Ja 432: Padakusalamāṇavajātakavaṇṇanā

Bahussutan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dārakaṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthiyaṁ kuṭumbikaputto sattavassakāle yeva padakusalo ahosi. Athassa pitā: “Imaṁ vīmaṁsissāmī” ti tassa ajānantasseva mittagharaṁ agamāsi. So pitu gataṭṭhānaṁ apucchitvāva tassa padānusārena gantvā pitu santike aṭṭhāsi. Atha naṁ pitā ekadivasaṁ pucchi: “Tāta, tvaṁ mayi taṁ ajānāpetvā gate pi mama gataṭṭhānaṁ kiṁ jānāsī” ti? “Tāta {3.502}, padaṁ te sañjānāmi, padakusalo ahan”-ti. Athassa vīmaṁsanatthāya pitā bhuttapātarāso gharā nikkhamitvā anantaraṁ paṭivissakagharaṁ gantvā tato dutiyaṁ, tato tatiyaṁ gharaṁ pavisitvā tatiyagharā nikkhamitvā puna attano gharaṁ āgantvā tato uttaradvārena nikkhamitvā nagaraṁ vāmaṁ karonto jetavanaṁ gantvā satthāraṁ vanditvā dhammaṁ suṇanto nisīdi. Dārako: “Kahaṁ me pitā” ti pucchitvā: “Na jānāmā” ti vutte tassa padānusārena anantarapaṭivissakassa gharaṁ ādiṁ katvā pitu gatamaggeneva jetavanaṁ gantvā satthāraṁ vanditvā pitu santike aṭṭhāsi. Pitarā ca: “Kathaṁ tāta, mama idhāgatabhāvaṁ aññāsī” ti puṭṭho: “Padaṁ te sañjānitvā padānusārena āgatomhī” ti āha. Satthā: “Kiṁ kathesi upāsakā” ti pucchitvā: “Bhante, ayaṁ dārako padakusalo, ahaṁ imaṁ vīmaṁsanto iminā nāma upāyena āgato, ayam-pi maṁ gehe adisvā mama padānusārena āgato” ti vutte: “Anacchariyaṁ, upāsaka, bhūmiyaṁ padasañjānanaṁ, porāṇakapaṇḍitā ākāse padaṁ sañjāniṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente tassa aggamahesī aticaritvā raññā pucchitā: “Sace ahaṁ tumhe aticarāmi, assamukhī yakkhinī homī” ti sapathaṁ katvā tato kālaṁ katvā ekasmiṁ pabbatapāde assamukhī yakkhinī hutvā leṇaguhāyaṁ vasamānā mahāaṭaviyaṁ pubbantato aparantaṁ gamanamagge anusañcarante manusse gahetvā khādati. Sā kira tīṇi vassāni vessavaṇaṁ upaṭṭhahitvā āyāmato tiṁsayojane vitthārato pañcayojane ṭhāne manusse khādituṁ labhi. Athekadivasaṁ eko aḍḍho mahaddhano mahābhogo abhirūpo brāhmaṇo bahūhi manussehi parivuto taṁ maggaṁ abhiruhi. Taṁ disvā yakkhinī tussitvā pakkhandi, taṁ disvā parivāramanussā palāyiṁsu. Sā vātavegena gantvā brāhmaṇaṁ gahetvā piṭṭhiyā {3.503} nipajjāpetvā guhaṁ gacchantī purisasamphassaṁ paṭilabhitvā kilesavasena tasmiṁ sinehaṁ uppādetvā taṁ akhāditvā attano sāmikaṁ akāsi. Te ubho pi samaggasaṁvāsaṁ vasiṁsu tato paṭṭhāya yakkhinī manusse gaṇhantī vatthataṇḍulatelādīni pi gahetvā tassa nānaggarasabhojanaṁ upanetvā attanā manussamaṁsaṁ khādati. Gamanakāle tassa palāyanabhayena mahatiyā silāya guhādvāraṁ pidahitvā gacchati. Evaṁ tesu sammodamānesu vasantesu bodhisatto nibbattaṭṭhānā cavitvā brāhmaṇaṁ paṭicca tassā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Sā dasamāsaccayena puttaṁ vijāyitvā putte ca brāhmaṇe ca balavasinehā hutvā ubho pi posesi. Sā aparabhāge putte vuḍḍhippatte puttam-pi pitarā saddhiṁ antoguhāyaṁ pavesetvā dvāraṁ pidahi.

