Ja 469: Mahākaṇhajātakavaṇṇanā

Kaṇho kaṇho cā ti idaṁ satthā jetavane viharanto lokatthacariyaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ nisīditvā: “Yāvañcidaṁ, āvuso, satthā bahujanahitāya paṭipanno attano phāsuvihāraṁ pahāya lokasseva atthaṁ carati, paramābhisambodhiṁ patvā sayaṁ pattacīvaramādāya aṭṭhārasayojanamaggaṁ gantvā pañcavaggiyattherānaṁ dhammacakkaṁ (SN. 5.1081; Mv. 13; Ps. 2.30) pavattetvā pañcamiyā pakkhassa anattalakkhaṇasuttaṁ (SN. 5.59; Mv. 20) kathetvā sabbesaṁ arahattaṁ adāsi. Uruvelaṁ gantvā tebhātikajaṭilānaṁ aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā pabbājetvā gayāsīse ādittapariyāyaṁ (SN. 3.235; Mv. 54) kathetvā jaṭilasahassānaṁ arahattaṁ adāsi, mahākassapassa tīṇi gāvutāni paccuggamanaṁ gantvā tīhi ovādehi upasampadaṁ adāsi. Eko pacchābhattaṁ pañcacattālīsayojanamaggaṁ gantvā pukkusātikulaputtaṁ anāgāmiphale patiṭṭhāpesi, mahākappinassa vīsayojanasataṁ paccuggamanaṁ katvā arahattaṁ adāsi, eko pacchābhattaṁ tiṁsayojanamaggaṁ gantvā tāva kakkhaḷaṁ pharusaṁ aṅgulimālaṁ arahatte patiṭṭhāpesi, tiṁsayojanamaggaṁ gantvā āḷavakaṁ yakkhaṁ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā kumārassa sotthiṁ akāsi. Tāvatiṁsabhavane temāsaṁ vasanto asītiyā devatākoṭīnaṁ dhammābhisamayaṁ sampādesi, brahmalokaṁ gantvā bakabrahmuno diṭṭhiṁ bhinditvā dasannaṁ brahmasahassānaṁ arahattaṁ adāsi, anusaṁvaccharaṁ tīsu maṇḍalesu cārikaṁ caramāno upanissayasampannānaṁ manussānaṁ saraṇāni ceva sīlānica maggaphalāni ca deti, nāgasupaṇṇādīnam-pi {4.181} nānappakāraṁ atthaṁ caratī” ti dasabalassa lokatthacariyaguṇaṁ kathayiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, sohaṁ idāni abhisambodhiṁ patvā lokassa atthaṁ careyyaṁ, pubbe sarāgakāle pi lokassa atthaṁ acarin”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṁ usīnako nāma rājā rajjaṁ kāresi. Kassapasammāsambuddhe catusaccadesanāya mahājanaṁ kilesabandhanā mocetvā nibbānanagaraṁ pūretvā parinibbute dīghassa addhuno accayena sāsanaṁ osakki. Bhikkhū ekavīsatiyā anesanāhi jīvikaṁ kappenti, bhikkhū gihisaṁsaggaṁ karonti, puttadhītādīhi vaḍḍhanti. Bhikkhuniyo pi gihisaṁsaggaṁ karonti, puttadhītādīhi vaḍḍhanti. Bhikkhū bhikkhudhammaṁ, bhikkhuniyo bhikkhunidhammaṁ, uposakā upāsakadhammaṁ, upāsikā upāsikadhammaṁ, brāhmaṇā brāhmaṇadhammaṁ vissajjesuṁ. Yebhuyyena manussā dasa akusalakammapathe samādāya vattiṁsu, matamatā apāyesu paripūresuṁ. Tadā sakko devarājā nave nave deve apassanto manussalokaṁ oloketvā manussānaṁ apāyesu nibbattitabhāvaṁ ñatvā satthu sāsanaṁ osakkitaṁ disvā: “Kiṁ nu karissāmī” ti cintetvā: “Attheko upāyo, mahājanaṁ tāsetvā bhītabhāvaṁ ñatvā pacchā assāsetvā dhammaṁ desetvā osakkitaṁ sāsanaṁ paggayha aparam-pi vassasahassaṁ pavattanakāraṇaṁ karissāmī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā mātalidevaputtaṁ mocappamāṇadāṭhaṁ catūhi dāṭhāhi viniggatarasmiyā bhayānakaṁ katvā gabbhinīnaṁ dassaneneva gabbhapātanasamatthaṁ ghorarūpaṁ ājāneyyappamāṇaṁ kāḷavaṇṇaṁ mahākaṇhasunakhaṁ māpetvā pañcabandhanena bandhitvā rattamālaṁ {4.182} kaṇṭhe piḷandhitvā rajjukoṭikaṁ ādāya sayaṁ dve kāsāyāni nivāsetvā pacchāmukhe pañcadhā kese bandhitvā rattamālaṁ piḷandhitvā āropitapavāḷavaṇṇajiyaṁ mahādhanuṁ gahetvā vajiragganārācaṁ nakhena parivaṭṭento vanacarakavesaṁ gahetvā nagarato yojanamatte ṭhāne otaritvā: “Nassati loko, nassati loko” ti tikkhattuṁ saddaṁ anusāvetvā manusse uttāsetvā nagarūpacāraṁ patvā puna saddamakāsi.

