11. Ekādasakanipāto

Ja 455: Mātuposakajātakavaṇṇanā

Tassa {4.90} nāgassa vippavāsenā ti idaṁ satthā jetavane viharanto mātuposakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu sāmajātakavatthusadisam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ mātuposakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kira aṭṭhārasakoṭivibhavassa ekassa seṭṭhikulassa ekaputtako ahosi mātāpitūnaṁ piyo manāpo. So ekadivasaṁ pāsādavaragato sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā vīthiṁ olokento gandhamālādihatthaṁ mahājanaṁ dhammassavanatthāya jetavanaṁ gacchantaṁ {6.69} disvā: “Aham-pi dhammaṁ suṇissāmī” ti mātāpitaro vanditvā gandhamālādīni gāhāpetvā vihāraṁ gantvā vatthabhesajjapānakādīni bhikkhusaṅghassa dāpetvā gandhamālādīhi ca bhagavantaṁ pūjetvā ekamantaṁ nisinno dhammaṁ sutvā kāmesu ādīnavaṁ disvā pabbajjāya ca ānisaṁsaṁ sallakkhetvā parisāya vuṭṭhitāya bhagavantaṁ pabbajjaṁ yācitvā: “Mātāpitūhi ananuññātaṁ puttaṁ tathāgatā nāma na pabbājentī” ti sutvā bhagavantaṁ vanditvā puna gehaṁ gantvā sagāravena mātāpitaro vanditvā evamāha: “ammatātā, ahaṁ tathāgatassa santike pabbajissāmī” ti. Athassa mātāpitaro tassa vacanaṁ sutvā ekaputtakabhāvena sattadhā bhijjamānahadayā viya puttasinehena kampamānā evamāhaṁsu: “Tāta piyaputtaka, tāta kulaṅkura, tāta nayana, tāta hadaya, tāta pāṇasadisa, tayā vinā kathaṁ jīvāma, tayi paṭibaddhaṁ no jīvitaṁ. Mayañhi tāta, jarājiṇṇā vuḍḍhā mahallakā, ajja vā suve vā parasuve vā maraṇaṁ pāpuṇissāma, tasmā mā amhe ohāya gacchasi. Tāta, pabbajjā nāma atidukkarā, sītena atthe sati uṇhaṁ labhati, uṇhena atthe sati sītaṁ labhati, tasmā tāta, mā pabbajāhī” ti.

Taṁ sutvā kulaputto dukkhī dummano onatasīso pajjhāyanto va nisīdi sattāhaṁ nirāhāro. Athassa mātāpitaro evaṁ cintesuṁ: “Sace no putto ananuññāto, addhā marissati, puna na passissāma, pabbajjāya jīvamānaṁ puna naṁ passissāmā” ti. Cintetvā ca pana: “Tāta piyaputtaka, taṁ pabbajjāya anujānāma, pabbajāhī” ti anujāniṁsu. Taṁ sutvā kulaputto tuṭṭhamānaso hutvā attano sakalasarīraṁ oṇāmetvā mātāpitaro vanditvā vihāraṁ gantvā bhagavantaṁ pabbajjaṁ yāci. Satthā ekaṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Imaṁ kumāraṁ pabbājehī” ti āṇāpesi. So taṁ pabbājesi. Tassa pabbajitakālato paṭṭhāya mahālābhasakkāro nibbatti. So ācariyupajjhāye ārādhetvā laddhūpasampado pañca vassāni dhammaṁ pariyāpuṇitvā: “Ahaṁ idha ākiṇṇo viharāmi, na me idaṁ patirūpan”-ti vipassanādhuraṁ pūretukāmo hutvā upajjhāyassa santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā upajjhāyaṁ vanditvā jetavanā nikkhamitvā ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya araññe vihāsi. So tattha vipassanaṁ vaḍḍhetvā dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto pi visesaṁ nibbattetuṁ nāsakkhi. Mātāpitaro pissa gacchante gacchante kāle duggatā ahesuṁ. Ye hi tesaṁ khettaṁ vā vaṇijjaṁ vā payojesuṁ, te: “Imasmiṁ kule putto vā bhātā vā iṇaṁ codetvā gaṇhanto nāma natthī” ti attano attano hatthagataṁ gahetvā yathāruci palāyiṁsu. Gehe dāsakammakarādayo pi hiraññasuvaṇṇādīni gahetvā palāyiṁsu.

