Ja 458: Udayajātakavaṇṇanā

Ekā nisinnā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu kusajātake (Ja. 531) āvi bhavissati.

Eko kira sāvatthivāsī kulaputto sāsane uraṁ datvā pabbajito ekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkataitthiṁ disvā subhanimittaggāhavasena oloketvā kilesābhibhūto anabhirato vihāsi dīghakesanakho kiliṭṭhacīvaro uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanīsanthatagatto. Yathā hi devalokā cavanadhammānaṁ devaputtānaṁ pañca pubbanimittāni paññāyanti, mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, sarīre dubbaṇṇiyaṁ okkamati, ubhohi kacchehi sedā muccanti, devo devāsane nābhiramati, evam-eva sāsanā cavanadhammānaṁ ukkaṇṭhitabhikkhūnaṁ pañca pubbanimittāni paññāyanti, saddhāpupphāni milāyanti, sīlavatthāni kilissanti, sarīre maṅkutāya ceva ayasavasena ca dubbaṇṇiyaṁ okkamati, kilesasedā muccanti, araññarukkhamūlasuññāgāresu nābhiramanti. Tassa pi tāni paññāyiṁsu. Atha naṁ bhikkhū satthu santikaṁ netvā: “Ayaṁ, bhante, ukkaṇṭhito” ti dassesuṁ.

Satthā pana taṁ bhikkhuṁ: “Saccaṁ kira tvaṁ ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhu kasmā kilesavasena evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ukkaṇṭhitosi? Porāṇakapaṇḍitā samiddhe dvādasayojanike surundhananagare rajjaṁ kārentā devaccharapaṭibhāgāya itthiyā saddhiṁ satta vassasatāni ekagabbhe vasantā pi indriyāni bhinditvā lobhavasena na olokesun”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kāsiraṭṭhe surundhananagare kāsirājā rajjaṁ kāresi, tassa neva putto, na dhītā ahosi. So attano deviyo: “Putte patthethā” ti āha. Aggamahesī pi rañño vacanaṁ sampaṭicchitvā tathā akāsi. Tadā bodhisatto brahmalokā cavitvā tasseva rañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Athassa mahājanassa hadayaṁ vaḍḍhetvā jātabhāvena: “Udayabhaddo” ti nāmaṁ kariṁsu. Kumārassa padasā caraṇakāle añño pi satto brahmalokā cavitvā tasseva rañño aññatarāya deviyā kucchimhi kumārikā hutvā nibbatti, tassāpi: “Udayabhaddā” ti nāmaṁ kariṁsu. Kumāro vayappatto sabbasippanipphattiṁ pāpuṇi {4.105}, jātabrahmacārī pana ahosi, supinantena pi methunadhammaṁ na jānāti, na tassa kilesesu cittaṁ allīyi. Rājā puttaṁ rajje abhisiñcitukāmo: “Kumārassa idāni rajjasukhasevanakālo, nāṭakāpissa paccupaṭṭhāpessāmī” ti sāsanaṁ pesesi. Bodhisatto: “Na mayhaṁ rajjenattho, kilesesu me cittaṁ na allīyatī” ti paṭikkhipitvā punappunaṁ vuccamāno rattajambunadamayaṁ itthirūpaṁ kāretvā: “Evarūpaṁ itthiṁ labhamāno rajjaṁ sampaṭicchissāmī” ti mātāpitūnaṁ pesesi. Te taṁ suvaṇṇarūpakaṁ sakalajambudīpaṁ parihārāpetvā tathārūpaṁ itthiṁ alabhantā udayabhaddaṁ alaṅkāretvā tassa santike ṭhapesuṁ. Sā taṁ suvaṇṇarūpakaṁ abhibhavitvā aṭṭhāsi. Atha nesaṁ anicchamānānaññeva vemātikaṁ bhaginiṁ udayabhaddakumāriṁ aggamahesiṁ katvā bodhisattaṁ rajje abhisiñciṁsu. Te pana dve pi brahmacariyavāsam-eva vasiṁsu.

Aparabhāge mātāpitūnaṁ accayena bodhisatto rajjaṁ kāresi. Ubho ekagabbhe vasamānā pi lobhavasena indriyāni bhinditvā aññamaññaṁ na olokesuṁ, apica kho pana: “Yo amhesu paṭhamataraṁ kālaṁ karoti, so nibbattaṭṭhānato āgantvā ‘asukaṭṭhāne nibbattosmī’ ti ārocetū” ti saṅgaramakaṁsu. Atha kho bodhisatto abhisekato sattavassasataccayena kālamakāsi. Añño rājā nāhosi, udayabhaddāya yeva āṇā pavatti. Amaccā rajjaṁ anusāsiṁsu. Bodhisatto pi cutikkhaṇe tāvatiṁsabhavane sakkattaṁ patvā yasamahantatāya sattāhaṁ anussarituṁ nāsakkhi. Iti so manussagaṇanāya sattavassasataccayena āvajjetvā: “Udayabhaddaṁ rājadhītaraṁ dhanena vīmaṁsitvā sīhanādaṁ nadāpetvā dhammaṁ desetvā saṅgaraṁ mocetvā āgamissāmī” ti cintesi. Tadā kira manussānaṁ dasavassasahassāyukakālo hoti. Rājadhītā pi taṁ divasaṁ rattibhāge pihitesu dvāresu ṭhapitaārakkhe sattabhūmikapāsādavaratale alaṅkatasirigabbhe ekikāva niccalā attano {4.106} sīlaṁ āvajjamānā nisīdi. Atha sakko suvaṇṇamāsakapūraṁ ekaṁ suvaṇṇapātiṁ ādāya āgantvā sayanagabbhe yeva pātubhavitvā ekamantaṁ ṭhito tāya saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ekā nisinnā suci saññatūrū, pāsādamāruyha aninditaṅgī,
Yācāmi taṁ kinnaranettacakkhu, imekarattiṁ ubhayo vasemā ti.

Tattha sucī ti sucivatthanivatthā. Saññatūrū ti suṭṭhu ṭhapitaūrū, iriyāpathaṁ saṇṭhapetvā sucivatthā ekikāva nisinnāsīti vuttaṁ hoti. Aninditaṅgī ti pādantato yāva kesaggā aninditasarīrā paramasobhaggappattasarīrā. Kinnaranettacakkhū ti tīhi maṇḍalehi pañcahi ca pasādehi upasobhitattā kinnarānaṁ nettasadisehi cakkhūhi samannāgate. Imekarattin-ti imaṁ ekarattaṁ ajja imasmiṁ alaṅkatasayanagabbhe ekato vaseyyāmāti yācati.

Tato rājadhītā dve gāthā abhāsi:

2. Okiṇṇantaraparikhaṁ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ,
Rakkhitaṁ khaggahatthehi, duppavesamidaṁ puraṁ.

3. Daharassa yuvino cā pi, āgamo ca na vijjati,
Atha kena nu vaṇṇena, saṅgamaṁ icchase mayā ti.

Tattha okiṇṇantaraparikhan-ti idaṁ dvādasayojanikaṁ surundhanapuraṁ antarantarā udakaparikhānaṁ kaddamaparikhānaṁ sukkhaparikhānaṁ okiṇṇattā okiṇṇantaraparikhaṁ. Daḷhamaṭṭālakoṭṭhakan-ti thiratarehi aṭṭālakehi dvārakoṭṭhakehi ca samannāgataṁ. Khaggahatthehī ti āvudhahatthehi dasahi yodhasahassehi rakkhitaṁ. Duppavesamidaṁ puran-ti idaṁ sakalapuram-pi tassa anto māpitaṁ mayhaṁ nivāsapuram-pi ubhayaṁ kassaci pavisituṁ na sakkā. Āgamo cā ti idha imāya velāya taruṇassa vā yobbanappattassa vā thāmasampannayodhassa vā aññassa vā mahantam-pi paṇṇākāraṁ gahetvā āgacchantassa āgamo nāma natthi. Saṅgaman-ti atha tvaṁ kena kāraṇena imāya velāya mayā saha samāgamaṁ icchasīti.

Atha sakko catutthaṁ gāthamāha.

4. Yakkhohamasmi {4.107} kalyāṇi, āgatosmi tavantike,
Tvaṁ maṁ nandaya bhaddante, puṇṇakaṁsaṁ dadāmi te ti.

Tassattho: kalyāṇi, sundaradassane ahameko devaputto devatānubhāvena idhāgato, tvaṁ ajja maṁ nandaya tosehi, ahaṁ te imaṁ suvaṇṇamāsakapuṇṇaṁ suvaṇṇapātiṁ dadāmīti.

Taṁ sutvā rājadhītā pañcamaṁ gāthamāha.

5. Devaṁva yakkhaṁ atha vā manussaṁ, na patthaye udayamaticca aññaṁ,
Gaccheva tvaṁ yakkha mahānubhāva, mā cassu gantvā punarāvajitthā ti.

Tassattho: ahaṁ devarāja, devaṁ vā yakkhaṁ vā udayaṁ atikkamitvā aññaṁ na patthemi, so tvaṁ gaccheva, mā idha aṭṭhāsi, na me tayā ābhatena paṇṇākārena attho, gantvā ca mā imaṁ ṭhānaṁ punarāvajitthāti.

So tassā sīhanādaṁ sutvā aṭṭhatvā gatasadiso hutvā tattheva antarahito aṭṭhāsi. So punadivase tāya velāyam-eva suvaṇṇamāsakapūraṁ rajatapātiṁ ādāya tāya saddhiṁ sallapanto chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Yā sā rati uttamā kāmabhoginaṁ, yaṁhetu sattā visamaṁ caranti,
Mā taṁ ratiṁ jīyi tuvaṁ sucimhite, dadāmi te rūpiyaṁ kaṁsapūran-ti.

Tassattho: bhadde, rājadhīte yā esā kāmabhogisattānaṁ ratīsu methunakāmarati nāma uttamā rati, yassā ratiyā kāraṇā sattā kāyaduccaritādivisamaṁ caranti, taṁ ratiṁ tvaṁ bhadde, sucimhite manāpahasite mā jīyi, aham-pi āgacchanto na tucchahattho āgato, hiyyo suvaṇṇamāsakapūraṁ suvaṇṇapātiṁ āhariṁ, ajja rūpiyapātiṁ, imaṁ te ahaṁ rūpiyapātiṁ suvaṇṇapūraṁ dadāmīti.

Rājadhītā cintesi: “Ayaṁ kathāsallāpaṁ labhanto punappunaṁ āgamissati, na dāni tena saddhiṁ kathessāmī” ti. Sā kiñci na {4.108} kathesi.

Sakko tassā akathitabhāvaṁ ñatvā tattheva antarahito hutvā punadivase tāyam-eva velāya lohapātiṁ kahāpaṇapūraṁ ādāya: “Bhadde, tvaṁ maṁ kāmaratiyā santappehi, imaṁ te kahāpaṇapūraṁ lohapātiṁ dassāmī” ti āha. Taṁ disvā rājadhītā sattamaṁ gāthamāha.

7. Nāriṁ naro nijjhapayaṁ dhanena, ukkaṁsatī yattha karoti chandaṁ,
Vipaccanīko tava devadhammo, paccakkhato thokatarena esī ti.

Tassattho: bho purisa, tvaṁ jaḷo. Naro hi nāma nāriṁ kilesaratikāraṇā dhanena nijjhāpento saññāpento yattha nāriyā chandaṁ karoti, taṁ ukkaṁsati vaṇṇetvā thometvā bahutarena dhanena palobheti, tuyhaṁ paneso devasabhāvo vipaccanīko, tvañhi mayā paccakkhato thokatarena esi, paṭhamadivase suvaṇṇapūraṁ suvaṇṇapātiṁ āharitvā, dutiyadivase suvaṇṇapūraṁ rūpiyapātiṁ, tatiyadivase kahāpaṇapūraṁ lohapātiṁ āharasīti.

Taṁ sutvā sakko: “Bhadde rājakumāri, ahaṁ chekavāṇijo na niratthakena atthaṁ nāsemi, sace tvaṁ āyunā vā vaṇṇena vā vaḍḍheyyāsi, ahaṁ te paṇṇākāraṁ vaḍḍhetvā āhareyyaṁ, tvaṁ pana parihāyaseva, tenāham-pi dhanaṁ parihāpemī” ti vatvā tisso gāthā abhāsi:

8. Āyu ca vaṇṇo ca manussaloke, nihīyati manujānaṁ sugatte,
Teneva vaṇṇena dhanam-pi tuyhaṁ, nihīyati jiṇṇatarāsi ajja.