Athekadivasaṁ bodhisatto tassā gatakālaṁ ñatvā silaṁ apanetvā pitaraṁ bahi akāsi. Sā āgantvā: “Kena silā apanītā” ti vatvā: “Amma, mayā apanītā, andhakāre nisīdituṁ na sakkomī” ti vutte puttasinehena na kiñci avoca. Athekadivasaṁ bodhisatto pitaraṁ pucchi: “Tāta, mayhaṁ mātu mukhaṁ aññādisaṁ, tumhākaṁ mukhaṁ aññādisaṁ, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti? “Tāta, tava mātā manussamaṁsakhādikā yakkhinī, mayaṁ ubho manussā” ti. “Tāta, yadi evaṁ, idha kasmā vasāma, ehi manussapathaṁ gacchāmā” ti. “Tāta, sace mayaṁ palāyissāma, ubho pi amhe tava mātā khādissatī” ti. Bodhisatto: “Mā bhāyi, tāta, tava manussapathasampāpanaṁ mama bhāro” ti pitaraṁ samassāsetvā punadivase mātari gatāya pitaraṁ gahetvā palāyi. Yakkhinī āgantvā te adisvā vātavegena pakkhanditvā te gahetvā: “Brāhmaṇa, kiṁ palāyasi, kiṁ te idha natthī” ti vatvā: “Bhadde, mā mayhaṁ kujjhi, putto te maṁ {3.504} gahetvā palāyatī” ti vutte puttasinehena kiñci avatvā te assāsetvā attano vasanaṭṭhānaññeva te gahetvā gantvā evaṁ puna pi katipaye divase palāyante ānesi.

Bodhisatto cintesi: “Mayhaṁ mātu paricchinnena okāsena bhavitabbaṁ, yaṁnūnāhaṁ imissā āṇāpavattiṭṭhānasīmaṁ puccheyyaṁ, atha naṁ atikkamitvā palāyissāmā” ti. So ekadivasaṁ mātaraṁ gahetvā ekamantaṁ nisinno: “Amma, mātusantakaṁ nāma puttānaṁ pāpuṇāti, akkhāhi tāva me attano santakāya bhūmiyā paricchedan”-ti āha. Sā sabbadisāsu pabbatanadīnimittādīni kathetvā āyāmato tiṁsayojanaṁ, vitthārato pañcayojanaṁ puttassa kathetvā: “Idaṁ ettakaṁ ṭhānaṁ sallakkhehi puttā” ti āha. So dve tayo divase atikkamitvā mātu aṭavigatakāle pitaraṁ khandhaṁ āropetvā tassā dinnasaññāya vātavegena pakkhando paricchedanadītīraṁ sampāpuṇi. Sā pi āgantvā te apassantī anubandhi. Bodhisatto pitaraṁ gahetvā nadīmajjhaṁ agamāsi. Sā āgantvā nadītīre ṭhatvā attano paricchedaṁ atikkantabhāvaṁ ñatvā tattheva ṭhatvā: “Tāta, pitaraṁ gahetvā ehi, ko mayhaṁ doso, tumhākaṁ maṁ nissāya kiṁ nāma na sampajjati, nivatta, sāmī” ti puttañca patiñca yāci. Atha brāhmaṇo nadiṁ uttari. Sā puttam-eva yācantī: “Tāta, mā evaṁ kari, nivattāhī” ti āha. “Amma, mayaṁ manussā, tvaṁ yakkhinī, na sakkā sabbakālaṁ tava santike vasitun”-ti. “Neva nivattissasi, tātā” ti. “Āma, ammā” ti. “Tāta, yadi na nivattissasi, manussaloke jīvitaṁ nāma dukkhaṁ, sippaṁ ajānantā jīvituṁ na sakkonti, ahaṁ ekaṁ cintāmaṇiṁ nāma vijjaṁ jānāmi, tassānubhāvena dvādasasaṁvaccharamatthake haṭabhaṇḍam-pi padānupadaṁ gantvā sakkā jānituṁ. Ayaṁ te jīvikā bhavissati, uggaṇha, tāta, anagghaṁ mantan”-ti tathārūpena dukkhena abhibhūtā pi puttasinehena mantaṁ {3.505} adāsi.

