Ja 460: Yudhañcayajātakavaṇṇanā

Mittāmaccaparibyūḷhan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi dhammasabhāyaṁ sannipatitā bhikkhū: “Āvuso, sace dasabalo agāraṁ ajjhāvasissa, sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirājā abhavissa sattaratanasamannāgato caturiddhīhi samiddho parosahassaputtaparivāro, so evarūpaṁ sirivibhavaṁ pahāya kāmesu dosaṁ disvā aḍḍharattasamaye channasahāyo va kaṇṭakamāruyha nikkhamitvā anomanadītīre pabbajitvā chabbassāni dukkarakārikaṁ katvā sammāsambodhiṁ patto” ti satthu guṇakathaṁ kathayiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, tathāgato idāneva mahābhinikkhamanaṁ nikkhanto, pubbe pi dvādasayojanike bārāṇasinagare rajjaṁ pahāya nikkhantoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte rammanagare sabbadatto nāma rājā ahosi. Ayañhi bārāṇasī udayajātake (Ja. 458) surundhananagaraṁ nāma jātā, cūḷasutasomajātake (Ja. 525) sudassanaṁ nāma, soṇanandajātake (Ja. 532) brahmavaḍḍhanaṁ nāma, khaṇḍahālajātake (Ja. 544) pupphavatī {4.120} nāma, saṅkhabrāhmaṇajātake (Ja. 442) moḷinī nāma, imasmiṁ pana yudhañcayajātake (Ja. 460) rammanagaraṁ nāma ahosi. Evamassā kadāci nāmaṁ parivattati. Tattha sabbadattarañño puttasahassaṁ ahosi. Yudhañcayassa nāma jeṭṭhaputtassa uparajjaṁ adāsi. So divase divase mahādānaṁ pavattesi. Evaṁ gacchante kāle bodhisatto ekadivasaṁ pāto va rathavaramāruyha mahantena sirivibhavena uyyānakīḷaṁ gacchanto rukkhaggatiṇaggasākhaggamakkaṭakasuttajālādīsu muttājālākārena laggitaussavabindūni disvā: “Samma sārathi, kiṁ nāmetan”-ti pucchitvā: “Ete deva, himasamaye patanakaussavabindūni nāmā” ti sutvā divasabhāgaṁ uyyāne kīḷitvā sāyanhakāle paccāgacchanto te adisvāva: “Samma sārathi, kahaṁ nu kho ete ussavabindū, na te idāni passāmī” ti pucchi. “Deva, te sūriye uggacchante sabbeva bhijjitvā pathaviyaṁ patantī” ti sutvā saṁvegappatto hutvā: “Imesaṁ sattānaṁ jīvitasaṅkhārā pi tiṇagge ussavabindusadisāva, mayā byādhijarāmaraṇehi apīḷite yeva mātāpitaro āpucchitvā pabbajituṁ vaṭṭatī” ti ussavabindum-eva ārammaṇaṁ katvā āditte viya tayo bhave passanto attano gehaṁ agantvā alaṅkatapaṭiyattāya vinicchayasālāya nisinnassa pitu santikaṁ yeva gantvā pitaraṁ vanditvā ekamantaṁ ṭhito pabbajjaṁ yācanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Mittāmaccaparibyūḷhaṁ, ahaṁ vande rathesabhaṁ,
Pabbajissāmahaṁ rāja, taṁ devo anumaññatū ti.

Tattha paribyūḷhan-ti parivāritaṁ. Taṁ devo ti taṁ mama pabbajjaṁ devo anujānātū ti attho.

Atha naṁ rājā nivārento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Sace te ūnaṁ kāmehi, ahaṁ paripūrayāmi te,
Yo taṁ hiṁ sati vāremi, mā pabbaja yudhañcayā ti.

Taṁ {4.121} sutvā kumāro tatiyaṁ gāthamāha.

3. Na matthi ūnaṁ kāmehi, hiṁsitā me na vijjati,
Dīpañca kātumicchāmi, yaṁ jarā nābhikīratī ti.

Tattha dīpañcā ti tāta neva mayhaṁ kāmehi ūnaṁ atthi, na maṁ hiṁsanto koci vijjati, ahaṁ pana paralokagamanāya attano patiṭṭhaṁ kātumicchāmi. Kīdisaṁ? Yaṁ jarā nābhikīrati na viddhaṁseti, tamahaṁ kātumicchāmi, amatamahānibbānaṁ gavesissāmi, na me kāmehi attho, anujānātha maṁ, mahārājāti vadati.

Iti punappunaṁ kumāro pabbajjaṁ yāci, rājā: “Mā pabbajā” ti vāreti. Tamatthamāvikaronto satthā upaḍḍhaṁ gāthamāha.

4. Putto vā pitaraṁ yāce, pitā vā puttamorasan-ti.

Tattha -kāro sampiṇḍanattho. Idaṁ vuttaṁ hoti: “evaṁ, bhikkhave, putto ca pitaraṁ yācati, pitā ca orasaṁ puttaṁ yācatī” ti.

Sesaṁ upaḍḍhagāthaṁ rājā āha:

“Negamo taṁ yāce tāta, mā pabbaja yudhañcayā” ti.

Tassattho: ayaṁ te tāta nigamavāsimahājano yācati, nagarajano pi mā tvaṁ pabbajāti.

Kumāro puna pi pañcamaṁ gāthamāha.

