Ja 450: Bilārakosiyajātakavaṇṇanā

Apacantāpī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dānavittaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira bhagavato dhammadesanaṁ sutvā sāsane pabbajitvā pabbajitakālato paṭṭhāya dānavitto ahosi dānajjhāsayo, pattapariyāpannam-pi piṇḍapātaṁ aññassa adatvā na bhuñji, antamaso pānīyam-pi labhitvā aññassa adatvā na pivi, evaṁ dānābhirato ahosi. Athassa dhammasabhāyaṁ bhikkhū guṇakathaṁ kathesuṁ. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu dānavitto dānajjhāsayo” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhave ayaṁ pubbe assaddho ahosi appasanno, tiṇaggena telabindum-pi uddharitvā kassaci na adāsi, atha naṁ ahaṁ dametvā nibbisevanaṁ katvā dānaphalaṁ ñāpesiṁ, tam-eva dānaninnaṁ cittaṁ bhavantare pi na pajahatī” ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā pitu accayena seṭṭhiṭṭhānaṁ patvā ekadivasaṁ dhanavilokanaṁ katvā: “Dhanaṁ paññāyati, etassa {4.63} uppādakā na paññāyanti, imaṁ dhanaṁ vissajjetvā mahādānaṁ dātuṁ vaṭṭatī” ti dānasālaṁ kāretvā yāvajīvaṁ mahādānaṁ pavattetvā āyupariyosāne: “Idaṁ dānavattaṁ mā upacchindī” ti puttassa ovādaṁ datvā tāvatiṁsabhavane sakko hutvā nibbatti. Putto pissa tatheva dānaṁ datvā puttaṁ ovaditvā āyupariyosāne cando devaputto hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo hutvā nibbatti, tassa pi putto mātalisaṅgāhako hutvā nibbatti, tassa putto pañcasikho gandhabbadevaputto hutvā nibbatti. Chaṭṭho pana assaddho ahosi thaddhacitto nisneho maccharī, dānasālaṁ viddhaṁsetvā jhāpetvā yācake pothetvā nīharāpesi, kassaci tiṇaggena uddharitvā telabindum-pi na deti. Tadā sakko devarājā attano pubbakammaṁ oloketvā: “Pavattati nu kho me dānavaṁso, udāhu no” ti upadhārento: “Putto me dānaṁ pavattetvā cando hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo, tassa putto mātali, tassa putto pañcasikho gandhabbadevaputto hutvā nibbatti, chaṭṭho pana taṁ vaṁsaṁ upacchindī” ti passi.

Athassa etadahosi: “Imaṁ pāpadhammaṁ dametvā dānaphalaṁ jānāpetvā āgamissāmī” ti. So candasūriyamātalipañcasikhe pakkosāpetvā: “Sammā, amhākaṁ vaṁse chaṭṭho kulavaṁsaṁ samucchinditvā dānasālaṁ jhāpetvā yācake nīharāpesi, na kassaci kiñci deti, etha naṁ damessāmā” ti tehi saddhiṁ bārāṇasiṁ agamāsi. Tasmiṁ khaṇe seṭṭhi rājupaṭṭhānaṁ katvā āgantvā sattame dvārakoṭṭhake antaravīthiṁ olokento caṅkamati. Sakko: “Tumhe mama paviṭṭhakāle pacchato paṭipāṭiyā āgacchathā” ti vatvā gantvā seṭṭhissa santike ṭhatvā: “Bho mahāseṭṭhi, bhojanaṁ me dehī” ti āha. “Brāhmaṇa natthi tava idha bhattaṁ, aññattha gacchā” ti. “Bho mahāseṭṭhi, brāhmaṇehi bhatte yācite {4.64} na dātuṁ na labbhatī” ti. “Brāhmaṇa, mama gehe pakkam-pi pacitabbam-pi bhattaṁ natthi, aññattha gacchā” ti. “Mahāseṭṭhi, ekaṁ te silokaṁ kathessāmi, taṁ suṇāhī” ti. “Natthi mayhaṁ tava silokenattho, mā idha tiṭṭhā” ti. Sakko tassa kathaṁ asuṇanto viya dve gāthā abhāsi:

1. Apacantā pi dicchanti, santo laddhāna bhojanaṁ,
Kim-eva tvaṁ pacamāno, yaṁ na dajjā na taṁ samaṁ.

2. Maccherā ca pamādā ca, evaṁ dānaṁ na dīyati,
Puññaṁ ākaṅkhamānena, deyyaṁ hoti vijānatā ti.

Tāsaṁ attho: mahāseṭṭhi apacantā pi santo sappurisā bhikkhācariyāya laddham-pi bhojanaṁ dātuṁ icchanti, na ekakā paribhuñjanti. Kim-eva tvaṁ pacamāno yaṁ na dadeyyāsi, na taṁ samaṁ, taṁ tava anurūpaṁ anucchavikaṁ na hoti. Dānañhi maccherena ca pamādena cāti dvīhi dosehi na dīyati, puññaṁ ākaṅkhamānena vijānatā paṇḍitamanussena dātabbam-eva hotīti.

