Ja 430: Cūḷasuvajātakavaṇṇanā

Santi rukkhā ti idaṁ satthā sāvatthiyaṁ jetavane viharanto verañjakaṇḍaṁ ārabbha kathesi. Satthari verañjāyaṁ vassaṁ vasitvā anupubbena sāvatthiṁ anuppatte bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, tathāgato khattiyasukhumālo buddhasukhumālo mahantena iddhānubhāvena samannāgato pi verañjabrāhmaṇena nimantito temāsaṁ vasanto mārāvaṭṭanavasena tassa santikā ekadivasam-pi bhikkhaṁ alabhitvā loluppacāraṁ pahāya temāsaṁ patthapulakapiṭṭhodakena yāpento aññattha na agamāsi, aho tathāgatānaṁ {3.495} appicchasantuṭṭhabhāvo” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, tathāgatassa idāni loluppacārappahānaṁ, pubbe pi tiracchānayoniyaṁ nibbatto pi loluppacāraṁ pahāsin”-ti vatvā atītaṁ āhari. Sabbam-pi vatthu purimanayeneva vitthāretabbaṁ.

Atīte himavante gaṅgātīre ekasmiṁ udumbaravane anekasatasahassā sukā vasiṁsu. Tatra eko suvarājā attano nivāsarukkhassa phalesu khīṇesu yadeva avasiṭṭhaṁ hoti aṅkuro vā pattaṁ vā taco vā papaṭikā vā, taṁ khāditvā gaṅgāya pānīyaṁ pivitvā paramappicchasantuṭṭho hutvā aññattha na gacchati. Tassa appicchasantuṭṭhabhāvaguṇena sakkassa bhavanaṁ kam pi. Sakko āvajjamāno taṁ disvā tassa vīmaṁsanatthaṁ attano ānubhāvena taṁ rukkhaṁ sukkhāpesi. Rukkho khāṇukamatto hutvā chiddāvachiddo vāte paharante ākoṭiyamāno viya aṭṭhāsi. Tassa chiddehi cuṇṇāni nikkhamanti. Suvarājā tāni cuṇṇāni khāditvā gaṅgāya pānīyaṁ pivitvā aññattha agantvā vātātapaṁ agaṇetvā udumbarakhāṇuke nisīdi. Sakko tassa paramappicchabhāvaṁ ñatvā: “Mittadhammaguṇaṁ kathāpetvā varamassa datvā udumbaraṁ amataphalaṁ karitvā āgamissāmī” ti eko haṁsarājā hutvā sujaṁ asurakaññaṁ purato katvā taṁ udumbaravanaṁ gantvā avidūre ekarukkhassa sākhāya nisīditvā tena saddhiṁ kathaṁ samuṭṭhāpento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Santi rukkhā haripattā, dumā nekaphalā bahū,
Kasmā nu sukkhe koḷāpe, suvassa nirato mano.

2. Phalassa upabhuñjimhā, nekavassagaṇe bahū,
Aphalam-pi viditvāna, sāva metti yathā pure.

3. Sukkhañca rukkhaṁ koḷāpaṁ, opattamaphalaṁ dumaṁ,
Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ dosaṁ passase dija.

4. Ye phalatthā sambhajanti, aphaloti jahanti naṁ,
Attatthapaññā dummedhā, te honti pakkhapātino.

5. Sādhu sakkhi kataṁ hoti, metti saṁsati santhavo,
Sacetaṁ dhammaṁ rocesi, pāsaṁsosi vijānataṁ.

6. So te suva varaṁ dammi, pattayāna vihaṅgama,
Varaṁ varassu vakkaṅga, yaṁ kiñci manasicchasi.

7. Api nāma naṁ passeyyaṁ, sapattaṁ saphalaṁ dumaṁ,
Daliddo va nidhiṁ laddhā, nandeyyāhaṁ punappunaṁ.

8. Tato amatamādāya, abhisiñci mahīruhaṁ,
Tassa sākhā virūhiṁsu, sītacchāyā manoramā.

9. Evaṁ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi,
Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṁ dumaṁ.

10. Suvassa ca varaṁ datvā, katvāna saphalaṁ dumaṁ,
Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṁ nandanaṁ vanan-ti.

Pañhapaṭipañhā pi attho pi purimanayeneva veditabbā, anuttānapadam-eva pana vaṇṇayissāma.

Haripattā ti nīlapattasacchannā. Koḷāpe ti vāte paharante ākoṭitasaddaṁ {3.496} viya muñcamāne nissāre. Suvassā ti āyasmato suvarājassa kasmā evarūpe rukkhe mano nirato. Phalassā ti phalaṁ assa rukkhassa. Nekavassagaṇe ti anekavassagaṇe. Bahū ti samāne pi anekasate na dve tayo, atha kho bahūva. Viditvānā ti haṁsarāja idāni amhākaṁ imaṁ rukkhaṁ aphalaṁ viditvā pi yathā pure etena saddhiṁ metti, sāva metti, tañhi mayaṁ na bhindāma, mettiṁ bhindantā hi anariyā asappurisā nāma hontīti pakāsento evamāha.

Opattan-ti avapattaṁ nippattaṁ patitapattaṁ. Kiṁ dosaṁ passase ti aññe sakuṇā etaṁ ohāya aññattha gacchanti, tvaṁ evaṁ gamane kiṁ nāma dosaṁ passasi. Ye phalatthā ti ye pakkhino phalatthāya phalakāraṇā sambhajanti upagacchanti, aphaloti ñatvā etaṁ jahanti. Attatthapaññā ti attano atthāya paññā, paraṁ anoloketvā attani yeva vā ṭhitā etesaṁ paññāti attatthapaññā. Pakkhapātino ti te attano yeva vuḍḍhiṁ paccāsīsamānā mittapakkhaṁ pātenti nāsentīti pakkhapātino nāma honti. Attapakkhe yeva vā patantīti pakkhapātino.

Api nāma nan-ti haṁsarāja, sace me manoratho nipphajjeyya, tayā dinno varo sampajjeyya, api nāma ahaṁ imaṁ rukkhaṁ sapattaṁ saphalaṁ puna passeyyaṁ, tato daliddo nidhiṁ labhitvāva punappunaṁ etaṁ abhinandeyyaṁ, taṁ disvāva pamodeyyaṁ. Amatamādāyā ti attano ānubhāvena ṭhito gaṅgodakaṁ gahetvā abhisiñcayī ti attho. Imasmiṁ jātake imāya saddhiṁ dve abhisambuddhagāthā honti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sakko anuruddho ahosi, suvarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷasuvajātakavaṇṇanā catutthā