Ja 451: Cakkavākajātakavaṇṇanā

Vaṇṇavā {4.70} abhirūposī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ lolabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira cīvarādīhi atitto: “Kahaṁ saṅghabhattaṁ, kahaṁ nimantanan”-ti pariyesanto vicarati, āmisakathāyam-eva abhiramati. Athaññe pesalā bhikkhū tassānuggahena satthu ārocesuṁ. Satthā taṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu lolo” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhu kasmā evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā lolo ahosi, lolabhāvo ca nāma pāpako, pubbe pi tvaṁ lolabhāvaṁ nissāya bārāṇasiyaṁ hatthikuṇapādīhi atitto mahāaraññaṁ paviṭṭho” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko lolakāko bārāṇasiyaṁ hatthikuṇapādīhi atitto: “Araññaṁ nu kho kīdisan”-ti araññaṁ gantvā tattha pi phalāphalehi asantuṭṭho gaṅgāya tīraṁ gantvā vicaranto jayampatike cakkavāke disvā: “Ime sakuṇā ativiya sobhanti, ime imasmiṁ gaṅgātīre bahuṁ macchamaṁsaṁ khādanti maññe, ime paṭipucchitvā mayā pi imesaṁ bhojanaṁ gocaraṁ khāditvā vaṇṇavantena bhavituṁ vaṭṭatī” ti tesaṁ avidūre nisīditvā cakkavākaṁ pucchanto dve gāthā abhāsi:

1. Vaṇṇavā abhirūposi, ghano sañjātarohito,
Cakkavāka surūposi, vippasannamukhindriyo.

2. Pāṭhīnaṁ pāvusaṁ macchaṁ, balajaṁ muñjarohitaṁ,
Gaṅgāya tīre nisinno, evaṁ bhuñjasi bhojanan-ti.

Tattha ghano ti ghanasarīro. Sañjātarohito ti uttattasuvaṇṇaṁ viya suṭṭhujātarohitavaṇṇo. Pāṭhīnan-ti pāṭhīnanāmakaṁ pāsāṇamacchaṁ. Pāvusan-ti mahāmukhamacchaṁ, “pāhusan”-ti pi pāṭho. Balajan-ti balajamacchaṁ. Muñjarohitan-ti muñjamacchañca rohitamacchañca. Evaṁ bhuñjasī ti evarūpaṁ bhojanaṁ maññe bhuñjasīti pucchati.

Cakkavāko tassa vacanaṁ paṭikkhipanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Na {4.71} vāhametaṁ bhuñjāmi, jaṅgalānodakāni vā,
Aññatra sevālapaṇakā, etaṁ me samma bhojanan-ti.

Tassattho: ahaṁ samma, aññatra sevālā ca paṇakā ca sesāni jaṅgalāni vā odakāni vā maṁsāni ādāya etaṁ bhojanaṁ na bhuñjāmi, yaṁ panetaṁ sevālapaṇakaṁ, etaṁ me samma, bhojananti.

Tato kāko dve gāthā abhāsi:

4. Na vāhametaṁ saddahāmi, cakkavākassa bhojanaṁ,
Aham-pi samma bhuñjāmi, gāme loṇiyateliyaṁ.

5. Manussesu kataṁ bhattaṁ, suciṁ maṁsūpasecanaṁ,
Na ca me tādiso vaṇṇo, cakkavāka yathā tuvan-ti.

Tattha yathā tuvan-ti yathā tuvaṁ sobhaggappatto sarīravaṇṇo, tādiso mayhaṁ vaṇṇo natthi, etena kāraṇena ahaṁ tava: “Sevālapaṇakaṁ mama bhojanan”-ti vadantassa vacanaṁ na saddahāmīti.

Athassa cakkavāko dubbaṇṇakāraṇaṁ kathetvā dhammaṁ desento sesagāthā abhāsi:

6. Sampassaṁ attani veraṁ, hiṁsayaṁ mānusiṁ pajaṁ,
Utrasto ghasasī bhīto, tena vaṇṇo tavediso.

7. Sabbalokaviruddhosi, dhaṅka pāpena kammunā,
Laddho piṇḍo na pīṇeti, tena vaṇṇo tavediso.

8. Aham-pi samma bhuñjāmi, ahiṁsaṁ sabbapāṇinaṁ,
Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo.

9. So karassu ānubhāvaṁ, vītivattassu sīliyaṁ,
Ahiṁsāya cara loke, piyo hohisi maṁmiva.

10. Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye,
Mettaṁso sabbabhūtesu, veraṁ tassa na kenacī ti.

Tattha sampassan-ti samma kāka tvaṁ paresu uppannaṁ attani veracittaṁ sampassamāno mānusiṁ pajaṁ hiṁsanto viheṭhento. Utrasto ti bhīto. Ghasasī ti bhuñjasi. Tena te ediso bībhacchavaṇṇo jāto. Dhaṅkā ti kākaṁ ālapati. Piṇḍo ti bhojanaṁ. Ahiṁsaṁ sabbapāṇinan-ti ahaṁ pana sabbasatte ahiṁsanto {4.72} bhuñjāmīti vadati. So karassu ānubhāvan-ti so tvam-pi vīriyaṁ karohi, attano sīliyasaṅkhātaṁ dussīlabhāvaṁ vītivattassu. Ahiṁsāyā ti ahiṁsāya samannāgato hutvā loke cara. Piyo hohisi maṁmivā ti evaṁ sante mayā sadiso va lokassa piyo hohisi. Na jinātī ti dhanajāniṁ na karoti. Na jāpaye ti aññe pi na kāreti. Mettaṁso ti mettakoṭṭhāso mettacitto. Na kenacī ti kenaci ekasattena pi saddhiṁ tassa veraṁ nāma natthīti.

Tasmā sace lokassa piyo bhavituṁ icchasi, sabbaverehi viramāhīti evaṁ cakkavāko kākassa dhammaṁ desesi. Kāko: “Tumhe attano gocaraṁ mayhaṁ na kathetha, kā kā” ti vassanto uppatitvā bārāṇasiyaṁ ukkārabhūmiyaññeva otari.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne lolabhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi. Tadā kāko lolabhikkhu ahosi, cakkavākī rāhulamātā, cakkavāko pana aham-eva ahosinti.

Cakkavākajātakavaṇṇanā terasamā