Ja 467: Kāmajātakavaṇṇanā

Kāmaṁ {4.167} kāmayamānassā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ brāhmaṇaṁ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī brāhmaṇo aciravatītīre khettakaraṇatthāya araññaṁ koṭesi. Satthā tassa upanissayaṁ disvā sāvatthiṁ piṇḍāya pavisanto maggā okkamma tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā: “Kiṁ karosi brāhmaṇā” ti vatvā: “Khettaṭṭhānaṁ koṭāpemi bho, gotamā” ti vutte: “Sādhu, brāhmaṇa, kammaṁ karohī” ti vatvā agamāsi. Eteneva upāyena chinnarukkhe hāretvā khettassa sodhanakāle kasanakāle kedārabandhanakāle vapanakāleti punappunaṁ gantvā tena saddhiṁ paṭisanthāramakāsi. Vapanadivase pana so brāhmaṇo: “Ajja, bho gotama, mayhaṁ vappamaṅgalaṁ, ahaṁ imasmiṁ sasse nipphanne buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ dassāmī” ti āha. Satthā tuṇhībhāvena adhivāsetvā pakkāmi. Punekadivasaṁ brāhmaṇo sassaṁ olokento aṭṭhāsi. Satthā pi tattha gantvā: “Kiṁ karosi brāhmaṇā” ti pucchitvā: “Sassaṁ olokemi bho gotamā” ti vutte: “Sādhu brāhmaṇā” ti vatvā pakkāmi. Tadā brāhmaṇo cintesi: “Samaṇo gotamo abhiṇhaṁ āgacchati, nissaṁsayaṁ bhattena atthiko, dassāmahaṁ tassa bhattan”-ti. Tassevaṁ cintetvā gehaṁ gatadivase satthā pi tattha agamāsi. Atha brāhmaṇassa ativiya vissāso ahosi. Aparabhāge pariṇate sasse: “Sve khettaṁ lāyissāmī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā nipanne brāhmaṇe aciravatiyā upari sabbarattiṁ karakavassaṁ vassi. Mahogho āgantvā ekanāḷimattam-pi anavasesaṁ katvā sabbaṁ sassaṁ samuddaṁ pavesesi. Brāhmaṇo oghamhi patite sassavināsaṁ oloketvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ nāhosi, balavasokābhibhūto hatthena uraṁ paharitvā paridevamāno rodanto nipajji.

Satthā paccūsasamaye sokābhibhūtaṁ brāhmaṇaṁ disvā: “Brāhmaṇassāvassayo bhavissāmī” ti punadivase sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū vihāraṁ pesetvā pacchāsamaṇena saddhiṁ tassa gehadvāraṁ agamāsi. Brāhmaṇo satthu āgatabhāvaṁ {4.168} sutvā: “Paṭisanthāratthāya me sahāyo āgato bhavissatī” ti paṭiladdhassāso āsanaṁ paññapesi. Satthā pavisitvā paññattāsane nisīditvā: “Brāhmaṇa, kasmā tvaṁ dummanosi, kiṁ te aphāsukan”-ti pucchi. Bho gotama, aciravatītīre mayā rukkhacchedanato paṭṭhāya kataṁ kammaṁ tumhe jānātha, ahaṁ: “Imasmiṁ sasse nipphanne tumhākaṁ dānaṁ dassāmī” ti vicarāmi, idāni me sabbaṁ taṁ sassaṁ mahogho samuddam-eva pavesesi, kiñci avasiṭṭhaṁ natthi, sakaṭasatamattaṁ dhaññaṁ vinaṭṭhaṁ, tena me mahāsoko uppannoti. “Kiṁ pana, brāhmaṇa, socantassa naṭṭhaṁ punāgacchatī” ti. “No hetaṁ bho gotamā” ti. “Evaṁ sante kasmā socasi, imesaṁ sattānaṁ dhanadhaññaṁ nāma uppajjanakāle uppajjati, nassanakāle nassati, kiñci saṅkhāragataṁ anassanadhammaṁ nāma natthi, mā cintayī” ti. Iti naṁ satthā samassāsetvā tassa sappāyadhammaṁ desento kāmasuttaṁ (Snp. 4.1) kathesi. Suttapariyosāne socanto brāhmaṇo sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthā taṁ nissokaṁ katvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ agamāsi. “Satthā asukaṁ nāma brāhmaṇaṁ sokasallasamappitaṁ nissokaṁ katvā sotāpattiphale patiṭṭhāpesī” ti sakalanagaraṁ aññāsi. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, dasabalo brāhmaṇena saddhiṁ mittaṁ katvā vissāsiko hutvā upāyeneva tassa sokasallasamappitassa dhammaṁ desetvā taṁ nissokaṁ katvā sotāpattiphale patiṭṭhāpesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṁ etaṁ nissokamakāsin”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadattassa rañño dve puttā ahesuṁ. So jeṭṭhakassa uparajjaṁ adāsi, kaniṭṭhassa senāpatiṭṭhānaṁ. Aparabhāge brahmadatte kālakate amaccā jeṭṭhakassa abhisekaṁ paṭṭhapesuṁ. So: “Na mayhaṁ rajjenattho, kaniṭṭhassa me dethā” ti vatvā punappunaṁ yāciyamāno pi paṭikkhipitvā kaniṭṭhassa abhiseke kate: “Na me issariyenattho” ti uparajjādīni pi na icchi. “Tena hi sādūni bhojanāni bhuñjanto idheva vasāhī” ti vuttepi: “Na me imasmiṁ nagare kiccaṁ atthī” ti bārāṇasito {4.169} nikkhamitvā paccantaṁ gantvā ekaṁ seṭṭhikulaṁ nissāya sahatthena kammaṁ karonto vasi. Te aparabhāge tassa rājakumārabhāvaṁ ñatvā kammaṁ kātuṁ nādaṁsu, kumāraparihāreneva taṁ parihariṁsu. Aparabhāge rājakammikā khettappamāṇaggahaṇatthāya taṁ gāmaṁ agamaṁsu. Seṭṭhi rājakumāraṁ upasaṅkamitvā: “Sāmi, mayaṁ tumhe posema, kaniṭṭhabhātikassa paṇṇaṁ pesetvā amhākaṁ baliṁ hārethā” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Ahaṁ asukaseṭṭhikulaṁ nāma upanissāya vasāmi, maṁ nissāya etesaṁ baliṁ vissajjehī” ti paṇṇaṁ pesesi. Rājā: “Sādhū” ti vatvā tathā kāresi.

Atha naṁ sakalagāmavāsino pi janapadavāsino pi upasaṅkamitvā: “Mayaṁ tumhākaññeva baliṁ dassāma, amhākam-pi suṅkaṁ vissajjāpehī” ti āhaṁsu. So tesam-pi atthāya paṇṇaṁ pesetvā vissajjāpesi. Tato paṭṭhāya te tasseva baliṁ adaṁsu. Athassa mahālābhasakkāro ahosi, tena saddhiññevassa taṇhā pi mahatī jātā. So aparabhāge pi sabbaṁ janapadaṁ yāci, upaḍḍharajjaṁ yāci, kaniṭṭho pi tassa adāsi yeva. So taṇhāya vaḍḍhamānāya upaḍḍharajjena pi asantuṭṭho: “Rajjaṁ gaṇhissāmī” ti janapadaparivuto taṁ nagaraṁ gantvā bahinagare ṭhatvā: “Rajjaṁ vā me detu yuddhaṁ vā” ti kaniṭṭhassa paṇṇaṁ pahiṇi. Kaniṭṭho cintesi: “Ayaṁ bālo pubbe rajjam-pi uparajjādīni pi paṭikkhipitvā idāni ‘yuddhena gaṇhāmī’ ti vadati, sace kho panāhaṁ imaṁ yuddhena māressāmi, garahā me bhavissati, kiṁ me rajjenā” ti. Athassa: “Alaṁ yuddhena, rajjaṁ gaṇhatū” ti pesesi. So rajjaṁ gaṇhitvā kaniṭṭhassa uparajjaṁ datvā tato paṭṭhāya rajjaṁ kārento taṇhāvasiko hutvā ekena rajjena asantuṭṭho dve tīṇi rajjāni patthetvā {4.170} taṇhāya koṭiṁ nāddasa.

Tadā sakko devarājā: “Ke nu kho loke mātāpitaro upaṭṭhahanti, ke dānādīni puññāni karonti, ke taṇhāvasikā” ti olokento tassa taṇhāvasikabhāvaṁ ñatvā: “Ayaṁ bālo bārāṇasirajjena pi na tussati, ahaṁ sikkhāpessāmi nan”-ti māṇavakavesena rājadvāre ṭhatvā: “Eko upāyakusalo māṇavo dvāre ṭhito” ti ārocāpetvā: “Pavisatū” ti vutte pavisitvā rājānaṁ jayāpetvā: “Kiṁkāraṇā āgatosī” ti vutte: “Mahārāja tumhākaṁ kiñci vattabbaṁ atthi, raho paccāsīsāmī” ti āha. Sakkānubhāvena tāvadeva manussā paṭikkamiṁsu. Atha naṁ māṇavo: “Ahaṁ, mahārāja, phītāni ākiṇṇamanussāni sampannabalavāhanāni tīṇi nagarāni passāmi, ahaṁ te attano ānubhāvena tesu rajjaṁ gahetvā dassāmi, papañcaṁ akatvā sīghaṁ gantuṁ vaṭṭatī” ti āha. So taṇhāvasiko rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā sakkānubhāvena: “Ko vā tvaṁ, kuto vā āgato, kiṁ vā te laddhuṁ vaṭṭatī” ti na pucchi. So pi ettakaṁ vatvā tāvatiṁsabhavanam-eva agamāsi.

Rājā amacce pakkosāpetvā: “Eko māṇavo ‘amhākaṁ tīṇi rajjāni gahetvā dassāmī’ ti āha, taṁ pakkosatha, nagare bheriṁ carāpetvā balakāyaṁ sannipātāpetha, papañcaṁ akatvā tīṇi rajjāni gaṇhissāmī” ti vatvā: “Kiṁ pana te, mahārāja, tassa māṇavassa sakkāro vā kato, nivāsaṭṭhānaṁ vā pucchitan”-ti vutte: “Neva sakkāraṁ akāsiṁ, na nivāsaṭṭhānaṁ pucchiṁ, gacchatha naṁ upadhārethā” ti āha. Upadhārentā naṁ adisvā: “Mahārāja, sakalanagare māṇavaṁ na passāmā” ti ārocesuṁ. Taṁ sutvā rājā domanassajāto: “Tīsu nagaresu rajjaṁ naṭṭhaṁ, mahantenamhi yasena parihīno, ‘neva me paribbayaṁ adāsi, na ca pucchi nivāsaṭṭhānan’-ti mayhaṁ kujjhitvā māṇavo {4.171} anāgato bhavissatī” ti punappunaṁ cintesi. Athassa taṇhāvasikassa sarīre ḍāho uppajji, sarīre pariḍayhante udaraṁ khobhetvā lohitapakkhandikā udapādi. Ekaṁ bhājanaṁ pavisati, ekaṁ nikkhamati, vejjā tikicchituṁ na sakkonti, rājā kilamati. Athassa byādhitabhāvo sakalanagare pākaṭo ahosi.

Tadā bodhisatto takkasilato sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasinagare mātāpitūnaṁ santikaṁ āgato taṁ rañño pavattiṁ sutvā: “Ahaṁ tikicchissāmī” ti rājadvāraṁ gantvā: “Eko kira taruṇamāṇavo tumhe tikicchituṁ āgato” ti ārocāpesi. Rājā: “Mahantamahantā disāpāmokkhavejjā pi maṁ tikicchituṁ na sakkonti, kiṁ taruṇamāṇavo sakkhissati, paribbayaṁ datvā vissajjetha nan”-ti āha. Taṁ sutvā māṇavo: “Mayhaṁ vejjakammena vetanaṁ natthi, ahaṁ tikicchāmi, kevalaṁ bhesajjamūlamattaṁ detū” ti āha. Taṁ sutvā rājā: “Sādhū” ti pakkosāpesi. Māṇavo rājānaṁ vanditvā: “Mā bhāyi, mahārāja, ahaṁ te tikicchāmi, apica kho pana me rogassa samuṭṭhānaṁ ācikkhāhī” ti āha. Rājā harāyamāno: “Kiṁ te samuṭṭhānena, bhesajjaṁ eva karohī” ti āha. Mahārāja, vejjā nāma: “Ayaṁ byādhi imaṁ nissāya samuṭṭhito” ti ñatvā anucchavikaṁ bhesajjaṁ karontīti. Rājā: “Sādhu tātā” ti samuṭṭhānaṁ kathento: “Ekena māṇavena āgantvā tīsu nagaresu rajjaṁ gahetvā dassāmī” ti ādiṁ katvā sabbaṁ kathetvā: “Iti me tāta, taṇhaṁ nissāya byādhi uppanno, sace tikicchituṁ sakkosi, tikicchāhī” ti āha. Kiṁ pana mahārāja, socanāya tāni nagarāni sakkā laddhunti? “Na sakkā tātā” ti. “Evaṁ sante kasmā socasi, mahārāja, sabbam-eva hi saviññāṇakāviññāṇakavatthuṁ attano kāyaṁ ādiṁ katvā pahāya gamanīyaṁ {4.172}, catūsu nagaresu rajjaṁ gahetvā pi tvaṁ ekappahāreneva na catasso bhattapātiyo bhuñjissasi, na catūsu sayanesu sayissasi, na cattāri vatthayugāni acchādessasi, taṇhāvasikena nāma bhavituṁ na vaṭṭati, ayañhi taṇhā nāma vaḍḍhamānā catūhi apāyehi muccituṁ na detīti.

Iti naṁ mahāsatto ovaditvā athassa dhammaṁ desento imā gāthā abhāsi:

1. Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa ce taṁ samijjhati,
Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.

2. Kāmaṁ kāmayamānassa, tassa ce taṁ samijjhati,
Tato naṁ aparaṁ kāme, ghamme taṇhaṁva vindati.

3. Gavaṁva siṅgino siṅgaṁ, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati,
Evaṁ mandassa posassa, bālassa avijānato,
Bhiyyo taṇhā pipāsā ca, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati.

4. Pathabyā sāliyavakaṁ, gavāssaṁ dāsaporisaṁ,
Datvā ca nālamekassa, iti vidvā samaṁ care.

5. Rājā pasayha pathaviṁ vijitvā, sasāgarantaṁ mahimāvasanto,
Oraṁ samuddassa atittarūpo, pāraṁ samuddassa pi patthayetha.

6. Yāva anussaraṁ kāme, manasā titti nājjhagā,
Tato nivattā paṭikkamma disvā, te ve sutittā ye paññāya tittā.

7. Paññāya tittinaṁ seṭṭhaṁ, na so kāmehi tappati,
Paññāya tittaṁ purisaṁ, taṇhā na kurute vasaṁ.

8. Apacinetheva kāmānaṁ, appicchassa alolupo,
Samuddamatto puriso, na so kāmehi tappati.

9. Rathakāro va cammassa, parikantaṁ upāhanaṁ,
Yaṁ {4.173} yaṁ cajati kāmānaṁ, taṁ taṁ sampajjate sukhaṁ,
Sabbañce sukhamiccheyya, sabbe kāme pariccaje ti.

Tattha kāman-ti vatthukāmam-pi kilesakāmam pi. Kāmayamānassā ti patthayamānassa. Tassa ce taṁ samijjhatī ti tassa puggalassa taṁ kāmitavatthu samijjhati ce, nipphajjati ceti attho. Tato naṁ aparaṁ kāme ti ettha nan-ti nipātamattaṁ. Aparan-ti parabhāgadīpanaṁ. Kāme ti upayogabahuvacanaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: sace kāmaṁ kāmayamānassa taṁ kāmitavatthu samijjhati, tasmiṁ samiddhe tato paraṁ so puggalo kāmayamāno yathā nāma ghamme gimhakāle vātātapena kilanto taṇhaṁ vindati, pānīyapipāsaṁ paṭilabhati, evaṁ bhiyyo kāmataṇhāsaṅkhāte kāme vindati paṭilabhati, rūpataṇhādikā taṇhā cassa vaḍḍhatiyevā ti. Gavaṁvā ti gorūpassa viya. Siṅgino ti matthakaṁ padāletvā uṭṭhitasiṅgassa. Mandassā ti mandapaññassa. Bālassā ti bāladhamme yuttassa. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā vacchakassa vaḍḍhantassa sarīreneva saddhiṁ siṅgaṁ vaḍḍhati, evaṁ andhabālassa pi appattakāmataṇhā ca pattakāmapipāsā ca aparāparaṁ vaḍḍhatīti.

Sāliyavakan-ti sālikhettayavakhettaṁ. Etena sāliyavādikaṁ sabbaṁ dhaññaṁ dasseti, dutiyapadena sabbaṁ dvipadacatuppadaṁ dasseti. Paṭhamapadena vā sabbaṁ aviññāṇakaṁ, itarena saviññāṇakaṁ. Datvā cā ti datvā pi. Idaṁ vuttaṁ hoti: tiṭṭhantu tīṇi rajjāni, sace so māṇavo aññaṁ vā sakalam-pi pathaviṁ saviññāṇakāviññāṇakaratanapūraṁ kassaci datvā gaccheyya, idam-pi ettakaṁ vatthu ekasseva apariyantaṁ, evaṁ duppūrā esā taṇhā nāma. Iti vidvā samaṁ care ti evaṁ jānanto puriso taṇhāvasiko ahutvā kāyasamācārādīni pūrento careyya.

Oran-ti orimakoṭṭhāsaṁ patvā tena atittarūpo puna samuddapāram-pi patthayetha. Evaṁ taṇhāvasikasattā nāma duppūrāti dasseti. Yāvā ti aniyāmitaparicchedo. Anussaran-ti anussaranto. Nājjhagā ti na vindati. Idaṁ vuttaṁ hoti: mahārāja, puriso apariyante pi kāme {4.174} manasā anussaranto tittiṁ na vindati, pattukāmo va hoti, evaṁ kāmesu sattānaṁ taṇhā vaḍḍhateva. Tato nivattā ti tato pana vatthukāmakilesakāmato cittena nivattitvā kāyena paṭikkamma ñāṇena ādīnavaṁ disvā ye paññāya tittā paripuṇṇā, te tittā nāma.

Paññāya tittinaṁ seṭṭhan-ti paññāya tittīnaṁ ayaṁ paripuṇṇaseṭṭho, ayam-eva vā pāṭho. Na so kāmehi tappatīti: “Na hī” ti pi pāṭho. Yasmā paññāya titto puriso kāmehi na pariḍayhatī ti attho. Na kurute vasan-ti tādisañhi purisaṁ taṇhā vase vattetuṁ na sakkoti, sveva pana taṇhāya ādīnavaṁ disvā sarabhaṅgamāṇavo viya ca aḍḍhamāsakarājā viya ca taṇhāvase na pavattatī ti attho. Apacinethevā ti viddhaṁsetheva. Samuddamatto ti mahatiyā paññāya samannāgatattā samuddappamāṇo. So mahantena agginā pi samuddo viya kilesakāmehi na tappati na ḍayhati.

Rathakāro ti cammakāro. Parikantan-ti parikantanto. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā cammakāro upāhanaṁ parikantanto yaṁ yaṁ cammassa agayhūpagaṭṭhānaṁ hoti, taṁ taṁ cajitvā upāhanaṁ katvā upāhanamūlaṁ labhitvā sukhito hoti, evam-eva paṇḍito cammakārasatthasadisāya paññāya kantanto yaṁ yaṁ odhiṁ kāmānaṁ cajati, tena tenassa kāmodhinā rahitaṁ taṁ taṁ kāyakammaṁ vacīkammaṁ manokammañca sukhaṁ sampajjati vigatadarathaṁ, sace pana sabbam-pi kāyakammādisukhaṁ vigatapariḷāham-eva iccheyya, kasiṇaṁ bhāvetvā jhānaṁ nibbattetvā sabbe kāme pariccajeti.

Bodhisattassa pana imaṁ gāthaṁ kathentassa rañño setacchattaṁ ārammaṇaṁ katvā odātakasiṇajjhānaṁ udapādi, rājā pi arogo ahosi. So tuṭṭho sayanā vuṭṭhahitvā: “Ettakā vejjā maṁ tikicchituṁ nāsakkhiṁsu, paṇḍitamāṇavo pana attano ñāṇosadhena maṁ nirogaṁ akāsī” ti tena saddhiṁ sallapanto dasamaṁ gāthamāha.

10. Aṭṭha {4.175} te bhāsitā gāthā, sabbā honti sahassiyā,
Paṭigaṇha mahābrahme, sādhetaṁ tava bhāsitan-ti.

Tattha aṭṭhā ti dutiyagāthaṁ ādiṁ katvā kāmādīnavasaṁyuttā aṭṭha. Sahassiyā ti sahassārahā. Paṭigaṇhā ti aṭṭha sahassāni gaṇha. Sādhetaṁ tava bhāsitan-ti sādhu etaṁ tava vacanaṁ.

Taṁ sutvā mahāsatto ekādasamaṁ gāthamāha.

11. Na me attho sahassehi, satehi nahutehi vā,
Pacchimaṁ bhāsato gāthaṁ, kāme me na rato mano ti.

Tattha pacchimanti: “Rathakāro va cammassā” ti gāthaṁ. Kāme me na rato mano ti imaṁ gāthaṁ bhāsamānasseva mama vatthukāme pi kilesakāme pi mano nābhiramāmi. Ahañhi imaṁ gāthaṁ bhāsamāno attano va dhammadesanāya jhānaṁ nibbattesiṁ, mahārājāti.

Rājā bhiyyosomattāya tussitvā mahāsattaṁ vaṇṇento osānagāthamāha.

12. Bhadrako vatāyaṁ māṇavako, sabbalokavidū muni,
Yo imaṁ taṇhaṁ dukkhajananiṁ, parijānāti paṇḍito ti.

Tattha dukkhajananin-ti sakalavaṭṭadukkhajananiṁ. Parijānātī ti parijāni paricchindi, luñcitvā nīharīti bodhisattaṁ vaṇṇento evamāha.

Bodhisatto pi: “Mahārāja, appamatto hutvā dhammaṁ carā” ti rājānaṁ ovaditvā ākāsena himavantaṁ gantvā isipabbajjaṁ pabbajitvā yāvatāyukaṁ ṭhatvā brahmavihāre bhāvetvā aparihīnajjhāno hutvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, pubbepāhaṁ etaṁ brāhmaṇaṁ nissokamakāsin”-ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā esa brāhmaṇo ahosi, paṇḍitamāṇavo pana aham-eva ahosin”-ti.

Kāmajātakavaṇṇanā catutthā