Ja 437: Pūtimaṁsajātakavaṇṇanā

Na {3.532} kho me ruccatī ti idaṁ satthā jetavane viharanto indriyaasaṁvaraṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye bahū bhikkhū indriyesu aguttadvārā ahesuṁ. Satthā: “Ime bhikkhū ovadituṁ vaṭṭatī” ti ānandattherassa vatvā aniyamavasena bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā alaṅkatapallaṅkavaramajjhagato bhikkhū āmantetvā: “Na, bhikkhave, bhikkhunā nāma rūpādīsu subhanimittavasena nimittaṁ gahetuṁ vaṭṭati, sace hi tasmiṁ samaye kālaṁ karoti, nirayādīsu nibbattati, tasmā rūpādīsu subhanimittaṁ mā gaṇhatha. Bhikkhunā nāma rūpādigocarena na bhavitabbaṁ, rūpādigocarā hi diṭṭheva dhamme mahāvināsaṁ pāpuṇanti, tasmā varaṁ, bhikkhave, tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhan”-ti vitthāretvā: “Tumhākaṁ rūpaṁ olokanakālo pi atthi anolokanakālo pi. Olokanakāle subhavasena anoloketvā asubhavaseneva olokeyyātha, evaṁ attano gocarā na parihāyissatha. Ko pana tumhākaṁ gocaroti? Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, nava lokuttaradhammā. Etasmiñhi vo gocare carantānaṁ na lacchati māro otāraṁ, sace pana kilesavasikā hutvā subhanimittavasena olokessatha, pūtimaṁsasiṅgālo viya attano gocarā parihāyissathā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente himavantapadese araññāyatane pabbataguhāyaṁ anekasatā eḷakā vasanti. Tesaṁ vasanaṭṭhānato avidūre ekissā guhāya pūtimaṁso nāma siṅgālo veṇiyā nāma bhariyāya saddhiṁ vasati. So ekadivasaṁ bhariyāya saddhiṁ vicaranto te eḷake disvā: “Ekena upāyena imesaṁ maṁsaṁ khādituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā upāyena ekekaṁ eḷakaṁ māresi. Te ubho pi eḷakamaṁsaṁ khādantā thāmasampannā thūlasarīrā ahesuṁ. Anupubbena eḷakā parikkhayaṁ agamaṁsu. Tesaṁ antare meṇḍamātā {3.533} nāma ekā eḷikā byattā ahosi upāyakusalā. Siṅgālo taṁ māretuṁ asakkonto ekadivasaṁ bhariyāya saddhiṁ sammantento: “Bhadde, eḷakā khīṇā, imaṁ eḷikaṁ ekena upāyena khādituṁ vaṭṭati, ayaṁ panettha upāyo, tvaṁ ekikāva gantvā etāya saddhiṁ sakhī hohi, atha te tāya saddhiṁ vissāse uppanne ahaṁ matālayaṁ karitvā nipajjissāmi, tvaṁ etaṁ upasaṅkamitvā ‘eḷike sāmiko me mato, ahañca anāthā, ṭhapetvā taṁ añño me ñātako natthi, ehi roditvā kanditvā tassa sarīrakiccaṁ karissāmā’ ti vatvā taṁ gahetvā āgaccheyyāsi, atha naṁ ahaṁ uppatitvā gīvāya ḍaṁsitvā māressāmī” ti āha.

Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tāya saddhiṁ sakhibhāvaṁ katvā vissāse uppanne eḷikaṁ tathā avoca. Eḷikā: “Āḷi siṅgāli tava sāmikena sabbe mama ñātakā khāditā, bhāyāmi na sakkomi gantun”-ti āha. “Āḷi, mā bhāyi, matako kiṁ karissatī” ti? “Kharamanto te sāmiko, bhāyāmevāhan”-ti sā evaṁ vatvā pi tāya punappunaṁ yāciyamānā: “Addhā mato bhavissatī” ti sampaṭicchitvā tāya saddhiṁ pāyāsi. Gacchantī pana: “Ko jānāti, kiṁ bhavissatī” ti tasmiṁ āsaṅkāya siṅgāliṁ purato katvā siṅgālaṁ pariggaṇhantī yeva gacchati. Siṅgālo tāsaṁ padasaddaṁ sutvā: “Āgatā nu kho eḷikā” ti sīsaṁ ukkhipitvā akkhīni parivattetvā olokesi. Eḷikā taṁ tathā karontaṁ disvā: “Ayaṁ pāpadhammo maṁ vañcetvā māretukāmo matālayaṁ dassetvā nipanno” ti nivattitvā palāyantī siṅgāliyā: “Kasmā palāyasī” ti vutte taṁ kāraṇaṁ kathentī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Na {3.534} kho me ruccati āḷi, pūtimaṁsassa pekkhanā,
Etādisā sakhārasmā, ārakā parivajjaye ti.

Tattha āḷī ti ālapanaṁ, sakhi sahāyiketi attho. Etādisā sakhārasmā ti evarūpā sahāyakā apakkamitvā taṁ sahāyakaṁ ārakā parivajjeyyā ti attho.

Evañca pana vatvā sā nivattitvā attano vasanaṭṭhānam-eva gatā. Siṅgālī taṁ nivattetuṁ asakkontī tassā kujjhitvā attano sāmikasseva santikaṁ gantvā pajjhāyamānā nisīdi. Atha naṁ siṅgālo garahanto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Ummattikā ayaṁ veṇī, vaṇṇeti patino sakhiṁ,
Pajjhāyi paṭigacchantiṁ, āgataṁ meṇḍamātaran-ti.

Tattha veṇī ti tassā nāmaṁ. Vaṇṇeti patino sakhin-ti paṭhamam-eva attano sakhiṁ eḷikaṁ: “Mayi sinehā vissāsikā āgamissati no santikaṁ, matālayaṁ karohī” ti patino santike vaṇṇeti. Atha naṁ sā idāni āgataṁ mama santikaṁ anāgantvāva paṭigacchantiṁ meṇḍamātaraṁ pajjhāyati anusocatīti.

Taṁ sutvā siṅgālī tatiyaṁ gāthamāha.

3. Tvaṁ khosi samma ummatto, dummedho avicakkhaṇo,
Yo tvaṁ matālayaṁ katvā, akālena vipekkhasī ti.

Tattha avicakkhaṇo ti vicāraṇapaññārahito. Akālena vipekkhasī ti eḷikāya attano santikaṁ anāgatā yeva olokesī ti attho.

4. Na akāle vipekkhayya, kāle pekkheyya paṇḍito,
Pūtimaṁso va pajjhāyi, yo akāle vipekkhatī ti.

Ayaṁ abhisambuddhagāthā.

Tattha akāle ti kāmaguṇe ārabbha subhavasena cittuppādakāle. Ayañhi bhikkhuno rūpaṁ oloketuṁ akālo nāma. Kāle ti asubhavasena anussativasena kasiṇavasena vā rūpaggahaṇakāle. Ayañhi bhikkhuno rūpaṁ oloketuṁ kālo nāma. Tattha akāle sārattakāle rūpaṁ olokentā mahāvināsaṁ pāpuṇantīti haritacajātakalomasakassapajātakādīhi dīpetabbaṁ. Kāle asubhavasena olokentā arahatte patiṭṭhahantīti asubhakammikatissattheravatthunā kathetabbaṁ. Pūtimaṁso va pajjhāyī ti bhikkhave, yathā pūtimaṁsasiṅgālo akāle eḷikaṁ oloketvā attano {3.535} gocarā parihīno pajjhāyati, evaṁ bhikkhu akāle subhavasena rūpaṁ oloketvā satipaṭṭhānādigocarā parihīno diṭṭhadhamme samparāye pi socati pajjhāyati kilamatīti.

Veṇī pi kho siṅgālī pūtimaṁsaṁ assāsetvā: “Sāmi, mā cintesi, ahaṁ taṁ puna pi upāyena ānessāmi, tvaṁ āgatakāle appamatto gaṇheyyāsī” ti vatvā tassā santikaṁ gantvā: “Āḷi, tava āgatakāle yeva no attho jāto, tava āgatakālasmiṁ yeva hi me sāmiko satiṁ paṭilabhi, idāni jīvati, ehi tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ karohī” ti vatvā pañcamaṁ gāthamāha.

5. Piyaṁ kho āḷi me hotu, puṇṇapattaṁ dadāhi me,
Pati sañjīvito mayhaṁ, eyyāsi piyapucchikā ti.

Tattha puṇṇapattaṁ dadāhi me ti piyakkhānaṁ akkhāyikā mayhaṁ tuṭṭhidānaṁ dehi. Pati sañjīvito mayhan-ti mama sāmiko sañjīvito uṭṭhito arogoti attho. Eyyāsī ti mayā saddhiṁ āgaccha.

Eḷikā: “Ayaṁ pāpadhammā maṁ vañcetukāmā, ayuttaṁ kho pana paṭipakkhakaraṇaṁ, upāyeneva naṁ vañcessāmī” ti cintetvā chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Piyaṁ kho āḷi te hotu, puṇṇapattaṁ dadāmi te,
Mahatā parivārena, essaṁ kayirāhi bhojanan-ti.

Tattha essan-ti āgamissāmi. Āgacchamānā ca attano ārakkhaṁ katvā mahantena parivārena āgamissāmīti.

Atha naṁ siṅgālī parivāraṁ pucchantī sattamaṁ gāthamāha.

7. Kīdiso tuyhaṁ parivāro, yesaṁ kāhāmi bhojanaṁ,
Kiṁ nāmakā ca te sabbe, te me akkhāhi pucchitā ti.

Sā ācikkhantī aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Māliyo caturakkho ca, piṅgiyo atha jambuko,
Ediso mayhaṁ parivāro, tesaṁ kayirāhi bhojanan-ti.

Tattha {3.536} te me ti te parivāre mayhaṁ ācikkhi. Māliyo ti ādīni catunnaṁ sunakhānaṁ nāmāni. “Tattha ekekassa pañca pañca sunakhasatāni parivārenti, evaṁ dvīhi sunakhasahassehi parivāritā āgamissāmī” ti vatvā: “Sace te bhojanaṁ na labhissanti, tumhe dve pi jane māretvā khādissantī” ti āha.

Taṁ sutvā siṅgālī bhītā: “Alaṁ imissā tattha gamanena, upāyenassā anāgamanam-eva karissāmī” ti cintetvā navamaṁ gāthamāha.

9. Nikkhantāya agārasmā, bhaṇḍakam-pi vinassati,
Ārogyaṁ āḷino vajjaṁ, idheva vasa māgamā ti.

Tassattho: āḷi, tava gehe bahubhaṇḍakaṁ atthi, taṁ te nikkhantāya agārasmā anārakkhaṁ bhaṇḍakaṁ vinassati, aham-eva te āḷino sahāyakassa ārogyaṁ vajjaṁ vadissāmi, tvaṁ idheva vasa māgamāti.

Evañca pana vatvā maraṇabhayabhītā vegena sāmikassa santikaṁ gantvā taṁ gahetvā palāyi. Te puna taṁ ṭhānaṁ āgantuṁ nāsakkhiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā ahaṁ tasmiṁ ṭhāne vanajeṭṭhakarukkhe nibbattadevatā ahosin”-ti.

Pūtimaṁsajātakavaṇṇanā ekādasamā