Aparabhāge dve janā kapaṇā hutvā hatthe udakasiñcanam-pi alabhitvā gehaṁ vikkiṇitvā agharā hutvā kāruññabhāvaṁ pattā pilotikaṁ nivāsetvā kapālahatthā bhikkhāya cariṁsu. Tasmiṁ kāle eko bhikkhu jetavanato nikkhamitvā anupubbena tassa vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. So tassa āgantukavattaṁ katvā sukhanisinnakāle: “Bhante, kuto āgatatthā” ti pucchitvā: “Jetavanā āgato āvuso” ti vutte satthuno ceva mahāsāvakādīnañca ārogyaṁ pucchitvā mātāpitūnañca pavattiṁ pucchi: “Kiṁ, bhante, sāvatthiyaṁ asukassa nāma seṭṭhikulassa ārogyan”-ti? “Āvuso, mā tassa kulassa pavattiṁ pucchā” ti. “Kiṁ bhante” ti. “Āvuso, tassa kira kulassa eko putto atthi, so buddhasāsane pabbajito, tassa pabbajitakālato paṭṭhāya etaṁ kulaṁ parikkhīṇaṁ, idāni dve janā paramakāruññabhāvaṁ pattā bhikkhāya carantī” ti. So tassa vacanaṁ sutvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assupuṇṇehi nettehi rodituṁ ārabhi. “Āvuso, kiṁ rodasī” ti? “Bhante, te mayhaṁ mātāpitaro, ahaṁ tesaṁ putto” ti. “Āvuso, tava mātāpitaro taṁ nissāya vināsaṁ pattā, gaccha, te paṭijaggāhī” ti.

So: “Ahaṁ dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto pi maggaṁ vā phalaṁ vā nibbattetuṁ nāsakkhiṁ {6.70}, abhabbo bhavissāmi, kiṁ me pabbajjāya, gihī hutvā mātāpitaro posetvā dānaṁ datvā saggaparāyaṇo bhavissāmī” ti cintetvā araññāvāsaṁ tassa therassa niyyādetvā punadivase araññā nikkhamitvā anupubbena gacchanto sāvatthito avidūre jetavanapiṭṭhivihāraṁ pāpuṇi. Tattha dve maggā ahesuṁ. Tesu eko maggo jetavanaṁ gacchati, eko sāvatthiṁ. So tattheva ṭhatvā: “Kiṁ nu kho paṭhamaṁ mātāpitaro passāmi, udāhu dasabalan”-ti cintetvā: “Mayā mātāpitaro ciraṁ diṭṭhapubbā, ito paṭṭhāya pana me buddhadassanaṁ dullabhaṁ bhavissati, tasmā ajjam-eva sammāsambuddhaṁ disvā dhammaṁ sutvā sve pāto va mātāpitaro passissāmī” ti sāvatthimaggaṁ pahāya sāyanhasamaye jetavanaṁ pāvisi. Taṁ divasaṁ pana satthā paccūsakāle lokaṁ olokento imassa kulaputtassa upanissayasampattiṁ addasa. So tassāgamanakāle mātuposakasuttena (SN. 1.205) mātāpitūnaṁ guṇaṁ vaṇṇesi. So pana bhikkhu parisapariyante ṭhatvā satthussa dhammakathaṁ suṇanto cintesi: “Ahaṁ gihī hutvā mātāpitaro paṭijaggituṁ sakkomīti cintesiṁ, satthā pana ‘pabbajito va samāno paṭijaggito upakārako mātāpitūnan’-ti vadati. Sacāhaṁ satthāraṁ adisvā gato, evarūpāya pabbajjāya parihīno bhaveyyaṁ. Idāni pana gihī ahutvā pabbajito va samāno mātāpitaro posessāmī” ti.

So salākaggaṁ gantvā salākabhattañceva salākayāguñca gaṇhitvā dvādasa vassāni araññe vutthabhikkhu pārājikappatto viya ahosi. So pāto va sāvatthiyaṁ pavisitvā: “Kiṁ nu kho paṭhamaṁ yāguṁ gaṇhissāmi, udāhu mātāpitaro passissāmī” ti cintetvā: “Kapaṇānaṁ mātāpitūnaṁ santikaṁ tucchahatthena gantuṁ ayuttan”-ti cintetvā yāguṁ gahetvā etesaṁ porāṇakagehadvāraṁ gato. Mātāpitaro pissa yāgubhikkhaṁ caritvā parabhittiṁ nissāya viharanti. So upagantvā nisinnake disvā uppannasoko assupuṇṇehi nettehi tesaṁ avidūre aṭṭhāsi. Te taṁ disvā pi na sañjāniṁsu. Atha mātā: “Bhikkhatthāya ṭhito bhavissatī” ti saññāya: “Bhante, tumhākaṁ dātabbayuttakaṁ natthi, aticchathā” ti āha. So tassā kathaṁ sutvā hadayapūraṁ sokaṁ gahetvā assupuṇṇehi nettehi tattheva aṭṭhāsi. Dutiyam-pi tatiyampi: “Aticchathā” ti vuccamāno pi aṭṭhāsi yeva. Athassa pitā mātaraṁ āha: “gaccha, bhadde, jānāhi, putto nu kho no eso” ti. Sā uṭṭhāya upagantvā olokentī sañjānitvā pādamūle patitvā paridevi, pitāpissa tatheva akāsi, mahantaṁ kāruññaṁ ahosi.

So pi mātāpitaro disvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assūni pavattesi. So sokaṁ adhivāsetvā: “Ammatātā, mā cintayittha, ahaṁ vo posessāmī” ti {6.71} mātāpitaro assāsetvā yāguṁ pāyetvā ekamante nisīdāpetvā puna bhikkhaṁ āharitvā te bhojetvā attano atthāya bhikkhaṁ pariyesitvā tesaṁ santikaṁ gantvā puna bhattenāpucchitvā pacchā sayaṁ paribhuñjati. So tato paṭṭhāya iminā niyāmena mātāpitaro paṭijaggati. Attanā laddhāni pakkhikabhattādīni tesaṁ yeva datvā sayaṁ piṇḍāya caritvā labhamāno bhuñjati, alabhamāno na bhuñjati, vassāvāsikam-pi aññam-pi yaṁ kiñci labhitvā tesaṁ yeva deti. Tehi paribhuttaṁ jiṇṇapilotikaṁ gahetvā aggaḷaṁ datvā rajitvā sayaṁ paribhuñjati. Bhikkhalabhanadivasehi panassa alabhanadivasā bahū ahesuṁ. Athassa nivāsanapārupanaṁ atilūkhaṁ hoti.

Iti so mātāpitaro paṭijagganto yeva aparabhāge kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto ahosi. Atha naṁ sandiṭṭhasambhattā bhikkhū pucchiṁsu: “Āvuso, pubbe tava sarīravaṇṇo sobhati, idāni pana kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto, byādhi te nu kho uppanno” ti. So: “Natthi me, āvuso, byādhi, apica pana palibodho me atthī” ti taṁ pavattiṁ ārocesi. Atha naṁ te bhikkhū āhaṁsu: “Āvuso, bhagavā saddhādeyyaṁ vinipātetuṁ na deti, tvaṁ pana saddhādeyyaṁ gahetvā gihīnaṁ dadamāno ayuttaṁ karosī” ti. So tesaṁ kathaṁ sutvā lajjito olīyi. Te ettakena pi asantuṭṭhā bhagavato santikaṁ gantvā: “Bhante, asuko nāma bhikkhu saddhādeyyaṁ vinipātetvā gihī posetī” ti satthu ārocesuṁ. Satthā taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu saddhādeyyaṁ gahetvā gihī posesī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte taṁ kiriyaṁ vaṇṇetukāmo attano ca pubbacariyaṁ pakāsetukāmo: “Bhikkhu, gihī posento ke posesī” ti pucchi. “Mātāpitaro me, bhante” ti vutte.

Satthā pana bhikkhū āmantetvā: “Mā bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ ujjhāyittha, porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṁ nibbattā pi mātarā viyuttā sattāhaṁ nirāhāratāya sussamānā rājārahaṁ bhojanaṁ labhitvā pi ‘mātarā vinā na bhuñjissāmā’ ti mātaraṁ disvāva gocaraṁ gaṇhiṁsū” ti vatvā tehi yācito atītamāhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantapadese hatthiyoniyaṁ nibbattitvā sabbaseto ahosi abhirūpo dassanīyo pāsādiko lakkhaṇasampanno asītihatthisahassaparivāro. So jarājiṇṇaṁ mātaraṁ posesi, mātā panassa andhā. So madhuramadhurāni phalāphalāni hatthīnaṁ datvā mātu santikaṁ pesesi. Hatthī tassā adatvā attanāva khādanti. So pariggaṇhanto taṁ pavattiṁ ñatvā: “Yūthaṁ chaḍḍetvā mātaram-eva posessāmī” ti rattibhāge aññesaṁ hatthīnaṁ ajānantānaṁ mātaraṁ gahetvā caṇḍoraṇapabbatapādaṁ gantvā ekaṁ naḷiniṁ upanissāya ṭhitāya pabbataguhāyaṁ mātaraṁ ṭhapetvā posesi. Atheko bārāṇasivāsī vanacarako maggamūḷho disaṁ vavatthapetuṁ asakkonto mahantena {4.91} saddena paridevi. Bodhisatto tassa saddaṁ sutvā: “Ayaṁ puriso anātho, na kho pana metaṁ patirūpaṁ, yaṁ esa mayi ṭhite idha vinasseyyā” ti tassa santikaṁ gantvā taṁ bhayena palāyantaṁ disvā: “Ambho purisa, natthi te maṁ nissāya bhayaṁ, mā palāyi, kasmā tvaṁ paridevanto vicarasī” ti pucchitvā: “Sāmi, ahaṁ maggamūḷho, ajja me sattamo divaso” ti vutte: “Bho purisa, mā bhāyi, ahaṁ taṁ manussapathe ṭhapessāmī” ti taṁ attano piṭṭhiyaṁ nisīdāpetvā araññā nīharitvā nivatti. So pi pāpo: “Nagaraṁ gantvā rañño ārocessāmī” ti rukkhasaññaṁ pabbatasaññaṁ karonto va nikkhamitvā bārāṇasiṁ agamāsi.

Tasmiṁ kāle rañño maṅgalahatthī kālamakāsi. Rājā: “Sace kenaci katthaci opavayhaṁ kātuṁ yuttarūpo hatthī diṭṭho atthi, so ācikkhatū” ti bheriṁ carāpesi. So puriso rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Mayā, deva, tumhākaṁ opavayho bhavituṁ yuttarūpo sabbaseto sīlavā hatthirājā diṭṭho, ahaṁ maggaṁ dassessāmi, mayā saddhiṁ hatthācariye pesetvā taṁ gaṇhāpethā” ti āha. Rājā: “Sādhū” ti: “Imaṁ maggadesakaṁ katvā araññaṁ gantvā iminā vuttaṁ hatthināgaṁ ānethā” ti tena saddhiṁ mahantena parivārena hatthācariyaṁ pesesi. So tena saddhiṁ gantvā bodhisattaṁ naḷiniṁ pavisitvā gocaraṁ gaṇhantaṁ passi. Bodhisatto pi hatthācariyaṁ disvā: “Idaṁ bhayaṁ na aññato uppannaṁ, tassa purisassa santikā uppannaṁ bhavissati, ahaṁ kho pana mahābalo hatthisahassam-pi viddhaṁsetuṁ samattho homi, kujjhitvā saraṭṭhakaṁ senāvāhanaṁ nāsetuṁ, sace pana kujjhissāmi, sīlaṁ me bhijjissati, tasmā ajja sattīhi koṭṭiyamāno pi na kujjhissāmī” ti adhiṭṭhāya sīsaṁ nāmetvā niccalo va aṭṭhāsi. Hatthācariyo padumasaraṁ otaritvā tassa lakkhaṇasampattiṁ disvā: “Ehi puttā” ti rajatadāmasadisāya soṇḍāya gahetvā sattame divase bārāṇasiṁ pāpuṇi. Bodhisattamātā pana putte anāgacchante: “Putto me rājarājamahāmattādīhi nīto {4.92} bhavissati, idāni tassa vippavāsena ayaṁ vanasaṇḍo vaḍḍhissatī” ti paridevamānā dve gāthā abhāsi:

1. Tassa nāgassa vippavāsena, virūḷho sallakī ca kuṭajā ca,
Kuruvindakaravīrā bhisasāmā ca, nivāte pupphitā ca kaṇikārā.

2. Kocideva suvaṇṇakāyurā, nāgarājaṁ bharanti piṇḍena,
Yattha rājā rājakumāro vā, kavacamabhihessati achambhito ti.

Tattha virūḷhā ti vaḍḍhitā nāma, natthettha saṁsayoti asaṁsayavasenevamāha. Sallakī ca kuṭajā cā ti indasālarukkhā ca kuṭajarukkhā ca. Kuruvindakaravīrā bhisasāmā cā ti kuruvindarukkhā ca karavīranāmakāni mahātiṇāni ca bhisāni ca sāmākāni cā ti attho. Ete ca sabbe idāni vaḍḍhissantīti paridevati. Nivāte ti pabbatapāde. Pupphitā ti mama puttena sākhaṁ bhañjitvā akhādiyamānā kaṇikārā pi pupphitā bhavissantīti vuttaṁ hoti. Kocidevā ti katthacideva gāme vā nagare vā. Suvaṇṇakāyurā ti suvaṇṇābharaṇā rājarājamahāmattā. Bharanti piṇḍenā ti ajja mātuposakaṁ nāgarājaṁ rājārahassa bhojanassa suvaḍḍhitena piṇḍena posenti. Yatthā ti yasmiṁ nāgarāje rājā nisīditvā. Kavacamabhihessatī ti saṅgāmaṁ pavisitvā paccāmittānaṁ kavacaṁ abhihanissati bhindissati. Idaṁ vuttaṁ hoti: “yattha mama putte nisinno rājā vā rājakumāro vā achambhito hutvā sapattānaṁ kavacaṁ hanissati, taṁ me puttaṁ nāgarājānaṁ suvaṇṇābharaṇā ajja piṇḍena bharantī” ti.

Hatthācariyo pi antarāmaggeva rañño sāsanaṁ pesesi. Taṁ sutvā rājā nagaraṁ alaṅkārāpesi. Hatthācariyo bodhisattaṁ katagandhaparibhaṇḍaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ hatthisālaṁ netvā vicitrasāṇiyā parikkhipāpetvā rañño ārocāpesi. Rājā nānaggarasabhojanaṁ ādāya gantvā bodhisattassa dāpesi. So: “Mātaraṁ vinā gocaraṁ na gaṇhissāmī” ti piṇḍaṁ na gaṇhi. Atha naṁ yācanto rājā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Gaṇhāhi {4.93} nāga kabaḷaṁ, mā nāga kisako bhava,
Bahūni rājakiccāni, tāni nāga karissasī ti.

Taṁ sutvā bodhisatto catutthaṁ gāthamāha.

4. Sā nūnasā kapaṇikā, andhā apariṇāyikā,
Khāṇuṁ pādena ghaṭṭeti, giriṁ caṇḍoraṇaṁ patī ti.

Tattha sā nūnasā ti mahārāja, nūna sā esā. Kapaṇikā ti puttaviyogena kapaṇā. Khāṇun-ti tattha tattha patitaṁ rukkhakaliṅgaraṁ. Ghaṭṭetī ti paridevamānā tattha tattha pādena pothentī nūna pādena hanati. Giriṁ caṇḍoraṇaṁ patī ti caṇḍoraṇapabbatābhimukhī, pabbatapāde paripphandamānā ti attho.

Atha naṁ pucchanto rājā pañcamaṁ gāthamāha.

5. Kā nu te sā mahānāga, andhā apariṇāyikā,
Khāṇuṁ pādena ghaṭṭeti, giriṁ caṇḍoraṇaṁ patī ti.

Bodhisatto chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Mātā me sā mahārāja, andhā apariṇāyikā,
Khāṇuṁ pādena ghaṭṭeti, giriṁ caṇḍoraṇaṁ patī ti.

Rājā chaṭṭhagāthāya tamatthaṁ sutvā muñcāpento sattamaṁ gāthamāha.

7. Muñcathetaṁ mahānāgaṁ, yoyaṁ bharati mātaraṁ,
Sametu mātarā nāgo, saha sabbehi ñātibhī ti.

Tattha yoyaṁ bharatī ti ayaṁ nāgo: “Ahaṁ, mahārāja, andhaṁ mātaraṁ posemi, mayā vinā mayhaṁ mātā jīvitakkhayaṁ pāpuṇissati, tāya vinā mayhaṁ issariyena attho natthi, ajja me mātu gocaraṁ alabhantiyā sattamo divaso” ti vadati, tasmā yo ayaṁ mātaraṁ bharati, etaṁ mahānāgaṁ khippaṁ muñcatha. Sabbehi ñātibhī ti saddhiṁ esa mātarā sametu samāgacchatūti.

Aṭṭhamanavamā abhisambuddhagāthā honti:

8. Mutto ca bandhanā nāgo, muttamādāya kuñjaro,
Muhuttaṁ assāsayitvā, agamā yena pabbato.

9. Tato {4.94} so naḷiniṁ gantvā, sītaṁ kuñjarasevitaṁ,
Soṇḍāyūdakamāhatvā, mātaraṁ abhisiñcathā ti.

So kira nāgo bandhanā mutto thokaṁ vissamitvā rañño dasarājadhammagāthāya dhammaṁ desetvā: “Appamatto hohi, mahārājā” ti ovādaṁ datvā mahājanena gandhamālādīhi pūjiyamāno nagarā nikkhamitvā tadaheva taṁ padumasaraṁ patvā: “Mama mātaraṁ gocaraṁ gāhāpetvāva sayaṁ gaṇhissāmī” ti bahuṁ bhisamuḷālaṁ ādāya soṇḍapūraṁ udakaṁ gahetvā guhāleṇato nikkhamitvā guhādvāre nisinnāya mātuyā santikaṁ gantvā sattāhaṁ nirāhāratāya mātu sarīrassa phassapaṭilābhatthaṁ upari udakaṁ siñci, tamatthaṁ āvikaronto satthā dve gāthā abhāsi. Bodhisattassa mātāpi: “Devo vassatī” ti saññāya taṁ akkosantī dasamaṁ gāthamāha.

10. Koyaṁ anariyo devo, akālena pi vassati,
Gato me atrajo putto, yo mayhaṁ paricārako ti.

Tattha atrajo ti attato jāto.

Atha naṁ samassāsento bodhisatto ekādasamaṁ gāthamāha.

11. Uṭṭhehi amma kiṁ sesi, āgato tyāhamatrajo,
Muttomhi kāsirājena, vedehena yasassinā ti.

Tattha āgato tyāhan-ti āgato te ahaṁ. Vedehenā ti ñāṇasampannena. Yasassinā ti mahāparivārena tena raññā maṅgalahatthibhāvāya gahito pi ahaṁ mutto, idāni tava santikaṁ āgato uṭṭhehi gocaraṁ gaṇhāhīti.

Sā tuṭṭhamānasā rañño anumodanaṁ karontī osānagāthamāha.

12. Ciraṁ jīvatu so rājā, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano,
Yo me puttaṁ pamocesi, sadā vuddhāpacāyikan-ti.

Tadā rājā bodhisattassa guṇe pasīditvā naḷiniyā avidūre gāmaṁ māpetvā bodhisattassa ca mātu cassa nibaddhaṁ vattaṁ paṭṭhapesi. Aparabhāge bodhisatto mātari kālakatāya tassā sarīraparihāraṁ katvā {4.95} kāraṇḍakaassamapadaṁ nāma gato. Tasmiṁ pana ṭhāne himavantato otaritvā pañcasatā isayo vasiṁsu, taṁ vattaṁ tesaṁ adāsi. Rājā bodhisattassa samānarūpaṁ silāpaṭimaṁ kāretvā mahāsakkāraṁ pavattesi. Sakalajambudīpavāsino anusaṁvaccharaṁ sannipatitvā hatthimahaṁ nāma kariṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājā ānando ahosi, pāpapuriso devadatto, hatthācariyo sāriputto, mātā hatthinī mahāmāyā, mātuposakanāgo pana aham-eva ahosinti.

Mātuposakajātakavaṇṇanā paṭhamā