Manussā sunakhaṁ disvā utrastā nagaraṁ pavisitvā taṁ pavattiṁ rañño ārocesuṁ. Rājā sīghaṁ nagaradvārāni pidahāpesi. Sakko pi aṭṭhārasahatthaṁ pākāraṁ ullaṅghitvā sunakhena saddhiṁ antonagare patiṭṭhahi. Manussā bhītatasitā palāyitvā gehāni pavisitvā nilīyiṁsu. Mahākaṇho pi diṭṭhadiṭṭhe manusse upadhāvitvā santāsento rājanivesanaṁ agamāsi. Rājaṅgaṇe manussā bhayena palāyitvā rājanivesanaṁ pavisitvā dvāraṁ pidahiṁsu. Usīnakarājā pi orodhe gahetvā pāsādaṁ abhiruhi. Mahākaṇho sunakho purimapāde ukkhipitvā vātapāne ṭhatvā mahābhussitaṁ bhussi. Tassa saddo heṭṭhā avīciṁ, upari bhavaggaṁ patvā sakalacakkavāḷaṁ ekaninnādaṁ ahosi. Vidhurajātake (Ja. 546) hi puṇṇakayakkharañño, kusajātake (Ja. 531) kusarañño, bhūridattajātake (Ja. 543) sudassananāgarañño, imasmiṁ mahākaṇhajātake (Ja. 469) ayaṁ saddoti ime cattāro saddā jambudipe mahāsaddā nāma ahesuṁ.

Nagaravāsino bhītatasitā hutvā ekapuriso pi sakkena saddhiṁ kathetuṁ nāsakkhi, rājā yeva satiṁ upaṭṭhāpetvā vātapānaṁ nissāya sakkaṁ āmantetvā: “Ambho luddaka, kasmā te {4.183} sunakho bhussatī” ti āha. “Chātabhāvena, mahārājā” ti. “Tena hi tassa bhattaṁ dāpessāmī” ti antojanassa ca attano ca pakkabhattaṁ sabbaṁ dāpesi. Taṁ sabbaṁ sunakho ekakabaḷaṁ viya katvā puna saddamakāsi. Puna rājā pucchitvā: “Idāni pi me sunakho chātoyevā” ti sutvā hatthiassādīnaṁ pakkabhattaṁ sabbaṁ āharāpetvā dāpesi. Tasmiṁ ekappahāreneva niṭṭhāpite sakalanagarassa pakkabhattaṁ dāpesi. Tam-pi so tatheva bhuñjitvā puna saddamakāsi. Rājā: “Na esa sunakho, nissaṁsayaṁ esa yakkho bhavissati, āgamanakāraṇaṁ pucchissāmī” ti bhītatasito hutvā pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kaṇho kaṇho ca ghoro ca, sukkadāṭho pabhāsavā,
Baddho pañcahi rajjūhi, kiṁ ravi sunakho tavā ti.

Tattha kaṇho kaṇho ti bhayavasena daḷhīvasena vā āmeḍitaṁ. Ghoro ti passantānaṁ bhayajanako. Pabhāsavā ti dāṭhā nikkhantaraṁsipabhāsena pabhāsavā. Kiṁ ravī ti kiṁ viravi. Tavesa evarūpo kakkhaḷo sunakho kiṁ karoti, kiṁ mige gaṇhāti, udāhu te amitte, kiṁ te iminā, vissajjehi nanti adhippāyenevamāha.

Taṁ sutvā sakko dutiyaṁ gāthamāha.

2. Nāyaṁ migānamatthāya, usīnaka bhavissati,
Manussānaṁ anayo hutvā, tadā kaṇho pamokkhatī ti.

Tassattho: ayañhi: “Migamaṁsaṁ khādissāmī” ti idha nāgato, tasmā migānaṁ attho na bhavissati, manussamaṁsaṁ pana khādituṁ āgato, tasmā tesaṁ anayo mahāvināsakārako hutvā yadā anena manussā vināsaṁ pāpitā bhavissanti, tadā ayaṁ kaṇho pamokkhati, mama hatthato muccissatīti.

Atha naṁ rājā: “Kiṁ pana te bho luddaka-sunakho sabbesaṁ yeva manussānaṁ maṁsaṁ khādissati, udāhu tava amittānaññevā” ti {4.184} pucchitvā: “Amittānaññeva me, mahārājā” ti vutte: “Ke pana idha te amittā” ti pucchitvā: “Adhammābhiratā visamacārino, mahārājā” ti vutte: “Kathehi tāva ne amhākan”-ti pucchi. Athassa kathento devarājā dasa gāthā abhāsi:

3. Pattahatthā samaṇakā, muṇḍā saṅghāṭipārutā,
Naṅgalehi kasissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

4. Tapassiniyo pabbajitā, muṇḍā saṅghāṭipārutā,
Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

5. Dīghottaroṭṭhā jaṭilā, paṅkadantā rajassirā,
Iṇaṁ codāya gacchanti, tadā kaṇho pamokkhati.

6. Adhicca vede sāvittiṁ, yaññatantañca brāhmaṇā,
Bhatikāya yajissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

7. Mātaraṁ pitaraṁ cā pi, jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ,
Pahū santo na bharanti, tadā kaṇho pamokkhati.

8. Mātaraṁ pitaraṁ cā pi, jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ,
Bālā tumheti vakkhanti, tadā kaṇho pamokkhati.

9. Ācariyabhariyaṁ sakhiṁ, mātulāniṁ pitucchakiṁ,
Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

10. Asicammaṁ gahetvāna, khaggaṁ paggayha brāhmaṇā,
Panthaghātaṁ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

11. Sukkacchavī vedhaverā, thūlabāhū apātubhā,
Mittabhedaṁ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

12. Māyāvino nekatikā, asappurisacintakā,
Yadā loke bhavissanti, tadā kaṇho pamokkhatī ti.

Tattha {4.185} samaṇakāti: “Mayaṁ samaṇāmhā” ti paṭiññāmattakena hīḷitavohārenevamāha. Kasissantī ti te tadā pi kasanti yeva. Ayaṁ pana ajānanto viya evamāha. Ayañhissa adhippāyo: ete evarūpā dussīlā mama amittā, yadā mama sunakhena ete māretvā maṁsaṁ khāditaṁ bhavissati, tadā esa kaṇho ito pañcarajjubandhanā pamokkhatīti. Iminā upāyena sabbagāthāsu adhippāyayojanā veditabbā.

Pabbajitā ti buddhasāsane pabbajitā. Gamissantī ti agāramajjhe pañca kāmaguṇe paribhuñjantiyo vicarissanti. Dīghottaroṭṭhā ti dāṭhikānaṁ vaḍḍhitattā dīghuttaroṭṭhā. Paṅkadantā ti paṅkena malena samannāgatadantā. Iṇaṁ codāyā ti bhikkhācariyāya dhanaṁ saṁharitvā vaḍḍhiyā iṇaṁ payojetvā taṁ codetvā tato laddhena jīvikaṁ kappentā yadā gacchantī ti attho.

Sāvittin-ti sāvittiñca adhiyitvā. Yaññatantañcā ti yaññavidhāyakatantaṁ, yaññaṁ adhiyitvā ti attho. Bhatikāyā ti te te rājarājamahāmatte upasaṅkamitvā: “Tumhākaṁ yaññaṁ yajissāma, dhanaṁ dethā” ti evaṁ bhatiatthāya yadā yaññaṁ yajissanti. Pahū santo ti bharituṁ posetuṁ samatthā samānā. Bālā tumhe ti tumhe bālā na kiñci jānāthāti yadā vakkhanti. Gamissantī ti lokadhammasevanavasena gamissanti. Panthaghātan-ti panthe ṭhatvā manusse māretvā tesaṁ bhaṇḍaggahaṇaṁ.

Sukkacchavī ti kasāvacuṇṇādighaṁsanena samuṭṭhāpitasukkacchavivaṇṇā. Vedhaverā ti vidhavā apatikā, tāhi vidhavāhi veraṁ carantīti vedhaverā. Thūlabāhū ti pādaparimaddanādīhi samuṭṭhāpitamaṁsatāya mahābāhū. Apātubhā ti apātubhāvā, dhanuppādarahitā ti attho. Mittabhedan-ti mithubhedaṁ, ayam-eva vā pāṭho. Idaṁ vuttaṁ hoti: yadā evarūpā itthidhuttā: “Imā amhe na jahissantī” ti sahiraññā vidhavā upagantvā saṁvāsaṁ kappetvā tāsaṁ santakaṁ khāditvā tāhi saddhiṁ mittabhedaṁ {4.186} karissanti, vissāsaṁ bhinditvā aññaṁ sahiraññaṁ gamissanti, tadā esa te core sabbeva khāditvā muccissati. Asappurisacintakā ti asappurisacittehi paradukkhacintanasīlā. Tadā ti tadā sabbepime ghātetvā khāditamaṁso kaṇho pamokkhatīti.

Evañca pana vatvā: “Ime mayhaṁ, mahārāja, amittā” ti te te adhammakārake pakkhanditvā khāditukāmataṁ viya katvā dasseti. So tato mahājanassa utrastakāle sunakhaṁ rajjuyā ākaḍḍhitvā ṭhapitaṁ viya katvā luddakavesaṁ vijahitvā attano ānubhāvena ākāse jalamāno ṭhatvā: “Mahārāja, ahaṁ sakko devarājā, ‘ayaṁ loko vinassatī’ ti āgato, pamattā hi mahājanā, adhammaṁ vattitvā matamatā sampati apāye pūrenti, devaloko tuccho viya vito, ito paṭṭhāya adhammikesu kattabbaṁ ahaṁ jānissāmi, tvaṁ appamatto hohi, mahārājā” ti catūhi satārahagāthāhi dhammaṁ desetvā manussānaṁ dānasīlesu patiṭṭhāpetvā osakkitasāsanaṁ aññaṁ vassasahassaṁ pavattanasamatthaṁ katvā mātaliṁ ādāya sakaṭṭhānam-eva gato. Mahājanā dānasīlādīni puññāni katvā devaloke nibbattiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ bhikkhave pubbepāhaṁ lokassa attham-eva carāmī” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mātali ānando ahosi, sakko pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahākaṇhajātakavaṇṇanā chaṭṭhā