Ja 456: Juṇhajātakavaṇṇanā

Suṇohi mayhaṁ vacanaṁ janindā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ānandattherena laddhavare ārabbha kathesi. Paṭhamabodhiyañhi vīsati vassāni bhagavato anibaddhupaṭṭhākā ahesuṁ. Ekadā thero nāgasamālo, ekadā nāgito, ekadā upavāṇo, ekadā sunakkhatto, ekadā cundo, ekadā nando, ekadā sāgato, ekadā meghiyo bhagavantaṁ upaṭṭhahi. Athekadivasaṁ bhagavā bhikkhū āmantesi: “Bhikkhave, idānimhi mahallako, ekacce bhikkhū ‘iminā maggena gacchāmā’ ti vutte aññena gacchanti, ekacce mayhaṁ pattacīvaraṁ bhūmiyaṁ nikkhipanti, nibaddhupaṭṭhākaṁ me ekaṁ bhikkhuṁ jānāthā” ti. “Bhante, ahaṁ upaṭṭhahissāmi, ahaṁ upaṭṭhahissāmī” ti sirasi añjaliṁ katvā uṭṭhite sāriputtattherādayo: “Tumhākaṁ patthanā matthakaṁ pattā, alan”-ti paṭikkhi pi. Tato bhikkhū ānandattheraṁ: “Tvaṁ āvuso, upaṭṭhākaṭṭhānaṁ yācāhī” ti āhaṁsu. Thero: “Sace me bhante, bhagavā attanā laddhacīvaraṁ na dassati, piṇḍapātaṁ na dassati, ekagandhakuṭiyaṁ vasituṁ na dassati, maṁ gahetvā nimantanaṁ na gamissati, sace pana bhagavā mayā gahitaṁ nimantanaṁ gamissati, sace ahaṁ tiroraṭṭhā tirojanapadā bhagavantaṁ daṭṭhuṁ āgataṁ parisaṁ āgatakkhaṇe yeva dassetuṁ labhissāmi {4.96}, yadā me kaṅkhā uppajjati, tasmiṁ khaṇe yeva bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ labhissāmi, sace yaṁ bhagavā mama parammukhā dhammaṁ katheti, taṁ āgantvā mayhaṁ kathessati, evāhaṁ bhagavantaṁ upaṭṭhahissāmī” ti ime cattāro paṭikkhepe catasso ca āyācanāti aṭṭha vare yāci, bhagavāpissa adāsi.

So tato paṭṭhāya pañcavīsati vassāni nibaddhupaṭṭhāko ahosi. So pañcasu ṭhānesu etadagge ṭhapanaṁ patvā āgamasampadā, adhigamasampadā, pubbahetusampadā, attatthaparipucchāsampadā, titthavāsasampadā, yonisomanasikārasampadā, buddhūpanissayasampadāti imāhi sattahi sampadāhi samannāgato buddhassa santike aṭṭhavaradāyajjaṁ labhitvā buddhasāsane paññāto gaganamajjhe cando viya pākaṭo ahosi. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, tathāgato ānandattheraṁ varadānena santappesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṁ ānandaṁ varena santappesiṁ, pubbepāhaṁ yaṁ yaṁ esa yāci, taṁ taṁ adāsiṁyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa putto juṇhakumāro nāma hutvā takkasilāyaṁ sippaṁ uggahetvā ācariyassa anuyogaṁ datvā rattibhāge andhakāre ācariyassa gharā nikkhamitvā attano nivāsaṭṭhānaṁ vegena gacchanto aññataraṁ brāhmaṇaṁ bhikkhaṁ caritvā attano nivāsaṭṭhānaṁ gacchantaṁ apassanto bāhunā paharitvā tassa bhattapātiṁ bhindiṁ, brāhmaṇo patitvā viravi. Kumāro kāruññena nivattitvā taṁ hatthe gahetvā uṭṭhāpesi. Brāhmaṇo: “Tayā, tāta, mama bhikkhābhājanaṁ bhinnaṁ, bhattamūlaṁ me dehī” ti āha. Kumāro: “Brāhmaṇa, na dānāhaṁ tava bhattamūlaṁ dātuṁ sakkomi, ahaṁ kho pana kāsikarañño putto juṇhakumāro nāma, mayi rajje patiṭṭhite āgantvā maṁ dhanaṁ yāceyyāsī” ti vatvā niṭṭhitasippo ācariyaṁ vanditvā bārāṇasiṁ gantvā pitu sippaṁ dassesi. Pitā: “Jīvantena me putto diṭṭho, rājabhūtam-pi naṁ passissāmī” ti rajje abhisiñci. So {4.97} juṇharājā nāma hutvā dhammena rajjaṁ kāresi. Brāhmaṇo taṁ pavattiṁ sutvā: “Idāni mama bhattamūlaṁ āharissāmī” ti bārāṇasiṁ gantvā rājānaṁ alaṅkatanagaraṁ padakkhiṇaṁ karontam-eva disvā ekasmiṁ unnatappadese ṭhito hatthaṁ pasāretvā jayāpesi. Atha naṁ rājā anoloketvāva atikkami. Brāhmaṇo tena adiṭṭhabhāvaṁ ñatvā kathaṁ samuṭṭhāpento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Suṇohi mayhaṁ vacanaṁ janinda, atthena juṇhamhi idhānupatto,
Na brāhmaṇe addhike tiṭṭhamāne, gantabbamāhu dvipadinda seṭṭhā ti.

