Ja 454: Ghaṭapaṇḍitajātakavaṇṇanā

Uṭṭhehi kaṇhā ti idaṁ satthā jetavane viharanto mataputtaṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. Vatthu maṭṭhakuṇḍalisadisam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ mataputtaṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kirekassa buddhupaṭṭhākassa kuṭumbikassa piyaputto kālamakāsi. So puttasokasamappito na nhāyati na bhuñjati na kammante vicāreti, na buddhupaṭṭhānaṁ gacchati, kevalaṁ: “Piyaputtaka, maṁ ohāya paṭhamataraṁ gatosī” ti ādīni vatvā vippalapati. Satthā paccūsasamaye lokaṁ olokento tassa sotāpattiphalūpanissayaṁ disvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā katabhattakicco bhikkhū uyyojetvā ānandattherena pacchāsamaṇena tassa gharadvāraṁ agamāsi. Satthu āgatabhāvaṁ kuṭumbikassa ārocesuṁ. Athassa gehajano āsanaṁ paññapetvā satthāraṁ nisīdāpetvā kuṭumbikaṁ pariggahetvā satthu santikaṁ ānesi.

Idha pana satthā taṁ upāsakaṁ: “Kiṁ, upāsaka, socasī” ti vatvā: “Āma, bhanten”-ti vutte: “Upāsaka, porāṇakapaṇḍitā paṇḍitānaṁ kathaṁ sutvā mataputtaṁ nānusociṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte uttarapathe kaṁsabhoge asitañjananagare mahākaṁso nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tassa kaṁso ca, upakaṁso cāti dve puttā ahesuṁ, devagabbhā nāma ekā dhītā. Tassā jātadivase nemittakā brāhmaṇā: “Etissā kucchiyaṁ nibbattaputtā kaṁsagottaṁ kaṁsavaṁsaṁ nāsessantī” ti byākariṁsu. Rājā balavasinehena dhītaraṁ vināsetuṁ nāsakkhi, “bhātaro jānissantī” ti yāvatāyukaṁ ṭhatvā kālamakāsi. Tasmiṁ kālakate kaṁso rājā ahosi, upakaṁso uparājā. Te cintayiṁsu: “Sace mayaṁ bhaginiṁ nāsessāma, gārayhā bhavissāma, etaṁ kassaci adatvā nissāmikaṁ katvā paṭijaggissāmā” ti. Te ekathūṇakaṁ pāsādaṁ kāretvā taṁ tattha vasāpesuṁ. Nandigopā nāma tassā paricārikā ahosi. Andhakaveṇḍo nāma dāso tassā sāmiko ārakkhamakāsi.

Tadā uttaramadhurāya mahāsāgaro nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tassa sāgaro, upasāgaro cāti dve puttā ahesuṁ. Tesu pitu accayena sāgaro rājā ahosi, upasāgaro uparājā. So upakaṁsassa sahāyako ekācariyakule ekato uggahitasippo. So sāgarassa bhātu antepure dubbhitvā bhāyamāno palāyitvā kaṁsabhoge upakaṁsassa santikaṁ agamāsi. Upakaṁso taṁ rañño dassesi, rājā tassa {4.80} mahantaṁ yasaṁ adāsi. So rājupaṭṭhānaṁ gacchanto devagabbhāya nivāsaṁ ekathambhaṁ pāsādaṁ disvā: “Kasseso nivāso” ti pucchitvā taṁ kāraṇaṁ sutvā devagabbhāya paṭibaddhacitto ahosi. Devagabbhā pi ekadivasaṁ taṁ upakaṁsena saddhiṁ rājupaṭṭhānaṁ āgacchantaṁ disvā: “Ko eso” ti pucchitvā: “Mahāsāgarassa putto upasāgaro nāmā” ti nandigopāya santikā sutvā tasmiṁ paṭibaddhacittā ahosi. Upasāgaro nandigopāya lañjaṁ datvā: “Bhagini, sakkhissasi me devagabbhaṁ dassetun”-ti āha. Sā: “Na etaṁ sāmi, garukan”-ti vatvā taṁ kāraṇaṁ devagabbhāya ārocesi. Sā pakatiyāva tasmiṁ paṭibaddhacittā taṁ vacanaṁ sutvā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā nandigopā upasāgarassa saññaṁ datvā rattibhāge taṁ pāsādaṁ āropesi. So devagabbhāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappesi. Atha nesaṁ punappunaṁ saṁvāsena devagabbhā gabbhaṁ paṭilabhi.

Aparabhāge tassā gabbhapatiṭṭhānaṁ pākaṭaṁ ahosi. Bhātaro nandigopaṁ pucchiṁsu, sā abhayaṁ yācitvā taṁ antaraṁ kathesi. Te sutvā: “Bhaginiṁ nāsetuṁ na sakkā, sace dhītaraṁ vijāyissati, tam-pi na nāsessāma, sace pana putto bhavissati, nāsessāmā” ti cintetvā devagabbhaṁ upasāgarasseva adaṁsu. Sā paripuṇṇagabbhā dhītaraṁ vijāyi. Bhātaro sutvā haṭṭhatuṭṭhā tassā: “Añjanadevī” ti nāmaṁ kariṁsu. Tesaṁ bhogavaḍḍhamānaṁ nāma bhogagāmaṁ adaṁsu. Upasāgaro devagabbhaṁ gahetvā bhogavaḍḍhamānagāme vasi. Devagabbhāya puna pi gabbho patiṭṭhāsi, nandigopā pi taṁ divasam-eva gabbhaṁ paṭilabhi. Tāsu paripuṇṇagabbhāsu ekadivasam-eva devagabbhā puttaṁ vijāyi, nandigopā dhītaraṁ vijāyi. Devagabbhā puttassa vināsanabhayena puttaṁ nandigopāya rahassena pesetvā tassā dhītaraṁ āharāpesi. Tassā vijātabhāvaṁ bhātikānaṁ ārocesuṁ. Te: “Puttaṁ vijātā, dhītaran”-ti pucchitvā: “Dhītaran”-ti {4.81} vutte: “Tena hi posethā” ti āhaṁsu. Etenupāyena devagabbhā dasa putte vijāyi, dasa dhītaro nandigopā vijāyi. Dasa puttā nandigopāya santike vaḍḍhanti, dhītaro devagabbhāya. Taṁ antaraṁ koci na jānāti. Devagabbhāya jeṭṭhaputto vāsudevo nāma ahosi, dutiyo baladevo, tatiyo candadevo, catuttho sūriyadevo, pañcamo aggidevo, chaṭṭho varuṇadevo, sattamo ajjuno, aṭṭhamo pajjuno, navamo ghaṭapaṇḍito, dasamo aṅkuro nāma ahosi. Te andhakaveṇḍadāsaputtā dasa bhātikā ceṭakāti pākaṭā ahesuṁ.

Te aparabhāge vuddhimanvāya thāmabalasampannā kakkhaḷā pharusā hutvā vilopaṁ karontā vicaranti, rañño gacchante paṇṇākāre pi vilumpanteva. Manussā sannipatitvā: “Andhakaveṇḍadāsaputtā dasa bhātikā raṭṭhaṁ vilumpantī” ti rājaṅgaṇe upakkosiṁsu. Rājā andhakaveṇḍaṁ pakkosāpetvā: “Kasmā puttehi vilopaṁ kārāpesī” ti tajjesi. Evaṁ dutiyam-pi tatiyam-pi manussehi upakkose kate rājā taṁ santajjesi. So maraṇabhayabhīto rājānaṁ abhayaṁ yācitvā: “Deva, ete na mayhaṁ puttā, upasāgarassa puttā” ti taṁ antaraṁ ārocesi. Rājā bhīto: “Kena te upāyena gaṇhāmā” ti amacce pucchitvā: “Ete, deva, mallayuddhavittakā, nagare yuddhaṁ kāretvā tattha ne yuddhamaṇḍalaṁ āgate gāhāpetvā māressāmā” ti vutte cārurañca, muṭṭhikañcāti dve malle posetvā: “Ito sattame divase yuddhaṁ bhavissatī” ti nagare bheriṁ carāpetvā rājaṅgaṇe yuddhamaṇḍalaṁ sajjāpetvā akkhavāṭaṁ kāretvā yuddhamaṇḍalaṁ alaṅkārāpetvā dhajapaṭākaṁ bandhāpesi. Sakalanagaraṁ saṅkhubhi. Cakkāticakkaṁ mañcātimañcaṁ bandhitvā cāruramuṭṭhikā yuddhamaṇḍalaṁ āgantvā vaggantā gajjantā apphoṭentā vicariṁsu. Dasa bhātikā pi āgantvā rajakavīthiṁ vilumpitvā vaṇṇasāṭake nivāsetvā gandhāpaṇesu gandhaṁ {4.82}, mālākārāpaṇesu mālaṁ vilumpitvā vilittagattā māladhārino katakaṇṇapūrā vaggantā gajjantā apphoṭentā yuddhamaṇḍalaṁ pavisiṁsu.

Tasmiṁ khaṇe cāruro apphoṭento vicarati. Baladevo taṁ disvā: “Na naṁ hatthena chupissāmī” ti hatthisālato mahantaṁ hatthiyottaṁ āharitvā vaggitvā gajjitvā yottaṁ khipitvā cāruraṁ udare veṭhetvā dve yottakoṭiyo ekato katvā vattetvā ukkhipitvā sīsamatthake bhametvā bhūmiyaṁ pothetvā bahi akkhavāṭe khi pi. Cārure mate rājā muṭṭhikamallaṁ āṇāpesi. So uṭṭhāya vaggitvā gajjitvā apphoṭesi. Baladevo taṁ pothetvā aṭṭhīni sañcuṇṇetvā: “Amallomhi, amallomhī” ti vadantameva: “Nāhaṁ tava mallabhāvaṁ vā amallabhāvaṁ vā jānāmī” ti hatthe gahetvā bhūmiyaṁ pothetvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā bahi akkhavāṭe khi pi. Muṭṭhiko maranto: “Yakkho hutvā taṁ khādituṁ labhissāmī” ti patthanaṁ paṭṭhapesi. So kālamattikaaṭaviyaṁ nāma yakkho hutvā nibbatti. Rājā: “Gaṇhatha dasa bhātike ceṭake” ti uṭṭhahi. Tasmiṁ khaṇe vāsudevo cakkaṁ khi pi. Taṁ dvinnam-pi bhātikānaṁ sīsāni pātesi. Mahājano bhītatasito: “Avassayā no hothā” ti tesaṁ pādesu patitvā nipajji. Te dve pi mātule māretvā asitañjananagare rajjaṁ gahetvā mātāpitaro tattha katvā: “Sakalajambudīpe rajjaṁ gaṇhissāmā” ti nikkhamitvā anupubbena kālayonakarañño nivāsaṁ ayujjhanagaraṁ gantvā taṁ parikkhipitvā ṭhitaṁ parikhārukkhagahanaṁ viddhaṁsetvā pākāraṁ bhinditvā rājānaṁ gahetvā taṁ rajjaṁ attano hatthagataṁ katvā dvāravatiṁ pāpuṇiṁsu. Tassa pana nagarassa ekato samuddo ekato pabbato, amanussapariggahitaṁ kira taṁ ahosi.

Tassa ārakkhaṁ gahetvā ṭhitayakkho paccāmitte disvā gadrabhavesena gadrabharavaṁ ravati. Tasmiṁ khaṇe yakkhānubhāvena {4.83} sakalanagaraṁ uppatitvā mahāsamudde ekasmiṁ dīpake tiṭṭhati. Paccāmittesu gatesu punāgantvā sakaṭṭhāne yeva patiṭṭhāti. Tadā pi so gadrabho tesaṁ dasannaṁ bhātikānaṁ āgamanaṁ ñatvā gadrabharavaṁ ravi. Nagaraṁ uppatitvā dīpake patiṭṭhāya tesu nagaraṁ adisvā nivattantesu punāgantvā sakaṭṭhāne patiṭṭhāsi. Te puna nivattiṁsu, puna pi gadrabho tatheva akāsi. Te dvāravatinagare rajjaṁ gaṇhituṁ asakkontā kaṇhadīpāyanassa isino santikaṁ gantvā vanditvā: “Bhante, mayaṁ dvāravatiyaṁ rajjaṁ gahetuṁ na sakkoma, ekaṁ no upāyaṁ karothā” ti pucchitvā: “Parikhāpiṭṭhe asukasmiṁ nāma ṭhāne eko gadrabho carati. So hi amitte disvā viravati, tasmiṁ khaṇe nagaraṁ uppatitvā gacchati, tumhe tassa pāde gaṇhatha, ayaṁ vo nipphajjanūpāyo” ti vutte tāpasaṁ vanditvā gantvā gadrabhassa pādesu gahetvā nipatitvā: “Sāmi, ṭhapetvā tumhe añño amhākaṁ avassayo natthi, amhākaṁ nagaraṁ gaṇhanakāle mā ravitthā” ti yāciṁsu. Gadrabho: “Na sakkā na viravituṁ, tumhe pana paṭhamataraṁ āgantvā cattāro janā mahantāni ayanaṅgalāni gahetvā catūsu nagaradvāresu mahante ayakhāṇuke bhūmiyaṁ ākoṭetvā nagarassa uppatanakāle naṅgalāni gahetvā naṅgalabaddhaṁ ayasaṅkhalikaṁ ayakhāṇuke bandheyyātha, nagaraṁ uppatituṁ na sakkhissatī” ti āha.

