Ja 449: Maṭṭhakuṇḍalījātakavaṇṇanā

Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ mataputtaṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kirekassa buddhupaṭṭhākassa kuṭumbikassa piyaputto kālamakāsi. So puttasokasamappito na nhāyati na bhuñjati na kammante vicāreti, na buddhupaṭṭhānaṁ gacchati, kevalaṁ: “Piyaputtaka, maṁ ohāya paṭhamataraṁ gatosī” ti ādīni vatvā vippalapati. Satthā paccūsasamaye lokaṁ olokento tassa sotāpattiphalūpanissayaṁ disvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā katabhattakicco bhikkhū uyyojetvā ānandattherena pacchāsamaṇena tassa gharadvāraṁ agamāsi. Satthu āgatabhāvaṁ kuṭumbikassa ārocesuṁ. Athassa gehajano āsanaṁ paññapetvā satthāraṁ nisīdāpetvā kuṭumbikaṁ pariggahetvā satthu santikaṁ ānesi. Taṁ vanditvā ekamantaṁ nisinnaṁ satthā karuṇāsītalena vacanena āmantetvā: “Kiṁ, upāsaka, puttakaṁ anusocasī” ti pucchitvā: “Āma, bhante” ti vutte: “Upāsaka, porāṇakapaṇḍitā putte kālakate sokasamappitā vicarantā pi paṇḍitānaṁ kathaṁ sutvā ‘alabbhanīyaṭṭhānan’-ti tathato ñatvā appamattakam-pi sokaṁ na kariṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente ekassa mahāvibhavassa brāhmaṇassa putto pañcadasasoḷasavassakāle ekena byādhinā phuṭṭho kālaṁ katvā devaloke nibbatti. Brāhmaṇo tassa kālakiriyato paṭṭhāya susānaṁ gantvā chārikapuñjaṁ āvijjhanto paridevati, sabbakammante pariccajitvā sokasamappito vicarati. Tadā devaputto anuvicaranto taṁ disvā: “Ekaṁ upamaṁ katvā sokaṁ harissāmī” ti tassa susānaṁ gantvā paridevanakāle tasseva puttavaṇṇī hutvā sabbābharaṇapaṭimaṇḍito ekasmiṁ padese ṭhatvā ubho hatthe sīse ṭhapetvā {4.60} mahāsaddena paridevi. Brāhmaṇo saddaṁ sutvā taṁ oloketvā puttapemaṁ paṭilabhitvā tassa santike ṭhatvā: “Tāta māṇava, imasmiṁ susānamajjhe kasmā paridevasī” ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, māladhārī haricandanussado,
Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṁ dukkhito tuvan-ti.

Tattha alaṅkato ti nānābharaṇavibhūsito. Maṭṭhakuṇḍalī ti karaṇapariniṭṭhitehi maṭṭhehi kuṇḍalehi samannāgato. Māladhārī ti vicitrakusumamāladharo. Haricandanussado ti suvaṇṇavaṇṇena candanena anulitto. Vanamajjhe ti susānamajjhe. Kiṁ dukkhito tuvan-ti kiṁkāraṇā dukkhito tvaṁ, ācikkha, ahaṁ te yaṁ icchasi, taṁ dassāmīti āha.

Athassa kathento māṇavo dutiyaṁ gāthamāha.

2. Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama,
Tassa cakkayugaṁ na vindāmi, tena dukkhena jahāmi jīvitan-ti.

Brāhmaṇo sampaṭicchanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Sovaṇṇamayaṁ maṇīmayaṁ, lohamayaṁ atha rūpiyāmayaṁ,
Pāvada rathaṁ karissāmi te, cakkayugaṁ paṭipādayāmi tan-ti.

Tattha pāvadā ti yādisena te attho yādisaṁ rocesi, tādisaṁ vada, ahaṁ te ratha karissāmi. Paṭipādayāmi tan-ti taṁ pañjarānurūpaṁ cakkayugaṁ adhigacchāpemi.

Taṁ sutvā māṇavena kathitāya gāthāya paṭhamapādaṁ satthā abhisambuddho hutvā kathesi, sesaṁ māṇavo.

4. So māṇavo tassa pāvadi, candasūriyā {4.61} ubhayettha bhātaro,
Sovaṇṇamayo ratho mama, tena cakkayugena sobhatī ti.

Brāhmaṇo tadanantaraṁ āha:

5. Bālo kho tvaṁsi māṇava, yo tvaṁ patthayasi apatthiyaṁ,
Maññāmi tuvaṁ marissasi, na hi tvaṁ lacchasi candasūriye ti.

Brāhmaṇena vuttagāthāya apatthiyan-ti apatthetabbaṁ.

Tato māṇavo āha:

6. Gamanāgamanam-pi dissati, vaṇṇadhātu ubhayettha vīthiyo,
Peto pana neva dissati, ko nu kho kandataṁ bālyataro ti.

Māṇavena vuttagāthāya gamanāgamanan-ti uggamanañca atthagamanañca. Vaṇṇo yeva vaṇṇadhātu. Ubhayettha vīthiyo ti ettha ākāse: “Ayaṁ candassa vīthi, ayaṁ sūriyassa vīthī” ti evaṁ ubhayagamanāgamanabhūmiyo pi paññāyanti. Peto panā ti paralokaṁ gatasatto pana na dissateva. Ko nu kho ti evaṁ sante amhākaṁ dvinnaṁ kandantānaṁ ko nu kho bālyataroti.

Evaṁ māṇave kathente brāhmaṇo sallakkhetvā gāthamāha.

7. Saccaṁ kho vadesi māṇava, aham-eva kandataṁ bālyataro,
Candaṁ viya dārako rudaṁ, petaṁ kālakatābhipatthaye ti.

Tattha candaṁ viya dārako ti yathā daharo gāmadārako: “Candaṁ dethā” ti candassatthāya rodeyya, evaṁ aham-pi petaṁ kālakataṁ abhipatthemīti.

Iti brāhmaṇo māṇavassa kathāya nissoko hutvā tassa thutiṁ karonto sesagāthā abhāsi:

8. Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ,
Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ.

9. Abbahī {4.62} vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ,
Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi.

10. Sohaṁ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo,
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā ti.

Atha naṁ māṇavo: “Brāhmaṇa, yassatthāya tvaṁ rodasi, ahaṁ te putto, ahaṁ devaloke nibbatto, ito paṭṭhāya mā maṁ anusoci, dānaṁ dehi, sīlaṁ rakkhāhi, uposathaṁ karohī” ti ovaditvā sakaṭṭhānam-eva gato. Brāhmaṇo pi tassovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā kālakato devaloke nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānehi, saccapariyosāne kuṭumbiko sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā dhammadesakadevaputto aham-eva ahosinti.

Maṭṭhakuṇḍalījātakavaṇṇanā ekādasamā