Tattha juṇhamhī ti mahārāja, tayi juṇhamhi ahaṁ ekena atthena idhānuppatto, na nikkāraṇā idhāgatomhīti dīpeti. Addhike ti addhānaṁ āgate. Gantabban-ti taṁ addhikaṁ addhānamāgataṁ yācamānaṁ brāhmaṇaṁ anoloketvāva gantabbanti paṇḍitā na āhu na kathentīti.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā hatthiṁ vajiraṅkusena niggahetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Suṇomi tiṭṭhāmi vadehi brahme, yenāsi atthena idhānupatto,
Kaṁ vā tvamatthaṁ mayi patthayāno, idhāgamo brahme tadiṅgha brūhī ti.

Tattha iṅghā ti codanatthe nipāto.

Tato paraṁ brāhmaṇassa ca rañño ca vacanapaṭivacanavasena sesagāthā kathitā:

3. Dadāhi me gāmavarāni pañca, dāsīsataṁ satta gavaṁsatāni,
Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca me sādisī dve dadāhi.

4. Tapo {4.98} nu te brāhmaṇa bhiṁsarūpo, mantā nu te brāhmaṇa cittarūpā,
Yakkhā nu te assavā santi keci, atthaṁ vā me abhijānāsi kattaṁ.

5. Na me tapo atthi na cā pi mantā, yakkhā pi me assavā natthi keci,
Attham-pi te nābhijānāmi kattaṁ, pubbe ca kho saṅgatimattamāsi.

6. Paṭhamaṁ idaṁ dassanaṁ jānato me, na tābhijānāmi ito puratthā,
Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, kadā kuhiṁ vā ahu saṅgamo no.

7. Gandhārarājassa puramhi ramme, avasimhase takkasīlāyaṁ deva,
Tatthandhakāramhi timīsikāyaṁ, aṁsena aṁsaṁ samaghaṭṭayimha.

8. Te tattha ṭhatvāna ubho janinda, sārāṇiyaṁ vītisārayimha tattha,
Sā yeva no saṅgatimattamāsi, tato na pacchā na pure ahosi.

9. Yadā kadāci manujesu brahme, samāgamo sappurisena hoti,
Na paṇḍitā saṅgatisanthavāni, pubbe kataṁ vā pi vināsayanti.

10. Bālāva kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṁ vā pi vināsayanti,
Bahum-pi bālesu kataṁ vinassati, tathā hi bālā akataññurūpā.

11. Dhīrā ca kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṁ vā pi na nāsayanti,
Appam-pi {4.99} dhīresu kataṁ na nassati, tathā hi dhīrā sukataññurūpā.

12. Dadāmi te gāmavarāni pañca, dāsīsataṁ satta gavaṁsatāni,
Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca te sādisī dve dadāmi.

13. Evaṁ sataṁ hoti samecca rāja, nakkhattarājāriva tārakānaṁ,
Āpūratī kāsipatī tathāhaṁ, tayā pi me saṅgamo ajja laddho ti.

Tattha sādisī ti rūpavaṇṇajātikulapadesena mayā sādisī ekasadisā dve mahāyasā bhariyā ca me dehī ti attho. Bhiṁsarūpo ti kiṁ nu te brāhmaṇa balavarūpasīlācāraguṇasaṅkhātaṁ tapokammaṁ atthīti pucchati. Mantā nu te ti udāhu vicitrarūpā sabbatthasādhakā mantā te atthi. Assavā ti vacanakārakā icchiticchitadāyakā yakkhā vā te keci santi. Kattan-ti kataṁ, udāhu tayā kataṁ kiñci mama atthaṁ abhijānāsīti pucchati. Saṅgatimattan-ti samāgamamattaṁ tayā saddhiṁ pubbe mama āsīti vadati. Jānato me ti jānantassa mama idaṁ paṭhamaṁ tava dassanaṁ. Na tābhijānāmī ti na taṁ abhijānāmi. Timīsikāyan-ti bahalatimirāyaṁ rattiyaṁ. Te tattha ṭhatvānā ti te mayaṁ tasmiṁ aṁsena aṁsaṁ ghaṭṭitaṭṭhāne ṭhatvā vītisārayimha tatthā ti tasmiṁ yeva ṭhāne saritabbayuttakaṁ kathaṁ vītisārayimha, ahaṁ: “Bhikkhābhājanaṁ me tayā bhinnaṁ, bhattamūlaṁ me dehī” ti avacaṁ, tvaṁ: “Idānāhaṁ tava bhattamūlaṁ dātuṁ na sakkomi, ahaṁ kho pana kāsikarañño putto juṇhakumāro nāma, mayi rajje patiṭṭhite āgantvā maṁ dhanaṁ yāceyyāsī” ti avacāti imaṁ sāraṇīyakathaṁ karimhāti āha. Sā yeva no saṅgatimattamāsī ti deva, amhākaṁ sā yeva aññamaññaṁ saṅgatimattamāsi, ekamuhuttikamahosīti dīpeti. Tato ti tato pana taṁmuhuttikamittadhammato pacchā vā pure vā kadāci amhākaṁ saṅgati nāma na bhūtapubbā.

Na paṇḍitā ti brāhmaṇa paṇḍitā nāma taṁmuhuttikaṁ saṅgatiṁ vā cirakālasanthavāni vā yaṁ kiñci pubbe kataguṇaṁ vā na nāsenti. Bahumpī ti bahukam pi. Akataññurūpā ti yasmā bālā akataññusabhāvā, tasmā tesu bahum-pi kataṁ nassatī ti attho. Sukataññurūpā ti suṭṭhu kataññusabhāvā. Etthā pi tatthā pi tathā hī ti hi-kāro kāraṇattho. Dadāmi te ti brāhmaṇena yācitayācitaṁ dadanto evamāha. Evaṁ satan-ti brāhmaṇo rañño {4.100} anumodanaṁ karonto vadati, sataṁ sappurisānaṁ ekavāram-pi samecca saṅgati nāma evaṁ hoti. Nakkhattarājārivā ti ettha ra-kāro nipātamattaṁ. Tārakānan-ti tārakagaṇamajjhe. Kāsipatī ti rājānamālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: “deva, kāsiraṭṭhādhipati yathā cando tārakānaṁ majjhe ṭhito tārakagaṇaparivuto pāṭipadato paṭṭhāya yāva puṇṇamā āpūrati, tathā aham-pi ajja tayā dinnehi gāmavarādīhi āpūrāmī” ti. Tayā pi me ti mayā pubbe tayā saddhiṁ laddho pi saṅgamo aladdhova, ajja pana mama manorathassa nipphannattā mayā tayā saha saṅgamo laddho nāmāti nipphannaṁ me tayā saddhiṁ mittaphalanti vadati.

Bodhisatto tassa mahantaṁ yasaṁ adāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṁ ānandaṁ varena santappesiṁ yevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā brāhmaṇo ānando ahosi, rājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Juṇhajātakavaṇṇanā dutiyā