Ja 428: Kosambiyajātakavaṇṇanā

Puthusaddo ti idaṁ satthā kosambiṁ nissāya ghositārāme viharanto kosambiyaṁ bhaṇḍanakārake bhikkhū ārabbha kathesi. Vatthu kosambakakkhandhake (Mv. 451) āgatam-eva, ayaṁ panettha saṅkhepo. Tadā kira dve bhikkhū ekasmiṁ āvāse vasiṁsu vinayadharo ca suttantiko ca. Tesu suttantiko ekadivasaṁ sarīravalañjaṁ katvā udakakoṭṭhake ācamanaudakāvasesaṁ bhājane ṭhapetvā nikkhami. Pacchā vinayadharo tattha paviṭṭho taṁ udakaṁ disvā nikkhamitvā itaraṁ pucchi: “Āvuso, tayā udakaṁ ṭhapitan”-ti. “Āmāvuso” ti. “Kiṁ panettha āpattibhāvaṁ na jānāsī” ti? “Āmāvuso na jānāmī” ti. “Hoti, āvuso, ettha āpattī” ti? “Tena hi paṭikarissāmi nan”-ti. “Sace pana te, āvuso, asañcicca asatiyā kataṁ, natthi āpattī” ti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi. Vinayadharo pi attano nissitakānaṁ: “Ayaṁ suttantiko āpattiṁ āpajjamāno pi na jānātī” ti ārocesi. Te tassa nissitake disvā: “Tumhākaṁ upajjhāyo āpattiṁ āpajjitvā pi āpattibhāvaṁ na jānātī” ti āhaṁsu. Te gantvā attano upajjhāyassa ārocesuṁ. So evamāha: “ayaṁ vinayadharo pubbe ‘anāpattī’ ti vatvā idāni ‘āpattī’ ti vadati, musāvādī eso” ti. Te gantvā: “Tumhākaṁ upajjhāyo musāvādī” ti evaṁ aññamaññaṁ kalahaṁ vaḍḍhayiṁsu. Tato vinayadharo okāsaṁ labhitvā tassa āpattiyā adassanena ukkhepanīyakammaṁ akāsi. Tato paṭṭhāya tesaṁ paccayadāyakā upāsakā pi dve koṭṭhāsā ahesuṁ. Ovādapaṭiggāhikā bhikkhuniyo pi ārakkhadevatā pi dve koṭṭhāsā ahesuṁ. Tāsaṁ sandiṭṭhasambhattā ākāsaṭṭhadevatā pi yāva {3.487} brahmalokā sabbe puthujjanā dve pakkhā ahesuṁ. Yāva akaniṭṭhabhavanā pana idaṁ kolāhalaṁ agamāsi.

Atheko bhikkhu tathāgataṁ upasaṅkamitvā ukkhepakānaṁ: “Dhammikeneva kammena ayaṁ ukkhitto, ukkhittānuvattakānaṁ adhammikena kammena ukkhitto” ti laddhiṁ, ukkhepakehi vāriyamānānam-pi tesaṁ taṁ anuparivāretvā caraṇabhāvañca satthu ārocesi. Bhagavā: “Samaggā kira hontū” ti dve vāre pesetvā: “Na icchanti bhante samaggā bhavitun”-ti sutvā tatiyavāre: “Bhinno bhikkhusaṅgho” ti tesaṁ santikaṁ gantvā ukkhepakānaṁ ukkhepane, itaresañca asañcicca āpattiyā adassane ādīnavaṁ vatvā pakkāmi. Puna tesaṁ tattheva ekasīmāyaṁ uposathādīni kāretvā bhattaggādīsu bhaṇḍanajātānaṁ: “Āsanantarikāya nisīditabban”-ti bhattagge vattaṁ paññāpetvā: “Idāni pi bhaṇḍanajātā viharantī” ti sutvā tattha gantvā: “Alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanan”-ti ādīni vatvā aññatarena bhikkhunā dhammavādinā bhagavato vihesaṁ anicchantena: “Āgametu, bhante, bhagavā dhammasāmi, appossukko bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu, mayaṁ tena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā” ti vutte.

Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, bārāṇasiyaṁ brahmadatto nāma kāsirājā ahosīti brahmadattena dīghītissa kosalarañño rajjaṁ acchanditvā aññātakavesena vasantassa māritabhāvañceva dīghāvukumārena attano jīvite dinne tato paṭṭhāya tesaṁ samaggabhāvañca kathetvā: “Tesañhi nāma, bhikkhave, rājūnaṁ ādinnadaṇḍānaṁ ādinnasatthānaṁ evarūpaṁ khantisoraccaṁ bhavissati. Idha kho taṁ, bhikkhave, sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cā” ti ovaditvā dutiyam-pi tatiyampi: “Alaṁ, bhikkhave, mā bhaṇḍanan”-ti vāretvā anoramante disvā: “Pariyādiṇṇarūpā kho ime moghapurisā, na yime sukarā saññāpetun”-ti pakkamitvā punadivase piṇḍapātapaṭikkanto gandhakuṭiyā thokaṁ vissamitvā senāsanaṁ saṁsāmetvā attano pattacīvaramādāya saṅghamajjhe ākāse ṭhatvā imā gāthā abhāsi:

1. Puthusaddo {3.488} samajano, na bālo koci maññatha,
Saṅghasmiṁ bhijjamānasmiṁ, nāññaṁ bhiyyo amaññaruṁ.

2. Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino,
Yāvicchanti mukhāyāmaṁ, yena nītā na taṁ vidū.

3. Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me,
Ye ca taṁ upanayhanti, veraṁ tesaṁ na sammati.

4. Akkocchi maṁ avadhi maṁ, ajini maṁ ahāsi me,
Ye ca taṁ nupanayhanti, veraṁ tesūpasammati.

5. Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṁ,
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano.

6. Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase,
Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.

7. Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavāssadhanahārino,
Raṭṭhaṁ vilumpamānānaṁ, tesam-pi hoti saṅgati,
Kasmā tumhāka no siyā.

8. Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, saddhiṁcaraṁ sādhuvihāridhīraṁ,
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.

9. No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, saddhiṁcaraṁ sādhuvihāridhīraṁ,
Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

10. Ekassa caritaṁ seyyo, natthi bāle sahāyatā,
Eko care na pāpāni kayirā, appossukko mātaṅgaraññeva nāgo ti.

Tattha puthu mahāsaddo assāti puthusaddo. Samajano ti samāno ekasadiso jano, sabbovāyaṁ bhaṇḍanakārakajano samantato saddanicchāraṇena puthusaddo ceva sadiso cāti vuttaṁ hoti. Na bālo koci maññathā ti tattha koci eko pi: “Ahaṁ bālo” ti na maññittha, sabbe paṇḍitamānino, sabbovāyaṁ bhaṇḍanakārako jano yeva. Nāññaṁ bhiyyo amaññarun-ti koci eko pi: “Ahaṁ bālo” ti na maññittha, bhiyyo ca saṅghasmiṁ bhijjamāne aññam-pi ekaṁ: “Mayhaṁ kāraṇā saṅgho bhijjatī” ti idaṁ kāraṇaṁ na maññitthā ti attho.

Parimuṭṭhā ti muṭṭhassatino. Paṇḍitābhāsā ti attano paṇḍitamānena {3.489} paṇḍitasadisā. Vācāgocarabhāṇino ti rā-kārassa rassādeso kato, vācāgocarā ca na satipaṭṭhānādiariyadhammagocarā, bhāṇino ca. Kathaṁ bhāṇino? Yāvicchanti mukhāyāmanti, yāva mukhaṁ pasāretuṁ icchanti, tāva pasāretvā aggapādehi ṭhatvā bhāṇino, eko pi saṅghagāravena mukhasaṅkocanaṁ na karotī ti attho. Yena nītā ti yena bhaṇḍanena imaṁ nillajjabhāvaṁ nītā. Na taṁ vidū ti evaṁ: “Ādīnavaṁ idan”-ti taṁ na jānanti.

Ye ca taṁ upanayhantī ti taṁ: “Akkocchi man”-ti ādikaṁ ākāraṁ ye upanayhanti. Sanantano ti porāṇo. Pare ti paṇḍite ṭhapetvā tato aññe bhaṇḍanakārakā pare nāma. Te ettha saṅghamajjhe kolāhalaṁ karontā: “Mayaṁ yamāmase upayamāma nassāma, satataṁ samitaṁ maccusantikaṁ gacchāmā” ti na jānanti. Ye ca tattha vijānantī ti ye tattha paṇḍitā: “Mayaṁ maccusamīpaṁ gacchāmā” ti vijānanti. Tato sammanti medhagā ti bhikkhave, evañhi te jānantā yonisomanasikāraṁ uppādetvā medhagānaṁ kalahānaṁ vūpasamāya paṭipajjanti.

Aṭṭhicchinnā ti ayaṁ gāthā brahmadattañca dīghāvukumārañca sandhāya vuttā. Tesam-pi hoti saṅgati. Kasmā tumhākaṁ na hoti? Yesaṁ vo neva mātāpitūnaṁ aṭṭhīni chinnāni, na pāṇā haṭā, na gavāssadhanāni haṭāni. Idaṁ vuttaṁ hoti: bhikkhave, tesañhi nāma ādinnadaṇḍānaṁ ādinnasatthānaṁ rājūnaṁ evarūpā saṅgati samāgamo āvāhavivāhasambandhaṁ katvā ekato pānabhojanaṁ hoti, tumhe evarūpe sāsane pabbajitvā attano veramattam-pi jahituṁ na sakkotha, ko tumhākaṁ bhikkhubhāvoti.

Sace labhethāti ādigāthāyo paṇḍitasahāyassa ca bālasahāyassa ca vaṇṇāvaṇṇadīpanatthaṁ vuttā. Abhibhuyya sabbāni parissayānī ti sabbe pākaṭaparissaye ca paṭicchannaparissaye ca abhibhavitvā tena saddhiṁ attamano satimā careyya. Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāyā ti yathā attano vijitaṁ raṭṭhaṁ mahājanakarājā ca arindamarājā ca pahāya ekako va cariṁsu, evaṁ careyyā ti attho. Mātaṅgaraññeva nāgo ti mātaṅgo araññe nāgo va. Mātaṅgo ti hatthī vuccati, nāgo ti mahantādhivacanametaṁ. Yathā hi mātuposako mātaṅganāgo araññe ekako cari, na ca pāpāni akāsi, yathā ca sīlavahatthināgo. Yathā ca pālileyyako, evaṁ eko care, na ca pāpāni kayirāti vuttaṁ hoti.

Satthā evaṁ kathetvā pi te bhikkhū samagge kātuṁ asakkonto bālakaloṇakagāmaṁ gantvā bhaguttherassa ekībhāve ānisaṁsaṁ kathetvā tato tiṇṇaṁ kulaputtānaṁ vasanaṭṭhānaṁ gantvā tesaṁ sāmaggivāse ānisaṁsaṁ kathetvā tato pālileyyakavanasaṇḍaṁ gantvā tattha {3.490} temāsaṁ vasitvā puna kosambiṁ agantvā sāvatthim-eva agamāsi. Kosambivāsino pi upāsakā: “Ime kho ayyā, kosambakā bhikkhū bahuno amhākaṁ anatthassa kārakā, imehi ubbāḷho bhagavā pakkanto, imesaṁ neva abhivādanādīni karissāma, na upagatānaṁ piṇḍapātaṁ dassāma, evaṁ ime pakkamissanti vā veraṁ viramissanti vā bhagavantaṁ vā pasādessantī” ti sammantayitvā tatheva akaṁsu. Te tena daṇḍakammena pīḷitā sāvatthiṁ gantvā bhagavantaṁ khamāpesuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “pitā suddhodanamahārājā ahosi, mātā mahāmāyā, dīghāvukumāro pana aham-eva ahosin”-ti.

Kosambiyajātakavaṇṇanā dutiyā