nibbatti. Putto panassa supatto nāma gijjharājā anekasahassagijjhaparivāro thāmasampanno ahosi. So mātāpitaro posesi, thāmasampannattā pana atidūraṁ uppatati. Atha naṁ pitā: “Tāta, ettakaṁ nāma ṭhānaṁ atikkamitvā na gantabban”-ti ovadi. So: “Sādhū” ti vatvā pi ekadivasaṁ pana vuṭṭhe deve gijjhehi saddhiṁ uppatitvā sese ohāya atibhūmiṁ gantvā verambhavātamukhaṁ patvā cuṇṇavicuṇṇabhāvaṁ pāpuṇi. Satthā tamatthaṁ dassento abhisambuddho hutvā imā gāthā abhāsi:

1. Parisaṅkupatho nāma, gijjhapantho sanantano,
Tatrāsi mātāpitaro, gijjho posesi jiṇṇake,
Tesaṁ ajagaramedaṁ, accahāsi bahuttaso.

2. Pitā ca puttaṁ avaca, jānaṁ uccaṁ papātinaṁ,
Supattaṁ thāmasampannaṁ, tejassiṁ dūragāminaṁ.

3. Pariplavantaṁ pathaviṁ, yadā tāta vijānahi,
Sāgarena parikkhittaṁ, cakkaṁva parimaṇḍalaṁ,
Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṁ gami.

4. Udapattosi vegena, balī pakkhī dijuttamo,
Olokayanto vakkaṅgo, pabbatāni vanāni ca.

5. Addassa pathaviṁ gijjho, yathāsāsi pitussutaṁ,
Sāgarena parikkhittaṁ, cakkaṁva parimaṇḍalaṁ.

6. Tañca so samatikkamma, paramevaccavattatha,
Tañca vātasikhā tikkhā, accahāsi baliṁ dijaṁ.

7. Nāsakkhātigato poso, punadeva nivattituṁ,
Dijo byasanamāpādi, verambhānaṁ vasaṁ gato.

8. Tassa {3.485} puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino,
Sabbe byasanamāpāduṁ, anovādakare dije.

9. Evam-pi idha vuḍḍhānaṁ, yo vākyaṁ nāvabujjhati,
Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano,
Sa ve byasanaṁ pappoti, akatvā vuḍḍhasāsanan-ti.

Tattha parisaṅkupatho ti saṅkupatho. Manussā hiraññasuvaṇṇatthāya gacchantā tasmiṁ padese khāṇuke koṭṭetvā tesu rajjuyo bandhitvā gacchanti, tena so gijjhapabbate jaṅghamaggo: “Saṅkupatho” ti vuccati. Gijjhapantho ti gijjhapabbatamatthake mahāmaggo. Sanantano ti porāṇo. Tatrāsī ti tasmiṁ gijjhapabbatamatthake saṅkupathe eko gijjho āsi, so jiṇṇake mātāpitaro posesi. Ajagaramedan-ti ajagarānaṁ medaṁ. Accahāsī ti ativiya āhari. Bahuttaso ti bahuso. Jānaṁ uccaṁ papātinanti: “Putto te atiuccaṁ ṭhānaṁ laṅghatī” ti sutvā: “Ucce papātī ayan”-ti jānanto. Tejassin-ti purisatejasampannaṁ. Dūragāminan-ti teneva tejena dūragāmiṁ. Pariplavantan-ti uppalapattaṁ viya udake uplavamānaṁ. Vijānahī ti vijānāsi. Cakkaṁva parimaṇḍalan-ti yasmiṁ te padese ṭhitassa samuddena paricchinno jambudīpo cakkamaṇḍalaṁva paññāyati, tato tāta nivattāhīti ovadanto evamāha.

Udapattosī ti pitu ovādaṁ akatvā ekadivasaṁ gijjhehi saddhiṁ uppatito te ohāya pitarā kathitaṭṭhānaṁ agamāsi. Olokayanto ti taṁ ṭhānaṁ patvā heṭṭhā olokento. Vakkaṅgo ti vaṅkagīvo. Yathāsāsi pitussutan-ti yathāssa pitu santikā sutaṁ āsi, tatheva addasa, “yathāssāsī” ti pi pāṭho. Paramevaccavattathā ti pitarā akkhātaṭṭhānato paraṁ ativatto va. Tañca vātasikhā tikkhā ti taṁ anovādakaṁ balim-pi samānaṁ dijaṁ tikhiṇaverambhavātasikhā accahāsi atihari, cuṇṇavicuṇṇaṁ akāsi. Nāsakkhātigato ti nāsakkhi atigato. Poso ti satto. Anovādakare ti tasmiṁ dije paṇḍitānaṁ ovādaṁ akaronte sabbe pi te mahādukkhaṁ pāpuṇiṁsu. Akatvā vuḍḍhasāsanan-ti vuḍḍhānaṁ hitakāmānaṁ vacanaṁ akatvā evam-eva byasanaṁ mahādukkhaṁ pāpuṇāti.

Tasmā {3.486} tvaṁ bhikkhu mā gijjhasadiso bhava, atthakāmānaṁ vacanaṁ karohīti. So satthārā evaṁ ovadito tato paṭṭhāya suvaco ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā dubbacagijjho etarahi dubbacabhikkhu ahosi, gijjhapitā pana aham-eva ahosin”-ti.

Gijjhajātakavaṇṇanā paṭhamā