Ja 477: Cūḷanāradajātakavaṇṇanā

Na {4.219} te kaṭṭhāni bhinnānī ti idaṁ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsino kirekassa kulassa pannarasasoḷasavassuddesikā dhītā ahosi sobhaggappattā, na ca naṁ koci vāresi. Athassā mātā cintesi: “Mama dhītā vayappattā, na ca naṁ koci vāreti, āmisena macchaṁ viya etāya ekaṁ sākiyabhikkhuṁ palobhetvā uppabbājetvā taṁ nissāya jīvissāmī” ti. Tadā ca sāvatthivāsī eko kulaputto sāsane uraṁ datvā pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya sikkhākāmataṁ pahāya ālasiyo sarīramaṇḍanamanuyutto vihāsi. Mahāupāsikā gehe yāgukhādanīyabhojanīyāni sampādetvā dvāre ṭhatvā antaravīthiyā gacchantesu bhikkhūsu ekaṁ bhikkhuṁ rasataṇhāya bandhitvā gahetuṁ sakkuṇeyyarūpaṁ upadhārentī tepiṭakaābhidhammikavinayadharānaṁ mahantena parivārena gacchantānaṁ antare kañci gayhupagaṁ adisvā tesaṁ pacchato gacchantānaṁ madhuradhammakathikānaṁ acchinnavalāhakasadisānaṁ piṇḍapātikānam-pi antare kañci adisvāva ekaṁ yāva bahi apaṅgā akkhīni añjetvā kese osaṇhetvā dukūlantaravāsakaṁ nivāsetvā ghaṭitamaṭṭhaṁ cīvaraṁ pārupitvā maṇivaṇṇapattaṁ ādāya manoramaṁ chattaṁ dhārayamānaṁ vissaṭṭhindriyaṁ kāyadaḷhibahulaṁ āgacchantaṁ disvā: “Imaṁ sakkā gaṇhitun”-ti gantvā vanditvā pattaṁ gahetvā: “Etha, bhante” ti gharaṁ ānetvā nisīdāpetvā yāguādīhi parivisitvā katabhattakiccaṁ taṁ bhikkhuṁ: “Bhante, ito paṭṭhāya idhevāgaccheyyāthā” ti āha. So pi tato paṭṭhāya tattheva gantvā aparabhāge vissāsiko ahosi.

Athekadivasaṁ mahāupāsikā tassa savanapathe ṭhatvā: “Imasmiṁ gehe upabhogaparibhogamattā atthi, tathārūpo pana me putto vā jāmātā vā gehaṁ vicārituṁ samattho natthī” ti āha. So tassā vacanaṁ sutvā: “Kimatthaṁ nu kho kathetī” ti thokaṁ hadaye viddho viya ahosi. Sā dhītaraṁ āha: “Imaṁ palobhetvā tava vase vattāpehī” ti. Sā tato paṭṭhāya maṇḍitapasādhitā itthikuttavilāsehi taṁ palobhesi. Thullakumārikāti {4.220} na ca thūlasarīrā daṭṭhabbā, thūlā vā hotu kisā vā, pañcakāmaguṇikarāgena pana thūlatāya: “Thullakumārikā” ti vuccati. So daharo kilesavasiko hutvā: “Na dānāhaṁ buddhasāsane patiṭṭhātuṁ sakkhissāmī” ti cintetvā: “Vihāraṁ gantvā pattacīvaraṁ niyyādetvā asukaṭṭhānaṁ nāma gamissāmi, tatra me vatthāni pesethā” ti vatvā vihāraṁ gantvā pattacīvaraṁ niyyādetvā: “Ukkaṇṭhitosmī” ti ācariyupajjhāye āha. Te taṁ ādāya satthu santikaṁ netvā: “Ayaṁ bhikkhu ukkaṇṭhito” ti ārocesuṁ. Satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kena ukkaṇṭhāpitosī” ti vatvā: “Thullakumārikāya, bhante” ti vutte: “Bhikkhu pubbepesā tava araññe vasantassa brahmacariyantarāyaṁ katvā mahantaṁ anatthamakāsi, puna tvaṁ etam-eva nissāya kasmā ukkaṇṭhitosī” ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe mahābhoge brāhmaṇakule nibbattitvā uggahitasippo kuṭumbaṁ saṇṭhapesi, athassa bhariyā ekaṁ puttaṁ vijāyitvā kālamakāsi. So: “Yatheva me piyabhariyāya, evaṁ mayi pi maraṇaṁ āgamissati, kiṁ me gharāvāsena, pabbajissāmī” ti cintetvā kāme pahāya puttaṁ ādāya himavantaṁ pavisitvā tena saddhiṁ isipabbajjaṁ pabbajitvā jhānābhiññā nibbattetvā vanamūlaphalāhāro araññe vihāsi. Tadā paccantavāsino corā janapadaṁ pavisitvā gāmaṁ paharitvā karamare gahetvā bhaṇḍikaṁ ukkhipāpetvā puna paccantaṁ pāpayiṁsu. Tesaṁ antare ekā abhirūpā kumārikā kerāṭikapaññāya samannāgatā cintesi: “Ime amhe gahetvā dāsibhogena paribhuñjissanti, ekena upāyena palāyituṁ vaṭṭatī” ti. Sā: “Sāmi, sarīrakiccaṁ kātukāmāmhi, thokaṁ paṭikkamitvā tiṭṭhathā” ti vatvā core vañcetvā palāyitvā araññaṁ pavisantī bodhisattassa puttaṁ assame ṭhapetvā phalāphalatthāya gatakāle pubbaṇhasamaye taṁ assamaṁ pāpuṇitvā taṁ tāpasakumāraṁ {4.221} kāmaratiyā palobhetvā sīlamassa bhinditvā attano vase vattetvā: “Kiṁ te araññavāsena, ehi gāmaṁ gantvā vasissāma, tatra hi rūpādayo kāmaguṇā sulabhā” ti āha. So pi: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Pitā tāva me araññato phalāphalaṁ āharituṁ gato, taṁ disvā ubho pi ekato va gamissāmā” ti āha.
Sā cintesi: “ayaṁ taruṇadārako na kiñci jānāti, pitarā panassa mahallakakāle pabbajitena bhavitabbaṁ, so āgantvā ‘idha kiṁ karosī’ ti maṁ pothetvā pāde gahetvā kaḍḍhetvā araññe khipissati, tasmiṁ anāgate yeva palāyissāmī” ti. Atha naṁ: “Ahaṁ purato gacchāmi, tvaṁ pacchā āgaccheyyāsī” ti vatvā maggasaññaṁ ācikkhitvā pakkāmi. So tassā gatakālato paṭṭhāya uppannadomanasso yathā pure kiñci vattaṁ akatvā sasīsaṁ pārupitvā antopaṇṇasālāya pajjhāyanto nipajji. Mahāsatto phalāphalaṁ ādāya āgantvā tassā padavalañjaṁ disvā: “Ayaṁ mātugāmassa padavalañjo, “puttassa mama sīlaṁ bhinnaṁ bhavissatī” ti cintento paṇṇasālaṁ pavisitvā phalāphalaṁ otāretvā puttaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṁ,
Aggī pi te na hāpito, kiṁ nu mando va jhāyasī ti.

Tattha aggī pi te na hāpito ti aggi pi te na jālito. Mandovā ti nippañño andhabālo viya.

So pitu kathaṁ sutvā uṭṭhāya pitaraṁ vanditvā gāraveneva araññavāse anussāhaṁ pavedento gāthādvayamāha:

2. Na ussahe vane vatthuṁ, kassapāmantayāmi taṁ,
Dukkho vāso araññamhi, raṭṭhaṁ icchāmi gantave.

3. Yathā ahaṁ ito gantvā, yasmiṁ janapade vasaṁ,
Ācāraṁ brahme sikkheyyaṁ, taṁ dhammaṁ anusāsa man-ti.

Tattha {4.222} kassapāmantayāmi tan-ti kassapa āmantayāmi taṁ. Gantave ti gantuṁ. Ācāran-ti yasmiṁ janapade vasāmi, tattha vasanto yathā ācāraṁ janapadacārittaṁ sikkheyyaṁ jāneyyaṁ, taṁ dhammaṁ anusāsa ovadāhīti vadati.

Mahāsatto: “Sādhu, tāta, desacārittaṁ te kathessāmī” ti vatvā gāthādvayamāha:

4. Sace araññaṁ hitvāna, vanamūlaphalāni ca,
Raṭṭhe rocayase vāsaṁ, taṁ dhammaṁ nisāmehi me.

5. Visaṁ mā paṭisevittho, papātaṁ parivajjaya,
Paṅke ca mā visīdittho, yatto cāsīvise care ti.

Tattha dhamman-ti sace raṭṭhavāsaṁ rocesi, tena hi tvaṁ janapadacārittaṁ dhammaṁ nisāmehi. Yatto cāsīvise ti āsīvisassa santike yatto paṭiyatto careyyāsi, sakkonto āsīvisaṁ parivajjeyyāsī ti attho.

