Ja 443: Cūḷabodhijātakavaṇṇanā

Yo te imaṁ visālakkhin-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kodhanaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira bhikkhu niyyānike buddhasāsane pabbajitvā pi kodhaṁ niggahetuṁ nāsakkhi, kodhano ahosi upāyāsabahulo, appam-pi vutto samāno abhisajji kup pi byāpajji patiṭṭhayi. Satthā tassa kodhanabhāvaṁ sutvā pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ kodhano” ti pucchitvā: “Saccaṁ bhante” ti vutte: “Bhikkhu kodho nāma vāretabbo, evarūpo hi idhaloke ca paraloke ca anatthakārako, tvaṁ nikkodhassa buddhassa sāsane pabbajitvā kasmā kujjhasi, porāṇakapaṇḍitā bāhirasāsane pabbajitvā pi kodhaṁ na kariṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente aññatarasmiṁ kāsinigame eko brāhmaṇo aḍḍho mahaddhano mahābhogo aputtako ahosi, tassa brāhmaṇī puttaṁ patthesi. Tadā bodhisatto brahmalokā cavitvā tassā kucchiyaṁ nibbatti, tassa nāmaggahaṇadivase: “Bodhikumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. Tassa vayappattakāle takkasilaṁ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgatassa anicchantasseva mātāpitaro samānajātikā kulā kumārikaṁ ānesuṁ. Sā pi brahmalokā cutāva uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā. Tesaṁ anicchamānānaññeva aññamaññaṁ āvāhavivāhaṁ kariṁsu. Ubhinnaṁ panetesaṁ kilesasamudācāro nāma na bhūtapubbo, saṁrāgavasena aññamaññassa olokanaṁ nāma nāhosi, supine pi methunadhammo nāma na diṭṭhapubbo, evaṁ parisuddhasīlā ahesuṁ.

Athāparabhāge mahāsatto mātāpitūsu kālakatesu tesaṁ sarīrakiccaṁ katvā taṁ pakkositvā: “Bhadde, tvaṁ imaṁ {4.23} asītikoṭidhanaṁ gahetvā sukhena jīvāhī” ti āha. “Kiṁ karissatha tumhe pana, ayyaputtā” ti? “Mayhaṁ dhanena kiccaṁ natthi, himavantapadesaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā attano patiṭṭhaṁ karissāmī” ti. “Kiṁ pana ayyaputta pabbajjā nāma purisānaññeva vaṭṭatī” ti? “Itthīnam-pi vaṭṭati, bhadde” ti. “Tena hi ahaṁ tumhehi chaṭṭitakheḷaṁ na gaṇhissāmi, mayham-pi dhanena kiccaṁ natthi, aham-pi pabbajissāmī” ti. “Sādhu, bhadde” ti. Te ubho pi mahādānaṁ datvā nikkhamitvā ramaṇīye bhūmibhāge assamaṁ katvā pabbajitvā uñchācariyāya phalāphalehi yāpentā tattha dasamattāni saṁvaccharāni vasiṁsu, jhānaṁ pana nesaṁ na tāva uppajjati. Te tattha pabbajjāsukheneva dasa saṁvacchare vasitvā loṇambilasevanatthāya janapadacārikaṁ carantā anupubbena bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasiṁsu.

Athekadivasaṁ rājā uyyānapālaṁ paṇṇākāraṁ ādāya āgataṁ disvā: “Uyyānakīḷikaṁ kīḷissāma, uyyānaṁ sodhehī” ti vatvā tena sodhitaṁ sajjitaṁ uyyānaṁ mahantena parivārena agamāsi. Tasmiṁ khaṇe te ubho pi janā uyyānassa ekapasse pabbajjāsukhena vītināmetvā nisinnā honti. Atha rājā uyyāne vicaranto te ubho pi nisinnake disvā paramapāsādikaṁ uttamarūpadharaṁ paribbājikaṁ olokento paṭibaddhacitto ahosi. So kilesavasena kampanto: “Pucchissāmi tāva, ayaṁ paribbājikā imassa kiṁ hotī” ti bodhisattaṁ upasaṅkamitvā: “Pabbajita ayaṁ te paribbājikā kiṁ hotī” ti pucchi. Mahārāja, kiñci na hoti, kevalaṁ ekapabbajjāya pabbajitā, apica kho pana me gihikāle pādaparicārikā ahosīti. Taṁ sutvā rājā: “Ayaṁ kiretassa kiñci na hoti, apica kho pana gihikāle pādaparicārikā kirassa ahosi, sace panāhaṁ issariyabalena gahetvā gaccheyyaṁ, kiṁ nu kho esa karissati, pariggaṇhissāmi tāva nan”-ti cintetvā upasaṅkamitvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Yo {4.24} te imaṁ visālakkhiṁ, piyaṁ saṁmhitabhāsiniṁ,
Ādāya balā gaccheyya, kiṁ nu kayirāsi brāhmaṇā ti.

