Ja 447: Mahādhammapālajātakavaṇṇanā

Kiṁ te vatan-ti idaṁ satthā paṭhamagamanena kapilapuraṁ gantvā nigrodhārāme viharanto pitu nivesane rañño asaddahanaṁ ārabbha kathesi. Tadā hi suddhodanamahārājā vīsatisahassabhikkhuparivārassa bhagavato attano nivesane yāgukhajjakaṁ datvā antarābhatte sammodanīyaṁ kathaṁ kathento: “Bhante, tumhākaṁ padhānakāle devatā āgantvā ākāse ṭhatvā ‘putto te siddhatthakumāro appāhāratāya mato’ ti mayhaṁ ārocesun”-ti āha. Satthārā ca: “Saddahi, mahārājā” ti vutte: “Na saddahiṁ, bhante, ākāse ṭhatvā kathentiyo pi devatā, ‘mama puttassa bodhitale buddhattaṁ appatvā parinibbānaṁ nāma natthī’ ti paṭikkhipin”-ti āha. “Mahārāja, pubbe pi tvaṁ mahādhammapālakāle pi ‘putto te mato imānissa aṭṭhīnī’ ti dassetvā vadantassa pi disāpāmokkhācariyassa ‘amhākaṁ kule taruṇakāle kālakiriyā nāma natthī’ ti na saddahi, idāni pana kasmā saddahissasī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente kāsiraṭṭhe dhammapālagāmo nāma ahosi. So dhammapālakulassa vasanatāya etaṁ nāmaṁ labhi. Tattha dasannaṁ kusalakammapathānaṁ pālanato: “Dhammapālo” tveva paññāto brāhmaṇo paṭivasati, tassa kule antamaso dāsakammakarā pi dānaṁ denti, sīlaṁ rakkhanti, uposathakammaṁ karonti. Tadā bodhisatto tasmiṁ kule nibbatti, “dhammapālakumāro” tvevassa nāmaṁ kariṁsu. Atha naṁ vayappattaṁ pitā sahassaṁ datvā sippuggahaṇatthāya takkasilaṁ pesesi. So tattha gantvā disāpāmokkhācariyassa santike sippaṁ uggaṇhi, pañcannaṁ māṇavakasatānaṁ jeṭṭhantevāsiko ahosi. Tadā ācariyassa jeṭṭhaputto kālamakāsi. Ācariyo māṇavakaparivuto {4.51} ñātigaṇena saddhiṁ rodanto kandanto susāne tassa sarīrakiccaṁ kāreti. Tattha ācariyo ca ñātivaggo cassa antevāsikā ca rodanti paridevanti, dhammapāloyeveko na rodati na paridevati. Apica kho pana tesu pañcasatesu māṇavesu susānā āgamma ācariyassa santike nisīditvā: “Aho evarūpo nāma ācārasampanno taruṇamāṇavo taruṇakāle yeva mātāpitūhi vippayutto maraṇappatto” ti vadantesu: “Sammā, tumhe ‘taruṇo’ ti bhaṇatha, atha kasmā taruṇakāle yeva marati, nanu ayuttaṁ taruṇakāle maritun”-ti āha.

Atha naṁ te āhaṁsu: “Kiṁ pana samma, tvaṁ imesaṁ sattānaṁ maraṇabhāvaṁ na jānāsī” ti? Jānāmi, taruṇakāle pana na maranti, mahallakakāle yeva marantīti. Nanu aniccā sabbe saṅkhārā hutvā abhāvinoti? “Saccaṁ aniccā, daharakāle pana sattā na maranti, mahallakakāle maranti, aniccataṁ pāpuṇantī” ti. “Kiṁ samma, dhammapāla, tumhākaṁ gehe na keci marantī” ti? “Daharakāle pana na maranti, mahallakakāle yeva marantī” ti. “Kiṁ panesā tumhākaṁ kulapaveṇī” ti? “Āma kulapaveṇī” ti. Māṇavā taṁ tassa kathaṁ ācariyassa ārocesuṁ. Atha naṁ so pakkosāpetvā pucchi: “Saccaṁ kira tāta dhammapāla, tumhākaṁ kule daharakāle na mīyantī” ti? “Saccaṁ ācariyā” ti. So tassa vacanaṁ sutvā cintesi: “Ayaṁ ativiya acchariyaṁ vadati, imassa pitu santikaṁ gantvā pucchitvā sace etaṁ saccaṁ, aham-pi tam-eva dhammaṁ pūressāmī” ti. So puttassa kattabbakiccaṁ katvā sattaṭṭhadivasaccayena dhammapālaṁ pakkosāpetvā: “Tāta, ahaṁ khippaṁ āgamissāmi, yāva mamāgamanā ime māṇave sippaṁ vācehī” ti vatvā ekassa eḷakassa {4.52} aṭṭhīni gahetvā dhovitvā pasibbake katvā ekaṁ cūḷupaṭṭhākaṁ ādāya takkasilato nikkhamitvā anupubbena taṁ gāmaṁ patvā: “Kataraṁ mahādhammapālassa gehan”-ti pucchitvā gantvā dvāre aṭṭhāsi. Brāhmaṇassa dāsamanussesu yo yo paṭhamaṁ addasa, so so ācariyassa hatthato chattaṁ gaṇhi, upāhanaṁ gaṇhi, upaṭṭhākassa pi hatthato pasibbakaṁ gaṇhi. “Puttassa vo dhammapālakumārassa ācariyo dvāre ṭhitoti kumārassa pitu ārocethā” ti ca vuttā: “Sādhū” ti gantvā ārocayiṁsu. So vegena dvāramūlaṁ gantvā: “Ito ethā” ti taṁ gharaṁ abhinetvā pallaṅke nisīdāpetvā sabbaṁ pādadhovanādikiccaṁ akāsi.

Ācariyo bhuttabhojano sukhakathāya nisinnakāle: “Brāhmaṇa, putto te dhammapālakumāro paññavā tiṇṇaṁ vedānaṁ aṭṭhārasannañca sippānaṁ nipphattiṁ patto, apica kho panekena aphāsukena jīvitakkhayaṁ patto, sabbe saṅkhārā aniccā, mā socitthā” ti āha. Brāhmaṇo pāṇiṁ paharitvā mahāhasitaṁ hasi. “Kiṁ nu brāhmaṇa, hasasī” ti ca vutte: “Mayhaṁ putto na marati, añño koci mato bhavissatī” ti āha. “Brāhmaṇa, putto yeva te mato, puttasseva te aṭṭhīni disvā saddahā” ti aṭṭhīni nīharitvā: “Imāni te puttassa aṭṭhīnī” ti āha. Etāni eḷakassa vā sunakhassa vā bhavissanti, mayhaṁ pana putto na marati, amhākāñhi kule yāva sattamā kulaparivaṭṭā taruṇakāle matapubbā nāma natthi, tvaṁ musā bhaṇasīti. Tasmiṁ khaṇe sabbe pi pāṇiṁ paharitvā mahāhasitaṁ hasiṁsu. Ācariyo taṁ acchariyaṁ disvā somanassappatto hutvā: “Brāhmaṇa, tumhākaṁ kulapaveṇiyaṁ daharānaṁ amaraṇena na sakkā ahetukena bhavituṁ, kena vo kāraṇena daharā na mīyantī” ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ, kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko,
Akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṁ, kasmā nu tumhaṁ daharā na mīyare ti.

Tattha {4.53} vatan-ti vatasamādānaṁ. Brahmacariyan-ti seṭṭhacariyaṁ. Kissa suciṇṇassā ti tumhākaṁ kule daharānaṁ amaraṇaṁ nāma katarasucaritassa vipākoti.

Taṁ sutvā brāhmaṇo yesaṁ guṇānaṁ ānubhāvena tasmiṁ kule daharā na mīyanti, te vaṇṇayanto:

2. Dhammaṁ carāma na musā bhaṇāma, pāpāni kammāni parivajjayāma,
Anariyaṁ parivajjemu sabbaṁ, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare.

3. Suṇoma dhammaṁ asataṁ satañca, na cā pi dhammaṁ asataṁ rocayāma,
Hitvā asante na jahāma sante, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare.

4. Pubbeva dānā sumanā bhavāma, dadam-pi ve attamanā bhavāma,
Datvā pi ve nānutappāma pacchā, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare.

5. Samaṇe mayaṁ brāhmaṇe addhike ca, vanibbake yācanake dalidde,
Annena pānena abhitappayāma, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare.

6. Mayañca bhariyaṁ nātikkamāma, amhe ca bhariyā nātikkamanti,
Aññatra tāhi brahmacariyaṁ carāma, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare.

7. Pāṇātipātā viramāma sabbe, loke adinnaṁ parivajjayāma,
Amajjapā no pi musā bhaṇāma, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare.

8. Etāsu ve jāyare suttamāsu, medhāvino honti pahūtapaññā,
Bahussutā vedaguno ca honti, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare.

9. Mātā pitā ca bhaginī bhātaro ca, puttā ca dārā ca mayañca sabbe,
Dhammaṁ carāma paralokahetu, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare.

10. Dāsā ca dāsyo anujīvino ca, paricārakā kammakarā ca sabbe,
Dhammaṁ {4.54} caranti paralokahetu, tasmā hi amhaṁ daharā na mīyare ti.

Imā gāthā āha.

Tattha dhammaṁ carāmā ti dasakusalakammapathadhammaṁ carāma, attano jīvitahetu antamaso kunthakipillikam-pi jīvitā na voropema, parabhaṇḍaṁ lobhacittena na olokemāti sabbaṁ vitthāretabbaṁ. Musāvādo cettha musāvādissa akaraṇapāpaṁ nāma natthīti ussannavasena puna vutto. Te kira hasādhippāyena pi musā na bhaṇanti. Pāpānī ti sabbāni nirayagāmikammāni. Anariyan-ti ariyagarahitaṁ sabbaṁ asundaraṁ aparisuddhaṁ kammaṁ parivajjayāma. Tasmā hi amhan-ti ettha hi-kāro nipātamatto, tena kāraṇena amhākaṁ daharā na mīyanti, antarā akālamaraṇaṁ nāma no natthī ti attho. “Tasmā amhan”-ti pi pāṭho. Suṇomā ti mayaṁ kiriyavādānaṁ sappurisānaṁ kusaladīpanam-pi asappurisānaṁ akusaladīpanam-pi dhammaṁ suṇoma, so pana no sutamattako va hoti, taṁ na rocayāma. Tehi pana no saddhiṁ viggaho vā vivādo vā mā hotūti dhammaṁ suṇāma, sutvā pi hitvā asante sante vattāma, ekam-pi khaṇaṁ na jahāma sante, pāpamitte pahāya kalyāṇamittasevino va homāti.

Samaṇe mayaṁ brāhmaṇe ti mayaṁ samitapāpe bāhitapāpe paccekabuddhasamaṇabrāhmaṇe pi avasesadhammikasamaṇabrāhmaṇe pi addhikayācake sesajane pi annapānena abhitappemā ti attho. Pāḷiyaṁ pana ayaṁ gāthā: “Pubbeva dānā” ti gāthāya pacchato āgatā. Nātikkamāmā ti attano bhariyaṁ atikkamitvā bahi aññaṁ micchācāraṁ na karoma. Aññatra tāhī ti tā attano bhariyā ṭhapetvā sesaitthīsu brahmacariyaṁ carāma, amhākaṁ bhariyā pi sesapurisesu evam-eva vattanti. Jāyare ti jāyanti. Suttamāsū ti susīlāsu uttamitthīsu. Idaṁ vuttaṁ hoti: ye etāsu sampannasīlāsu uttamitthīsu amhākaṁ puttā jāyanti, te medhāvinoti evaṁpakārā honti, kuto tesaṁ antarā maraṇaṁ, tasmā pi amhākaṁ kule daharā na marantīti. Dhammaṁ carāmā ti paralokatthāya tividhasucaritadhammaṁ carāma. Dāsyo ti dāsiyo.

Avasāne:

11. Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahati,
Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, na duggatiṁ gacchati dhammacārī.

12. Dhammo {4.55} have rakkhati dhammacāriṁ, chattaṁ mahantaṁ viya vassakāle,
Dhammena gutto mama dhammapālo, aññassa aṭṭhīni sukhī kumāro ti.

Imāhi dvīhi gāthāhi dhammacārīnaṁ guṇaṁ kathesi.

Tattha rakkhatī ti dhammo nāmeso rakkhito attano rakkhitaṁ paṭirakkhati. Sukhamāvahatī ti devamanussasukhañceva nibbānasukhañca āvahati. Na duggatin-ti nirayādibhedaṁ duggatiṁ na gacchati. Evaṁ brāhmaṇa, mayaṁ dhammaṁ rakkhāma, dhammo pi amhe rakkhatīti dasseti. Dhammena gutto ti mahāchattasadisena attanā go pitadhammena gutto. Aññassa aṭṭhīnī ti tayā ānītāni aṭṭhīni aññassa eḷakassa vā sunakhassa vā aṭṭhīni bhavissanti, chaḍḍethetāni, mama putto sukhī kumāroti.

Taṁ sutvā ācariyo: “Mayhaṁ āgamanaṁ suāgamanaṁ, saphalaṁ, no nipphalan”-ti sañjātasomanasso dhammapālassa pitaraṁ khamāpetvā: “Mayā āgacchantena tumhākaṁ vīmaṁsanatthāya imāni eḷakaaṭṭhīni ābhatāni, putto te arogo yeva, tumhākaṁ rakkhitadhammaṁ mayham-pi dethā” ti paṇṇe likhitvā katipāhaṁ tattha vasitvā takkasilaṁ gantvā dhammapālaṁ sabbasippāni sikkhāpetvā mahantena parivārena pesesi.

Satthā suddhodanamahārājassa imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne rājā anāgāmiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, ācariyo sāriputto, parisā buddhaparisā, dhammapālakumāro pana aham-eva ahosinti.

Mahādhammapālajātakavaṇṇanā navamā