Ja 438: Daddarajātakavaṇṇanā

Yo te puttake ti idaṁ satthā gijjhakūṭe viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Aho āvuso devadatto nillajjo anariyo evaṁ uttamaguṇadharassa sammāsambuddhassa ajātasattunā saddhiṁ ekato hutvā dhanuggahapayojanasilāpavijjhananāḷāgirivissajjanehi vadhāya upāyaṁ karotī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti {3.537} vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto mayhaṁ vadhāya parisakki, idāni pana me tāsamattam-pi kātuṁ nāsakkhī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko disāpāmokkho ācariyo pañcasatānaṁ māṇavakānaṁ sippaṁ vācento ekadivasaṁ cintesi: “Mayhaṁ idha vasantassa palibodho hoti, māṇavakānam-pi sippaṁ na niṭṭhāti, himavantapadese araññāyatanaṁ pavisitvā tattha vasanto vācessāmī” ti. So māṇavakānaṁ kathetvā tilataṇḍulatelavatthādīni gāhāpetvā araññaṁ pavisitvā maggato avidūre ṭhāne paṇṇasālaṁ kāretvā nivāsaṁ kappesi, māṇavā pi attano paṇṇasālaṁ kariṁsu. Māṇavakānaṁ ñātakā telataṇḍulādīni pesenti. Raṭṭhavāsino pi: “Disāpāmokkho ācariyo kira araññe asukaṭṭhāne nāma vasanto sippaṁ uggaṇhāpetī” ti tassa taṇḍulādīni abhiharanti, kantārappaṭipannā pi denti, aññataro pi puriso khīrapānatthāya savacchaṁ dhenuṁ adāsi. Ācariyassa paṇṇasālāya santike dvīhi potakehi saddhiṁ ekā godhā vasati, sīhabyagghāpissa upaṭṭhānaṁ āgacchanti. Eko tittiro pi tattha nibaddhavāso ahosi. So ācariyassa māṇavānaṁ mante vācentassa saddaṁ sutvā tayo pi vede uggaṇhi. Māṇavā tena saddhiṁ ativissāsikā ahesuṁ.

Aparabhāge māṇavesu nipphattiṁ appattesu yeva ācariyo kālamakāsi. Māṇavā tassa sarīraṁ jhāpetvā vālukāya thūpaṁ katvā nānāpupphehi pūjetvā rodanti paridevanti. Atha ne tittiro: “Kasmā rodathā” ti āha. “Ācariyo no sippe aniṭṭhite yeva kālakato, tasmā rodāmā” ti. “Evaṁ sante mā socittha, ahaṁ vo sippaṁ vācessāmī” ti. “Tvaṁ kathaṁ jānāsī” ti? “Ahaṁ ācariye tumhākaṁ vācente saddaṁ sutvā tayo vede paguṇe akāsinti. Tena hi attano paguṇabhāvaṁ amhe jānāpehī” ti. Tittiro {3.538} “tena hi suṇāthā” ti tesaṁ gaṇṭhiṭṭhānam-eva pabbatamatthakā nadiṁ otaranto viya osāresi. Māṇavā haṭṭhatuṭṭhā hutvā tittirapaṇḍitassa santike sippaṁ paṭṭhapesuṁ. So pi disāpāmokkhācariyassa ṭhāne ṭhatvā tesaṁ sippaṁ vācesi. Māṇavā tassa suvaṇṇapañjaraṁ karitvā upari vitānaṁ bandhitvā suvaṇṇataṭṭake madhulājādīni upaharantā nānāvaṇṇehi pupphehi pūjentā mahantaṁ sakkāraṁ kariṁsu. “Tittiro kira araññāyatane pañcasate māṇavake mantaṁ vācetī” ti sakalajambudīpe pākaṭo ahosi.

Tadā jambudīpe giraggasamajjasadisaṁ mahantaṁ chaṇaṁ ghosayiṁsu. Māṇavānaṁ mātāpitaro: “Chaṇadassanatthāya āgacchantū” ti pesesuṁ. Māṇavā tittirassa ārocetvā tittirapaṇḍitaṁ sabbañca assamapadaṁ godhaṁ paṭicchāpetvā attano attano nagaram-eva agamiṁsu. Tadā eko nikkāruṇiko duṭṭhatāpaso tattha tattha vicaranto taṁ ṭhānaṁ sampāpuṇi. Godhā taṁ disvā paṭisanthāraṁ katvā: “Asukaṭṭhāne taṇḍulā, asukaṭṭhāne telādīni atthi, bhattaṁ pacitvā bhuñjāhī” ti vatvā gocaratthāya gatā. Tāpaso pāto va bhattaṁ pacitvā dve godhāputtake māretvā khādi, divā tittirapaṇḍitañca vacchakañca māretvā khādi, sāyaṁ dhenuṁ āgacchantaṁ disvā tam-pi māretvā maṁsaṁ khāditvā rukkhamūle nipajjitvā ghurughurāyanto niddaṁ okkami. Godhā sāyaṁ āgantvā puttake apassantī upadhārayamānā vicari. Rukkhadevatā godhaṁ puttake adisvā kampamānaṁ oloketvā khandhaviṭapabbhantare dibbānubhāvena ṭhatvā: “Godhe mā kam pi, iminā pāpapurisena tava puttakā ca tittiro ca vaccho ca dhenu ca māritā, gīvāya naṁ ḍaṁsitvā jīvitakkhayaṁ pāpehī” ti sallapantī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yo {3.539} te puttake akhādi, dinnabhatto adūsake,
Tasmiṁ dāṭhaṁ nipātehi, mā te muccittha jīvato ti.

Tattha dinnabhatto ti bhattaṁ pacitvā bhuñjāhīti tayā dinnabhatto. Adūsake ti niddose niraparādhe. Tasmiṁ dāṭhaṁ nipātehī ti tasmiṁ pāpapurise catasso pi dāṭhā nipātehīti adhippāyo. Mā te muccittha jīvato ti jīvanto sajīvo hutvā tava hatthato eso pāpadhammo mā muccittha, mokkhaṁ mā labhatu, jīvitakkhayaṁ pāpehī ti attho.

Tato godhā dve gāthā abhāsi:

2. Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṁva makkhito,
Padesaṁ taṁ na passāmi, yattha dāṭhaṁ nipātaye.

3. Akataññussa posassa, niccaṁ vivaradassino,
Sabbaṁ ce pathaviṁ dajjā, neva naṁ abhirādhaye ti.

Tattha ākiṇṇaluddo ti gāḷhaluddo. Vivaradassino ti chiddaṁ otāraṁ pariyesantassa. Neva naṁ abhirādhaye ti evarūpaṁ puggalaṁ sakalapathaviṁ dento pi tosetuṁ na sakkuṇeyya, kimaṅgaṁ panāhaṁ bhattamattadāyikāti dasseti.

Godhā evaṁ vatvā: “Ayaṁ pabujjhitvā mam-pi khādeyyā” ti attano jīvitaṁ rakkhamānā palāyi. Te pi pana sīhabyagghā tittirassa sahāyakāva, kadāci te āgantvā tittiraṁ passanti, kadāci so gantvā tesaṁ dhammaṁ desetvā āgacchati, tasmiṁ pana divase sīho byagghaṁ āha: “samma, ciraṁ diṭṭho no tittiro, ajja sattaṭṭhadivasā honti, gaccha, tāvassa pavattiṁ ñatvā ehī” ti. Byaggho: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā godhāya palāyanakāle taṁ ṭhānaṁ patvā taṁ pāpapurisaṁ niddāyantaṁ passi. Tassa jaṭantare tittirapaṇḍitassa lomāni {3.540} paññāyanti, dhenuyā ca vacchakassa ca aṭṭhīni paññāyanti. Byaggharājā taṁ sabbaṁ disvā suvaṇṇapañjare ca tittirapaṇḍitaṁ adisvā: “Iminā pāpapurisena ete māritā bhavissantī” ti taṁ pādena paharitvā uṭṭhāpesi. So pi taṁ disvā bhītatasito ahosi. Atha naṁ byaggho: “Tvaṁ ete māretvā khādasī” ti pucchi. “Neva māremi, na khādāmī” ti. “Pāpadhamma tayi amārente añño ko māressati, kathehi tāva kāraṇaṁ, akathentassa jīvitaṁ te natthī” ti. So maraṇabhayabhīto: “Āma, sāmi, godhāputtake ca vacchakañca dhenuñca māretvā khādāmi, tittiraṁ pana na māremī” ti-āha. So tassa bahuṁ kathentassa pi asaddahitvā: “Tvaṁ kuto āgatosī” ti pucchitvā: “Sāmi, kaliṅgaraṭṭhato vāṇijakānaṁ bhaṇḍaṁ vahanto jīvikahetu idañcidañca kammaṁ katvā idānimhi idhāgato” ti tena sabbasmiṁ attanā katakamme kathite: “Pāpadhamma tayi tittiraṁ amārente añño ko māressati, ehi sīhassa migarañño santikaṁ taṁ nessāmī” ti taṁ purato katvā tāsento agamāsi. Sīharājā taṁ ānentaṁ byagghaṁ pucchanto catutthaṁ gāthamāha.

4. Kiṁ nu subāhu taramānarūpo, paccāgatosi saha māṇavena,
Kiṁ kiccamatthaṁ idhamatthi tuyhaṁ, akkhāhi me pucchito etamatthan-ti.

Tattha subāhū ti byagghaṁ nāmenālapati. Byagghassa hi purimakāyo manāpo hoti, tena taṁ evamāha. Kiṁ kiccamatthaṁ idhamatthi tuyhan-ti kiṁ karaṇīyaṁ atthasaññitaṁ iminā māṇavena idha atthi. “Tuyhaṁ kiṁ kiccamatthan”-ti pi pāṭho, ayamevattho.

Taṁ {3.541} sutvā byaggho pañcamaṁ gāthamāha.

5. Yo te sakhā daddaro sādhurūpo, tassa vadhaṁ parisaṅkāmi ajja,
Purisassa kammāyatanāni sutvā, nāhaṁ sukhiṁ daddaraṁ ajja maññe ti.

Tattha daddaro ti tittiro. Tassa vadhan-ti tassa tittirapaṇḍitassa imamhā purisamhā ajja vadhaṁ parisaṅkāmi. Nāhaṁ sukhin-ti ahaṁ ajja daddaraṁ sukhiṁ arogaṁ na maññāmi.

Atha naṁ sīho chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Kānissa kammāyatanāni assu, purisassa vuttisamodhānatāya,
Kaṁ vā paṭiññaṁ purisassa sutvā, parisaṅkasi daddaraṁ māṇavenā ti.

Tattha assū ti assosi. Vuttisamodhānatāyā ti jīvitavuttisamodhānatāya, kāni nāma iminā attano kammāni tuyhaṁ kathitānī ti attho. Māṇavenā ti kiṁ sutvā iminā māṇavena māritaṁ parisaṅkasi.

Athassa kathento byaggharājā sesagāthā abhāsi:

7. Ciṇṇā kaliṅgā caritā vaṇijjā, vettācaro saṅkupatho pi ciṇṇo,
Naṭehi ciṇṇaṁ saha vākurehi, daṇḍena yuddham-pi samajjamajjhe.

8. Baddhā kulīkā mitamāḷakena, akkhā jitā saṁyamo abbhatīto,
Abbāhitaṁ pubbakaṁ aḍḍharattaṁ, hatthā daḍḍhā piṇḍapaṭiggahena.

9. Tānissa {3.542} kammāyatanāni assu, purisassa vuttisamodhānatāya,
Yathā ayaṁ dissati lomapiṇḍo, gāvo hatā kiṁ pana daddarassā ti.

Tattha ciṇṇā kaliṅgā ti vāṇijakānaṁ bhaṇḍaṁ vahantena kira tena kaliṅgaraṭṭhe ciṇṇā. Caritā vaṇijjā ti vaṇijjā pi tena katā. Vettācaro ti vettehi sañcaritabbo. Saṅkupatho pi ciṇṇo ti khāṇukamaggo pi valañjito. Naṭehī ti jīvikahetu yeva naṭehi pi saddhiṁ. Ciṇṇaṁ saha vākurehī ti vākuraṁ vahantena vākurehi saddhiṁ caritaṁ. Daṇḍena yuddhan-ti daṇḍena yuddham-pi kira tena yujjhitaṁ.

Baddhā kulīkā ti sakuṇikā pi kira tena baddhā. Mitamāḷakenā ti dhaññamāpakakammam-pi kira tena kataṁ. Akkhā jitā ti akkhadhuttānaṁ veyyāvaccaṁ karontena akkhā haṭā. Saṁyamo abbhatīto ti jīvitavuttiṁ nissāya pabbajanteneva sīlasaṁyamo atikkanto. Abbāhitan-ti apaggharaṇaṁ kataṁ. Pubbakan-ti lohitaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: iminā kira jīvikaṁ nissāya rājāparādhikānaṁ hatthapāde chinditvā te ānetvā sālāya nipajjāpetvā vaṇamukhehi paggharantaṁ lohitaṁ aḍḍharattasamaye tattha gantvā kuṇḍakadhūmaṁ datvā ṭhapitanti. Hatthā daḍḍhā ti ājīvikapabbajjaṁ pabbajitakāle uṇhapiṇḍapātapaṭiggahaṇe hatthā pi kirassa daḍḍhā.

Tānissa kammāyatanānī ti tāni assa kammāni. Assū ti assosiṁ. Yathā ayan-ti yathā esa etassa jaṭantare tittiralomapiṇḍo pi dissati, iminā kāraṇena veditabbametaṁ: “Eteneva so mārito” ti. Gāvo hatā kiṁ pana daddarassā ti gāvo pi etena hatā, daddarassa pana kiṁ na hanitabbaṁ, kasmā esa taṁ na māressatīti.

Sīho taṁ purisaṁ pucchi: “Mārito te tittirapaṇḍito” ti? “Āma, sāmī” ti. Athassa saccavacanaṁ sutvā sīho taṁ vissajjetukāmo ahosi. Byaggharājā pana: “Māretabbayuttako eso” ti vatvā tattheva naṁ dāṭhāhi paharitvā māretvā āvāṭaṁ khaṇitvā {3.543} pakkhi pi. Māṇavā āgantvā tittirapaṇḍikaṁ adisvā roditvā paridevitvā nivattiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, devadatto pubbe pi mayhaṁ vadhāya parisakkī” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kūṭajaṭilo devadatto ahosi, godhā uppalavaṇṇā, byaggho moggallāno, sīho sāriputto, disāpāmokkho ācariyo mahākassapo, tittirapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Daddarajātakavaṇṇanā dvādasamā

Jātakuddānaṁ:

Gijjhakosambī suvañca, cūḷasūvaṁ harittacaṁ,
Kusalaṁ lomakassapaṁ, cakkavākaṁ haliddi ca.

Samuggaṁ pūtimaṁsañca, daddarañceva dvādasa,
Jātake navanipāte, gīyiṁsu gītikārakā.

Navakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā

Tatiyo bhāgo niṭṭhito