Tattha saṁmhitabhāsinin-ti mandahasitabhāsiniṁ. Balā gaccheyyā ti balakkārena ādāya gaccheyya. Kiṁ nu kayirāsī ti tassa tvaṁ brāhmaṇa kiṁ kareyyāsīti?

Athassa kathaṁ sutvā mahāsatto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Uppajje me na mucceyya, na me mucceyya jīvato,
Rajaṁva vipulā vuṭṭhi, khippam-eva nivāraye ti.

Tassattho: mahārāja, sace imaṁ gahetvā gacchante kismiñci mama abbhantare kopo uppajjeyya, so me anto uppajjitvā na mucceyya, yāvāhaṁ jīvāmi, tāva me na mucceyya. Nāssa anto ghanasannivāsena patiṭṭhātuṁ dassāmi, atha kho yathā uppannaṁ rajaṁ vipulā meghavuṭṭhi khippaṁ nivāreti, tathā khippam-eva naṁ mettābhāvanāya niggahetvā vāressāmīti.

Evaṁ mahāsatto sīhanādaṁ nadi. Rājā panassa kathaṁ sutvā pi andhabālatāya paṭibaddhaṁ attano cittaṁ nivāretuṁ asakkonto aññataraṁ amaccaṁ āṇāpesi: “Imaṁ paribbājikaṁ rājanivesanaṁ nehī” ti. So: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā: “Adhammo loke vattati, ayuttan”-ti ādīni vatvā paridevamānaṁ yeva naṁ ādāya pāyāsi. Bodhisatto tassā paridevanasaddaṁ sutvā ekavāraṁ oloketvā puna na olokesi. Taṁ rodantiṁ paridevantiṁ rājanivesanam-eva nayiṁsu. So pi bārāṇasirājā uyyāne papañcaṁ akatvāva sīghataraṁ gantvā taṁ paribbājikaṁ pakkosāpetvā mahantena yasena nimantesi. Sā yasassa aguṇaṁ pabbajāya eva guṇaṁ kathesi. Rājā kenaci pariyāyena tassā manaṁ alabhanto taṁ ekasmiṁ gabbhe kāretvā cintesi: “Ayaṁ paribbājikā evarūpaṁ yasaṁ na icchati, so pi tāpaso evarūpaṁ mātugāmaṁ gahetvā gacchante kujjhitvā olokitamattam-pi na akāsi, pabbajitā kho pana bahumāyā honti, kiñci payojetvā anattham-pi me kareyya, gacchāmi {4.25} tāva jānāmi kiṁ karonto nisinno” ti saṇṭhātuṁ asakkonto uyyānaṁ agamāsi. Bodhisatto pi cīvaraṁ sibbanto nisīdi. Rājā mandaparivāro va padasaddaṁ akaronto saṇikaṁ upasaṅkami. Bodhisatto rājānaṁ anoloketvā cīvaram-eva sibbi. Rājā: “Ayaṁ kujjhitvā mayā saddhiṁ na sallapatī” ti maññamāno: “Ayaṁ kūṭatāpaso ‘kodhassa uppajjituṁ na dassāmi, uppannam-pi naṁ khippam-eva niggaṇhissāmī’ ti paṭhamam-eva gajjitvā idāni kodhena thaddho hutvā mayā saddhiṁ na sallapatī” ti saññāya tatiyaṁ gāthamāha.

3. Yaṁ nu pubbe vikatthittho, balamhiva apassito,
Svajja tuṇhikato dāni, saṅghāṭiṁ sibbamacchasī ti.

Tattha balamhiva apassito ti balanissito viya hutvā. Tuṇhikato ti kiñci avadanto. Sibbamacchasī ti sibbanto acchasi.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Ayaṁ rājā kodhavasena maṁ nālapatīti maññati, kathessāmi dānissa uppannassa kodhassa vasaṁ agatabhāvan”-ti cintetvā catutthaṁ gāthamāha.

4. Uppajji me na muccittha, na me muccittha jīvato,
Rajaṁva vipulā vuṭṭhi, khippam-eva nivārayin-ti.

Tassattho: mahārāja, uppajji me, na na uppajji, na pana me muccittha, nāssa pavisitvā hadaye ṭhātuṁ adāsiṁ, iti so mama jīvato na muccittheva, rajaṁ vipulā vuṭṭhi viya khippam-eva naṁ nivāresinti.

Taṁ sutvā rājā: “Kiṁ nu kho esa kopam-eva sandhāya vadati, udāhu aññaṁ kiñci sippaṁ sandhāya kathesi, pucchissāmi tāva nan”-ti cintetvā pucchanto pañcamaṁ gāthamāha.

5. Kiṁ te uppajji no mucci, kiṁ te na mucci jīvato,
Rajaṁva vipulā vuṭṭhi, katamaṁ taṁ nivārayī ti.

Tattha {4.26} kiṁ te uppajji no muccī ti kiṁ tava uppajji ceva na mucci ca.

Taṁ sutvā bodhisatto: “Mahārāja, evaṁ kodho bahuādīnavo mahāvināsadāyako, eso mama uppajji, uppannañca naṁ mettābhāvanāya nivāresin”-ti kodhe ādīnavaṁ pakāsento:

6. Yamhi jāte na passati, ajāte sādhu passati,
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.

7. Yena jātena nandanti, amittā dukkhamesino,
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.

8. Yasmiñca jāyamānamhi, sadatthaṁ nāvabujjhati,
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.

9. Yenābhibhūto kusalaṁ jahāti, parakkare vipulañcā pi atthaṁ,
Sa bhīmaseno balavā pamaddī, kodho mahārāja na me amuccatha.

10. Kaṭṭhasmiṁ matthamānasmiṁ, pāvako nāma jāyati,
Tam-eva kaṭṭhaṁ ḍahati, yasmā so jāyate gini.

11. Evaṁ mandassa posassa, bālassa avijānato,
Sārambhā jāyate kodho, so pi teneva ḍayhati.

12. Aggīva tiṇakaṭṭhasmiṁ, kodho yassa pavaḍḍhati,
Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā.

13. Anedho dhūmaketūva, kodho yassūpasammati,
Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā ti.

Imā gāthā āha.

Tattha na passatī ti attattham-pi na passati, pageva paratthaṁ. Sādhu passatī ti attatthaṁ paratthaṁ ubhayattham-pi sādhu passati. Dummedhagocaro ti nippaññānaṁ ādhārabhūto gocaro. Dukkhamesino ti dukkhaṁ icchantā. Sadatthan-ti attano atthabhūtaṁ atthato ceva dhammato ca vuddhiṁ. Parakkare ti vipulam-pi atthaṁ uppannaṁ parato kāreti, apanetha, na me iminā atthoti vadati. Sa bhīmaseno ti so kodho bhīmāya bhayajananiyā mahatiyā kilesasenāya {4.27} samannāgato. Pamaddī ti attano balavabhāvena uḷāre pi satte gahetvā attano vase karaṇena maddanasamattho. Na me amuccathā ti mama santikā mokkhaṁ na labhati, hadaye vā pana me khīraṁ viya muhuttaṁ dadhibhāvena na patiṭṭhahitthāti pi attho.

Kaṭṭhasmiṁ matthamānasmin-ti araṇīsahitena matthiyamāne, “maddamānasmin”-ti pi pāṭho. Yasmā ti yato kaṭṭhā jāyati, tam-eva ḍahati. Ginī ti aggi. Bālassa avijānato ti bālassa avijānantassa. Sārambhā jāyate ti ahaṁ tvanti ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṁ karontassa karaṇuttariyalakkhaṇā sārambhā araṇīmatthanā viya pāvako kodho jāyati. So pi tenevā ti so pi bālo teneva kodhena kaṭṭhaṁ viya agginā ḍayhati. Anedho dhūmaketūvā ti anindhano aggi viya. Tassā ti tassa adhivāsanakhantiyā samannāgatassa puggalassa sukkapakkhe cando viya laddho yaso aparāparaṁ āpūratīti.

Rājā mahāsattassa dhammakathaṁ sutvā tuṭṭho ekaṁ amaccaṁ āṇāpetvā paribbājikaṁ āharāpetvā: “Bhante nikkodhatāpasa, ubho pi tumhe pabbajjāsukhena vītināmentā idheva uyyāne vasatha, ahaṁ vo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ karissāmī” ti vatvā khamāpetvā vanditvā pakkāmi. Te ubho pi tattheva vasiṁsu. Aparabhāge paribbājikā kālamakāsi. Bodhisatto tassā kālakatāya himavantaṁ pavisitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne kodhano bhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi. Tadā paribbājikā rāhulamātā ahosi, rājā ānando, paribbājako pana aham-eva ahosinti.

Cūḷabodhijātakavaṇṇanā pañcamā