Ja 478: Dūtajātakavaṇṇanā
Dūte te brahme pāhesin-ti idaṁ satthā jetavane viharanto attano paññāpasaṁsanaṁ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Passatha, āvuso, dasabalassa upāyakosallaṁ, nandassa sakyaputtassa accharāgaṇaṁ dassetvā arahattaṁ adāsi, cūḷapanthakassa pilotikaṁ datvā saha paṭisambhidāhi arahattaṁ adāsi, kammāraputtassa padumaṁ dassetvā arahattaṁ adāsi, evaṁ nānāupāyehi satte vinetī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, tathāgato idāneva ‘iminā idaṁ hotī’ ti upāyakusalo, pubbe pi upāyakusaloyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.
Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente janapado ahirañño ahosi. So hi janapadaṁ pīḷetvā dhanam-eva saṁkaḍḍhi. Tadā bodhisatto kāsigāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilaṁ gantvā: “Pacchā dhammena bhikkhaṁ caritvā ācariyadhanaṁ āharissāmī” ti vatvā sippaṁ paṭṭhapetvā niṭṭhitasippo anuyogaṁ datvā: “Ācariya, tumhākaṁ dhanaṁ āharissāmī” ti āpucchitvā nikkhamma janapade caranto dhammena samena pariyesitvā satta nikkhe labhitvā: “Ācariyassa dassāmī” ti gacchanto antarāmagge gaṅgaṁ otarituṁ nāvaṁ abhiruhi. Tassa tattha nāvāya viparivattamānāya taṁ suvaṇṇaṁ udake pati. So cintesi: “Dullabhaṁ hiraññaṁ, janapade puna ācariyadhane pariyesiyamāne
1. Dūte te brahme pāhesiṁ, gaṅgātīrasmi jhāyato,
Tesaṁ puṭṭho na byākāsi, dukkhaṁ guyhamataṁ nu te ti.
Tattha dukkhaṁ guyhamataṁ nu te ti kiṁ nu kho, brāhmaṇa, yaṁ tava dukkhaṁ uppannaṁ, taṁ te guyham-eva mataṁ, na aññassa ācikkhitabbanti.
Taṁ sutvā mahāsatto: “Mahārāja, dukkhaṁ nāma harituṁ samatthasseva ācikkhitabbaṁ, na aññassā” ti vatvā satta gāthā abhāsi:
2. Sace te dukkhamuppajje, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Mā kho naṁ tassa akkhāhi, yo taṁ dukkhā na mocaye.
3. Yo tassa dukkhajātassa, ekaṅgama pi bhāgaso,
Vippamoceyya dhammena, kāmaṁ tassa pavedaya.
4. Suvijānaṁ siṅgālānaṁ, sakuṇānañca vassitaṁ,
Manussavassitaṁ rāja, dubbijānataraṁ tato.
5. Api
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
6. Yo attano dukkhamanānupuṭṭho, pavedaye jantu akālarūpe,
Ānandino tassa bhavanti mittā, hitesino tassa dukhī bhavanti.
7. Kālañca ñatvāna tathāvidhassa, medhāvinaṁ ekamanaṁ viditvā,
Akkheyya tibbāni parassa dhīro, saṇhaṁ giraṁ atthavatiṁ pamuñce.
8. Sace ca jaññā avisayhamattano, na te hi mayhaṁ sukhāgamāya,
Eko va tibbāni saheyya dhīro, saccaṁ hirottappamapekkhamāno ti.
Tattha uppajje ti sace tava uppajjeyya. Mā akkhāhī ti mā kathehi. Dubbijānataraṁ tato ti tato tiracchānagatavassitato pi dubbijānataraṁ, tasmā tathato ajānitvā harituṁ asamatthassa attano dukkhaṁ na kathetabbamevā ti. Api ce ti gāthā vuttatthāva. Anānupuṭṭho ti punappunaṁ puṭṭho. Pavedaye ti katheti. Akālarūpe ti akāle. Kālan-ti attano guyhassa kathanakālaṁ. Tathāvidhassā ti paṇḍitapurisaṁ attanā saddhiṁ ekamanaṁ viditvā tathāvidhassa ācikkheyya. Tibbānī ti dukkhāni.
Sace ti yadi attano dukkhaṁ avisayhaṁ attano vā paresaṁ vā purisakārena atekicchaṁ jāneyya. Te hī ti te eva lokapaveṇikā, aṭṭhalokadhammā ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: atha ayaṁ lokapaveṇī na mayhaṁ eva sukhāgamāya uppannā, aṭṭhahi lokadhammehi parimutto nāma natthi, evaṁ sante sukham-eva patthentena parassa dukkhāropanaṁ nāma na yuttaṁ, netaṁ hirottappasampannena kattabbaṁ, atthi ca me hirī ottappanti saccaṁ saṁvijjamānaṁ attani hirottappaṁ apekkhamāno va aññassa anārocetvā eko va tibbāni saheyya dhīroti.
Evaṁ
9. Ahaṁ raṭṭhe vicaranto, nigame rājadhāniyo,
Bhikkhamāno mahārāja, ācariyassa dhanatthiko.
10. Gahapatī rājapurise, mahāsāle ca brāhmaṇe,
Alatthaṁ satta nikkhāni, suvaṇṇassa janādhipa,
Te me naṭṭhā mahārāja, tasmā socāmahaṁ bhusaṁ.
11. Purisā te mahārāja, manasānuvicintitā,
Nālaṁ dukkhā pamocetuṁ, tasmā tesaṁ na byāhariṁ.
12. Tvañca kho me mahārāja, manasānuvicintito,
Alaṁ dukkhā pamocetuṁ, tasmā tuyhaṁ pavedayin-ti.
Tattha bhikkhamāno ti ete gahapati ādayo yācamāno. Te me ti te satta nikkhā mama gaṅgaṁ tarantassa naṭṭhā, gaṅgāyaṁ patitā. Purisā te ti mahārāja, tava dūtapurisā. Anuvicintitāti: “Nālaṁ ime maṁ dukkhā mocetun”-ti mayā ñātā. Tasmā ti tena kāraṇena tesaṁ attano dukkhaṁ nācikkhiṁ. Pavedayin-ti kathesiṁ.
Rājā tassa dhammakathaṁ sutvā: “Mā cintayi, brāhmaṇa, ahaṁ te ācariyadhanaṁ dassāmī” ti dviguṇadhanamadāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā osānagāthamāha.
13. Tassādāsi pasannatto, kāsīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano,
Jātarūpamaye nikkhe, suvaṇṇassa catuddasā ti.
Tattha jātarūpamaye ti te suvaṇṇassa catuddasa nikkhe jātarūpamaye yeva adāsi, na yassa vā tassa vā suvaṇṇassā ti attho.
Mahāsatto rañño ovādaṁ datvā ācariyassa dhanaṁ datvā dānādīni puññāni katvā rājā pi tassovāde ṭhito dhammena rajjaṁ kāretvā ubho pi yathākammaṁ gatā.
Satthā
Dūtajātakavaṇṇanā pañcamā