5. Mā maṁ deva nivārehi, pabbajantaṁ rathesabha,
Māhaṁ kāmehi sammatto, jarāya vasamanvagū ti.

Tattha vasamanvagū ti mā ahaṁ kāmehi sammatto pamatto jarāya vasagāmī nāma homi, vaṭṭadukkhaṁ pana khepetvā yathā ca sabbaññutaññāṇappaṭivijjhanako homi. Tathā maṁ olokehīti adhippāyo.

Evaṁ vutte rājā appaṭibhāṇo ahosi. Mātā panassa: “Putto te, devi, pitaraṁ pabbajjaṁ anujānāpetī” ti sutvā: “Kiṁ tumhe kathethā” ti nirassāsena mukhena suvaṇṇasivikāya nisīditvā sīghaṁ vinicchayaṭṭhānaṁ gantvā yācamānā chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Ahaṁ taṁ tāta yācāmi, ahaṁ putta nivāraye,
Ciraṁ taṁ daṭṭhumicchāmi, mā pabbaja yudhañcayā ti.

Taṁ {4.122} sutvā kumāro sattamaṁ gāthamāha.

7. Ussāvo va tiṇaggamhi, sūriyuggamanaṁ pati,
Evamāyu manussānaṁ, mā maṁ amma nivārayā ti.

Tassattho: amma, yathā tiṇagge ussavabindu sūriyassa uggamanaṁ patiṭṭhātuṁ na sakkoti, pathaviyaṁ patati, evaṁ imesaṁ sattānaṁ jīvitaṁ parittaṁ tāvakālikaṁ aciraṭṭhitikaṁ, evarūpe lokasannivāse kathaṁ tvaṁ ciraṁ maṁ passasi, mā maṁ nivārehīti.

Evaṁ vutte pi sā punappunaṁ yāci yeva. Tato mahāsatto pitaraṁ āmantetvā aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Taramāno imaṁ yānaṁ, āropetu rathesabha,
Mā me mātā tarantassa, antarāyakarā ahū ti.

Tassattho: tāta rathesabha, imaṁ mama mātaraṁ taramāno puriso suvaṇṇasivikāyānaṁ āropetu, mā me jātijarābyādhimaraṇakantāraṁ tarantassa atikkamantassa mātā antarāyakarā ahūti.

Rājā puttassa vacanaṁ sutvā: “Gaccha, bhadde, tava sivikāya nisīditvā rativaḍḍhanapāsādaṁ abhiruhā” ti āha. Sā tassa vacanaṁ sutvā ṭhātuṁ asakkontī nārīgaṇaparivutā gantvā pāsādaṁ abhiruhitvā: “Kā nu kho puttassa pavattī” ti vinicchayaṭṭhānaṁ olokentī aṭṭhāsi. Bodhisatto mātu gatakāle puna pitaraṁ yāci. Rājā paṭibāhituṁ asakkonto: “Tena hi tāta, tava manaṁ matthakaṁ pāpehi, pabbajāhī” ti anujāni. Rañño anuññātakāle bodhisattassa kaniṭṭho yudhiṭṭhilakumāro nāma pitaraṁ vanditvā: “Tāta, mayhaṁ pabbajjaṁ anujānāthā” ti anujānāpesi. Ubho pi bhātaropitaraṁ vanditvā kāme pahāya mahājanaparivutā vinicchayato nikkhamiṁsu. Devī pi mahāsattaṁ oloketvā: “Mama putte pabbajite rammanagaraṁ tucchaṁ bhavissatī” ti paridevamānā gāthādvayamāha:

9. Abhidhāvatha bhaddante, suññaṁ hessati rammakaṁ,
Yudhañcayo anuññāto, sabbadattena rājinā.

10. Yohu {4.123} seṭṭho sahassassa, yuvā kañcanasannibho,
Soyaṁ kumāro pabbajito, kāsāyavasano balī ti.

Tattha abhidhāvathā ti parivāretvā ṭhitā nāriyo sabbā vegena dhāvathāti āṇāpeti. Bhaddante ti evaṁ gantvā: “Bhaddaṁ tava hotū” ti vadatha. Rammakan-ti rammanagaraṁ sandhāyāha. Yohu seṭṭho ti yo rañño putto sahassassa seṭṭho ahosi, so pabbajitoti pabbajjāya gacchantaṁ sandhā yevamāha.

Bodhisatto pi na tāva pabbajati. So hi mātāpitaro vanditvā kaniṭṭhaṁ yudhiṭṭhilakumāraṁ gahetvā nagarā nikkhamma mahājanaṁ nivattetvā ubho pi bhātaro himavantaṁ pavisitvā manorame ṭhāne assamapadaṁ karitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññaṁ nibbattetvā vanamūlaphalādīhi yāvajīvaṁ yāpetvā brahmalokaparāyaṇā ahesuṁ. Tamatthaṁ osāne abhisambuddhagāthāya dīpeti:

11. Ubho kumārā pabbajitā, yudhañcayo yudhiṭṭhilo,
Pahāya mātāpitaro, saṅgaṁ chetvāna maccuno ti.

Tattha maccuno ti mārassa. Idaṁ vuttaṁ hoti: bhikkhave, yudhañcayo ca yudhiṭṭhilo ca te ubho pi kumārā mātāpitaro pahāya mārassa santakaṁ rāgadosamohasaṅgaṁ chinditvā pabbajitāti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā: “Na bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato rajjaṁ chaḍḍetvā pabbajitoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, yudhiṭṭhilakumāro ānando, yudhañcayo pana aham-eva ahosin”-ti.

Yudhañcayajātakavaṇṇanā chaṭṭhā