Ja 445: Nigrodhajātakavaṇṇanā

Na vāhametaṁ jānāmī ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū tena: “Āvuso devadatta, satthā tava bahūpakāro, tvañhi satthāraṁ nissāya pabbajjaṁ labhi upasampadaṁ labhi, tepiṭakaṁ buddhavacanaṁ uggaṇhi, jhānaṁ uppādesi, lābhasakkāro pi te dasabalasseva santako” ti bhikkhūhi vutte tiṇasalākaṁ ukkhipitvā: “Ettakam-pi samaṇena gotamena mayhaṁ kataṁ guṇaṁ na passāmī” ti vutte dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto akataññū mittadubbhī” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte rājagahe magadhamahārājā nāma rajjaṁ kāresi. Tadā rājagahaseṭṭhi attano puttassa janapadaseṭṭhino dhītaraṁ ānesi, sā vañjhā ahosi. Athassā aparabhāge sakkāro parihāyi. “Amhākaṁ puttassa gehe vañjhitthiyā vasantiyā kathaṁ kulavaṁso vaḍḍhissatī” ti yathā sā suṇāti, evam-pi kathaṁ samuṭṭhāpenti. Sā taṁ sutvā: “Hotu gabbhini-ālayaṁ katvā ete vañcessāmī” ti cintetvā attano atthacārikaṁ dhātiṁ āha: “Amma, gabbhiniyo nāma kiñca kiñca karontī” ti gabbhiniparihāraṁ pucchitvā utunikāle paṭicchādetvā ambilādirucikā hutvā hatthapādānaṁ uddhumāyanakāle hatthapādapiṭṭhiyo koṭṭāpetvā bahalaṁ kāresi, divase divase pi pilotikāveṭhanena ca udaravaḍḍhanaṁ vaḍḍhesi, thanamukhāni kāḷāni kāresi, sarīrakiccaṁ karontī pi aññatra tassā dhātiyā aññesaṁ sammukhaṭṭhāne na karoti. Sāmiko pissā gabbhaparihāraṁ adāsi. Evaṁ nava māse vasitvā: “Idāni janapade pitu gharaṁ gantvā vijāyissāmī” ti sasure āpucchitvā rathamāruhitvā mahantena parivārena {4.38} rājagahā nikkhamitvā maggaṁ paṭipajji. Tassā pana purato eko sattho gacchati. Satthena vasitvā gataṭṭhānaṁ esā pātarāsakāle pāpuṇāti.

Athekadivasaṁ tasmiṁ satthe ekā duggatitthī rattiyā ekasmiṁ nigrodhamūle puttaṁ vijāyitvā pāto va satthe gacchante: “Ahaṁ vinā satthena gantuṁ na sakkhissāmi, sakkā kho pana jīvantiyā puttaṁ labhitun”-ti nigrodhamūlajāle jalābuñceva gabbhamalañca attharitvā puttaṁ chaṭṭetvā agamāsi. Dārakassa pi devatā ārakkhaṁ gaṇhiṁsu. So hi na yo vā so vā, bodhisatto yeva. So pana tadā tādisaṁ paṭisandhiṁ gaṇhi. Itarā pātarāsakāle taṁ ṭhānaṁ patvā: “Sarīrakiccaṁ karissāmī” ti tāya dhātiyā saddhiṁ nigrodhamūlaṁ gatā suvaṇṇavaṇṇaṁ dārakaṁ disvā: “Amma, nipphannaṁ no kiccan”-ti pilotikāyo apanetvā ucchaṅgapadesaṁ lohitena ca gabbhamalena ca makkhetvā attano gabbhavuṭṭhānaṁ ārocesi. Tāvadeva naṁ sāṇiyā parikkhipitvā haṭṭhatuṭṭho saparijano rājagahaṁ paṇṇaṁ pesesi. Athassā sassusasurā vijātakālato paṭṭhāya: “Pitu kule kiṁ karissati, idheva āgacchatū” ti pesayiṁsu. Sā paṭinivattitvā rājagaham-eva pāvisi. Tattha taṁ sampaṭicchitvā dārakassa nāmaṁ karontā nigrodhamūle jātattā: “Nigrodhakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. Taṁ divasaññeva anuseṭṭhisuṇisā pi vijāyanatthāya kulagharaṁ gacchantī antarāmagge ekissā rukkhasākhāya heṭṭhā puttaṁ vijāyi, tassa: “Sākhakumāro” ti nāmaṁ kariṁsu. Taṁ divasaññeva seṭṭhiṁ nissāya vasantassa tunnakārassa bhariyā pi pilotikantare puttaṁ vijāyi, tassa: “Pottiko” ti nāmaṁ kariṁsu.

Mahāseṭṭhi ubho pi te dārake: “Nigrodhakumārassa jātadivasaññeva jātā” ti āṇāpetvā teneva saddhiṁ saṁvaḍḍhesi. Te ekato vaḍḍhitvā vayappattā takkasilaṁ gantvā sippaṁ uggaṇhiṁsu. Ubho pi seṭṭhiputtā ācariyassa dve sahassāni adaṁsu. Nigrodhakumāro {4.39} pottikassa attano santike sippaṁ paṭṭhapesi. Te nipphannasippā ācariyaṁ āpucchitvā nikkhantā: “Janapadacārikaṁ carissāmā” ti anupubbena bārāṇasiṁ patvā ekasmiṁ rukkhamūle nipajjiṁsu. Tadā bārāṇasirañño kālakatassa sattamo divaso, “sve phussarathaṁ yojessāmā” ti nagare bheriṁ carāpesuṁ. Tesu pi sahāyesu rukkhamūle nipajjitvā niddāyantesu pottiko paccūsakāle uṭṭhāya nigrodhakumārassa pāde parimajjanto nisīdi. Tasmiṁ rukkhe vutthakukkuṭesu uparikukkuṭo heṭṭhākukkuṭassa sarīre vaccaṁ pātesi. Atha naṁ so: “Kenetaṁ pātitan”-ti āha. “Samma, mā kujjhi, mayā ajānantena pātitan”-ti āha. “Are, tvaṁ mama sarīraṁ attano vaccaṭṭhānaṁ maññasi, kiṁ mama pamāṇaṁ na jānāsī” ti. Atha naṁ itaro: “Are tvaṁ ‘ajānantena me katan’-ti vutte pi kujjhasi yeva, kiṁ pana te pamāṇan”-ti āha. “Yo maṁ māretvā maṁsaṁ khādati, so pāto va sahassaṁ labhati, tasmā ahaṁ mānaṁ karomī” ti. Atha naṁ itaro: “Are ettakamattena tvaṁ mānaṁ karosi, maṁ pana māretvā yo thūlamaṁsaṁ khādati, so pāto va rājā hoti, yo majjhimamaṁsaṁ khādati, so senāpati, yo aṭṭhinissitaṁ khādati, so bhaṇḍāgāriko hotī” ti āha.

Pottiko tesaṁ kathaṁ sutvā: “Kiṁ no sahassena, rajjam-eva varan”-ti saṇikaṁ rukkhaṁ abhiruhitvā uparisayitakukkuṭaṁ gahetvā māretvā aṅgāre pacitvā thūlamaṁsaṁ nigrodhassa adāsi, majjhimamaṁsaṁ sākhassa adāsi, aṭṭhimaṁsaṁ attanā khādi. Khāditvā pana: “Samma nigrodha, tvaṁ ajja rājā bhavissasi, samma sākha, tvaṁ senāpati bhavissasi, ahaṁ pana bhaṇḍāgāriko bhavissāmī” ti vatvā: “Kathaṁ jānāsī” ti puṭṭho taṁ pavattiṁ ārocesi. Te tayo pi janā pātarāsavelāya bārāṇasiṁ pavisitvā ekassa brāhmaṇassa gehe sappisakkarayuttaṁ pāyāsaṁ bhuñjitvā nagarā nikkhamitvā uyyānaṁ {4.40} pavisiṁsu. Nigrodhakumāro silāpaṭṭe nipajji, itare dve bahi nipajjiṁsu. Tasmiṁ samaye pañca rājakakudhabhaṇḍāni anto ṭhapetvā phussarathaṁ vissajjesuṁ. Tattha vitthārakathā mahājanakajātake (Ja. 539) āvi bhavissati. Phussaratho uyyānaṁ gantvā nivattitvā ārohanasajjo hutvā aṭṭhāsi. Purohito: “Uyyāne puññavatā sattena bhavitabban”-ti uyyānaṁ pavisitvā kumāraṁ disvā pādantato sāṭakaṁ apanetvā pādesu lakkhaṇāni upadhāretvā: “Tiṭṭhatu bārāṇasiyaṁ rajjaṁ, sakalajambudīpassa adhipatirājā bhavituṁ yutto” ti sabbatālāvacare paggaṇhāpesi. Nigrodhakumāro pabujjhitvā mukhato sāṭakaṁ apanetvā mahājanaṁ oloketvā parivattitvā nipanno thokaṁ vītināmetvā silāpaṭṭe pallaṅkena nisīdi. Atha naṁ purohito jaṇṇunā patiṭṭhāya: “Rajjaṁ te deva pāpuṇātī” ti vatvā: “‘sādhū” ti vutte tattheva ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñci. So rajjaṁ patvā sākhassa senāpatiṭṭhānaṁ datvā mahantena sakkārena nagaraṁ pāvisi, pottiko pi tehi saddhiññeva agamāsi. Tato paṭṭhāya mahāsatto bārāṇasiyaṁ dhammena rajjaṁ kāresi.

So ekadivasaṁ mātāpitūnaṁ saritvā sākhaṁ āha: “samma, na sakkā mātāpitūhi vinā vattituṁ, mahantena parivārena gantvā mātāpitaro no ānehī” ti. Sākho: “Na me tattha gamanakammaṁ atthī” ti paṭikkhi pi. Tato pottikaṁ āṇāpesi. So: “Sādhū” ti tattha gantvā nigrodhassa mātāpitaro: “Putto vo rajje patiṭṭhito, etha gacchāmā” ti āha. Te: “Atthi no tāva vibhavamattaṁ, alaṁ tattha gamanenā” ti paṭikkhipiṁsu. Sākhassa pi mātāpitaro avoca, te pi na icchiṁsu. Attano mātāpitaro avoca, “mayaṁ tāta tunnakārakammena jīvissāma alan”-ti paṭikkhipiṁsu. So tesaṁ manaṁ alabhitvā bārāṇasim-eva paccāgantvā: “Senāpatissa ghare maggakilamathaṁ vinodetvā pacchā nigrodhasahāyaṁ passissāmī” ti cintetvā tassa nivesanadvāraṁ gantvā: “Sahāyo kira {4.41} te pottiko nāma āgatoti senāpatissa ārocehī” ti dovārikaṁ āha, so tathā akāsi. Sākho pana: “Ayaṁ mayhaṁ rajjaṁ adatvā sahāyanigrodhassa adāsī” ti tasmiṁ veraṁ bandhi. So taṁ kathaṁ sutvāva kuddho āgantvā: “Ko imassa sahāyo ummattako dāsiputto, gaṇhatha nan”-ti vatvā hatthapādajaṇṇukapparehi koṭṭāpetvā gīvāyaṁ gāhāpetvā nīharāpesi.

So cintesi: “Sākho mama santikā senāpatiṭṭhānaṁ labhitvā akataññū mittadubbhī, maṁ koṭṭāpetvā nīharāpesi, nigrodho pana paṇḍito kataññū sappuriso, tasseva santikaṁ gamissāmī” ti. So rājadvāraṁ gantvā: “Deva, pottiko kira nāma te sahāyo dvāre ṭhito” ti rañño ārocāpesi. Rājā pakkosāpetvā taṁ āgacchantaṁ disvā āsanā vuṭṭhāya paccuggantvā paṭisanthāraṁ katvā massukammādīni kārāpetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitena paribhuttanānaggarasabhojanena tena saddhiṁ sukhanisinno mātāpitūnaṁ pavattiṁ pucchitvā anāgamanabhāvaṁ suṇi. Sākho pi: “Pottiko maṁ rañño santike paribhindeyya, mayi pana gate kiñci vattuṁ na sakkhissatī” ti tattheva agamāsi. Pottiko tassa santike yeva rājānaṁ āmantetvā: “Deva, ahaṁ maggakilanto ‘sākhassa gehaṁ gantvā vissamitvā idhāgamissāmī’ ti agamiṁ. Atha maṁ sākho ‘nāhaṁ taṁ jānāmī’ ti vatvā koṭṭāpetvā gīvāyaṁ gāhāpetvā nīharāpesīti saddaheyyāsi tvaṁ etan”-ti vatvā tisso gāthā abhāsi:

1. Na vāhametaṁ jānāmi, ko vāyaṁ kassa vāti vā,
Yathā sākho vadi eva, nigrodha kinti maññasi.

2. Tato galavinītena, purisā nīhariṁsu maṁ,
Datvā mukhapahārāni, sākhassa vacanaṁkarā.

3. Etādisaṁ dummatinā, akataññuna dubbhinā,
Kataṁ anariyaṁ sākhena, sakhinā te janādhipā ti.

Tattha {4.42} kinti maññasī ti yathā maṁ sākho acari, kiṁ tvam-pi evam-eva maññasi, udāhu aññathā maññasi, maṁ sākho evaṁ vadeyyāti saddahasi, taṁ na saddahasīti adhippāyo. Galavinītenā ti galaggāhena. Dubbhinā ti mittadubbhinā.

Taṁ sutvā nigrodho catasso gāthā abhāsi:

4. Na vāhametaṁ jānāmi, na pi me koci saṁsati,
Yaṁ me tvaṁ samma akkhāsi, sākhena kāraṇaṁ kataṁ.

5. Sakhīnaṁ sājīvakaro, mama sākhassa cūbhayaṁ,
Tvaṁ nosissariyaṁ dātā, manussesu mahantataṁ,
Tayāmā labbhitā iddhī, ettha me natthi saṁsayo.

6. Yathā pi bījamaggimhi, ḍayhati na virūhati,
Evaṁ kataṁ asappurise, nassati na virūhati.

7. Kataññumhi ca posamhi, sīlavante ariyavuttine,
Sukhette viya bījāni, kataṁ tamhi na nassatī ti.

Tattha saṁsatī ti ācikkhati. Kāraṇaṁ katan-ti ākaḍḍhanavikaḍḍhanapothanakoṭṭanasaṅkhātaṁ kāraṇaṁ katanti attho. Sakhīnaṁ sājīvakaro ti samma, pottika tvaṁ sahāyakānaṁ suājīvakaro jīvikāya uppādetā. Mama sākhassa cūbhayan-ti mayhañca sākhassa ca ubhinnam-pi sakhīnanti attho. Tvaṁ nosissariyan-ti tvaṁ no asi issariyaṁ dātā, tava santikā imā sampattī amhehi laddhā. Mahantatan-ti mahantabhāvaṁ.

Evañca pana vatvā ettakaṁ kathente nigrodhe sākho tattheva aṭṭhāsi. Atha naṁ rājā: “Sākha imaṁ pottikaṁ sañjānāsī” ti pucchi. So tuṇhī ahosi. Athassa rājā daṇḍaṁ āṇāpento aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Imaṁ jammaṁ nekatikaṁ, asappurisacintakaṁ,
Hanantu sākhaṁ sattīhi, nāssa icchāmi jīvitan-ti.

Tattha jamman-ti lāmakaṁ. Nekatikan-ti vañcakaṁ.

Taṁ sutvā pottiko: “Mā esa bālo maṁ nissāya nassatū” ti cintetvā navamaṁ gāthamāha.

9. Khamatassa {4.43} mahārāja, pāṇā na paṭi-ānayā,
Khama deva asappurisassa, nāssa icchāmahaṁ vadhan-ti.

Tattha khamatassā ti khamataṁ assa, etassa asappurisassa khamathā ti attho. Na paṭi-ānayā ti matassa nāma pāṇā paṭi-ānetuṁ na sakkā.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā sākhassa khami, senāpatiṭṭhānam-pi pottikasseva dātukāmo ahosi, so pana na icchi. Athassa sabbasenānīnaṁ vicāraṇārahaṁ bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṁ nāma adāsi. Pubbe kiretaṁ ṭhānantaraṁ nāhosi, tato paṭṭhāya jātaṁ. Aparabhāge pottiko bhaṇḍāgāriko puttadhītāhi vaḍḍhamāno attano puttadhītānaṁ ovādavasena osānagāthamāha.

10. Nigrodham-eva seveyya, na sākhamupasaṁvase,
Nigrodhasmiṁ mataṁ seyyo, yañce sākhasmi jīvitan-ti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, devadatto pubbe pi akataññūyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sākho devadatto ahosi, pottiko ānando, nigrodho pana aham-eva ahosin”-ti.

Nigrodhajātakavaṇṇanā sattamā