Ja 476: Javanahaṁsajātakavaṇṇanā

Idheva haṁsa nipatā ti idaṁ satthā jetavane viharanto daḷhadhammadhanuggahasuttantadesanaṁ (SN. 2.228) ārabbha kathesi. Bhagavatā hi:

“Seyyathā pi, bhikkhave, cattāro daḷhadhammā dhanuggahā susikkhitā katahatthā katūpāsanā catuddisā ṭhitā assu, atha puriso āgaccheyya ‘ahaṁ imesaṁ catunnaṁ daḷhadhammānaṁ dhanuggahānaṁ susikkhitānaṁ katahatthānaṁ katūpāsanānaṁ {4.212} catuddisā kaṇḍe khitte apatiṭṭhite pathaviyaṁ gahetvā āharissāmī’ ti. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, ‘javano puriso paramena javena samannāgato’ ti alaṁ vacanāyā” ti? “Evaṁ bhante” ti. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṁ javo, tato sīghataro. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṁ javo, yathā ca yā devatā candimasūriyānaṁ purato dhāvanti, tāsaṁ devatānaṁ javo, tato sīghataraṁ āyusaṅkhārā khīyanti, tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ ‘appamattā viharissāmā’ ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”-ti:

Imassa suttassa kathitadivasato dutiyadivase bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, satthā attano buddhavisaye ṭhatvā imesaṁ sattānaṁ āyusaṅkhāre ittare dubbale katvā paridīpento puthujjanabhikkhū ativiya santāsaṁ pāpesi, aho buddhabalaṁ nāmā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, svāhaṁ idāni sabbaññutaṁ patto āyusaṅkhārānaṁ ittarabhāvaṁ dassetvā bhikkhū saṁvejetvā dhammaṁ desemi, mayā hi pubbe ahetukahaṁsayoniyaṁ nibbattena pi āyusaṅkhārānaṁ ittarabhāvaṁ dassetvā bārāṇasirājānaṁ ādiṁ katvā sakalarājaparisaṁ saṁvejetvā dhammo desito” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto javanahaṁsayoniyaṁ nibbattitvā navutihaṁsasahassaparivuto cittakūṭe paṭivasati. So ekadivasaṁ jambudīpatale ekasmiṁ sare saparivāro sayaṁjātasāliṁ khāditvā ākāse suvaṇṇakilañjaṁ pattharanto viya mahantena parivārena bārāṇasinagarassa matthakena mandamandāya vilāsagatiyā cittakūṭaṁ gacchati. Atha naṁ bārāṇasirājā disvā: “Iminā pi mādisena raññā bhavitabban”-ti amaccānaṁ vatvā tasmiṁ sinehaṁ uppādetvā mālāgandhavilepanaṁ gahetvā mahāsattaṁ oloketvā sabbatūriyāni paggaṇhāpesi. Mahāsatto attano sakkāraṁ karontaṁ disvā haṁse pucchi: “Rājā {4.213}, mama evarūpaṁ sakkāraṁ karonto kiṁ paccāsīsatī” ti? “Tumhehi saddhiṁ mittabhāvaṁ devā” ti. “Tena hi rañño amhehi saddhiṁ mittabhāvo hotū” ti raññā saddhiṁ mittabhāvaṁ katvā pakkāmi. Athekadivasaṁ rañño uyyānaṁ gatakāle anotattadahaṁ gantvā ekena pakkhena udakaṁ, ekena candanacuṇṇaṁ ādāya āgantvā rājānaṁ tena udakena nhāpetvā candanacuṇṇena okiritvā mahājanassa passantasseva saparivāro cittakūṭaṁ agamāsi. Tato paṭṭhāya rājā mahāsattaṁ daṭṭhukāmo hutvā: “Sahāyo me ajja āgamissati, sahāyo me ajja āgamissatī” ti āgamanamaggaṁ olokento acchati.

Tadā mahāsattassa kaniṭṭhā dve haṁsapotakā: “Sūriyena saddhiṁ javissāmā” ti mantetvā mahāsattassa ārocesuṁ: “Mayaṁ sūriyena saddhiṁ javissāmā” ti. “Tātā, sūriyajavo nāma sīgho, sūriyena saddhiṁ javituṁ na sakkhissatha, antarāva vinassissatha, mā gamitthā” ti. Te dutiyam-pi tatiyam-pi yāciṁsu, bodhisatto pi te yāvatatiyaṁ vāresi yeva. Te mānathaddhā attano balaṁ ajānantā mahāsattassa anācikkhitvāva: “Sūriyena saddhiṁ javissāmā” ti sūriye anuggate yeva gantvā yugandharamatthake nisīdiṁsu. Mahāsatto te adisvā: “Kahaṁ nu kho gatā” ti pucchitvā taṁ pavattiṁ sutvā cintesi: “Te sūriyena saddhiṁ javituṁ na sakkhissanti, antarāva vinassissanti, jīvitaṁ tesaṁ dassāmī” ti. So pi gantvā yugandharamatthake yeva nisīdi. Atha uggate sūriyamaṇḍale haṁsapotakā uppatitvā sūriyena saddhiṁ pakkhandiṁsu, mahāsatto pi tehi saddhiṁ pakkhandi. Kaniṭṭhabhātiko yāva pubbaṇhasamayā javitvā kilami, pakkhasandhīsu aggiuṭṭhānakālo viya ahosi. So bodhisattassa saññaṁ adāsi: “Bhātika, na sakkomī” ti. Atha naṁ mahāsatto: “Mā bhāyi, jīvitaṁ te dassāmī” ti pakkhapañjarena parikkhipitvā assāsetvā cittakūṭapabbataṁ netvā haṁsānaṁ majjhe ṭhapetvā puna pakkhanditvā sūriyaṁ patvā itarena saddhiṁ pāyāsi. So pi yāva upakaṭṭhamajjhanhikā sūriyena {4.214} saddhiṁ javitvā kilami, pakkhasandhīsu aggiuṭṭhānakālo viya ahosi. Tadā bodhisattassa saññaṁ adāsi: “Bhātika, na sakkomī” ti. Tam-pi mahāsatto tatheva samassāsetvā pakkhapañjarenādāya cittakūṭam-eva agamāsi. Tasmiṁ khaṇe sūriyo nabhamajjhaṁ pāpuṇi.

Atha mahāsatto: “Mama ajja sarīrabalaṁ vīmaṁsissāmī” ti cintetvā ekavegena pakkhanditvā yugandharamatthake nisīditvā tato uppatitvā ekavegena sūriyaṁ pāpuṇitvā kālena purato, kālena pacchato javitvā cintesi: “Mayhaṁ sūriyena saddhiṁ javanaṁ nāma niratthakaṁ ayonisomanasikārasambhūtaṁ, kiṁ me iminā, bārāṇasiṁ gantvā mama sahāyakassa rañño atthayuttaṁ dhammayuttaṁ kathaṁ kathessāmī” ti. So nivattitvā sūriye nabhamajjhaṁ anatikkante yeva sakalacakkavāḷagabbhaṁ antantena anusaṁyāyitvā vegaṁ parihāpento sakalajambudīpaṁ antantena anusaṁyāyitvā bārāṇasiṁ pāpuṇi. Dvādasayojanikaṁ sakalanagaraṁ haṁsacchannaṁ viya ahosi, chiddaṁ nāma na paññāyi, anukkamena vege parihāyante ākāse chiddāni paññāyiṁsu. Mahāsatto vegaṁ parihāpetvā ākāsato otaritvā sīhapañjarassa abhimukhaṭṭhāne aṭṭhāsi. Rājā: “Āgato me sahāyo” ti somanassappatto tassa nisīdanatthāya kañcanapīṭhaṁ paññapetvā: “Samma, pavisa, idha nisīdā” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Idheva haṁsa nipata, piyaṁ me tava dassanaṁ,
Issarosi anuppatto, yamidhatthi pavedayā ti.

Tattha: “Idhā” ti kañcanapīṭhaṁ sandhāyāha. Nipatā ti nisīda. Issarosī ti tvaṁ imassa ṭhānassa issaro sāmi hutvā āgatosīti vadati. Yamidhatthi pavedayā ti yaṁ imasmiṁ nivesane atthi, taṁ aparisaṅkanto amhākaṁ kathehīti.