Bodhisatto nadiyā ṭhitako va mātaraṁ vanditvā atisakkaccaṁ sutaṁ katvā mantaṁ gahetvā mātaraṁ vanditvā: “Gacchatha, ammā” ti āha. “Tāta, tumhesu anivattantesu mayhaṁ jīvitaṁ natthī” ti vatvā:

Ehi putta nivattassu, mā anāthaṁ karohi me,
Ajja puttaṁ apassantī, yakkhinī maraṇaṁ gatā ti.

Yakkhinī uraṁ pahari, tāvadevassā puttasokena hadayaṁ phali. Sā maritvā tattheva patitā. Tadā bodhisatto tassā matabhāvaṁ ñatvā pitaraṁ pakkositvā mātu santikaṁ gantvā citakaṁ katvā jhāpetvā āḷāhanaṁ nibbāpetvā nānāvaṇṇehi pupphehi pūjetvā vanditvā roditvā paridevitvā pitaraṁ ādāya bārāṇasiṁ gantvā rājadvāre ṭhatvā: “Padakusalo māṇavo dvāre ṭhito” ti rañño paṭivedetvā: “Tena hi āgacchatū” ti vutte pavisitvā rājānaṁ vanditvā: “Tāta, kiṁ sippaṁ jānāsī” ti vutte: “Deva, dvādasasaṁvaccharamatthake haṭabhaṇḍaṁ padānupadaṁ gantvā gaṇhituṁ jānāmī” ti āha. “Tena hi maṁ upaṭṭhāhī” ti. “Deva, devasikaṁ sahassaṁ labhanto upaṭṭhahissāmī” ti. “Sādhu tāta, upaṭṭhahā” ti. Rājā devasikaṁ sahassaṁ dāpesi.

Athekadivasaṁ purohito rājānaṁ āha: “mahārāja, mayaṁ tassa māṇavassa sippānubhāvena kassaci kammassa akatattā ‘sippaṁ atthi vā natthi vā’ ti na jānāma, vīmaṁsissāma tāva nan”-ti. Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā ubho pi janā nānāratanagopakānaṁ saññaṁ datvā ratanasārabhaṇḍikaṁ gahetvā pāsādā oruyha rājanivesanantare tikkhattuṁ āvijjhitvā nisseṇiṁ attharitvā pākāramatthakena bahi otaritvā vinicchayasālaṁ pavisitvā tattha nisīditvā puna gantvā nisseṇiṁ attharitvā pākāramatthakena otaritvā antepure pokkharaṇiyā tīraṁ gantvā pokkharaṇiṁ tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā otaritvā antopokkharaṇiyaṁ bhaṇḍikaṁ ṭhapetvā pāsādaṁ abhiruhiṁsu. Punadivase: “Rājanivesanato {3.506} kira ratanaṁ hariṁsū” ti ekakolāhalaṁ ahosi. Rājā ajānanto viya hutvā bodhisattaṁ pakkosāpetvā: “Tāta, rājanivesanato bahuratanabhaṇḍaṁ haṭaṁ, handa naṁ anuvicinituṁ vaṭṭatī” ti āha. “Mahārāja, dvādasasaṁvaccharamatthake haṭabhaṇḍaṁ corānaṁ padānupadaṁ gantvā āharaṇasamatthassa mama anacchariyaṁ ajja rattiṁ haṭabhaṇḍaṁ āharituṁ, āharissāmi taṁ, mā cintayitthā” ti. “Tena hi āharā” ti. So: “Sādhu, devā” ti vatvā mātaraṁ vanditvā mantaṁ parivattetvā mahātale ṭhitova: “Mahārāja, dvinnaṁ corānaṁ padaṁ paññāyatī” ti vatvā rañño ca purohitassa ca padānusārena sirigabbhaṁ pavisitvā tato nikkhamitvā pāsādā oruyha rājanivesanantare tikkhattuṁ parigantvā padānusāreneva pākārasamīpaṁ gantvā pākāre ṭhatvā: “Mahārāja, imasmiṁ ṭhāne pākārato muccitvā ākāse padaṁ paññāyati, nisseṇiṁ attharāpetvā dethā” ti nisseṇiṁ pākāramatthakena otaritvā padānusāreneva vinicchayasālaṁ gantvā puna rājanivesanaṁ āgantvā nisseṇiṁ attharāpetvā pākāramatthakena oruyha pokkharaṇiṁ gantvā tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā: “Mahārāja, corā imaṁ pokkharaṇiṁ otiṇṇā” ti vatvā attanā ṭhapitaṁ viya bhaṇḍikaṁ nīharitvā rañño datvā: “Mahārāja, ime dve corā abhiññātamahācorā iminā maggena rājanivesanaṁ abhiruḷhā” ti āha. Mahājanā tuṭṭhapahaṭṭhā aṅguliyo phoṭesuṁ, celukkhepā pavattiṁsu.

Rājā cintesi: “ayaṁ māṇavo padānusārena gantvā corehi ṭhapitabhaṇḍaṭṭhānam-eva maññe jānāti, core pana gaṇhituṁ na sakkotī” ti. Atha naṁ āha: “Corehi haṭabhaṇḍaṁ tāva no tayā āhaṭaṁ, corā pana na āhaṭā” ti. “Mahārāja, idheva corā, na dūre” ti. “Ko {3.507} ca ko cā” ti. “Yo mahārāja, icchati, so va coro hoti, tato tumhākaṁ bhaṇḍikassa laddhakālato paṭṭhāya corehi ko attho, mā pucchitthā” ti. “Tāta, ahaṁ tuyhaṁ devasikaṁ sahassaṁ dammi, core me gahetvā dehī” ti. “Mahārāja, dhane laddhe kiṁ corehī” ti. “Dhanato pi no, tāta, core laddhuṁ vaṭṭatī” ti. “Tena hi, mahārāja, ‘ime nāma corā’ ti tumhākaṁ na kathessāmi, atīte pavattakāraṇaṁ pana te āharissāmi, sace tumhe paññavanto, taṁ kāraṇaṁ jānāthā” ti so evaṁ vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasito avidūre nadītīragāmake pāṭali nāma eko naṭo vasati. So ekasmiṁ ussavadivase bhariyamādāya bārāṇasiṁ pavisitvā naccitvā vīṇaṁ vāditvā gāyitvā dhanaṁ labhitvā ussavapariyosāne bahuṁ surābhattaṁ gāhāpetvā attano gāmaṁ gacchanto nadītīraṁ patvā navodakaṁ āgacchantaṁ disvā bhattaṁ bhuñjanto suraṁ pivanto nisīditvā matto hutvā attano balaṁ ajānanto: “Mahāvīṇaṁ gīvāya bandhitvā nadiṁ uttaritvā gamissāmī” ti bhariyaṁ hatthe gahetvā nadiṁ otari. Vīṇāchiddehi udakaṁ pāvisi. Atha naṁ sā vīṇā udake osīdāpesi. Bhariyā panassa osīdanabhāvaṁ ñatvā taṁ vissajjetvā uttaritvā tīre aṭṭhāsi. Naṭapāṭali sakiṁ ummujjati, sakiṁ nimujjati, udakaṁ pavisitvā uddhumātaudaro ahosi. Athassa bhariyā cintesi: “Mayhaṁ sāmiko idāni marissati, ekaṁ naṁ gītakaṁ yācitvā parisamajjhe taṁ gāyantī jīvikaṁ kappessāmī” ti cintetvā: “Sāmi, tvaṁ udake nimujjasi, ekaṁ me gītakaṁ dehi, tena jīvikaṁ kappessāmī” ti vatvā gāthamāha.

1. Bahussutaṁ cittakathiṁ, gaṅgā vahati pāṭaliṁ,
Vuyhamānaka bhaddante, ekaṁ me dehi gāthakan-ti.

Tattha gāthakan-ti khuddakaṁ gāthaṁ.