Te: “Sādhū” ti vatvā tasmiṁ aviravante yeva naṅgalāni ādāya catūsu nagaradvāresu khāṇuke bhūmiyaṁ ākoṭetvā aṭṭhaṁsu. Tasmiṁ khaṇe gadrabho viravi, nagaraṁ uppatitumārabhi. Catūsu dvāresu ṭhitā catūhi ayanaṅgalehi gahetvā naṅgalabaddhā ayasaṅkhalikā khāṇukesu bandhiṁsu, nagaraṁ uppatituṁ nāsakkhi. Dasa bhātikā tato nagaraṁ pavisitvā rājānaṁ māretvā rajjaṁ gaṇhiṁsu. Evaṁ te sakalajambudīpe tesaṭṭhiyā {4.84} nagarasahassesu sabbarājāno cakkena jīvitakkhayaṁ pāpetvā dvāravatiyaṁ vasamānā rajjaṁ dasa koṭṭhāse katvā vibhajiṁsu, bhaginiṁ pana añjanadeviṁ na sariṁsu. Tato puna: “Ekādasa koṭṭhāse karomā” ti vutte aṅkuro: “Mama koṭṭhāsaṁ tassā detha, ahaṁ vohāraṁ katvā jīvissāmi, kevalaṁ tumhe attano janapade mayhaṁ suṅkaṁ vissajjethā” ti āha. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tassa koṭṭhāsaṁ bhaginiyā datvā saddhiṁ tāya nava rājāno dvāravatiyaṁ vasiṁsu. Aṅkuro pana vaṇijjamakāsi. Evaṁ tesu aparāparaṁ puttadhītāhi vaḍḍhamānesu addhāne gate mātāpitaro kālamakaṁsu.

Tadā kira manussānaṁ vīsativassasahassāyukakālo ahosi. Tadā vāsudevamahārājassa eko putto kālamakāsi. Rājā sokapareto sabbakiccāni pahāya mañcassa aṭaniṁ pariggahetvā vilapanto nipajji. Tasmiṁ kāle ghaṭapaṇḍito cintesi: “Ṭhapetvā maṁ añño koci mama bhātu sokaṁ harituṁ samattho nāma natthi, upāyenassa sokaṁ harissāmī” ti. So ummattakavesaṁ gahetvā: “Sasaṁ me detha, sasaṁ me dethā” ti ākāsaṁ ullokento sakalanagaraṁ vicari. “Ghaṭapaṇḍito ummattako jāto” ti sakalanagaraṁ saṅkhubhi. Tasmiṁ kāle rohiṇeyyo nāma amacco vāsudevarañño santikaṁ gantvā tena saddhiṁ kathaṁ samuṭṭhāpento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Uṭṭhehi kaṇha kiṁ sesi, ko attho supanena te,
Yo pi tuyhaṁ sako bhātā, hadayaṁ cakkhu ca dakkhiṇaṁ,
Tassa vātā balīyanti, ghaṭo jappati kesavā ti.

Tattha kaṇhā ti gottenālapati, kaṇhāyanagotto kiresa. Ko attho ti katarā nāma vaḍḍhi. Hadayaṁ cakkhu ca dakkhiṇan-ti hadayena ceva dakkhiṇacakkhunā ca samānoti attho. Tassa vātā balīyantī ti tassa hadayaṁ apasmāravātā avattharantī ti attho. Jappatīti: “Sasaṁ me dethā” ti vippalapati. Kesavā ti so kira kesasobhanatāya: “Kesavā” ti paññāyittha, tena taṁ nāmenālapati.

Evaṁ {4.85} amaccena vutte tassa ummattakabhāvaṁ ñatvā satthā abhisambuddho hutvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, rohiṇeyyassa kesavo,
Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito ti.

Rājā uṭṭhāya sīghaṁ pāsādā otaritvā ghaṭapaṇḍitassa santikaṁ gantvā ubhosu hatthesu daḷhaṁ gahetvā tena saddhiṁ sallapanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Kiṁ nu ummattarūpova, kevalaṁ dvārakaṁ imaṁ,
Saso sasoti lapasi, ko nu te sasamāharī ti.

Tattha kevalaṁ dvārakaṁ iman-ti kasmā ummattako viya hutvā sakalaṁ imaṁ dvāravatinagaraṁ vicaranto: “Saso saso” ti lapasi. Ko tava sasaṁ hari, kena te saso gahitoti pucchati.

So raññā evaṁ vutte pi punappunaṁ tadeva vacanaṁ vadati. Rājā puna dve gāthā abhāsi:

4. Sovaṇṇamayaṁ maṇīmayaṁ, lohamayaṁ atha rūpiyāmayaṁ,
Saṅkhasilāpavāḷamayaṁ, kārayissāmi te sasaṁ.

5. Santi aññe pi sasakā, araññe vanagocarā,
Te pi te ānayissāmi, kīdisaṁ sasamicchasī ti.

Tatrāyaṁ saṅkhepattho: tesu suvaṇṇamayādīsu yaṁ icchasi, taṁ vada, ahaṁ te kāretvā dassāmi, athā pi te na rocesi, aññe pi araññe vanagocarā sasakā atthi, te pi te ānayissāmi, vada bhadramukha, kīdisaṁ sasamicchasīti.

Rañño kathaṁ sutvā ghaṭapaṇḍito chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Na cāhamete icchāmi, ye sasā pathavissitā,
Candato sasamicchāmi, taṁ me ohara kesavā ti.

Tattha oharā ti otārehi.

Rājā tassa kathaṁ sutvā: “Nissaṁsayaṁ me bhātā ummattako va jāto” ti domanassappatto sattamaṁ gāthamāha.

7. So {4.86} nūna madhuraṁ ñāti, jīvitaṁ vijahissasi,
Apatthiyaṁ yo patthayasi, candato sasamicchasī ti.

Tattha ñātī ti kaniṭṭhaṁ ālapanto āha. Idaṁ vuttaṁ hoti: “tāta, mayhaṁ piyañāti so tvaṁ nūna atimadhuraṁ attano jīvitaṁ vijahissasi, yo apatthetabbaṁ patthayasī” ti.

Ghaṭapaṇḍito rañño vacanaṁ sutvā niccalo ṭhatvā: “Bhātika, tvaṁ candato sasakaṁ patthentassa taṁ alabhitvā jīvitakkhayabhāvaṁ jānanto kiṁ kāraṇā mataputtaṁ anusocasī” ti vatvā aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Evaṁ ce kaṇha jānāsi, yadaññamanusāsasi,
Kasmā pure mataṁ puttaṁ, ajjā pi manusocasī ti.

Tattha evan-ti idaṁ alabbhaneyyaṭṭhānaṁ nāma na patthetabbanti yadi evaṁ jānāsi. Yadaññamanusāsasī ti evaṁ jānanto va yadi aññaṁ anusāsasī ti attho. Pure ti atha kasmā ito catumāsamatthake mataputtaṁ ajjā pi anusocasīti vadati.

Evaṁ so antaravīthiyaṁ ṭhitakova: “Bhātika, ahaṁ tāva paññāyamānaṁ patthemi, tvaṁ pana apaññāyamānassa socasī” ti vatvā tassa dhammaṁ desento puna dve gāthā abhāsi:

9. Yaṁ na labbhā manussena, amanussena vā puna,
Jāto me mā marī putto, kuto labbhā alabbhiyaṁ.

10. Na mantā mūlabhesajjā, osadhehi dhanena vā,
Sakkā ānayituṁ kaṇha, yaṁ petamanusocasī ti.

Tattha yan-ti bhātika yaṁ evaṁ jāto me putto mā marīti manussena vā devena vā puna na labbhā na sakkā laddhuṁ, taṁ tvaṁ patthesi, tadetaṁ kuto labbhā kena kāraṇena sakkā laddhuṁ, na sakkāti dīpeti. Kasmā? Yasmā alabbhiyaṁ, alabbhaneyyaṭṭhānañhi nāmetanti attho. Mantā ti mantapayogena. Mūlabhesajjā ti mūlabhesajjena. Osadhehī ti nānāvidhosadhehi. Dhanena vā ti koṭisatasaṅkhyena pi dhanena vā. Idaṁ vuttaṁ hoti: “yaṁ tvaṁ petamanusocasi, taṁ etehi mantapayogādīhi ānetuṁ na sakkā” ti.

Rājā taṁ sutvā: “Yuttaṁ, tāta, sallakkhitaṁ me, mama sokaharaṇatthāya tayā idaṁ katan”-ti ghaṭapaṇḍitaṁ vaṇṇento catasso gāthā abhāsi:

11. Yassa {4.87} etādisā assu, amaccā purisapaṇḍitā,
Yathā nijjhāpaye ajja, ghaṭo purisapaṇḍito.

12. Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ,
Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ.

13. Abbahī vata me sallaṁ, yamāsi hadayassitaṁ,
Yo me sokaparetassa, puttasokaṁ apānudi.

14. Sohaṁ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo,
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā ti.

Tattha paṭhamagāthāya saṅkhepattho: yathā yena kāraṇena ajja maṁ puttasokaparetaṁ ghaṭo purisapaṇḍito sokaharaṇatthāya nijjhāpaye nijjhāpesi bodhesi. Yassa aññassa pi etādisā purisapaṇḍitā amaccā assu, tassa kuto sokoti. Sesagāthā vuttatthā yeva.

Avasāne:

15. Evaṁ karonti sappaññā, ye honti anukampakā,
Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṁva bhātaran-ti.

Ayaṁ abhisambuddhagāthā uttānatthā yeva.

Evaṁ ghaṭakumārena vītasoke kate vāsudeve rajjaṁ anusāsante dīghassa addhuno accayena dasabhātikaputtā kumārā cintayiṁsu: “Kaṇhadīpāyanaṁ ‘dibbacakkhuko’ ti vadanti, vīmaṁsissāma tāva nan”-ti. Te ekaṁ daharakumāraṁ alaṅkaritvā gabbhini-ākārena dassetvā udare masūrakaṁ bandhitvā tassa santikaṁ netvā: “Bhante, ayaṁ kumārikā kiṁ vijāyissatī” ti pucchiṁsu. Tāpaso: “Dasabhātikarājūnaṁ vināsakālo patto, mayhaṁ nu kho āyusaṅkhāro kīdiso hotī” ti olokento: “Ajjeva maraṇaṁ bhavissatī” ti ñatvā: “Kumārā iminā tumhākaṁ ko attho” ti vatvā: “Kathetheva no, bhante” ti nibaddho: “Ayaṁ ito sattame divase khadiraghaṭikaṁ vijāyissati, tāya vāsudevakulaṁ nassissati, apica kho pana tumhe taṁ khadiraghaṭikaṁ gahetvā jhāpetvā chārikaṁ nadiyaṁ pakkhipeyyāthā” ti āha. Atha naṁ te: “Kūṭajaṭila, puriso vijāyanako nāma natthī” ti vatvā tantarajjukaṁ nāma kammakaraṇaṁ katvā tattheva jīvitakkhayaṁ pāpayiṁsu. Rājāno kumāre pakkosāpetvā: “Kiṁ kāraṇā tāpasaṁ mārayitthā” ti {4.88} pucchitvā sabbaṁ sutvā bhītā tassa ārakkhaṁ datvā sattame divase tassa kucchito nikkhantaṁ khadiraghaṭikaṁ jhāpetvā chārikaṁ nadiyaṁ khipiṁsu. Sā nadiyā vuyhamānā mukhadvāre ekapasse laggi, tato erakaṁ nibbatti.

Athekadivasaṁ te rājāno: “Samuddakīḷaṁ kīḷissāmā” ti mukhadvāraṁ gantvā mahāmaṇḍapaṁ kārāpetvā alaṅkatamaṇḍape khādantā pivantā kīḷāvaseneva pavattahatthapādaparāmāsā dvidhā bhijjitvā mahākalahaṁ kariṁsu. Atheko aññaṁ muggaraṁ alabhanto erakavanato ekaṁ erakapattaṁ gaṇhi. Taṁ gahitamattam-eva khadiramusalaṁ ahosi. So tena mahājanaṁ pothesi. Athaññehi sabbehi gahitagahitaṁ khadiramusalam-eva ahosi. Te aññamaññaṁ paharitvā mahāvināsaṁ pāpuṇiṁsu. Tesu mahāvināsaṁ vinassantesu vāsudevo ca baladevo ca bhaginī añjanadevī ca purohito cāti cattāro janā rathaṁ abhiruhitvā palāyiṁsu, sesā sabbe pi vinaṭṭhā. Te pi cattāro rathena palāyantā kāḷamattikaaṭaviṁ pāpuṇiṁsu. So hi muṭṭhikamallo patthanaṁ katvā yakkho hutvā tattha nibbatto baladevassa āgatabhāvaṁ ñatvā tattha gāmaṁ māpetvā mallavesaṁ gahetvā: “Ko yujjhitukāmo” ti vagganto gajjanto apphoṭento vicari. Baladevo taṁ disvāva: “Bhātika, ahaṁ iminā saddhiṁ yujjhissāmī” ti vatvā vāsudeve vārente yeva rathā oruyha tassa santikaṁ gantvā vagganto gajjanto apphoṭesi. Atha naṁ so pasāritahatthe yeva gahetvā mūlakandaṁ viya khādi. Vāsudevo tassa matabhāvaṁ ñatvā bhaginiñca purohitañca ādāya sabbarattiṁ gantvā sūriyodaye ekaṁ paccantagāmaṁ patvā: “Āhāraṁ pacitvā āharathā” ti bhaginiñca purohitañca gāmaṁ pahiṇitvā sayaṁ ekasmiṁ gacchantare paṭicchanno nipajji.

Atha naṁ jarā nāma eko luddako gacchaṁ calantaṁ disvā: “Sūkaro ettha bhavissatī” ti saññāya sattiṁ khipitvā pāde vijjhitvā: “Ko maṁ vijjhī” ti vutte manussassa viddhabhāvaṁ ñatvā bhīto palāyituṁ ārabhi {4.89}. Rājā satiṁ paccupaṭṭhapetvā uṭṭhāya: “Mātula, mā bhāyi, ehī” ti pakkositvā āgataṁ: “Kosi nāma tvan”-ti pucchitvā: “Ahaṁ sāmi, jarā nāmā” ti vutte: “Jarāya viddho marissatīti kira maṁ porāṇā byākariṁsu, nissaṁsayaṁ ajja mayā maritabban”-ti ñatvā: “Mātula, mā bhāyi, ehi pahāraṁ me bandhā” ti tena pahāramukhaṁ bandhāpetvā taṁ uyyojesi. Balavavedanā pavattiṁsu, itarehi ābhataṁ āhāraṁ paribhuñjituṁ nāsakkhi. Atha te āmantetvā: “Ajja ahaṁ marissāmi, tumhe pana sukhumālā aññaṁ kammaṁ katvā jīvituṁ na sakkhissatha, imaṁ vijjaṁ sikkhathā” ti ekaṁ vijjaṁ sikkhāpetvā te uyyojetvā tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Evaṁ añjanadeviṁ ṭhapetvā sabbeva vināsaṁ pāpuṇiṁsūti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Upāsaka, evaṁ porāṇakapaṇḍitā paṇḍitānaṁ kathaṁ sutvā attano puttasokaṁ hariṁsu, mā cintayī” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rohiṇeyyo ānando ahosi, vāsudevo sāriputto, avasesā buddhaparisā, ghaṭapaṇḍito pana aham-eva ahosinti.

Ghaṭapaṇḍitajātakavaṇṇanā soḷasamā

Iti soḷasajātakapaṭimaṇḍitassa

Dasakanipātajātakassa atthavaṇṇanā niṭṭhitā

Jātakuddānaṁ:

Catudvāro kaṇhuposo, saṅkha bodhi dīpāyano,
Nigrodha takkala dhamma-pālo kukkuṭa kuṇḍalī,
Bilāra cakka bhūri ca, maṅgala ghaṭa soḷasa.

Dasakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā