Ja 442: Saṅkhajātakavaṇṇanā

Bahussuto ti {4.15} idaṁ satthā jetavane viharanto sabbaparikkhāradānaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kireko upāsako tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā pasannacitto svātanāya nimantetvā attano gharadvāre maṇḍapaṁ kāretvā alaṅkaritvā punadivase tathāgatassa kālaṁ ārocāpesi. Satthā pañcasatabhikkhuparivāro tattha gantvā paññatte āsane nisīdi. Upāsako saputtadāro saparijano buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ datvā puna svātanāyāti evaṁ sattāhaṁ nimantetvā mahādānaṁ pavattetvā sattame divase sabbaparikkhāraṁ adāsi. Taṁ pana dadamāno upāhanadānaṁ ussannaṁ katvā adāsi. Dasabalassa dinno upāhanasaṅghāṭo sahassagghanako ahosi, dvinnaṁ aggasāvakānaṁ pañcasatagghanako, sesānaṁ pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ satagghanako. Iti so sabbaparikkhāradānaṁ datvā attano parisāya saddhiṁ bhagavato santike nisīdi. Athassa satthā madhurena sarena anumodanaṁ karonto: “Upāsaka, uḷāraṁ te sabbaparikkhāradānaṁ, attamano hohi, pubbe anuppanne buddhe paccekabuddhassa ekaṁ upāhanasaṅghāṭaṁ datvā nāvāya bhinnāya appatiṭṭhe mahāsamudde pi upāhanadānanissandena patiṭṭhaṁ labhiṁsu, tvaṁ pana buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sabbaparikkhāradānaṁ adāsi, tassa te upāhanadānassa phalaṁ kasmā na patiṭṭhā bhavissatī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte ayaṁ bārāṇasī moḷinī nāma ahosi. Moḷininagare brahmadatte rajjaṁ kārente saṅkho nāma brāhmaṇo aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtavittupakaraṇo pahūtadhanadhaññasuvaṇṇarajato catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti chasu ṭhānesu cha dānasālāyo kāretvā devasikaṁ chasatasahassāni vissajjento kapaṇaddhikānaṁ mahādānaṁ pavattesi. So ekadivasaṁ cintesi: “Ahaṁ gehe dhane khīṇe dātuṁ na sakkhissāmi, aparikkhīṇe yeva dhane nāvāya suvaṇṇabhūmiṁ gantvā dhanaṁ āharissāmī” ti. So nāvaṁ bandhāpetvā bhaṇḍassa pūrāpetvā puttadāraṁ āmantetvā: “Yāvāhaṁ āgacchāmi {4.16}, tāva me dānaṁ anupacchinditvā pavatteyyāthā” ti vatvā dāsakammakaraparivuto chattaṁ ādāya upāhanaṁ āruyha majjhanhikasamaye paṭṭanagāmābhimukho pāyāsi. Tasmiṁ khaṇe gandhamādane eko paccekabuddho āvajjetvā taṁ dhanāharaṇatthāya gacchantaṁ disvā: “Mahāpuriso dhanaṁ āharituṁ gacchati, bhavissati nu kho assa samudde antarāyo, no” ti āvajjetvā: “Bhavissatī” ti ñatvā: “Esa maṁ disvā chattañca upāhanañca mayhaṁ datvā upāhanadānanissandena samudde bhinnāya nāvāya patiṭṭhaṁ labhissati, karissāmissa anuggahan”-ti ākāsenāgantvā tassāvidūre otaritvā caṇḍavātātape aṅgārasantharasadisaṁ uṇhavālukaṁ maddanto tassa abhimukho āgacchi.

So taṁ disvāva: “Puññakkhettaṁ me āgataṁ, ajja mayā ettha dānabījaṁ ropetuṁ vaṭṭatī” ti tuṭṭhacitto vegena taṁ upasaṅkamitvā vanditvā: “Bhante, mayhaṁ anuggahatthāya thokaṁ maggā okkamma imaṁ rukkhamūlaṁ upasaṅkamathā” ti vatvā tasmiṁ rukkhamūlaṁ upasaṅkamante rukkhamūle vālukaṁ ussāpetvā uttarāsaṅgaṁ paññapetvā paccekabuddhaṁ nisīdāpetvā vanditvā vāsitaparissāvitena udakena pāde dhovitvā gandhatelena makkhetvā attano upāhanā omuñcitvā papphoṭetvā gandhatelena makkhetvā tassa pādesu paṭimuñcitvā: “Bhante, imā upāhanā āruyha chattaṁ matthake katvā gacchathā” ti chattupāhanaṁ adāsi. So assa anuggahatthāya taṁ gahetvā pasādasaṁvaḍḍhanatthaṁ passantassevassa uppatitvā gandhamādanam-eva agamāsi. Bodhisatto pi taṁ disvā ativiya pasannacitto paṭṭanaṁ gantvā nāvaṁ abhiruhi. Athassa mahāsamuddaṁ paṭipannassa sattame divase nāvā vivaraṁ adāsi, udakaṁ ussiñcituṁ nāsakkhiṁsu. Mahājano maraṇabhayabhīto attano attano devatā namassitvā mahāviravaṁ viravi. Mahāsatto ekaṁ upaṭṭhākaṁ {4.17} gahetvā sakalasarīraṁ telena makkhetvā sappinā saddhiṁ sakkharacuṇṇaṁ yāvadatthaṁ khāditvā tam-pi khādāpetvā tena saddhiṁ kūpakayaṭṭhimatthakaṁ āruyha: “Imāya disāya amhākaṁ nagaran”-ti disaṁ vavatthapetvā macchakacchapaparipanthato attānaṁ mocento tena saddhiṁ usabhamattaṁ atikkamitvā pati. Mahājano vināsaṁ pāpuṇi. Mahāsatto pana upaṭṭhākena saddhiṁ samuddaṁ tarituṁ ārabhi. Tassa tarantasseva sattamo divaso jāto. So tasmim-pi kāle loṇodakena mukhaṁ vikkhāletvā uposathiko ahosi yeva.

Tadā pana catūhi lokapālehi maṇimekhalā nāma devadhītā: “Sace samudde nāvāya bhinnāya tisaraṇagatā vā sīlasampannā vā mātāpitupaṭṭhākā vā manussā dukkhappattā honti, te rakkheyyāsī” ti samudde ārakkhaṇatthāya ṭhapitā hoti. Sā attano issariyena sattāhamanubhavitvā pamajjitvā sattame divase samuddaṁ olokentī sīlācārasaṁyuttaṁ saṅkhabrāhmaṇaṁ disvā: “Imassa sattamo divaso samudde patitassa, sace so marissati ativiya gārayhā me bhavissatī” ti saṁviggamānahadayā hutvā ekaṁ suvaṇṇapātiṁ nānaggarasabhojanassa pūretvā vātavegena tattha gantvā tassa purato ākāse ṭhatvā: “Brāhmaṇa, tvaṁ sattāhaṁ nirāhāro, idaṁ dibbabhojanaṁ bhuñjā” ti āha. So taṁ oloketvā: “Apanehi tava bhattaṁ, ahaṁ uposathiko” ti āha. Athassa upaṭṭhāko pacchato āgato devataṁ adisvā saddam-eva sutvā: “Ayaṁ brāhmaṇo pakatisukhumālo sattāhaṁ nirāhāratāya dukkhito maraṇabhayena vilapati maññe, assāsessāmi nan”-ti cintetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

5. Bahussuto sutadhammosi saṅkha, diṭṭhā tayā samaṇabrāhmaṇā ca,
Athakkhaṇe {4.18} dassayase vilāpaṁ, añño nu ko te paṭimantako mayā ti.

Tattha sutadhammosī ti dhammo pi tayā dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṁ santike suto asi. Diṭṭhā tayā ti tesaṁ paccaye dentena veyyāvaccaṁ karontena dhammikasamaṇabrāhmaṇā ca tayā diṭṭhā. Evaṁ akaronto hi passanto pi te na passati yeva. Athakkhaṇe ti atha akkhaṇe sallapantassa kassaci abhāvena vacanassa anokāse. Dassayase ti: “Ahaṁ uposathiko” ti vadanto vilāpaṁ dassesi. Paṭimantako ti mayā añño ko tava paṭimantako paṭivacanadāyako, kiṁkāraṇā evaṁ vippalapasīti?

So tassa vacanaṁ sutvā: “Imassa devatā na paññāyati maññe” ti cintetvā: “Samma, nāhaṁ maraṇassa bhāyāmi, atthi pana me añño paṭimantako” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

6. Subbhū subhā suppaṭimukkakambu, paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā,
Bhuñjassu bhattaṁ’ iti maṁ vadeti, saddhāvittā, tamahaṁ noti brūmī ti.

Tattha subbhū ti subhamukhā. Subhā ti pāsādikā uttamarūpadharā. Suppaṭimukkakambū ti paṭimukkasuvaṇṇālaṅkārā. Paggayhā ti suvaṇṇapātiyā bhattaṁ gahetvā ukkhipitvā. Saddhāvittā ti saddhā ceva tuṭṭhacittā ca. “Saddhaṁ cittan”-ti pi pāṭho, tassattho saddhan-ti saddahantaṁ, cittan-ti tuṭṭhacittaṁ. Tamahaṁ notī ti tamahaṁ devataṁ uposathikattā paṭikkhipanto noti brūmi, na vippalapāmi sammāti.

Athassa so tatiyaṁ gāthamāha.

7. Etādisaṁ brāhmaṇa disvāna yakkhaṁ, puccheyya poso sukhamāsisāno,
Uṭṭhehi naṁ pañjalikābhipuccha, devī nusi tvaṁ uda mānusī nū ti.

Tattha sukhamāsisāno ti etādisaṁ yakkhaṁ disvā attano sukhaṁ āsīsanto paṇḍito puriso: “Amhākaṁ sukhaṁ bhavissati, na bhavissatī” ti puccheyya. Uṭṭhehī ti udakato uṭṭhānākāraṁ dassento uṭṭhaha. Pañjalikābhipucchā ti añjaliko {4.19} hutvā abhipuccha. Uda mānusī ti udāhu mahiddhikā mānusī tvanti.

Bodhisatto: “Yuttaṁ kathesī” ti taṁ pucchanto catutthaṁ gāthamāha.

8. Yaṁ tvaṁ sukhenābhisamekkhase maṁ, bhuñjassu bhattaṁ iti maṁ vadesi,
Pucchāmi taṁ nāri mahānubhāve, devī nusi tvaṁ uda mānusī nū ti.

Tattha yaṁ tvan-ti yasmā tvaṁ sukhena maṁ abhisamekkhase, piyacakkhūhi olokesi. Pucchāmi tan-ti tena kāraṇena taṁ pucchāmi.

Tato devadhītā dve gāthā abhāsi:

9. Devī ahaṁ saṅkha mahānubhāvā, idhāgatā sāgaravārimajjhe,
Anukampikā no ca paduṭṭhacittā, taveva atthāya idhāgatāsmi.

10. Idhannapānaṁ sayanāsanañca, yānāni nānāvividhāni saṅkha,
Sabbassa tyāhaṁ paṭipādayāmi, yaṁ kiñci tuyhaṁ manasābhipatthitan-ti.

Tattha idhā ti imasmiṁ mahāsamudde. Nānāvividhānī ti bahūni ca anekappakārāni ca hatthiyānaassayānādīni atthi. Sabbassa tyāhan-ti tassa annapānādino sabbassa sāmikaṁ katvā taṁ te annapānādiṁ paṭipādayāmi dadāmi. Yaṁ kiñcī ti aññam-pi yaṁ kiñci manasā icchitaṁ, taṁ sabbaṁ te dammīti.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Ayaṁ devadhītā samuddapiṭṭhe mayhaṁ ‘idañcidañca dammī’ ti vadati, kiṁ nu kho esā mayā katena puññakammena dātukāmā, udāhu attano balena, pucchissāmi tāva nan”-ti cintetvā pucchanto sattamaṁ gāthamāha.

11. Yaṁ kiñci yiṭṭhañca hutañca mayhaṁ, sabbassa no issarā tvaṁ sugatte,
Sussoṇi subbhamu suvilaggamajjhe, kissa me kammassa ayaṁ vipāko ti.

Tattha {4.20} yiṭṭhan-ti dānavasena yajitaṁ. Hutan-ti āhunapāhunavasena dinnaṁ. Sabbassa no issarā tvan-ti tassa amhākaṁ puññakammassa tvaṁ issarā, “imassa ayaṁ vipāko, imassa ayan”-ti byākarituṁ samatthā ti attho. Sussoṇī ti sundaraūrulakkhaṇe. Subbhamū ti sundarabhamuke. Suvilaggamajjhe ti suṭṭhuvilaggitatanumajjhe. Kissa me ti mayā katakammesu katarakammassa ayaṁ vipāko, yenāhaṁ appatiṭṭhe samudde patiṭṭhaṁ labhāmīti.

Taṁ sutvā devadhītā: “Ayaṁ brāhmaṇo ‘yaṁ tena kusalaṁ kataṁ, taṁ kammaṁ na jānātī’ ti aññāya pucchati maññe, kathayissāmi dānissā” ti taṁ kathentī aṭṭhamaṁ gāthamāha.

12. Ghamme pathe brāhmaṇa ekabhikkhuṁ, ugghaṭṭapādaṁ tasitaṁ kilantaṁ,
Paṭipādayī saṅkha upāhanāni, sā dakkhiṇā kāmaduhā tavajjā ti.

Tattha ekabhikkhun-ti ekaṁ paccekabuddhaṁ sandhāyāha. Ugghaṭṭapādan-ti uṇhavālukāya ghaṭṭitapādaṁ. Tasitan-ti pipāsitaṁ. Paṭipādayī ti paṭipādesi, yojesī ti attho. Kāmaduhā ti sabbakāmadāyikā.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Evarūpe pi nāma appatiṭṭhe mahāsamudde mayā dinnaupāhanadānaṁ mama sabbakāmadadaṁ jātaṁ, aho sudinnaṁ me paccekabuddhassa dānan”-ti tuṭṭhacitto navamaṁ gāthamāha.

13. Sā hotu nāvā phalakūpapannā, anavassutā erakavātayuttā,
Aññassa yānassa na hettha bhūmi, ajjeva maṁ moḷiniṁ pāpayassū ti.

Tassattho: devate, evaṁ sante mayhaṁ ekaṁ nāvaṁ māpehi, khuddakaṁ pana ekadoṇikanāvaṁ māpehi, yaṁ nāvaṁ māpessasi, sā hotu nāvā bahūhi susibbitehi phalakehi upapannā, udakapavesanassābhāvena anavassutā, erakena sammā {4.21} gahetvā gacchantena vātena yuttā, ṭhapetvā dibbanāvaṁ aññassa yānassa ettha bhūmi natthi, tāya pana dibbanāvāya ajjeva maṁ moḷininagaraṁ pāpayassūti.

Devadhītā tassa vacanaṁ sutvā tuṭṭhacittā sattaratanamayaṁ nāvaṁ māpesi. Sā dīghato aṭṭhausabhā ahosi vitthārato catuusabhā, gambhīrato vīsatiyaṭṭhikā. Tassā indanīlamayā tayo kūpakā, sovaṇṇamayāni yottāni rajatamayāni pattāni sovaṇṇamayāni ca phiyārittāni ahesuṁ. Devatā taṁ nāvaṁ sattannaṁ ratanānaṁ pūretvā brāhmaṇaṁ āliṅgitvā alaṅkatanāvāya āropesi, upaṭṭhākaṁ panassa na olokesi. Brāhmaṇo attanā katakalyāṇato tassa pattiṁ adāsi, so anumodi. Tadā devatā tam-pi āliṅgitvā nāvāya patiṭṭhāpesi. Atha naṁ nāvaṁ moḷininagaraṁ netvā brāhmaṇassa ghare dhanaṁ patiṭṭhāpetvā attano vasanaṭṭhānam-eva agamāsi. Satthā abhisambuddho hutvā:

14. Sā tattha vittā sumanā patītā, nāvaṁ sucittaṁ abhinimminitvā,
Ādāya saṅkhaṁ purisena saddhiṁ, upānayī nagaraṁ sādhuramman-ti.

Imaṁ osānagāthaṁ abhāsi.

Tattha ti bhikkhave, sā devatā tattha samuddamajjhe tassa vacanaṁ sutvā vittisaṅkhātāya pītiyā samannāgatattā vittā. Sumanā ti sundaramanā pāmojjena patītacittā hutvā vicitranāvaṁ nimminitvā brāhmaṇaṁ paricārakena saddhiṁ ādāya sādhurammaṁ atiramaṇīyaṁ nagaraṁ upānayīti.

Brāhmaṇo pi yāvajīvaṁ aparimitadhanaṁ gehaṁ ajjhāvasanto dānaṁ datvā sīlaṁ rakkhitvā jīvitapariyosāne sapariso devanagaraṁ paripūresi.

Satthā {4.22} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, upaṭṭhākapuriso ānando, saṅkhabrāhmaṇo pana aham-eva ahosinti.

Saṅkhajātakavaṇṇanā catutthā