9. Evaṁ me pekkhamānassa, rājaputti yasassini,
Hāyateva tava vaṇṇo, ahorattānamaccaye.

10. Imināva tvaṁ vayasā, rājaputti sumedhase,
Brahmacariyaṁ careyyāsi, bhiyyo vaṇṇavatī siyā ti.

Tattha nihīyatī ti parissāvane āsittaudakaṁ viya parihāyati. Manussalokasmiñhi sattā jīvitena vaṇṇena cakkhupasādādīhi ca dine dine parihāyanteva. Jiṇṇatarāsī ti {4.109} mama paṭhamaṁ āgatadivase pavattañhi te āyu hiyyo divasaṁ na pāpuṇi, kuṭhāriyā chinnaṁ viya tattheva nirujjhi, hiyyo pavattam-pi ajjadivasaṁ na pāpuṇi, hiyyo va kuṭhāriyā chinnaṁ viya nirujjhi, tasmā ajja jiṇṇatarāsi jātā. Evaṁ me ti tiṭṭhatu hiyyo ca parahiyyo ca, ajjeva pana mayhaṁ evaṁ pekkhamānasseva hāyateva tava vaṇṇo. Ahorattānamaccaye ti ito paṭṭhāya rattindivesu vītivattesu ahorattānaṁ accayena apaṇṇattikabhāvam-eva gamissasīti dasseti. Imināvā ti tasmā bhadde, sace tvaṁ iminā vayeneva imasmiṁ suvaṇṇavaṇṇe sarīre rajāya avilutte yeva seṭṭhacariyaṁ careyyāsi, pabbajitvā samaṇadhammaṁ kareyyāsi. Bhiyyo vaṇṇavatī siyā ti atirekataravaṇṇā bhaveyyāsīti.

Tato rājadhītā itaraṁ gāthamāha.

11. Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṁ valiyo na honti,
Pucchāmi taṁ yakkha mahānubhāva, kathaṁ nu devāna sarīradeho ti.

Tattha sarīradeho ti sarīrasaṅkhāto deho, devānaṁ sarīraṁ kathaṁ na jīrati, idaṁ ahaṁ taṁ pucchāmīti vadati.

Athassā kathento sakko itaraṁ gāthamāha.

12. Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṁ valiyo na honti,
Suve suve bhiyyataro va tesaṁ, dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā ti.

Tattha yathā manussā ti yathā manussā jīrantā rūpena vaṇṇena bhogena cakkhupasādādīhi ca jīranti, na evaṁ devā. Tesañhi gattesu valiyo pi na santi, maṭṭhakañcanapaṭṭamiva sarīraṁ hoti. Suve suve ti divase divase. Bhiyyatarovā ti atirekataro va tesaṁ dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā honti, manussesu hi rūpaparihāni cirajātabhāvassa sakkhi, devesu atirekarūpasampatti ca atirekaparivārasampatti ca. Evaṁ aparihānadhammo nāmesa devaloko {4.110}. Tasmā tvaṁ jaraṁ appatvāva nikkhamitvā pabbaja, evaṁ parihāniyasabhāvā manussalokā cavitvā aparihāniyasabhāvaṁ evarūpaṁ devalokaṁ gamissasīti.

Sā devalokassa vaṇṇaṁ sutvā tassa gamanamaggaṁ pucchantī itaraṁ gāthamāha.

13. Kiṁsūdha bhītā janatā anekā, maggo ca nekāyatanaṁ pavutto,
Pucchāmi taṁ yakkha mahānubhāva, katthaṭṭhito paralokaṁ na bhāye ti.

Tattha kiṁsūdha bhītā ti devarāja, ayaṁ khattiyādibhedā anekā janatā kiṁbhītā kassa bhayena parihāniyasabhāvā manussalokā devalokaṁ na gacchatīti pucchati. Maggo ti devalokagāmimaggo. Idha pana: “Kin”-ti āharitvā: “Ko” ti pucchā kātabbā. Ayañhettha attho: “Anekatitthāyatanavasena paṇḍitehi pavutto devalokamaggo ko kataro” ti vutto. Katthaṭṭhito ti paralokaṁ gacchanto katarasmiṁ magge ṭhito na bhāyatīti.

Athassā kathento sakko itaraṁ gāthamāha.

14. Vācaṁ manañca paṇidhāya sammā, kāyena pāpāni akubbamāno,
Bahunnapānaṁ gharamāvasanto, saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū,
Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, etthaṭṭhito paralokaṁ na bhāye ti.

Tassattho: bhadde, udaye vācaṁ manañca sammā ṭhapetvā kāyena pāpāni akaronto ime dasa kusalakammapathe samādāya vattanto bahuannapāne pahūtadeyyadhamme ghare vasanto: “Dānassa vipāko atthī” ti saddhāya samannāgato muducitto dānasaṁvibhāgatāya saṁvibhāgī pabbajitā bhikkhāya caramānā vadanti nāma, tesaṁ paccayadānena tassa vādassa jānanato vadaññū catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahatāya saṅgāhako piyavāditāya sakhilo maṭṭhavacanatāya saṇhavāco ettha ettake guṇarāsimhi ṭhito paralokaṁ gacchanto na bhāyatīti.

Tato {4.111} rājadhītā taṁ tassa vacanaṁ sutvā thutiṁ karontī itaraṁ gāthamāha.

15. Anusāsasi maṁ yakkha, yathā mātā yathā pitā,
Uḷāravaṇṇa pucchāmi, ko nu tvamasi subrahā ti.

Tassattho: yathā mātāpitaro puttake anusāsanti, tathā maṁ anusāsasi. Uḷāravaṇṇa sobhaggappattarūpadāraka ko nu asi tvaṁ evaṁ accuggatasarīroti.

Tato bodhisatto itaraṁ gāthamāha.

16. Udayohamasmi kalyāṇi, saṅgarattā idhāgato,
Āmanta kho taṁ gacchāmi, muttosmi tava saṅgarā ti.

Tassattho: kalyāṇadassane ahaṁ purimabhave tava sāmiko udayo nāma tāvatiṁsabhavane sakko hutvā nibbatto, idhāgacchanto na kilesavasenāgato, taṁ vīmaṁsitvā pana saṅgaraṁ mocessāmīti saṅgarattā pubbe saṅgarassa katattā āgatosmi, idāni taṁ āmantetvā gacchāmi, muttosmi tava saṅgarāti.

Rājadhītā assasitvā: “Sāmi, tvaṁ udayabhaddarājā” ti assudhārā pavattayamānā: “Ahaṁ tumhehi vinā vasituṁ na sakkomi, yathā tumhākaṁ santike vasāmi, tathā maṁ anusāsathā” ti vatvā itaraṁ gāthaṁ abhāsi:

17. Sace kho tvaṁ udayosi, saṅgarattā idhāgato,
Anusāsa maṁ rājaputta, yathāssa puna saṅgamo ti.

Atha naṁ anusāsanto mahāsatto catasso gāthā abhāsi:

18. Atipatati vayo khaṇo tatheva, ṭhānaṁ natthi dhuvaṁ cavanti sattā,
Parijīyati addhuvaṁ sarīraṁ, udaye mā pamāda carassu dhammaṁ.

19. Kasiṇā pathavī dhanassa pūrā, ekasseva siyā anaññadheyyā,
Taṁ cā pi jahati avītarāgo, udaye mā pamāda carassu dhammaṁ.

20. Mātā {4.112} ca pitā ca bhātaro ca, bhariyā yā pi dhanena hoti kītā,
Te cā pi jahanti aññamaññaṁ, udaye mā pamāda carassu dhammaṁ.

21. Kāyo parabhojananti ñatvā, saṁsāre sugatiñca duggatiñca,
Ittaravāsoti jāniyāna, udaye mā pamāda carassu dhamman-ti.

Tattha atipatatī ti ativiya patati, sīghaṁ atikkamati. Vayo ti paṭhamavayāditividho pi vayo. Khaṇo tathevā ti uppādaṭṭhitibhaṅgakkhaṇo pi tatheva atipatati. Ubhayena pi bhinno imesaṁ sattānaṁ āyusaṅkhāro nāma sīghasotā nadī viya anivattanto sīghaṁ atikkamatīti dasseti. Ṭhānaṁ natthīti: “Uppannā saṅkhārā abhijjitvā tiṭṭhantū” ti patthanāya pi tesaṁ ṭhānaṁ nāma natthi, dhuvaṁ ekaṁseneva buddhaṁ bhagavantaṁ ādiṁ katvā sabbe pi sattā cavanti, “dhuvaṁ maraṇaṁ, addhuvaṁ jīvitan”-ti evaṁ maraṇassatiṁ bhāvehīti dīpeti. Parijīyatī ti idaṁ suvaṇṇavaṇṇam-pi sarīraṁ jīrateva, evaṁ jānāhi. Mā pamādan-ti tasmā tvaṁ udayabhadde mā pamādaṁ āpajji, appamattā hutvā dasakusalakammapathadhammaṁ carāhīti.

Kasiṇā ti sakalā. Ekassevā ti yadi ekasseva rañño, tasmiṁ ekasmiṁ yeva anaññādhīnā assa. Taṁ cā pi jahati avītarāgo ti taṇhāvasiko puggalo ettakena pi yasena atitto maraṇakāle avītarāgo va taṁ vijahati. Evaṁ taṇhāya apūraṇīyabhāvaṁ jānāhīti dīpeti. Te cāpī ti mātā puttaṁ, putto mātaraṁ, pitā puttaṁ, putto pitaraṁ, bhātā bhaginiṁ, bhaginī bhātaraṁ, bhariyā sāmikaṁ, sāmiko bhariyanti ete aññamaññaṁ jahanti, nānā honti. Evaṁ sattānaṁ nānābhāvavinābhāvaṁ jānāhīti dīpeti.

Parabhojanan-ti vividhānaṁ kākādīnaṁ parasattānaṁ bhojanaṁ. Ittaravāso ti yā esā imasmiṁ saṁsāre manussabhūtā suggati ca tiracchānabhūtā duggati ca, etaṁ ubhayampi: “Ittaravāso” ti jānitvā mā pamādaṁ, carassu dhammaṁ. Imesaṁ sattānaṁ nānāṭhānato āgantvā ekasmiṁ ṭhāne samāgamo paritto, ime sattā appakasmiṁ yeva kāle ekato vasanti, tasmā appamattā hohīti.

Evaṁ mahāsatto tassā ovādamadāsi. Sā pi tassa dhammakathāya pasīditvā thutiṁ karontī osānagāthamāha.

22. Sādhu {4.113} bhāsatiyaṁ yakkho, appaṁ maccāna jīvitaṁ,
Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṁyutaṁ,
Sāhaṁ ekā pabbajissāmi, hitvā kāsiṁ surundhanan-ti.

Tattha sādhūti: “Appaṁ maccāna jīvitan”-ti bhāsamāno ayaṁ devarājā sādhu bhāsati. Kiṁkāraṇā? Idañhi kasirañca dukkhaṁ assādarahitaṁ, parittañca na bahukaṁ ittarakālaṁ. Sace hi kasiram-pi samānaṁ dīghakālaṁ pavatteyya, parittakam-pi samānaṁ sukhaṁ bhaveyya, idaṁ pana kasirañceva parittañca sakalena vaṭṭadukkhena saṁyutaṁ sannihitaṁ. Sāhan-ti sā ahaṁ. Surundhanan-ti surundhananagarañca kāsiraṭṭhañca chaḍḍetvā ekikāva pabbajissāmīti āha.

Bodhisatto tassā ovādaṁ datvā sakaṭṭhānam-eva gato. Sā pi punadivase amacce rajjaṁ paṭicchāpetvā antonagare yeva ramaṇīye uyyāne isipabbajjaṁ pabbajitvā dhammaṁ caritvā āyupariyosāne tāvatiṁsabhavane bodhisattassa pādaparicārikā hutvā nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājadhītā rāhulamātā ahosi, sakko pana aham-eva ahosinti.

Udayajātakavaṇṇanā catutthā