Ja 429: Mahāsuvajātakavaṇṇanā

Dumo yadā hotī ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira satthu santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā kosalajanapade aññataraṁ paccantagāmaṁ upanissāya araññe vihāsi. Manussā tassa rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni sampādetvā gamanāgamanasampanne ṭhāne senāsanaṁ katvā sakkaccaṁ upaṭṭhahiṁsu. Tassa vassūpagatassa paṭhamamāse yeva so gāmo jhāyi, manussānaṁ bījamattam-pi avasiṭṭhaṁ nāhosi. Te tassa paṇītaṁ piṇḍapātaṁ dātuṁ nāsakkhiṁsu. So sappāyasenāsane pi piṇḍapātena kilamanto maggaṁ vā phalaṁ vā nibbattetuṁ nāsakkhi. Atha naṁ temāsaccayena satthāraṁ vandituṁ āgataṁ satthā paṭisanthāraṁ katvā: “Kacci bhikkhu piṇḍapātena na kilamantosi, senāsanasappāyañca ahosī” ti pucchi. So tamatthaṁ ārocesi. Satthā: “Tassa senāsanaṁ sappāyan”-ti ñatvā: “Bhikkhu samaṇena nāma senāsanasappāye sati loluppacāraṁ pahāya kiñcideva yathāladdhaṁ paribhuñjitvā santuṭṭhena samaṇadhammaṁ kātuṁ vaṭṭati. Porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṁ nibbattitvā attano nivāsasukkharukkhe cuṇṇaṁ {3.491} khādantā pi loluppacāraṁ pahāya santuṭṭhā mittadhammaṁ abhinditvā aññattha na gamiṁsu, tvaṁ pana kasmā ‘piṇḍapāto paritto lūkho’ ti sappāyasenāsanaṁ pariccajī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte himavante gaṅgātīre ekasmiṁ udumbaravane anekasatasahassā sukā vasiṁsu. Tatra eko suvarājā attano nivāsarukkhassa phalesu khīṇesu yadeva avasiṭṭhaṁ hoti aṅkuro vā pattaṁ vā taco vā papaṭikā vā, taṁ khāditvā gaṅgāya pānīyaṁ pivitvā paramappicchasantuṭṭho hutvā aññattha na gacchati. Tassa appicchasantuṭṭhabhāvaguṇena sakkassa bhavanaṁ kam pi. Sakko āvajjamāno taṁ disvā tassa vīmaṁsanatthaṁ attano ānubhāvena taṁ rukkhaṁ sukkhāpesi. Rukkho khāṇukamatto hutvā chiddāvachiddo vāte paharante ākoṭiyamāno viya aṭṭhāsi. Tassa chiddehi cuṇṇāni nikkhamanti. Suvarājā tāni cuṇṇāni khāditvā gaṅgāya pānīyaṁ pivitvā aññattha agantvā vātātapaṁ agaṇetvā udumbarakhāṇuke nisīdi. Sakko tassa paramappicchabhāvaṁ ñatvā: “Mittadhammaguṇaṁ kathāpetvā varamassa datvā udumbaraṁ amataphalaṁ karitvā āgamissāmī” ti eko haṁsarājā hutvā sujaṁ asurakaññaṁ purato katvā taṁ udumbaravanaṁ gantvā avidūre ekarukkhassa sākhāya nisīditvā tena saddhiṁ kathaṁ samuṭṭhāpento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Dumo yadā hoti phalūpapanno, bhuñjanti naṁ vihaṅgamā sampatantā,
Khīṇanti ñatvāna dumaṁ phalaccaye, disodisaṁ yanti tato vihaṅgamā ti.

Tassattho: suvarāja, rukkho nāma yadā phalasampanno hoti, tadā taṁ sākhato sākhaṁ sampatantāva vihaṅgamā bhuñjanti, taṁ pana khīṇaṁ ñatvā phalānaṁ accayena tato rukkhato disodisaṁ vihaṅgamā gacchantīti.

Evañca {3.492} pana vatvā tato naṁ uyyojetuṁ dutiyaṁ gāthamāha.

2. Cara cārikaṁ lohitatuṇḍa mā mari, kiṁ tvaṁ suva sukkhadumamhi jhāyasi,
Tadiṅgha maṁ brūhi vasantasannibha, kasmā suva sukkhadumaṁ na riñcasī ti.

Tattha jhāyasī ti kiṁkāraṇā sukkhakhāṇumatthake jhāyanto pajjhāyanto tiṭṭhasi. Iṅghā ti codanatthe nipāto. Vasantasannibhā ti vasantakāle vanasaṇḍo suvagaṇasamokiṇṇo viya nīlobhāso hoti, tena taṁ: “Vasantasannibhā” ti ālapati. Na riñcasī ti na chaḍḍesi.

Atha naṁ suvarājā: “Ahaṁ haṁsa attano kataññukataveditāya imaṁ rukkhaṁ na jahāmī” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

3. Ye ve sakhīnaṁ sakhāro bhavanti, pāṇaccaye dukkhasukhesu haṁsa,
Khīṇaṁ akhīṇam-pi na taṁ jahanti, santo sataṁ dhammamanussarantā.

4. Sohaṁ sataṁ aññatarosmi haṁsa, ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho,
Taṁ nussahe jīvikattho pahātuṁ, khīṇanti ñatvāna na hesa dhammo ti.

Tattha ye ve sakhīnaṁ sakhāro bhavantī ti ye sahāyānaṁ sahāyā honti. Khīṇaṁ akhīṇampī ti paṇḍitā nāma attano sahāyaṁ bhogaparikkhayena khīṇam-pi akhīṇam-pi na jahanti. Sataṁ dhammamanussarantā ti paṇḍitānaṁ paveṇiṁ anussaramānā. Ñātī ca me ti haṁsarāja, ayaṁ rukkho sampiyāyanatthena mayhaṁ ñāti ca samāciṇṇacaraṇatāya sakhā ca. Jīvikattho ti tamahaṁ jīvikāya atthiko hutvā pahātuṁ na sakkomi.

Sakko tassa vacanaṁ sutvā tuṭṭho pasaṁsitvā varaṁ dātukāmo dve gāthā abhāsi:

5. Sādhu {3.493} sakkhi kataṁ hoti, metti saṁsati santhavo,
Sacetaṁ dhammaṁ rocesi, pāsaṁsosi vijānataṁ.

6. So te suva varaṁ dammi, pattayāna vihaṅgama,
Varaṁ varassu vakkaṅga, yaṁ kiñci manasicchasī ti.

Tattha sādhū ti sampahaṁsanaṁ. Sakkhi kataṁ hoti, metti saṁsati santhavo ti sakhibhāvo ca metti ca parisamajjhe santhavo cāti tayā mittaṁ kataṁ sādhu hoti laddhakaṁ bhaddakam-eva. Sacetaṁ dhamman-ti sace etaṁ mittadhammaṁ. Vijānatan-ti evaṁ sante viññūnaṁ pasaṁsitabbayuttakosī ti attho. So te ti so ahaṁ tuyhaṁ. Varassū ti icchassu. Yaṁ kiñci manasicchasī ti yaṁ kiñci manasā icchasi, sabbaṁ taṁ varaṁ dadāmi teti.

Taṁ sutvā suvarājā varaṁ gaṇhanto sattamaṁ gāthamāha.

7. Varañca me haṁsa bhavaṁ dadeyya, ayañca rukkho punarāyuṁ labhetha,
So sākhavā phalimā saṁvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno ti.

Tattha sākhavā ti sākhasampanno. Phalimā ti phalena upeto. Saṁvirūḷho ti samantato virūḷhapatto taruṇapattasampanno hutvā. Madhutthiko ti saṁvijjamānamadhuraphalesu pakkhittamadhu viya madhuraphalo hutvā ti attho.

Athassa sakko varaṁ dadamāno aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Taṁ passa samma phalimaṁ uḷāraṁ, sahāva te hotu udumbarena,
So sākhavā phalimā saṁvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno ti.

Tattha sahāva te hotu udumbarenā ti tava udumbarena saddhiṁ saha ekato va vāso hotu.

Evañca {3.494} pana vatvā sakko taṁ attabhāvaṁ vijahitvā attano ca sujāya ca ānubhāvaṁ dassetvā gaṅgāto hatthena udakaṁ gahetvā udumbarakhāṇukaṁ pahari. Tāvadeva sākhāviṭapasacchanno madhuraphalo rukkho uṭṭhahitvā muṇḍamaṇipabbato viya vilāsasampanno aṭṭhāsi. Suvarājā taṁ disvā somanassappatto sakkassa thutiṁ karonto navamaṁ gāthamāha.

9. Evaṁ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi,
Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṁ duman-ti.

Sakko pi tassa varaṁ datvā udumbaraṁ amataphalaṁ katvā saddhiṁ sujāya attano ṭhānam-eva gato. Tamatthaṁ dīpayamānā osāne abhisambuddhagāthā ṭhapitā:

10. Suvassa ca varaṁ datvā, katvāna saphalaṁ dumaṁ,
Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṁ nandanaṁ vanan-ti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ bhikkhu porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṁ nibbattā pi aloluppacārā ahesuṁ. Tvaṁ pana kasmā evarūpe sāsane pabbajitvā loluppacāraṁ carasi, gaccha tattheva vasāhī” ti kammaṭṭhānamassa kathetvā jātakaṁ samodhānesi. So bhikkhu tattha gantvā vipassanaṁ vaḍḍhento arahattaṁ pāpuṇi. Tadā sakko anuruddho ahosi, suvarājā pana aham-eva ahosinti.

Mahāsuvajātakavaṇṇanā tatiyā