Atha {3.508} naṁ naṭapāṭali: “Bhadde, kathaṁ tava gītakaṁ dassāmi, idāni mahājanassa paṭisaraṇabhūtaṁ udakaṁ maṁ māretī” ti vatvā gāthamāha.

2. Yena siñcanti dukkhitaṁ, yena siñcanti āturaṁ,
Tassa majjhe marissāmi, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Bodhisatto imaṁ gāthaṁ vatvā: “Mahārāja, yathā udakaṁ mahājanassa paṭisaraṇaṁ, tathā rājāno pi, tesaṁ santikā bhaye uppanne taṁ bhayaṁ ko paṭibāhissatī” ti vatvā: “Mahārāja, idaṁ kāraṇaṁ paṭicchannaṁ, mayā pana paṇḍitavedanīyaṁ katvā kathitaṁ, jānāhi, mahārājā” ti āha. “Tāta ahaṁ evarūpaṁ paṭicchannakathaṁ na jānāmi, core me gahetvā dehī” ti. Athassa mahāsatto: “Tena hi, mahārāja, idaṁ sutvā jānāhī” ti aparam-pi kāraṇaṁ āhari. Deva, pubbe imissāva bārāṇasiyā dvāragāme eko kumbhakāro bhājanatthāya mattikaṁ āharanto ekasmiṁ yeva ṭhāne nibaddhaṁ gaṇhitvā antopabbhāraṁ mahantaṁ āvāṭaṁ khaṇi. Athekadivasaṁ tassa mattikaṁ gaṇhantassa akālamahāmegho uṭṭhahitvā mahāvuṭṭhiṁ pātesi. Udakaṁ avattharamānaṁ āvāṭaṁ pātesi, tenassa matthako bhijji. So paridevanto gāthamāha.

3. Yattha bījāni rūhanti, sattā yattha patiṭṭhitā,
Sā me sīsaṁ nipīḷeti, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Tattha nipīḷetī ti nipatitvā pīḷeti bhindati.

Yathā hi deva, mahājanassa paṭisaraṇabhūtā mahāpathavī kumbhakārassa sīsaṁ bhindi, evam-eva mahāpathavīsame sabbalokassa paṭisaraṇe narinde uṭṭhāya corakammaṁ karonte ko bāhissati, sakkhissasi, mahārāja, evaṁ paṭicchādetvā {3.509} kathitaṁ coraṁ jānitunti. Tāta, mayhaṁ paṭicchannena kāraṇaṁ natthi, ayaṁ coroti evaṁ me coraṁ gahetvā dehīti. So rājānaṁ rakkhanto: “Tvaṁ coro” ti avatvā aparam-pi udāharaṇaṁ āhari. Mahārāja, pubbe imasmiṁ yeva nagare ekassa purisassa gehaṁ ādittaṁ. So: “Anto pavisitvā bhaṇḍakaṁ nīharā” ti aññaṁ āṇāpesi. Tasmiṁ pavisitvā nīharante gehadvāraṁ pidahi. So dhūmandho hutvā nikkhamanamaggaṁ alabhanto uppannaḍāhadukkho hutvā anto ṭhito va paridevanto gāthamāha.

4. Yena bhattāni paccanti, sītaṁ yena vihaññati,
So maṁ ḍahati gattāni, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Tattha so maṁ ḍahatī ti so me ḍahati, ayam-eva vā pāṭho.

“Mahārāja, aggi viya mahājanassa paṭisaraṇabhūto eko manusso ratanabhaṇḍikaṁ hari, mā maṁ coraṁ pucchā” ti. “Tāta, mayhaṁ coraṁ dehiyevā” ti. So rājānaṁ: “Tvaṁ coro” ti avatvā aparam-pi udāharaṇaṁ āhari. Deva, pubbe imasmiṁ yeva nagare eko puriso atibahuṁ bhuñjitvā jīrāpetuṁ asakkonto vedanāppatto hutvā paridevanto gāthamāha.

5. Yena bhuttena yāpanti, puthū brāhmaṇakhattiyā,
So maṁ bhutto byāpādeti, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Tattha so maṁ bhutto byāpādetī ti so odano bhutto maṁ byāpādeti māreti.

“Mahārāja, bhattaṁ viya mahājanassa paṭisaraṇabhūto eko bhaṇḍaṁ hari, tasmiṁ laddhe kiṁ coraṁ pucchasī” ti? “Tāta, sakkonto coraṁ me dehī” ti. So tassa saññāpanatthaṁ aparam-pi udāharaṇaṁ āhari. Mahārāja {3.510}, pubbe pi imasmiṁ yeva nagare ekassa vāto uṭṭhahitvā gattāni bhañji. So paridevanto gāthamāha.

6. Gimhānaṁ pacchime māse, vātamicchanti paṇḍitā,
So maṁ bhañjati gattāni, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Iti mahārāja, saraṇato bhayaṁ uppannaṁ, jānāhi taṁ kāraṇanti. Tāta, coraṁ me dehīti. So tassa saññāpanatthaṁ aparam-pi udāharaṇaṁ āhari. Deva, atīte himavantapadese sākhāviṭapasampanno mahārukkho ahosi pupphaphalasampanno anekasahassānaṁ sakuṇānaṁ nivāso tassa dve sākhā aññamaññaṁ saṅghaṭṭesuṁ, tato dhūmo uppajji, aggicuṇṇāni patiṁsu. Taṁ disvā sakuṇajeṭṭhako gāthamāha.

7. Yaṁ nissitā jagatiruhaṁ, svāyaṁ aggiṁ pamuñcati,
Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Tattha jagatiruhan-ti mahīruhaṁ.

Yathā hi, deva, rukkho pakkhīnaṁ paṭisaraṇaṁ, evaṁ rājā mahājanassa paṭisaraṇaṁ, tasmiṁ corikaṁ karonte ko paṭibāhissati, sallakkhehi, devā ti. Tāta, mayhaṁ coram-eva dehīti. Athassa so aparam-pi udāharaṇaṁ āhari. Mahārāja, ekasmiṁ kāsigāme aññatarassa kulagharassa pacchimabhāge kakkhaḷā susumāranadī atthi, tassa ca kulassa eko va putto. So pitari kālakate mātaraṁ paṭijaggi. Tassa mātā anicchamānasseva ekaṁ kuladhītaraṁ ānesi. Sā pubbabhāge sassuṁ sampiyāyitvā pacchā puttadhītāhi vaḍḍhamānā taṁ nīharitukāmā ahosi. Tassā pana mātā pi tasmiṁ yeva ghare vasati. Sā sāmikassa santike sassuyā nānappakāraṁ dosaṁ vatvā paribhinditvā: “Ahaṁ te mātaraṁ posetuṁ na sakkomi, mārehi nan”-ti vatvā: “Manussamāraṇaṁ nāma {3.511} bhāriyaṁ, kathaṁ naṁ māremī” ti vutte: “Niddokkamanakāle naṁ mañcakeneva saddhiṁ gahetvā susumāranadiyaṁ khipissāma, atha naṁ susamārā khādissantī” ti āha. “Tuyhaṁ pana mātā kahan”-ti? “Tassā yeva santike supatī” ti. “Tena hi gaccha, tassā nipannamañcake rajjuṁ bandhitvā saññaṁ karohī” ti. Sā tathā katvā: “Katā me saññā” ti āha. Itaro: “Thokaṁ adhivāsehi, manussā tāva niddāyantū” ti niddāyanto viya nipajjitvā gantvā taṁ rajjukaṁ bhariyāya mātu mañcake bandhitvā bhariyaṁ pabodhetvā ubho pi gantvā taṁ mañcakeneva saddhiṁ ukkhipitvā nadiyaṁ khipiṁsu. Tattha naṁ niddāyamānaṁ susumārā viddhaṁsetvā khādiṁsu.

Sā punadivase mātu parivattitabhāvaṁ ñatvā: “Sāmi, mama mātāva māritā, idāni tava mātaraṁ mārehī” ti vatvā: “Tena hi sādhū” ti vutte: “Susāne citakaṁ katvā aggimhi naṁ pakkhipitvā māressāmā” ti āha. Atha naṁ niddāyamānaṁ ubho pi susānaṁ netvā ṭhapayiṁsu. Tattha sāmiko bhariyaṁ āha: “Aggi te ābhato” ti? “Pamuṭṭhāsmi, sāmī” ti. “Tena hi gantvā ānehī” ti. “Na sakkomi sāmi, gantuṁ, tayi gate pi ṭhātuṁ na sakkhissāmi, ubho pi mayaṁ gacchissāmā” ti. Tesu gatesu mahallikā sītavātena pabodhitā susānabhāvaṁ ñatvā: “Ime maṁ māretukāmā aggiatthāya gatā” ti ca upadhāretvā: “Na me balaṁ jānantī” ti ekaṁ matakaḷevaraṁ gahetvā mañcake nipajjāpetvā upari pilotikāya paṭicchādetvā sayaṁ palāyitvā tattheva leṇaguhaṁ pāvisi. Itare aggiṁ āharitvā: “Mahallikā” ti saññāya kaḷevaraṁ jhāpetvā pakkamiṁsu. Ekena corena tasmiṁ guhāleṇe pubbe bhaṇḍikā ṭhapitā, so: “Taṁ gaṇhissāmī” ti āgantvā mahallikaṁ disvā: “Ekā yakkhinī bhavissati, bhaṇḍikā me amanussapariggahitā” ti ekaṁ bhūtavejjaṁ ānesi. Vejjo mantaṁ karonto guhaṁ pāvisi.

Atha naṁ sā āha: “Nāhaṁ yakkhinī, ehi ubho pi imaṁ dhanaṁ bhājessāmā” ti. “Kathaṁ saddahitabban”-ti? “Tava jivhaṁ mama jivhāya ṭhapehī” ti. So tathā akāsi. Athassa sā jivhaṁ ḍaṁsitvā chinditvā pātesi. Bhūtavejjo: “Addhā esā yakkhinī” ti jivhāya lohitaṁ paggharantiyā viravamāno {3.512} palāyi. Mahallikā punadivase maṭṭhasāṭakaṁ nivāsetvā nānāratanabhaṇḍikaṁ gahetvā gharaṁ agamāsi. Suṇisā taṁ disvā: “Kahaṁ te, amma, idaṁ laddhan”-ti pucchi. “Amma, etasmiṁ susāne dārucitakāya jhāpitā evarūpaṁ labhantī” ti. “Amma, mayā pi sakkā laddhun”-ti. “Mādisī hutvā labhissasī” ti. Sā laddhabhaṇḍikalobhena sāmikassa kathetvā tattha attānaṁ jhāpesi. Atha naṁ punadivase sāmiko apassanto: “Amma, imāya pi velāya tvaṁ āgatā, suṇisā te nāgacchatī” ti āha. Sā taṁ sutvā: “Are pāpapurisa, kiṁ matā nāma āgacchantī” ti taṁ tajjetvā gāthamāha.

8. Yamānayiṁ somanassaṁ, māliniṁ candanussadaṁ,
Sā maṁ gharā nicchubhati, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Tattha somanassan-ti somanassaṁ uppādetvā. “Somanassā” ti pi pāṭho, somanassavatī hutvā ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: yamahaṁ: “Imaṁ me nissāya putto puttadhītāhi vaḍḍhissati, mañca mahallikakāle posessatī” ti māliniṁ candanussadaṁ katvā alaṅkaritvā somanassajātā ānesiṁ. Sā maṁ ajja gharā nīharati, saraṇato yeva me bhayaṁ uppannanti.

“Mahārāja, suṇisā viya sassuyā mahājanassa rājā paṭisaraṇaṁ, tato bhaye uppanne kiṁ sakkā kātuṁ, sallakkhehi, devā” ti. Taṁ sutvā rājā: “Tāta, nāhaṁ tayā ānītakāraṇāni jānāmi, coram-eva me dehī” ti āha. So: “Rājānaṁ rakkhissāmī” ti aparam-pi udāharaṇaṁ āhari. Deva, pubbe imasmiṁ yeva nagare eko puriso patthanaṁ katvā puttaṁ labhi. So puttajātakāle: “Putto me laddho” ti somanassajāto taṁ posetvā vayappattakāle dārena saṁyojetvā aparabhāge jaraṁ patvā kammaṁ adhiṭṭhātuṁ nāsakkhi. Atha naṁ putto: “Tvaṁ kammaṁ kātuṁ na sakkosi, ito nikkhamā” ti gehato nīhari {3.513}. So kicchena kasirena jīvikaṁ kappento paridevamāno gāthamāha.

9. Yena jātena nandissaṁ, yassa ca bhavamicchisaṁ,
So maṁ gharā nicchubhati, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Tattha so man-ti so putto maṁ gharato nicchubhati nīharati. Svāhaṁ bhikkhaṁ caritvā dukkhena jīvāmi, saraṇato yeva me bhayaṁ uppannanti.

“Mahārāja, yathā pitā nāma mahallako paṭibalena puttena rakkhitabbo, evaṁ sabbo pi janapado raññā rakkhitabbo, idañca bhayaṁ uppajjamānaṁ sabbasatte rakkhantassa rañño santikā uppannaṁ, iminā kāraṇena ‘asuko nāma coro’ ti jānāhi, devā” ti. “Tāta, nāhaṁ kāraṇaṁ vā akāraṇaṁ vā jānāmi, coraṁ vā me dehi, tvaññeva vā coro hohī” ti evaṁ rājā punappunaṁ māṇavaṁ anuyuñji. Atha naṁ so evamāha: “Kiṁ pana, mahārāja, ekaṁsena coragahaṇaṁ rocethā” ti? “Āma, tātā” ti. Tena hi: “Asuko ca asuko ca coro” ti parisamajjhe pakāsemīti. “Evaṁ karohi, tātā” ti. So tassa vacanaṁ sutvā: “Ayaṁ rājā attānaṁ rakkhituṁ na deti, gaṇhissāmi dāni coran”-ti sannipatite mahājane āmantetvā imā gāthā āha:

10. Suṇantu me jānapadā, negamā ca samāgatā,
Yatodakaṁ tadādittaṁ, yato khemaṁ tato bhayaṁ.

11. Rājā vilumpate raṭṭhaṁ, brāhmaṇo ca purohito,
Attaguttā viharatha, jātaṁ saraṇato bhayan-ti.

Tattha yatodakaṁ tadādittan-ti yaṁ udakaṁ tadeva ādittaṁ. Yato kheman-ti yato rājato khemena bhavitabbaṁ, tato va bhayaṁ uppannaṁ. Atthaguttā viharathā ti tumhe idāni anāthā jātā, attānaṁ mā vināsetha, attanāva {3.514} guttā hutvā attano santakaṁ dhanadhaññaṁ rakkhatha, rājā nāma mahājanassa paṭisaraṇaṁ, tato tumhākaṁ bhayaṁ uppannaṁ, rājā ca purohito ca vilopakhādakacorā, sace core gaṇhitukāmattha, ime dve gahetvā kammakaraṇaṁ karothāti.

Te tassa kathaṁ sutvā cintayiṁsu: “Ayaṁ rājā rakkhaṇāraho pi samāno idāni aññassa upari dosaṁ āropetvā attano bhaṇḍikaṁ sayam-eva pokkharaṇiyaṁ ṭhapetvā coraṁ pariyesāpeti, ito dāni paṭṭhāya puna corakammassa akaraṇatthāya mārema naṁ pāparājānan”-ti. Te daṇḍamuggarādihatthā uṭṭhāya tattheva rājānañca purohitañca pothetvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā mahāsattaṁ abhisiñcitvā rajje patiṭṭhapesuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Anacchariyaṁ, upāsaka, pathaviyaṁ padasañjānanaṁ, porāṇakapaṇḍitā evaṁ ākāse padaṁ sañjāniṁsū” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne upāsako ca putto ca sotāpattiphale patiṭṭhitā. Tadā pitā kassapo ahosi, padakusalamāṇavo pana aham-eva ahosinti.

Padakusalamāṇavajātakavaṇṇanā chaṭṭhā