So tassa vacanaṁ sutvā: “Tena hi gehaṁ pavisitvā nisīda, thokaṁ lacchasī” ti āha. Sakko pavisitvā te siloke sajjhāyanto nisīdi. Atha naṁ cando āgantvā bhattaṁ yāci. “Natthi te bhattaṁ, gacchā” ti ca vutto: “Mahāseṭṭhi anto eko brāhmaṇo nisinno, brāhmaṇavācanakaṁ maññe bhavissati, aham-pi bhavissāmī” ti vatvā: “Natthi brāhmaṇavācanakaṁ, nikkhamā” ti vuccamāno pi: “Mahāseṭṭhi iṅgha tāva silokaṁ suṇāhī” ti dve gāthā abhāsi:

3. Yasseva bhīto na dadāti maccharī, tadevādadato bhayaṁ,
Jighacchā ca pipāsā ca, yassa bhāyati maccharī,
Tam-eva bālaṁ phusati, asmiṁ loke paramhi ca.

4. Tasmā vineyya maccheraṁ, dajjā dānaṁ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiṁ, patiṭṭhā honti pāṇinan-ti.

Tattha yassa bhāyatīti: “Ahaṁ aññesaṁ datvā sayaṁ jighacchito ca pipāsito ca bhavissāmī” ti yassā jighacchāya pipāsāya bhāyati. Tamevā ti {4.65} taññeva jighacchāpipāsāsaṅkhātaṁ bhayaṁ etaṁ bālaṁ nibbattanibbattaṭṭhāne idhaloke paraloke ca phusati pīḷeti, accantadāliddiyaṁ pāpuṇāti. Malābhibhū ti macchariyamalaṁ abhibhavanto.

Tassa pi vacanaṁ sutvā: “Tena hi pavisa, thokaṁ labhissasī” ti āha. So pi pavisitvā sakkassa santike nisīdi. Tato thokaṁ vītināmetvā sūriyo āgantvā bhattaṁ yācanto dve gāthā abhāsi:

5. Duddadaṁ dadamānānaṁ, dukkaraṁ kamma kubbataṁ,
Asanto nānukubbanti, sataṁ dhammo durannayo.

6. Tasmā satañca asataṁ, nānā hoti ito gati,
Asanto nirayaṁ yanti, santo saggaparāyaṇā ti.

Tattha duddadan-ti dānaṁ nāma duddadaṁ maccheraṁ abhibhavitvā dātabbato, taṁ dadamānānaṁ. Dukkaran-ti tadeva dānakammaṁ dukkaraṁ yuddhasadisaṁ, taṁ kubbataṁ. Nānukubbantī ti asappurisā dānaphalaṁ ajānantā tesaṁ gatamaggaṁ nānugacchanti. Sataṁ dhammo ti sappurisānaṁ bodhisattānaṁ dhammo aññehi duranugamo. Asanto ti macchariyavasena dānaṁ adatvā asappurisā nirayaṁ yanti.

Seṭṭhi gahetabbagahaṇaṁ apassanto: “Tena hi pavisitvā brāhmaṇānaṁ santike nisīda, thokaṁ lacchasī” ti āha. Tato thokaṁ vītināmetvā mātali āgantvā bhattaṁ yācitvā: “Natthī” ti vacanamattakālam-eva sattamaṁ gāthamāha.

7. Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare,
Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṁ mitā ti.

Tattha appasmeke pavecchantī ti mahāseṭṭhi ekacce paṇḍitapurisā appasmim-pi deyyadhamme pavecchanti, dadantiyevā ti attho. Bahunā pi deyyadhammena samannāgatā eke sattā na dicchare na dadanti. Dakkhiṇā ti kammañca phalañca saddahitvā dinnadānaṁ. Sahassena samaṁ mitā ti evaṁ dinnā kaṭacchubhattamattā pi dakkhiṇā sahassadānena saddhiṁ mitā, mahāphalattā sahassadānasadisāva hotī ti attho.

Tam-pi {4.66} so: “Tena hi pavisitvā nisīdā” ti āha. Tato thokaṁ vītināmetvā pañcasikho āgantvā bhattaṁ yācitvā: “Natthi gacchā” ti vutte: “Ahaṁ na gatapubbo, imasmiṁ gehe brāhmaṇavācanakaṁ bhavissati maññe” ti tassa dhammakathaṁ ārabhanto aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Dhammaṁ care yo pi samuñchakaṁ care, dārañca posaṁ dadamappakasmiṁ,
Sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, kalam-pi nāgghanti tathāvidhassa te ti.

Tattha dhamman-ti tividhasucaritadhammaṁ. Samuñchakan-ti gāme vā āmakapakkabhikkhācariyaṁ araññe vā phalāphalaharaṇasaṅkhātaṁ uñchaṁ yo careyya, so pi dhammam-eva care. Dārañca posan-ti attano ca puttadāraṁ posento yeva. Dadamappakasmin-ti paritte vā deyyadhamme dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṁ dadamāno dhammaṁ careti attho. Sataṁ sahassānaṁ sahassayāginan-ti paraṁ pothetvā viheṭhetvā sahassena yāgaṁ yajantānaṁ sahassayāgīnaṁ issarānaṁ satasahassam pi. Kalam-pi nāgghanti tathāvidhassa te ti tesaṁ satasahassasaṅkhātānaṁ sahassayāgīnaṁ yāgā tathāvidhassa dhammena samena deyyadhammaṁ uppādetvā dentassa duggatamanussassa soḷasiṁ kalaṁ na agghantīti.

Seṭṭhi pañcasikhassa kathaṁ sutvā sallakkhesi. Atha naṁ anagghakāraṇaṁ pucchanto navamaṁ gāthamāha.

9. Kenesa yañño vipulo mahagghato, samena dinnassa na agghameti,
Kathaṁ sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, kalam-pi nāgghanti tathāvidhassa te ti.

Tattha yañño ti dānayāgo satasahassapariccāgavasena vipulo, vipulattāva mahagghato. Samena dinnassā ti dhammena dinnassa kena kāraṇena agghaṁ na upeti. Kathaṁ sataṁ sahassānan-ti brāhmaṇa, kathaṁ {4.67} sahassayāgīnaṁ purisānaṁ bahūnaṁ sahassānaṁ satasahassasaṅkhātā issarā tathāvidhassa dhammena uppādetvā dāyakassa ekassa duggatamanussassa kalaṁ nāgghantīti.

Athassa kathento pañcasikho osānagāthamāha.

10. Dadanti heke visame niviṭṭhā, chetvā vadhitvā atha socayitvā,
Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā, samena dinnassa na agghameti,
Evaṁ sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ, kalam-pi nāgghanti tathāvidhassa te ti.

Tattha visame ti visame kāyakammādimhi niviṭṭhā. Chetvā ti kilametvā. Vadhitvā ti māretvā. Socayitvā ti sasoke katvā.

So pañcasikhassa dhammakathaṁ sutvā: “Tena hi gaccha, gehaṁ pavisitvā nisīda, thokaṁ lacchasī” ti āha. So pi gantvā tesaṁ santike nisīdi. Tato bilārakosiyo seṭṭhi ekaṁ dāsiṁ āmantetvā: “Etesaṁ brāhmaṇānaṁ palāpavīhīnaṁ nāḷiṁ nāḷiṁ dehī” ti āha. Sā vīhī gahetvā brāhmaṇe upasaṅkamitvā: “Ime ādāya yattha katthaci pacāpetvā bhuñjathā” ti āha. “Na amhākaṁ vīhinā attho, na mayaṁ vīhiṁ āmasāmā” ti. “Ayya, vīhiṁ kirete nāmasantī” ti? “Tena hi tesaṁ taṇḍule dehī” ti. Sā taṇḍule ādāya gantvā: “Brāhmaṇā taṇḍule gaṇhathā” ti āha. “Mayaṁ āmakaṁ na paṭiggaṇhāmā” ti. “Ayya, āmakaṁ kira na gaṇhantī” ti. “Tena hi tesaṁ karoṭiyaṁ vaḍḍhetvā gobhattaṁ dehī” ti. Sā tesaṁ karoṭiyaṁ vaḍḍhetvā mahāgoṇānaṁ pakkabhattaṁ āharitvā adāsi. Pañca pi janā kabaḷe vaḍḍhetvā mukhe pakkhipitvā gale laggāpetvā akkhīni parivattetvā vissaṭṭhasaññā matā viya nipajjiṁsu. Dāsī te disvā: “Matā bhavissantī” ti bhītā gantvā seṭṭhino ārocesi: “Ayya, te brāhmaṇā gobhattaṁ gilituṁ asakkontā {4.68} matā” ti.

So cintesi: “Idāni ayaṁ pāpadhammo sukhumālabrāhmaṇānaṁ gobhattaṁ dāpesi, te taṁ gilituṁ asakkontā matāti maṁ garahissantī” ti. Tato dāsiṁ āha: “khippaṁ gantvā etesaṁ karoṭikesu bhattaṁ haritvā nānaggarasaṁ sālibhattaṁ vaḍḍhehī” ti. Sā tathā akāsi. Seṭṭhi antarapīthiṁ paṭipannamanusse pakkosāpetvā: “Ahaṁ mama bhuñjananiyāmena etesaṁ brāhmaṇānaṁ bhattaṁ dāpesiṁ, ete lobhena mahante piṇḍe katvā bhuñjamānā gale laggāpetvā matā, mama niddosabhāvaṁ jānāthā” ti vatvā parisaṁ sannipātesi. Mahājane sannipatite brāhmaṇā uṭṭhāya mahājanaṁ oloketvā: “Passathimassa seṭṭhissa musāvāditaṁ, ‘amhākaṁ attano bhuñjanabhattaṁ dāpesi’nti vadati, paṭhamaṁ gobhattaṁ amhākaṁ datvā amhesu matesu viya nipannesu imaṁ bhattaṁ vaḍḍhāpesī” ti vatvā attano mukhehi gahitabhattaṁ bhūmiyaṁ pātetvā dassesuṁ. Mahājano seṭṭhiṁ garahi: “Andhabāla, attano kulavaṁsaṁ nāsesi, dānasālaṁ jhāpesi, yācake gīvāyaṁ gahetvā nīharāpesi, idāni imesaṁ sukhumālabrāhmaṇānaṁ bhattaṁ dento gobhattaṁ dāpesi, paralokaṁ gacchanto tava ghare vibhavaṁ gīvāyaṁ bandhitvā gamissasi maññe” ti.

Tasmiṁ khaṇe sakko mahājanaṁ pucchi: “Jānātha, tumhe imasmiṁ gehe dhanaṁ kassa santakan”-ti? “Na jānāmā” ti. “Imasmiṁ nagare asukakāle bārāṇasiyaṁ mahāseṭṭhi nāma dānasālaṁ kāretvā mahādānaṁ pavattayī” ti sutapubbaṁ tumhehīti. “Āma suṇāmā” ti. “Ahaṁ so seṭṭhi, dānaṁ datvā sakko devarājā hutvā putto pi me taṁ vaṁsaṁ avināsetvā dānaṁ datvā cando devaputto hutvā nibbatto, tassa putto sūriyo, tassa putto mātali, tassa putto pañcasikho gandhabbadevaputto hutvā nibbatto. Tesu ayaṁ cando, ayaṁ sūriyo, ayaṁ mātalisaṅgāhako, ayaṁ imassa {4.69} pāpadhammassa pitā pañcasikho gandhabbadevaputto, evaṁ bahuguṇaṁ etaṁ dānaṁ nāma, kattabbam-eva kusalaṁ paṇḍitehī” ti kathentā mahājanassa kaṅkhacchedanatthaṁ ākāse uppatitvā mahantenānubhāvena mahantena parivārena jalamānasarīrā aṭṭhaṁsu, sakalanagaraṁ pajjalantaṁ viya ahosi. Sakko mahājanaṁ āmantetvā: “Mayaṁ attano dibbasampattiṁ pahāya āgacchantā imaṁ kulavaṁsanāsakaraṁ pāpadhammabilārakosiyaṁ nissāya āgatā, ayaṁ pāpadhammo attano kulavaṁsaṁ nāsetvā dānasālaṁ jhāpetvā yācake gīvāyaṁ gahetvā nīharāpetvā amhākaṁ vaṁsaṁ samucchindi, ‘ayaṁ adānasīlo hutvā niraye nibbatteyyā’ ti imassa anukampāya āgatāmhā” ti vatvā dānaguṇaṁ pakāsento mahājanassa dhammaṁ desesi. Bilārakosiyo sirasmiṁ añjaliṁ patiṭṭhapetvā: “Deva, ahaṁ ito paṭṭhāya porāṇakulavaṁsaṁ anāsāpetvā dānaṁ pavattessāmi, ajja ādiṁ katvā antamaso udakadantaponaṁ upādāya attano laddhāhāraṁ parassa adatvā na khādissāmī” ti sakkassa paṭiññaṁ adāsi. Sakko taṁ dametvā nibbisevanaṁ katvā pañcasu sīlesu patiṭṭhapetvā cattāro devaputte ādāya sakaṭṭhānam-eva gato. So pi seṭṭhi yāvajīvaṁ dānaṁ datvā tāvatiṁsabhavane nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, ayaṁ bhikkhu pubbe assaddho ahosi kassaci kiñci adātā, ahaṁ pana naṁ dametvā dānaphalaṁ jānāpesiṁ, tam-eva cittaṁ bhavantaragatam-pi na jahātī” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā seṭṭhi ayaṁ dānapatiko bhikkhu ahosi, cando sāriputto, sūriyo moggallāno, mātali kassapo, pañcasikho ānando, sakko pana aham-eva ahosin”-ti.

Bilārakosiyajātakavaṇṇanā dvādasamā