Mahāsatto kañcanapīṭhe nisīdi. Rājā satapākasahassapākehi telehi tassa pakkhantarāni makkhetvā kañcanataṭṭake madhulāje ca madhurodakañca sakkharodakañca dāpetvā madhurapaṭisanthāraṁ katvā {4.215} “samma, tvaṁ ekako va āgatosi, kuhiṁ agamitthā” ti pucchi. So taṁ pavattiṁ vitthārena kathesi. Atha naṁ rājā āha: “Samma, mama pi sūriyena saddhiṁ javitavegaṁ dassehī” ti. Mahārāja, na sakkā so vego dassetunti. Tena hi me sarikkhakamattaṁ dassehīti. Sādhu, mahārāja, sarikkhakamattaṁ dassessāmi, akkhaṇavedhī dhanuggahe sannipātehīti. Rājā sannipātesi. Mahāsatto cattāro dhanuggahe gahetvā nivesanā oruyha rājaṅgaṇe silāthambhaṁ nikhaṇāpetvā attano gīvāyaṁ ghaṇṭaṁ bandhāpetvā silāthambhamatthake nisīditvā cattāro dhanuggahe thambhaṁ nissāya catuddisābhimukhe ṭhapetvā: “Mahārāja, ime cattāro janā ekappahāreneva catuddisābhimukhā cattāri kaṇḍāni khipantu, tāni ahaṁ pathaviṁ appattāneva āharitvā etesaṁ pādamūle pātessāmi. Mama kaṇḍagahaṇatthāya gatabhāvaṁ ghaṇṭasaddasaññāya jāneyyāsi, maṁ pana na passissasī” ti vatvā tehi ekappahāreneva khittakaṇḍāni āharitvā tesaṁ pādamūle pātetvā silāthambhamatthake nisinnam-eva attānaṁ dassetvā: “Diṭṭho te, mahārāja, mayhaṁ vego” ti vatvā: “Mahārāja, ayaṁ vego mayhaṁ neva uttamo, majjhimo, paritto lāmakavego esa, evaṁ sīgho, mahārāja, amhākaṁ vego” ti āha.

Atha naṁ rājā pucchi: “Samma, atthi pana tumhākaṁ vegato añño sīghataro vego” ti? “Āma, mahārāja, amhākaṁ uttamavegato pi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena imesaṁ sattānaṁ āyusaṅkhārā sīghataraṁ khīyanti bhijjanti, khayaṁ gacchantī” ti khaṇikanirodhavasena rūpadhammānaṁ nirodhaṁ dasseti, tato nāmadhammānaṁ. Rājā mahāsattassa kathaṁ sutvā maraṇabhayabhīto satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ asakkonto bhūmiyaṁ pati, mahājano utrāsaṁ patto ahosi. Rañño mukhaṁ udakena siñcitvā satiṁ labhāpesi. Atha naṁ mahāsatto: “Mahārāja, mā bhāyi, maraṇassatiṁ {4.216} bhāvehi, dhammaṁ carāhi, dānādīni puññāni karohi, appamatto hohi, devā” ti ovadi. Atha rājā: “Sāmi, mayaṁ tumhādisena ñāṇabalasampannena ācariyena vinā vasituṁ na sakkhissāma, cittakūṭaṁ agantvā mayhaṁ dhammaṁ desento mayhaṁ ovādācariyo hutvā idheva vasāhī” ti yācanto dve gāthā abhāsi:

2. Savanena ekassa piyā bhavanti, disvā panekassa viyeti chando,
Disvā ca sutvā ca piyā bhavanti, kaccinnu me pīyasi dassanena.

3. Savanena piyo mesi, bhiyyo cāgamma dassanaṁ,
Evaṁ piyadassano me, vasa haṁsa mamantike ti.

Tāsaṁ attho: samma haṁsarāja savanena ekassa ekacce piyā honti, “evaṁ guṇo nāmā” ti sutvā savanena piyāyati, ekassa pana ekacce disvāva chando vigacchati, pemaṁ antaradhāyati, khādituṁ āgatā yakkhā viya upaṭṭhahanti, ekassa ekacce disvā ca sutvā cāti ubhayathā pi piyā honti, tena taṁ pucchāmi. Kaccinnu me pīyasi dassanenā ti kacci nu tvaṁ maṁ piyāyasi, mayhaṁ pana tvaṁ savanena piyova, dassanaṁ panāgamma atipiyo va. Evaṁ mama piyadassano samāno cittakūṭaṁ agantvā idha mama santike vasāti.

Bodhisatto āha:

4. Vaseyyāma tavāgāre, niccaṁ sakkatapūjitā,
Matto ca ekadā vajje, haṁsarājaṁ pacantu me ti.

Tattha matto ca ekadā ti mahārāja, mayaṁ tava ghare niccaṁ pūjitā vaseyyāma, tvaṁ pana kadāci surāmadamatto maṁsakhādanatthaṁ: “Haṁsarājaṁ pacantu me” ti vadeyyāsi, atha evaṁ tava anujīvino maṁ māretvā paceyyuṁ, tadāhaṁ kiṁ karissāmīti.

Athassa {4.217} rājā: “Tena hi majjam-eva na pivissāmī” ti paṭiññaṁ dātuṁ imaṁ gāthamāha.

