Ja 453: Mahāmaṅgalajātakavaṇṇanā

Kiṁsu naro ti idaṁ satthā jetavane viharanto mahāmaṅgalasuttaṁ (Khp. 5.1) ārabbha kathesi. Rājagahanagarasmiñhi kenacideva karaṇīyena santhāgāre sannipatitassa mahājanassa majjhe eko puriso: “Ajja me maṅgalakiriyā atthī” ti uṭṭhāya agamāsi. Aparo tassa vacanaṁ sutvā: “Ayaṁ ‘maṅgalan’-ti vatvāva gato, kiṁ etaṁ maṅgalaṁ nāmā” ti āha. Tamañño: “Abhimaṅgalarūpadassanaṁ maṅgalaṁ nāma. Ekacco hi kālasseva uṭṭhāya sabbasetaṁ usabhaṁ vā passati, gabbhinitthiṁ vā rohitamacchaṁ vā puṇṇaghaṭaṁ vā navanītaṁ vā gosappiṁ vā ahatavatthaṁ vā pāyāsaṁ vā passati, ito uttari maṅgalaṁ nāma natthī” ti āha. Tena kathitaṁ ekacce: “Sukathitan”-ti abhinandiṁsu. Aparo: “Netaṁ {4.73} maṅgalaṁ, sutaṁ nāma maṅgalaṁ. Ekacco hi ‘puṇṇā’ ti vadantānaṁ suṇāti, tathā ‘vaḍḍhā’ ti ‘vaḍḍhamānā’ ti suṇāti, ‘bhuñjā’ ti ‘khādā’ ti vadantānaṁ suṇāti, ito uttari maṅgalaṁ nāma natthī” ti āha. Tena kathitam-pi ekacce: “Sukathitan”-ti abhinandiṁsu. Aparo: “Na etaṁ maṅgalaṁ, mutaṁ nāma maṅgalaṁ. Ekacco hi kālasseva uṭṭhāya pathaviṁ āmasati, haritatiṇaṁ allagomayaṁ parisuddhasāṭakaṁ rohitamacchaṁ suvaṇṇarajatabhājanaṁ āmasati, ito uttari maṅgalaṁ nāma natthī” ti āha. Tena kathitam-pi ekacce: “Sukathitan”-ti abhinandiṁsu. Evaṁ diṭṭhamaṅgalikā sutamaṅgalikā mutamaṅgalikāti tisso pi parisā hutvā aññamaññaṁ saññāpetuṁ nāsakkhiṁsu, bhummadevatā ādiṁ katvā yāva brahmalokā: “Idaṁ maṅgalan”-ti tathato na jāniṁsu.

Sakko cintesi: “Imaṁ maṅgalapañhaṁ sadevake loke aññatra bhagavatā añño kathetuṁ samattho nāma natthi, bhagavantaṁ upasaṅkamitvā imaṁ pañhaṁ pucchissāmī” ti. So rattibhāge satthāraṁ upasaṅkamitvā vanditvā añjaliṁ paggayha: “Bahū devā manussā cā” ti pañhaṁ pucchi. Athassa satthā dvādasahi gāthāhi aṭṭhatiṁsa mahāmaṅgalāni kathesi. Maṅgalasutte vinivaṭṭante yeva koṭisatasahassamattā devatā arahattaṁ pāpuṇiṁsu, sotāpannādīnaṁ gaṇanapatho natthi. Sakko maṅgalaṁ sutvā sakaṭṭhānam-eva gato. Satthārā maṅgale kathite sadevako loko: “Sukathitan”-ti abhinandi. Tadā dhammasabhāyaṁ tathāgatassa guṇakathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, satthā aññesaṁ avisayaṁ maṅgalapañhaṁ sadevakassa lokassa cittaṁ gahetvā kukkuccaṁ chinditvā gaganatale candaṁ uṭṭhāpento viya kathesi, evaṁ mahāpañño, āvuso, tathāgato” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, idāneva sambodhippattassa mama maṅgalapañhakathanaṁ, svāhaṁ bodhisattacariyaṁ caranto pi devamanussānaṁ kaṅkhaṁ chinditvā maṅgalapañhaṁ kathesin”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {4.74} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ gāme vibhavasampannassa brāhmaṇassa kule nibbatti, “rakkhitakumāro” tissa nāmaṁ akaṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ uggahitasippo katadārapariggaho mātāpitūnaṁ accayena ratanavilokanaṁ katvā saṁviggamānaso mahādānaṁ pavattetvā kāme pahāya himavantapadese pabbajitvā jhānābhiññaṁ nibbattetvā vanamūlaphalāhāro ekasmiṁ padese vāsaṁ kappesi. Anupubbenassa parivāro mahā ahosi, pañca antevāsikasatāni ahesuṁ. Athekadivasaṁ te tāpasā bodhisattaṁ upasaṅkamitvā vanditvā: “Ācariya, vassārattasamaye himavantato otaritvā loṇambilasevanatthāya janapadacārikaṁ gacchāma, evaṁ no sarīrañca thiraṁ bhavissati, jaṅghavihāro ca kato bhavissatī” ti āhaṁsu. Te: “Tena hi tumhe gacchatha, ahaṁ idheva vasissāmī” ti vutte taṁ vanditvā himavantā otaritvā cārikaṁ caramānā bārāṇasiṁ patvā rājuyyāne vasiṁsu. Tesaṁ mahāsakkārasammāno ahosi. Athekadivasaṁ bārāṇasiyaṁ santhāgāre sannipatite mahājanakāye maṅgalapañho samuṭṭhāti. Sabbaṁ paccuppannavatthunayeneva veditabbaṁ.

Tadā pana manussānaṁ kaṅkhaṁ chinditvā maṅgalapañhaṁ kathetuṁ samatthaṁ apassanto mahājano uyyānaṁ gantvā isigaṇaṁ maṅgalapañhaṁ pucchi. Isayo rājānaṁ āmantetvā: “Mahārāja, mayaṁ etaṁ kathetuṁ na sakkhissāma, apica kho amhākaṁ ācariyo rakkhitatāpaso nāma mahāpañño himavante vasati, so sadevakassa lokassa cittaṁ gahetvā etaṁ maṅgalapañhaṁ kathessatī” ti vadiṁsu. Rājā: “Bhante, himavanto nāma dūre duggamova, na sakkhissāma mayaṁ tattha gantuṁ, sādhu vata tumhe yeva ācariyassa santikaṁ gantvā pucchitvā uggaṇhitvā punāgantvā amhākaṁ kathethā” ti āha. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā ācariyassa santikaṁ gantvā vanditvā katapaṭisanthārā ācariyena rañño dhammikabhāve janapadacāritte ca pucchite taṁ diṭṭhamaṅgalādīnaṁ uppattiṁ ādito paṭṭhāya kathetvā {4.75} rañño yācanāya ca attano pañhasavanatthaṁ āgatabhāvaṁ pakāsetvā: “Sādhu no bhante, maṅgalapañhaṁ pākaṭaṁ katvā kathethā” ti yāciṁsu. Tato jeṭṭhantevāsiko ācariyaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kiṁsu naro jappamadhicca kāle, kaṁ vā vijjaṁ katamaṁ vā sutānaṁ,
So macco asmiñca paramhi loke, kathaṁ karo sotthānena gutto ti.

Tattha kāle ti maṅgalapatthanakāle. Vijjan-ti vedaṁ. Sutānan-ti sikkhitabbayuttakapariyattīnaṁ. Asmiñcā ti ettha ti nipātamattaṁ. Sotthānenā ti sotthibhāvāvahena maṅgalena. Idaṁ vuttaṁ hoti: “ācariya, puriso maṅgalaṁ icchanto maṅgalakāle kiṁsu nāma jappanto tīsu vedesu kataraṁ vā vedaṁ kataraṁ vā sutānaṁ antare sutapariyattiṁ adhīyitvā so macco imasmiñca loke paramhi ca kathaṁ karo etesu jappādīsu kiṁ kena niyāmena karonto sotthānena niraparādhamaṅgalena gutto rakkhito hoti, taṁ ubhayalokahitaṁ gahetvā ṭhitamaṅgalaṁ amhākaṁ kathehī” ti.

Evaṁ jeṭṭhantevāsikena maṅgalapañhaṁ puṭṭho mahāsatto devamanussānaṁ kaṅkhaṁ chindanto: “Idañcidañca maṅgalan”-ti buddhalīḷāya maṅgalaṁ kathento āha:

2. Yassa devā pitaro ca sabbe, sarīsapā sabbabhūtāni cā pi,
Mettāya niccaṁ apacitāni honti, bhūtesu ve sotthānaṁ tadāhū ti.

Tattha yassā ti yassa puggalassa. Devā ti bhummadeve ādiṁ katvā sabbe pi kāmāvacaradevā. Pitaro cā ti tatuttari rūpāvacarabrahmāno. Sarīsapā ti dīghajātikā. Sabbabhūtāni cāpī ti vuttāvasesāni ca sabbāni pi bhūtāni. Mettāya niccaṁ apacitāni hontī ti ete sabbe sattā dasadisāpharaṇavasena pavattāya appanāppattāya mettābhāvanāya apacitā honti. Bhūtesu ve ti taṁ tassa puggalassa sabbasattesu sotthānaṁ nirantaraṁ pavattaṁ niraparādhamaṅgalaṁ {4.76} āhu. Mettāvihārī hi puggalo sabbesaṁ piyo hoti parūpakkamena aviko piyo. Iti so iminā maṅgalena rakkhito go pito hotīti.

Iti mahāsatto paṭhamaṁ maṅgalaṁ kathetvā dutiyādīni kathento:

3. Yo sabbalokassa nivātavutti, itthīpumānaṁ sahadārakānaṁ,
Khantā duruttānamappaṭikūlavādī, adhivāsanaṁ sotthānaṁ tadāhu.

4. Yo nāvajānāti sahāyamatte, sippena kulyāhi dhanena jaccā,
Rucipañño atthakāle matīmā, sahāyesu ve sotthānaṁ tadāhu.

5. Mittāni ve yassa bhavanti santo, saṁvissatthā avisaṁvādakassa,
Na mittadubbhī saṁvibhāgī dhanena, mittesu ve sotthānaṁ tadāhu.

6. Yassa bhariyā tulyavayā samaggā, anubbatā dhammakāmā pajātā,
Koliniyā sīlavatī patibbatā, dāresu ve sotthānaṁ tadāhu.

7. Yassa rājā bhūtapati yasassī, jānāti soceyyaṁ parakkamañca,
Advejjhatā suhadayaṁ mamanti, rājūsu ve sotthānaṁ tadāhu.

8. Annañca pānañca dadāti saddho, mālañca gandhañca vilepanañca,
Pasannacitto anumodamāno, saggesu ve sotthānaṁ tadāhu.

9. Yamariyadhammena punanti vuddhā, ārādhitā samacariyāya santo,
Bahussutā {4.77} isayo sīlavanto, arahantamajjhe sotthānaṁ tadāhū ti.

Imā gāthā abhāsi.

Tattha nivātavuttī ti muducittatāya sabbalokassa nīcavutti hoti. Khantā duruttānan-ti parehi vuttānaṁ duṭṭhavacanānaṁ adhivāsako hoti. Appaṭikūlavādīti: “Akkocchi maṁ, avadhi man”-ti yugaggāhaṁ akaronto anukūlam-eva vadati. Adhivāsanan-ti idaṁ adhivāsanaṁ tassa sotthānaṁ niraparādhamaṅgalaṁ paṇḍitā vadanti.

Sahāyamatte ti sahāye ca sahāyamatte ca. Tattha sahapaṁsukīḷitā sahāyā nāma, dasa dvādasa vassāni ekato vutthā sahāyamattā nāma, te sabbepi: “Ahaṁ sippavā, ime nisippā” ti evaṁ sippena vā: “Ahaṁ kulīno, ime na kulīnā” ti evaṁ kulasampattisaṅkhātāhi kulyāhi vā, “ahaṁ aḍḍho, ime duggatā” ti evaṁ dhanena vā, “ahaṁ jātisampanno, ime dujjātā” ti evaṁ jaccā vā nāvajānāti. Rucipañño ti sādhupañño sundarapañño. Atthakāle ti kassacideva atthassa kāraṇassa uppannakāle. Matīmā ti taṁ taṁ atthaṁ paricchinditvā vicāraṇasamatthatāya matimā hutvā te sahāye nāvajānāti. Sahāyesū ti taṁ tassa anavajānanaṁ sahāyesu sotthānaṁ nāmāti porāṇakapaṇḍitā āhu. Tena hi so niraparādhamaṅgalena idhaloke ca paraloke ca gutto hoti. Tattha paṇḍite sahāye nissāya sotthibhāvo kusanāḷijātakena (Ja. 121) kathetabbo.

Santo ti paṇḍitā sappurisā yassa mittāni bhavanti. Saṁvissatthā ti gharaṁ pavisitvā icchiticchitasseva gahaṇavasena vissāsamāpannā. Avisaṁvādakassā ti avisaṁvādanasīlassa. Na mittadubbhī ti yo ca mittadubbhī na hoti. Saṁvibhāgī dhanenā ti attano dhanena mittānaṁ saṁvibhāgaṁ karoti. Mittesū ti mitte nissāya laddhabbaṁ tassa taṁ mittesu sotthānaṁ nāma hoti. So hi evarūpehi mittehi rakkhito sotthiṁ pāpuṇāti. Tattha mitte nissāya sotthibhāvo mahāukkusajātakādīhi (Ja. 486.1 ādayo) kathetabbo.

Tulyavayā ti samānavayā. Samaggā ti samaggavāsā. Anubbatā ti anuvattitā. Dhammakāmā ti tividhasucaritadhammaṁ roceti. Pajātā ti vijāyinī, na vañjhā. Dāresū ti etehi sīlaguṇehi samannāgate mātugāme gehe vasante sāmikassa sotthi hotīti paṇḍitā kathenti. Tattha sīlavantaṁ mātugāmaṁ nissāya sotthibhāvo maṇicorajātaka- (Ja. 194) sambulajātaka- (Ja. 519) khaṇḍahālajātakehi (Ja. 544) kathetabbo.

Soceyyan-ti sucibhāvaṁ. Advejjhatā ti advejjhatāya na esa mayā saddhiṁ bhijjitvā dvidhā bhavissatīti evaṁ advejjhabhāvena yaṁ jānāti. Suhadayaṁ maman-ti suhado ayaṁ mamanti ca yaṁ jānāti. Rājūsu ve ti evaṁ rājūsu sevakānaṁ sotthānaṁ nāmāti paṇḍitā kathenti. Dadā ti {4.78} saddho ti kammañca phalañca saddahitvā dadāti. Saggesu ve ti evaṁ sagge devaloke sotthānaṁ niraparādhamaṅgalanti paṇḍitā kathenti, taṁ petavatthuvimānavatthūhi vitthāretvā kathetabbaṁ.

Punanti vuddhā ti yaṁ puggalaṁ ñāṇavuddhā ariyadhammena punanti parisodhenti. Samacariyāyā ti sammāpaṭipattiyā. Bahussutā ti paṭivedhabahussutā. Isayo ti esitaguṇā. Sīlavanto ti ariyasīlena samannāgatā. Arahantamajjhe ti arahantānaṁ majjhe paṭilabhitabbaṁ taṁ sotthānanti paṇḍitā kathenti. Arahanto hi attanā paṭividdhamaggaṁ ācikkhitvā paṭipādentā ārādhakaṁ puggalaṁ ariyamaggena punanti, so pi arahāva hoti.

Evaṁ mahāsatto arahattena desanāya kūṭaṁ gaṇhanto aṭṭhahi gāthāhi aṭṭha mahāmaṅgalāni kathetvā tesaññeva maṅgalānaṁ thutiṁ karonto osānagāthamāha.

10. Etāni kho sotthānāni loke, viññuppasatthāni sukhudrayāni,
Tānīdha sevetha naro sapañño, na hi maṅgale kiñcanamatthi saccan-ti.

Tattha na hi maṅgale ti tasmiṁ pana diṭṭhasutamutappabhede maṅgale kiñcanaṁ ekamaṅgalam-pi saccaṁ nāma natthi, nibbānam-eva panekaṁ paramatthasaccanti.

Isayo tāni maṅgalāni sutvā sattaṭṭhadivasaccayena ācariyaṁ āpucchitvā tattheva agamaṁsu. Rājā tesaṁ santikaṁ gantvā pucchi. Te tassa ācariyena kathitaniyāmena maṅgalapañhaṁ kathetvā himavantam-eva āgamaṁsu. Tato paṭṭhāya loke maṅgalaṁ pākaṭaṁ ahosi. Maṅgalesu vattitvā matamatā saggapathaṁ pūresuṁ. Bodhisatto cattāro brahmavihāre bhāvetvā isigaṇaṁ ādāya brahmaloke nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṁ maṅgalapañhaṁ kathesin”-ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā isigaṇo buddhaparisā ahosi {4.79}, maṅgalapañhapucchako jeṭṭhantevāsiko sāriputto, ācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahāmaṅgalajātakavaṇṇanā pannarasamā