Ja 436: Samuggajātakavaṇṇanā

Kuto {3.527} nu āgacchathā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kasmā bhikkhu mātugāmaṁ patthesi, mātugāmo nāmesa asabbho akataññū, pubbe dānavarakkhasā gilitvā kucchinā pariharantā pi mātugāmaṁ rakkhituṁ ekapurisanissitaṁ kātuṁ nāsakkhiṁsu, tvaṁ kathaṁ sakkhissasī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāme pahāya himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā phalāphalena yāpento vihāsi. Tassa paṇṇasālāya avidūre eko dānavarakkhaso vasati. So antarantarā mahāsattaṁ upasaṅkamitvā dhammaṁ suṇāti, aṭaviyaṁ pana manussānaṁ sañcaraṇamagge ṭhatvā āgatāgate manusse gahetvā khādati. Tasmiṁ kāle ekā kāsiraṭṭhe kuladhītā uttamarūpadharā aññatarasmiṁ paccantagāme nivutthā hoti. Tassā ekadivasaṁ mātāpitūnaṁ dassanatthāya gantvā paccāgamanakāle parivāramanusse disvā so dānavo bheravarūpena pakkhandi. Manussā bhītā gahitagahitāvudhāni chaḍḍetvā palāyiṁsu. Dānavo yāne nisinnaṁ abhirūpaṁ mātugāmaṁ disvā paṭibaddhacitto hutvā taṁ attano guhaṁ netvā bhariyaṁ akāsi. Tato paṭṭhāya sappitelataṇḍulamacchamaṁsādīni ceva madhuraphalāphalāni ca āharitvā taṁ posesi, vatthālaṅkārehi ca naṁ alaṅkaritvā rakkhaṇatthāya ekasmiṁ karaṇḍake pakkhipitvā karaṇḍakaṁ gilitvā kucchinā pariharati. So ekadivasaṁ nhāyitukāmatāya ekaṁ saraṁ gantvā karaṇḍakaṁ uggilitvā taṁ tato nīharitvā nhāpetvā vilimpetvā alaṅkāretvā: “Thokaṁ tava sarīraṁ utuṁ gaṇhāpehī” ti taṁ karaṇḍakasamīpe ṭhapetvā sayaṁ nhānatitthaṁ otaritvā taṁ anāsaṅkamāno thokaṁ dūraṁ gantvā {3.528} nhāyi.

Tasmiṁ samaye vāyussaputto nāma vijjādharo sannaddhakhaggo ākāsena gacchati. Sā taṁ disvā: “Ehī” ti hatthamuddaṁ akāsi, vijjādharo khippaṁ otari. Atha naṁ sā karaṇḍake pakkhipitvā dānavassa āgamanaṁ olokentī karaṇḍakūpari nisīditvā taṁ āgacchantaṁ disvā tassa attānaṁ dassetvā tasmiṁ karaṇḍakasamīpaṁ asampatte yeva karaṇḍakaṁ vivaritvā anto pavisitvā vijjādharassa upari nipajjitvā attano sāṭakaṁ pāru pi. Dānavo āgantvā karaṇḍakaṁ asodhetvā: “Mātugāmo yeva me” ti saññāya karaṇḍakaṁ gilitvā attano guhaṁ gacchanto antarāmagge cintesi: “Tāpaso me ciraṁ diṭṭho, ajja tāva naṁ gantvā vandissāmī” ti. So tassa santikaṁ agamāsi. Tāpaso pi naṁ dūrato va āgacchantaṁ disvā dvinnaṁ janānaṁ kucchigatabhāvaṁ ñatvā sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kuto nu āgacchatha bho tayo janā, svāgatā etha nisīdathāsane,
Kaccittha, bhonto kusalaṁ anāmayaṁ, cirassamabbhāgamanañhi vo idhā ti.

Tattha bho ti ālapanaṁ. Kaccitthā ti kacci hotha bhavatha vijjatha. Bhonto ti puna ālapanto āha. Kusalaṁ anāmayan-ti kacci tumhākaṁ kusalaṁ ārogyaṁ. Cirassamabbhāgamanañhi vo idhā ti ajja tumhākaṁ idha abbhāgamanañca ciraṁ jātaṁ.

Taṁ sutvā dānavo: “Ahaṁ imassa tāpasassa santikaṁ ekako va āgato, ayañca tāpaso ‘tayo janā’ ti vadati, kiṁ nāmesa katheti, kiṁ nu kho sabhāvaṁ ñatvā katheti, udāhu ummattako hutvā vilapatī” ti cintetvā tāpasaṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisīditvā tena saddhiṁ sallapanto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Aham-eva {3.529} eko idha majja patto, na cā pi me dutiyo koci vijjati,
Kim-eva sandhāya te bhāsitaṁ ise, kuto nu āgacchatha bho tayo janā ti.

Tattha idha majjā ti idha ajja. Kim-eva sandhāya te bhāsitaṁ ise ti bhante, isi kiṁ nāmetaṁ sandhāya tayā bhāsitaṁ, pākaṭaṁ tāva me katvā kathehīti.

Tāpaso: “Ekaṁsenevāvuso sotukāmosī” ti pucchitvā: “Āma, bhante” ti vutte: “Tena hi suṇāhī” ti vatvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Tuvañca eko bhariyā ca te piyā, samuggapakkhittanikiṇṇamantare,
Sā rakkhitā kucchigatāva te sadā, vāyussaputtena sahā tahiṁ ratā ti.

Tattha tuvañca eko ti paṭhamaṁ tāva tvaṁ eko jano. Pakkhittanikiṇṇamantare ti pakkhittānikiṇṇaantare taṁ tattha bhariyaṁ rakkhitukāmena sadā tayā samugge pakkhittā saddhiṁ samuggena nikiṇṇā antare, antokucchiyaṁ ṭhapitā ti attho. Vāyussaputtena sahā ti evaṁnāmakena vijjādharena saddhiṁ. Tahiṁ ratā ti tattha tava antokucchiyaññeva kilesaratiyā ratā. So dāni tvaṁ mātugāmaṁ: “Ekaṁ purisanissitaṁ karissāmī” ti kucchinā pi pariharanto tassā jāraṁ ukkhipitvā carasīti.

Taṁ sutvā dānavo: “Vijjādharā nāma bahumāyā honti, sacassa khaggo hatthagato bhavissati, kucchiṁ me phāletvā pi palāyissatī” ti bhītatasito hutvā khippaṁ karaṇḍakaṁ uggilitvā purato ṭhapesi. Satthā abhisambuddho hutvā taṁ pavattiṁ pakāsento catutthaṁ gāthamāha.

4. Saṁviggarūpo isinā viyākato, so dānavo tattha samuggamuggili,
Addakkhi {3.530} bhariyaṁ sucimāladhāriniṁ, vāyussaputtena sahā tahiṁ ratan-ti.

Tattha addakkhī ti so karaṇḍakaṁ vivaritvā addasa.

Karaṇḍake pana vivaṭamatte yeva vijjādharo vijjaṁ jappitvā khaggaṁ gahetvā ākāsaṁ pakkhandi. Taṁ disvā dānavo mahāsattassa tussitvā thutipubbaṅgamā sesagāthā abhāsi:

5. Sudiṭṭharūpamuggatapānuvattinā, hīnā narā ye pamadāvasaṁ gatā,
Yathā have pāṇarivettha rakkhitā, duṭṭhā mayī aññamabhippamodayi.

6. Divā ca ratto ca mayā upaṭṭhitā, tapassinā jotirivā vane vasaṁ,
Sā dhammamukkamma adhammamācari, akiriyarūpo pamadāhi santhavo.

7. Sarīramajjhamhi ṭhitāti maññahaṁ, mayhaṁ ayanti asatiṁ asaññataṁ,
Sā dhammamukkamma adhammamācari, akiriyarūpo pamadāhi santhavo.

8. Surakkhitaṁ meti kathaṁ nu vissase, anekacittāsu na hatthi rakkhaṇā,
Etā hi pātālapapātasannibhā, etthappamatto byasanaṁ nigacchati.

9. Tasmā hi te sukhino vītasokā, ye mātugāmehi caranti nissaṭā,
Etaṁ sivaṁ uttamamābhipatthayaṁ, na mātugāmehi kareyya santhavan-ti.

Tattha {3.531} sudiṭṭharūpamuggatapānuvattinā ti bhante, isi uggatapānuvattinā tayā sudiṭṭharūpaṁ idaṁ kāraṇaṁ. Hīnā ti nīcā. Yathā have pāṇarivettha rakkhitā ti ayaṁ mayā attano pāṇā viya ettha antokucchiyaṁ pariharantena rakkhitā. Duṭṭhā mayī ti idāni mayi mittadubbhikammaṁ katvā duṭṭhā aññaṁ purisaṁ abhippamodati. Jotirivā vane vasan-ti vane vasantena tapassinā aggi viya mayā upaṭṭhitā paricaritā. Sā dhammamukkammā ti sā esā dhammaṁ okkamitvā atikkamitvā. Akiriyarūpo ti akattabbarūpo. Sarīramajjhamhi ṭhitā ti maññahaṁ, mayhaṁ ayanti asatiṁ asaññatan-ti imaṁ asatiṁ asappurisadhammasamannāgataṁ asaññataṁ dussīlaṁ: “Mayhaṁ sarīramajjhamhi ṭhitā” ti ca: “Mayhaṁ ayan”-ti ca maññāmi.

Surakkhitaṁ meti kathaṁ nu vissase ti ayaṁ mayā surakkhitāti kathaṁ paṇḍito vissāseyya, yatra hi nāma mādiso pi antokucchiyaṁ rakkhanto rakkhituṁ nāsakkhi. Pātālapapātasannibhā ti lokassādena duppūraṇīyattā mahāsamudde pātālasaṅkhātena papātena sadisā. Etthappamatto ti etāsu evarūpāsu nigguṇāsu pamatto puriso mahābyasanaṁ pāpuṇāti. Tasmā hī ti yasmā mātugāmavasaṁ gatā mahāvināsaṁ pāpuṇanti, tasmā ye mātugāmehi nissaṭā hutvā caranti, te sukhino. Etaṁ sivan-ti yadetaṁ mātugāmato nissaṭānaṁ visaṁsaṭṭhānaṁ caraṇaṁ, etaṁ jhānasukham-eva sivaṁ khemaṁ uttamaṁ abhipatthetabbaṁ, etaṁ patthayamāno mātugāmehi saddhiṁ santhavaṁ na kareyyāti.

Evañca pana vatvā dānavo mahāsattassa pādesu nipatitvā: “Bhante, tumhe nissāya mayā jīvitaṁ laddhaṁ, ahaṁ imāya pāpadhammāya vijjādharena mārāpito” ti mahāsattaṁ abhitthavi. So pissa dhammaṁ desetvā: “Imissā mā kiñci pāpaṁ akāsi, sīlāni gaṇhāhī” ti taṁ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Dānavo: “Ahaṁ kucchinā pariharanto pi taṁ rakkhituṁ na sakkomi, añño ko rakkhissatī” ti taṁ uyyojetvā attano araññam-eva agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā dibbacakkhukatāpaso aham-eva ahosinti.

Samuggajātakavaṇṇanā dasamā