5. Dhiratthu taṁ majjapānaṁ, yaṁ me piyataraṁ tayā,
Na cā pi majjaṁ pissāmi, yāva me vacchasī ghare ti.

Tato paraṁ bodhisatto cha gāthā āha:

6. Suvijānaṁ siṅgālānaṁ, sakuṇānañca vassitaṁ,
Manussavassitaṁ rāja, dubbijānataraṁ tato.

7. Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā,
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.

8. Yasmiṁ mano nivisati, avidūre sahā pi so,
Santike pi hi so dūre, yasmiṁ nāvisate mano.

9. Anto pi so hoti pasannacitto, pāraṁ samuddassa pasannacitto,
Anto pi so hoti paduṭṭhacitto, pāraṁ samuddassa paduṭṭhacitto.

10. Saṁvasantā vivasanti, ye disā te rathesabha,
Ārā santo saṁvasanti, manasā raṭṭhavaḍḍhana.

11. Aticiraṁ nivāsena, piyo bhavati appiyo,
Āmanta kho taṁ gacchāma, purā te homa appiyā ti.

Tattha vassitan-ti mahārāja, tiracchānagatā ujuhadayā, tena tesaṁ vassitaṁ suvijānaṁ, manussā pana kakkhaḷā, tasmā tesaṁ vacanaṁ dubbijānataranti attho. Yo pubbe ti yo puggalo paṭhamam-eva attamano hutvā: “Tvaṁ mayhaṁ ñātako mitto pāṇasamo sakhā” ti api evaṁ maññati, sveva pacchā diso verī sampajjati, evaṁ dubbijānaṁ nāma manussahadayanti. Nivisatī ti mahārāja, yasmiṁ puggale pemavasena mano nivisati, so dūre vasanto pi avidūre sahā pi vasati yeva nāma. Yasmiṁ pana puggale mano na nivisati apeti, so santike vasanto pi dūre yeva.

Anto pi so hotī ti mahārāja, yo sahāyo pasannacitto, so cittena allīnattā pāraṁ samuddassa vasanto pi anto yeva {4.218} hoti. Yo pana paduṭṭhacitto, so cittena anallīnattā anto vasanto pi pāraṁ samuddassa nāma. Ye disā te ti ye verino paccatthikā, te ekato vasantā pi dūre vasanti yeva nāma. Santo pana paṇḍitā ārā ṭhitā pi mettābhāvitena manasā āvajjentā saṁvasanti yeva. Purā te homā ti yāva tava appiyā na homa, tāvadeva taṁ āmantetvā gacchāmāti vadati.

Atha naṁ rājā āha:

12. Evaṁ ce yācamānānaṁ, añjaliṁ nāvabujjhasi,
Paricārakānaṁ sataṁ, vacanaṁ na karosi no,
Evaṁ taṁ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāyan-ti.

Tattha evaṁ ce ti sace haṁsarāja, evaṁ añjaliṁ paggayha yācamānānaṁ amhākaṁ imaṁ añjaliṁ nāvabujjhasi, tava paricārakānaṁ samānānaṁ vacanaṁ na karosi, atha naṁ evaṁ yācāma. Puna kayirāsi pariyāyan-ti kālena kālaṁ idha āgamanāya vāraṁ kareyyāsī ti attho.

Tato bodhisatto āha:

13. Evaṁ ce no viharataṁ, antarāyo na hessati,
Tuyhaṁ cā pi mahārāja, mayhañca raṭṭhavaḍḍhana,
Appeva nāma passemu, ahorattānamaccaye ti.

Tattha evaṁ ce no ti mahārāja, mā cintayittha, sace amhākam-pi evaṁ viharantānaṁ jīvitantarāyo na bhavissati, appeva nāma ubho aññamaññaṁ passissāma, apica tvaṁ mayā dinnaṁ ovādam-eva mama ṭhāne ṭhapetvā evaṁ ittarajīvite lokasannivāse appamatto hutvā dānādīni puññāni karonto dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṁ kārehi, evañhi me ovādaṁ karonto maṁ passissatiyevā ti.

Evaṁ mahāsatto rājānaṁ ovaditvā cittakūṭapabbatam-eva gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, pubbe tiracchānayoniyaṁ nibbattena pi mayā āyusaṅkhārānaṁ dubbalabhāvaṁ dassetvā dhammo desito” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, kaniṭṭho moggallāno, majjhimo sāriputto, sesahaṁsagaṇā buddhaparisā, javanahaṁso pana aham-eva ahosin”-ti.

Javanahaṁsajātakavaṇṇanā tatiyā