Tāpasakumāro saṁkhittena bhāsitassa atthaṁ ajānanto pucchi:

6. Kiṁ nu visaṁ papāto vā, paṅko vā brahmacārinaṁ,
Kaṁ tvaṁ āsīvisaṁ brūsi, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Itaro pissa byākāsi:

7. Āsavo tāta lokasmiṁ, surā nāma pavuccati,
Manuñño surabhī vaggu, sādu khuddarasūpamo,
Visaṁ tadāhu ariyā se, brahmacariyassa nārada.

8. Itthiyo tāta lokasmiṁ, pamattaṁ pamathenti tā,
Haranti yuvino cittaṁ, tūlaṁ bhaṭṭhaṁva māluto,
Papāto eso akkhāto, brahmacariyassa nārada.

9. Lābho siloko sakkāro, pūjā parakulesu ca,
Paṅko eso ca akkhāto, brahmacariyassa nārada.

10. Sasatthā tāta rājāno, āvasanti mahiṁ imaṁ,
Te tādise manussinde, mahante tāta nārada.

11. Issarānaṁ {4.223} adhipatīnaṁ, na tesaṁ pādato care,
Āsīvisoti akkhāto, brahmacariyassa nārada.

12. Bhattattho bhattakāle ca, yaṁ gehamupasaṅkame,
Yadettha kusalaṁ jaññā, tattha ghāsesanaṁ care.

13. Pavisitvā parakulaṁ, pānatthaṁ bhojanāya vā,
Mitaṁ khāde mitaṁ bhuñje, na ca rūpe manaṁ kare.

14. Goṭṭhaṁ majjaṁ kirāṭañca, sabhā nikiraṇāni ca,
Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṁ pathan-ti.

Tattha āsavo ti pupphāsavādi. Visaṁ tadāhū ti taṁ āsavasaṅkhātaṁ suraṁ ariyā: “Brahmacariyassa visan”-ti vadanti. Pamattan-ti muṭṭhassatiṁ. Tūlaṁ bhaṭṭhaṁvā ti rukkhā bhassitvā patitatūlaṁ viya. Akkhāto ti buddhādīhi kathito. Siloko ti kittivaṇṇo. Sakkāro ti añjalikammādi. Pūjā ti gandhamālādīhi pūjā. Paṅko ti esa osīdāpanaṭṭhena: “Paṅko” ti akkhāto. Mahante ti mahantabhāvappatte. Na tesaṁ pādato care ti tesaṁ santike na care, rājakulūpako na bhaveyyāsī ti attho. Rājāno hi āsīvisā viya muhutteneva kujjhitvā anayabyasanaṁ pāpenti. Apica antepurappavesane vuttādīnavavasenapettha attho veditabbo.

Bhattattho ti bhattena atthiko hutvā. Yadettha kusalan-ti yaṁ tesu upasaṅkamitabbesu gehesu kusalaṁ anavajjaṁ pañcaagocararahitaṁ jāneyyāsi, tattha ghāsesanaṁ careyyāsī ti attho. Na ca rūpe manaṁ kare ti parakule mattaññū hutvā bhojanaṁ bhuñjanto pi tattha itthirūpe manaṁ mā kareyyāsi, mā cakkhuṁ ummīletvā itthirūpe nimittaṁ gaṇheyyāsīti vadati. Goṭṭhaṁ majjaṁ kirāṭan-ti ayaṁ potthakesu pāṭho, aṭṭhakathāyaṁ pana: “Goṭṭhaṁ majjaṁ kirāsañcā” ti vatvā: “Goṭṭhan-ti gunnaṁ ṭhitaṭṭhānaṁ. Majjan-ti pānāgāraṁ. Kirāsan-ti dhuttakerāṭikajanan”-ti vuttaṁ. Sabhā nikiraṇāni cā ti sabhāyo ca hiraññasuvaṇṇānaṁ nikiraṇaṭṭhānāni ca. Ārakā ti etāni sabbāni dūrato parivajjeyyāsi. Yānīvā ti sappitelayānena gacchanto visamaṁ maggaṁ viya.

Māṇavo pitu kathentasseva satiṁ paṭilabhitvā: “Tāta, alaṁ me manussapathenā” ti āha. Athassa pitā {4.224} mettādibhāvanaṁ ācikkhi. So tassovāde ṭhatvā na cirasseva jhānābhiññā nibbattesi. Ubho pi pitāputtā aparihīnajjhānā kālaṁ katvā brahmaloke nibbattiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sā kumārikā ayaṁ kumārikā ahosi, tāpasakumāro ukkaṇṭhitabhikkhu, pitā pana aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷanāradajātakavaṇṇanā catutthā