Ja 446: Takkalajātakavaṇṇanā

Na takkalā santi na āluvānī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ pituposakaṁ upāsakaṁ ārabbha kathesi. So kira daliddakule paccājāto mātari kālakatāya pāto va uṭṭhāya dantakaṭṭhamukhodakadānādīni karonto bhatiṁ vā kasiṁ vā katvā laddhavibhavānurūpena yāgubhattādīni sampādetvā pitaraṁ posesi. Atha naṁ pitā āha: “tāta, tvaṁ ekako va anto ca bahi ca kattabbaṁ karosi, ekaṁ te kuladārikaṁ ānessāmi, sā te gehe kattabbaṁ karissatī” ti. “Tāta, itthiyo nāma gharaṁ āgatā neva mayhaṁ, na tumhākaṁ cittasukhaṁ karissanti, mā evarūpaṁ cintayittha, ahaṁ yāvajīvaṁ tumhe posetvā tumhākaṁ {4.44} accayena jānissāmī” ti. Athassa pitā anicchamānasseva ekaṁ kumārikaṁ ānesi. Sā sasurassa ca sāmikassa ca upakārikā ahosi nīcavutti. Sāmiko pissā: “Mama pitu upakārikā” ti tussitvā laddhaṁ laddhaṁ manāpaṁ āharitvā deti, sā pi taṁ sasurasseva upanāmesi. Sā aparabhāge cintesi: “Mayhaṁ sāmiko laddhaṁ laddhaṁ pitu adatvā mayham-eva deti, addhā pitari nisneho jāto, imaṁ mahallakaṁ ekenupāyena mama sāmikassa paṭikkūlaṁ katvā gehā nikkaḍḍhāpessāmī” ti.

Sā tato paṭṭhāya udakaṁ atisītaṁ vā accuṇhaṁ vā, āhāraṁ atiloṇaṁ vā aloṇaṁ vā, bhattaṁ uttaṇḍulaṁ vā atikilinnaṁ vāti evamādīni tassa kodhuppattikāraṇāni katvā tasmiṁ kujjhante: “Ko imaṁ mahallakaṁ upaṭṭhātuṁ sakkhissatī” ti pharusāni vatvā kalahaṁ vaḍḍhesi. Tattha tattha kheḷapiṇḍādīni chaḍḍetvā pi sāmikaṁ ujjhāpesi: “Passa pitu kammaṁ, ‘idañcidañca mā karī’ ti vutte kujjhati, imasmiṁ gehe pitaraṁ vā vasāpehi maṁ vā” ti. Atha naṁ so: “Bhadde, tvaṁ daharā yattha katthaci jīvituṁ sakkhissasi, mayhaṁ pitā mahallako, tvaṁ tassa asahantī imamhā gehā nikkhamā” ti āha. Sā bhītā: “Ito paṭṭhāya evaṁ na karissāmī” ti sasurassa pādesu patitvā khamāpetvā pakatiniyāmeneva paṭijaggituṁ ārabhi. Atha so upāsako purimadivasesu tāya ubbāḷho satthu santikaṁ dhammassavanāya agantvā tassā pakatiyā patiṭṭhitakāle agamāsi. Atha naṁ satthā: “Kiṁ, upāsaka, sattaṭṭha divasāni dhammassavanāya nāgatosī” ti pucchi. So taṁ kāraṇaṁ kathesi. Satthā: “Idāni tāva tassā kathaṁ aggahetvā pitaraṁ na nīharāpesi, pubbe pana etissā kathaṁ gahetvā pitaraṁ āmakasusānaṁ netvā āvāṭaṁ khaṇitvā tattha naṁ pakkhipitvā māraṇakāle ahaṁ sattavassiko hutvā mātāpitūnaṁ guṇaṁ kathetvā pitughātakakammā nivāresiṁ, tadā tvaṁ mama kathaṁ sutvā tava pitaraṁ yāvajīvaṁ paṭijaggitvā saggaparāyaṇo jāto, svāyaṁ mayā dinno ovādo bhavantaragatam-pi na vijahati, iminā kāraṇena tassā kathaṁ aggahetvā idāni tayā pitā na nīhaṭo” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente aññatarasmiṁ kāsigāme ekassa kulassa ghare ekaputtako ahosi nāmena saviṭṭhako nāma. So mātāpitaro paṭijagganto {4.45} aparabhāge mātari kālakatāya pitaraṁ posesīti sabbaṁ vatthu paccuppannavatthuniyāmeneva kathetabbaṁ. Ayaṁ panettha viseso. Tadā sā itthī: “Passa pitu kammaṁ, ‘idañcidañca mā karī’ ti vutte kujjhatī” ti vatvā: “Sāmi, pitā te caṇḍo pharuso niccaṁ kalahaṁ karoti, jarājiṇṇo byādhipīḷito na cirasseva marissati, ahañca etena saddhiṁ ekagehe vasituṁ na sakkomi, sayampesa katipāhena marissati yeva, tvaṁ etaṁ āmakasusānaṁ netvā āvāṭaṁ khaṇitvā tattha naṁ pakkhipitvā kuddālena sīsaṁ chinditvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā upari paṁsunā chādetvā āgacchāhī” ti āha. So tāya punappunaṁ vuccamāno: “Bhadde, purisamāraṇaṁ nāma bhāriyaṁ, kathaṁ naṁ māressāmī” ti āha. “Ahaṁ te upāyaṁ ācikkhissāmī” ti. “Ācikkha tāvā” ti. “Sāmi, tvaṁ paccūsakāle pitu nisinnaṭṭhānaṁ gantvā yathā sabbe suṇanti, evaṁ mahāsaddaṁ katvā ‘tāta, asukagāme tumhākaṁ uddhāraṇako atthi, mayi gate na deti, tumhākaṁ accayena na dassateva, sve yānake nisīditvā pāto va gacchissāmā’ ti vatvā tena vuttavelāyam-eva uṭṭhāya yānakaṁ yojetvā tattha nisīdāpetvā āmakasusānaṁ netvā āvāṭaṁ khaṇitvā corehi acchinnasaddaṁ katvā māretvā āvāṭe pakkhipitvā sīsaṁ chinditvā nhāyitvā āgacchā” ti.

Saviṭṭhako: “Atthesa upāyo” ti tassā vacanaṁ sampaṭicchitvā yānakaṁ gamanasajjaṁ akāsi. Tassa paneko sattavassiko putto atthi paṇḍito byatto. So mātu vacanaṁ sutvā: “Mayhaṁ mātā pāpadhammā pitaraṁ me pitughātakammaṁ kāreti, ahaṁ imassa pitughātakammaṁ kātuṁ na dassāmī” ti saṇikaṁ gantvā ayyakena saddhiṁ nipajji. Saviṭṭhako pi itarāya vuttavelāya yānakaṁ yojetvā: “Ehi, tāta, uddhāraṁ sodhessāmā” ti pitaraṁ yānake nisīdāpesi. Kumāro pi paṭhamataraṁ yānakaṁ abhiruhi. Saviṭṭhako taṁ {4.46} nivāretuṁ asakkonto teneva saddhiṁ āmakasusānaṁ gantvā pitarañca kumārakena saddhiṁ ekamante ṭhapetvā sayaṁ otaritvā kuddālapiṭakaṁ ādāya ekasmiṁ paṭicchannaṭṭhāne caturassāvāṭaṁ khaṇituṁ ārabhi. Kumārako otaritvā tassa santikaṁ gantvā ajānanto viya kathaṁ samuṭṭhāpetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Na takkalā santi na āluvāni, na biḷāliyo na kaḷambāni tāta,
Eko araññamhi susānamajjhe, kimatthiko tāta khaṇāsi kāsun-ti.

Tattha na takkalā santī ti piṇḍālukandā na santi. Āluvānī ti āluvakandā. Biḷāliyo ti biḷārivallikandā. Kaḷambānī ti tālakandā.

Athassa pitā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Pitāmaho tāta sudubbalo te, anekabyādhīhi dukhena phuṭṭho,
Tamajjahaṁ nikhaṇissāmi sobbhe, na hissa taṁ jīvitaṁ rocayāmī ti.

Tattha anekabyādhīhī ti anekehi byādhīhi uppannena dukkhena phuṭṭho. Na hissa tan-ti ahañhi tassa tava pitāmahassa taṁ dujjīvitaṁ na icchāmi, “evarūpā jīvitā maraṇamevassa varan”-ti maññamāno taṁ sobbhe nikhaṇissāmīti.

Taṁ sutvā kumāro upaḍḍhaṁ gāthamāha.

3. Saṅkappametaṁ paṭiladdha pāpakaṁ, accāhitaṁ kamma karosi luddan-ti.

Tassattho: tāta, tvaṁ: “Pītaraṁ dukkhā pamocessāmī” ti maraṇadukkhena yojento etaṁ pāpakaṁ saṅkappaṁ paṭiladdhā tassa ca saṅkappavasena hitaṁ atikkamma ṭhitattā accāhitaṁ kammaṁ karosi luddanti.

Evañca pana vatvā kumāro pitu hatthato kuddālaṁ gahetvā avidūre aññataraṁ āvāṭaṁ khaṇituṁ ārabhi. Atha naṁ pitā upasaṅkamitvā {4.47} “kasmā, tāta, āvāṭaṁ khaṇasī” ti pucchi. So tassa kathento tatiyaṁ gāthamāha.

Mayā pi tāta paṭilacchase tuvaṁ, etādisaṁ kamma jarūpanīto,
Taṁ kullavattaṁ anuvattamāno, aham-pi taṁ nikhaṇissāmi sobbhe ti.

Tassattho: tāta, aham-pi etasmiṁ sobbhe taṁ mahallakakāle nikhaṇissāmi, iti kho tāta, mayā pi kate imasmiṁ sobbhe tuvaṁ jarūpanīto etādisaṁ kammaṁ paṭilacchase, yaṁ etaṁ tayā pavattitaṁ kulavattaṁ, taṁ anuvattamāno vayappatto bhariyāya saddhiṁ vasanto aham-pi taṁ nikhaṇissāmi sobbheti.

Athassa pitā catutthaṁ gāthamāha.

4. Pharusāhi vācāhi pakubbamāno, āsajja maṁ tvaṁ vadase kumāra,
Putto mamaṁ orasako samāno, ahītānukampī mama tvaṁsi puttā ti.

Tattha pakubbamāno ti abhibhavanto. Āsajjā ti ghaṭṭetvā.

Evaṁ vutte paṇḍitakumārako ekaṁ paṭivacanagāthaṁ, dve udānagāthāti tisso gāthā abhāsi:

5. Na tāhaṁ tāta ahitānukampī, hitānukampī te aham-pi tāta,
Pāpañca taṁ kamma pakubbamānaṁ, arahāmi no vārayituṁ tato.

6. Yo mātaraṁ vā pitaraṁ saviṭṭha, adūsake hiṁsati pāpadhammo,
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṁ, asaṁsayaṁ so nirayaṁ upeti.

7. Yo mātaraṁ vā pitaraṁ saviṭṭha, annena pānena upaṭṭhahāti,
Kāyassa {4.48} bhedā abhisamparāyaṁ, asaṁsayaṁ so sugatiṁ upetī ti.

Imaṁ pana puttassa dhammakathaṁ sutvā pitā aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Na me tvaṁ putta ahitānukampī, hitānukampī me tvaṁsi putta,
Ahañca taṁ mātarā vuccamāno, etādisaṁ kamma karomi luddan-ti.

Tattha ahañca taṁ mātarā ti ahañca te mātarā, ayam-eva vā pāṭho.

Taṁ sutvā kumāro: “Tāta, itthiyo nāma uppanne dose aniggayhamānā punappunaṁ pāpaṁ karonti, mama mātā yathā puna evarūpaṁ na karoti, tathā naṁ paṇāmetuṁ vaṭṭatī” ti navamaṁ gāthamāha.

9. Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti,
Niddhāpaye tañca sakā agārā, aññam-pi te sā dukhamāvaheyyā ti.

Saviṭṭhako paṇḍitaputtassa kathaṁ sutvā somanassajāto hutvā: “Gacchāma, tātā” ti saddhiṁ puttena ca pitarā ca yānake nisīditvā pāyāsi. Sā pi kho anācārā: “Nikkhantā no gehā kāḷakaṇṇī” ti haṭṭhatuṭṭhā allagomayena gehaṁ upalimpetvā pāyāsaṁ pacitvā āgamanamaggaṁ olokentī te āgacchante disvā: “Nikkhantaṁ kāḷakaṇṇiṁ puna gahetvā āgato” ti kujjhitvā: “Are nikatika, nikkhantaṁ kāḷakaṇṇiṁ puna ādāya āgatosī” ti paribhāsi. Saviṭṭhako kiñci avatvā yānakaṁ mocetvā: “Anācāre kiṁ vadesī” ti taṁ sukoṭṭitaṁ koṭṭetvā: “Ito paṭṭhāya mā imaṁ gehaṁ pāvisī” ti pāde gahetvā nikkaḍḍhi. Tato pitarañca puttañca nhāpetvā sayam-pi nhāyitvā tayo pi {4.49} pāyāsaṁ paribhuñjiṁsu. Sā pi pāpadhammā katipāhaṁ aññasmiṁ gehe vasi. Tasmiṁ kāle putto pitaraṁ āha: “tāta, mama mātā ettakena na bujjhati, tumhe mama mātu maṅkubhāvakaraṇatthaṁ ‘asukagāmake mama mātuladhītā atthi, sā mayhaṁ pitarañca puttañca mañca paṭijaggissati, taṁ ānessāmī’ ti vatvā mālāgandhādīni ādāya yānakena nikkhamitvā khettaṁ anuvicaritvā sāyaṁ āgacchathā” ti. So tathā akāsi.

Paṭivissakakule itthiyo: “Sāmiko kira te aññaṁ bhariyaṁ ānetuṁ asukagāmaṁ nāma gato” ti tassā ācikkhiṁsu. Sā: “Dānimhi naṭṭhā, natthi me puna okāso” ti bhītā tasitā hutvā: “Puttam-eva yācissāmī” ti paṇḍitaputtassa santikaṁ gantvā tassa pādesu patitvā: “Tāta, taṁ ṭhapetvā añño mama paṭisaraṇaṁ natthi, ito paṭṭhāya tava pitarañca pitāmahañca alaṅkatacetiyaṁ viya paṭijaggissāmi, puna mayhaṁ imasmiṁ ghare pavesanaṁ karohī” ti āha. So: “Sādhu, amma, sace puna evarūpaṁ na karissatha, karissāmi, appamattā hothā” ti vatvā pitu āgatakāle dasamaṁ gāthamāha.

10. Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti,
Dantā kareṇūva vasūpanītā, sā pāpadhammā punarāvajātū ti.

Tattha kareṇūvā ti tāta, idāni sā āneñjakāraṇaṁ kārikā hatthinī viya dantā vasaṁ upanītā nibbisevanā jātā. Punarāgajātū ti puna imaṁ gehaṁ āgacchatūti.

Evaṁ so pitu dhammaṁ kathetvā gantvā mātaraṁ ānesi. Sā sāmikañca sasurañca khamāpetvā tato paṭṭhāya dantā dhammena samannāgatā hutvā sāmikañca sasurañca puttañca paṭijaggi. Ubho pi ca puttassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni karitvā saggaparāyaṇā ahesuṁ.

Satthā {4.50} imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne pituposako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā pitā ca putto ca suṇisā ca te yeva ahesuṁ, paṇḍitakumāro pana aham-eva ahosinti.

Takkalajātakavaṇṇanā aṭṭhamā