Ja 479: Kāliṅgabodhijātakavaṇṇanā

Rājā kāliṅgo cakkavattī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ānandattherena kataṁ mahābodhipūjaṁ ārabbha kathesi. Veneyyasaṅgahatthāya hi tathāgate janapadacārikaṁ pakkante sāvatthivāsino gandhamālādihatthā jetavanaṁ gantvā aññaṁ pūjanīyaṭṭhānaṁ alabhitvā gandhakuṭidvāre pātetvā gacchanti, te uḷārapāmojjā na honti. Taṁ kāraṇaṁ ñatvā anāthapiṇḍiko tathāgatassa jetavanaṁ āgatakāle ānandattherassa santikaṁ gantvā: “Bhante, ayaṁ vihāro tathāgate cārikaṁ pakkante nipaccayo hoti, manussānaṁ gandhamālādīhi pūjanīyaṭṭhānaṁ na hoti, sādhu, bhante, tathāgatassa imamatthaṁ ārocetvā ekassa pūjanīyaṭṭhānassa sakkuṇeyyabhāvaṁ jānāthā” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tathāgataṁ pucchi: “Kati nu kho, bhante, cetiyānī” ti? “Tīṇi ānandā” ti. “Katamāni, bhante, tīṇī” ti? “Sārīrikaṁ pāribhogikaṁ uddissakan”-ti. “Sakkā pana, bhante, tumhesu dharantesu yeva cetiyaṁ kātun”-ti. “Ānanda, sārīrikaṁ na sakkā kātuṁ. Tañhi buddhānaṁ parinibbānakāle hoti, uddissakaṁ avatthukaṁ mamāyanamattam-eva hoti, buddhehi paribhutto mahābodhirukkho buddhesu dharantesu pi cetiyamevā” ti. “Bhante, tumhesu pakkantesu jetavanavihāro appaṭisaraṇo hoti, mahājano pūjanīyaṭṭhānaṁ na labhati, mahābodhito bījaṁ āharitvā jetavanadvāre ropessāmi, bhante” ti. “Sādhu, ānanda, ropehi, evaṁ sante jetavane mama nibaddhavāso viya bhavissatī” ti.

Thero kosalanarindassa anāthapiṇḍikassa visākhādīnañca ārocetvā jetavanadvāre bodhiropanaṭṭhāne āvāṭaṁ khaṇāpetvā mahāmoggallānattheraṁ āha: “bhante, ahaṁ jetavanadvāre bodhiṁ ropessāmi, mahābodhito me bodhipakkaṁ āharathā” ti. Thero: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā ākāsena bodhimaṇḍaṁ gantvā vaṇṭā parigalantaṁ {4.229} pakkaṁ bhūmiṁ asampattam-eva cīvarena sampaṭicchitvā gahetvā ānandattherassa adāsi. Ānandatthero: “Ajja bodhiṁ ropessāmī” ti kosalarājādīnaṁ ārocesi. Rājā sāyanhasamaye mahantena parivārena sabbūpakaraṇāni gāhāpetvā āgami, tathā anāthapiṇḍiko visākhā ca añño ca saddho jano. Thero mahābodhiropanaṭṭhāne mahantaṁ suvaṇṇakaṭāhaṁ ṭhapetvā heṭṭhā chiddaṁ kāretvā gandhakalalassa pūretvā: “Idaṁ bodhipakkaṁ ropehi, mahārājā” ti rañño adāsi. So cintesi: “Rajjaṁ nāma na sabbakālaṁ amhākaṁ hatthe tiṭṭhati, idaṁ mayā anāthapiṇḍikena ropāpetuṁ vaṭṭatī” ti. So taṁ bodhipakkaṁ mahāseṭṭhissa hatthe ṭhapesi. Anāthapiṇḍiko gandhakalalaṁ viyūhitvā tattha pātesi. Tasmiṁ tassa hatthato muttamatte yeva sabbesaṁ passantānaññeva naṅgalasīsappamāṇo bodhikhandho paṇṇāsahatthubbedho uṭṭhahi, catūsu disāsu uddhañcāti pañca mahāsākhā paṇṇāsahatthāva nikkhamiṁsu. Iti so taṅkhaṇaññeva vanappatijeṭṭhako hutvā aṭṭhāsi. Rājā aṭṭhārasamatte suvaṇṇarajataghaṭe gandhodakena pūretvā nīluppalahatthakādipaṭimaṇḍite mahābodhiṁ parikkhipitvā puṇṇaghaṭe paṭipāṭiyā ṭhapesi, sattaratanamayaṁ vedikaṁ kāresi, suvaṇṇamissakaṁ vālukaṁ okiri, pākāraparikkhepaṁ kāresi, sattaratanamayaṁ dvārakoṭṭhakaṁ kāresi, sakkāro mahā ahosi.

Thero tathāgataṁ upasaṅkamitvā: “Bhante, tumhehi mahābodhimūle samāpannasamāpattiṁ mayā ropitabodhimūle nisīditvā mahājanassa hitatthāya samāpajjathā” ti āha. “Ānanda, kiṁ kathesi, mayi mahābodhimūle samāpannasamāpattiṁ samāpajjitvā nisinne añño padeso dhāretuṁ na sakkotī” ti. “Bhante, mahājanassa hitatthāya imassa bhūmippadesassa dhuvaniyāmena samāpattisukhena taṁ bodhimūlaṁ paribhuñjathā” ti. Satthā ekarattiṁ samāpattisukhena paribhuñji. Thero kosalarājādīnaṁ kathetvā bodhimahaṁ nāma kāresi. So pi kho bodhirukkho ānandattherena ropitattā ānandabodhiyevā ti paññāyittha. Tadā bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso āyasmā ānando dharante yeva tathāgate bodhiṁ ropetvā mahāpūjaṁ kāresi {4.230}, aho mahāguṇo thero” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi ānando saparivāresu catūsu mahādīpesu manusse gahetvā bahugandhamālādīni āharitvā mahābodhimaṇḍe bodhimahaṁ kāresiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kaliṅgaraṭṭhe dantapuranagare kāliṅgo nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tassa mahākāliṅgo, cūḷakāliṅgoti dve puttā ahesuṁ. Nemittakā: “Jeṭṭhaputto pitu accayena rajjaṁ kāressati, kaniṭṭho pana isipabbajjaṁ pabbajitvā bhikkhāya carissati, putto panassa cakkavattī bhavissatī” ti byākariṁsu. Aparabhāge jeṭṭhaputto pitu accayena rājā ahosi, kaniṭṭho pana uparājā. So: “Putto kira me cakkavattī bhavissatī” ti puttaṁ nissāya mānaṁ akāsi. Rājā asahanto: “Cūḷakāliṅgaṁ gaṇhā” ti ekaṁ atthacarakaṁ āṇāpesi. So gantvā: “Kumāra, rājā taṁ gaṇhāpetukāmo, tava jīvitaṁ rakkhāhī” ti āha. So attano lañjanamuddikañca sukhumakambalañca khaggañcāti imāni tīṇi atthacarakāmaccassa dassetvā: “Imāya saññāya mama puttassa rajjaṁ dadeyyāthā” ti vatvā araññaṁ pavisitvā ramaṇīye bhūmibhāge assamaṁ katvā isipabbajjaṁ pabbajitvā nadītīre vāsaṁ kappesi.

Maddaraṭṭhe pi sāgalanagare maddarañño aggamahesī dhītaraṁ vijāyi. Taṁ nemittakā: “Ayaṁ bhikkhaṁ caritvā jīvikaṁ kappessati, putto panassā cakkavattī bhavissatī” ti byākariṁsu. Sakalajambudīpe rājāno taṁ pavattiṁ sutvā ekappahāreneva āgantvā sāgalanagaraṁ rundhiṁsu. Maddarājā cintesi: “Sacāhaṁ imaṁ ekassa dassāmi, sesarājāno kujjhissanti, mama dhītaraṁ rakkhissāmī” ti dhītarañca bhariyañca gahetvā aññātakavesena palāyitvā araññaṁ pavisitvā cūḷakāliṅgakumārassa assamapadato uparibhāge assamaṁ {4.231} katvā pabbajitvā uñchācariyāya jīvikaṁ kappento tattha paṭivasati. Mātāpitaro: “Dhītaraṁ rakkhissāmā” ti taṁ assamapade katvā phalāphalatthāya gacchanti. Sā tesaṁ gatakāle nānāpupphāni gahetvā pupphacumbaṭakaṁ katvā gaṅgātīre ṭhapitasopānapanti viya jāto eko supupphito ambarukkho atthi, taṁ abhiruhitvā kīḷitvā pupphacumbaṭakaṁ udake khi pi. Taṁ ekadivasaṁ gaṅgāyaṁ nhāyantassa cūḷakāliṅgakumārassa sīse laggi. So taṁ oloketvā: “Idaṁ ekāya itthiyā kataṁ, no ca kho mahallikāya, taruṇakumārikāya katakammaṁ, vīmaṁsissāmi tāva nan”-ti kilesavasena uparigaṅgaṁ gantvā tassā ambarukkhe nisīditvā madhurena sarena gāyantiyā saddaṁ sutvā rukkhamūlaṁ gantvā taṁ disvā: “Bhadde, kā nāma tvan”-ti āha. “Manussitthīhamasmi sāmī” ti. “Tena hi otarāhī” ti. “Na sakkā sāmi, ahaṁ khattiyā” ti. “Bhadde, aham-pi khattiyo yeva, otarāhī” ti. Sāmi, na vacanamatteneva khattiyo hoti, yadisi khattiyo, khattiyamāyaṁ kathehī” ti. Te ubho pi aññamaññaṁ khattiyamāyaṁ kathayiṁsu. Rājadhītā otari.

Te aññamaññaṁ ajjhācāraṁ cariṁsu. Sā mātāpitūsu āgatesu tassa kāliṅgarājaputtabhāvañceva araññaṁ paviṭṭhakāraṇañca vitthārena tesaṁ kathesi. Te: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā taṁ tassa adaṁsu. Tesaṁ piyasaṁvāsena vasantānaṁ rājadhītā gabbhaṁ labhitvā dasamāsaccayena dhaññapuññalakkhaṇasampannaṁ puttaṁ vijāyi, “kāliṅgo” tissa nāmaṁ akaṁsu. So vayappatto pitu ceva ayyakassa ca santike sabbasippānaṁ nipphattiṁ pāpuṇi. Athassa pitā nakkhattayogavasena bhātu matabhāvaṁ ñatvā: “Tāta, mā tvaṁ araññe vasa, petteyyo te mahākāliṅgo kālakato, tvaṁ dantapuranagaraṁ gantvā kulasantakaṁ sakalarajjaṁ gaṇhāhī” ti vatvā attanā {4.232} ānītaṁ muddikañca kambalañca khaggañca datvā: “Tāta, dantapuranagare asukavīthiyaṁ amhākaṁ atthacarako amacco atthi, tassa gehe sayanamajjhe otaritvā imāni tīṇi ratanāni tassa dassetvā mama puttabhāvaṁ ācikkha, so taṁ rajje patiṭṭhāpessatī” ti uyyojesi. So mātāpitaro ca ayyakāyyike ca vanditvā puññamahiddhiyā ākāsena gantvā amaccassa sayanapiṭṭhe yeva otaritvā: “Kosi tvan”-ti puṭṭho: “Cūḷakāliṅgassa puttomhī” ti ācikkhitvā tāni ratanāni dassesi. Amacco rājaparisāya ārocesi. Amaccā nagaraṁ alaṅkārāpetvā tassa setacchattaṁ ussāpayiṁsu.

Athassa kāliṅgabhāradvājo nāma purohito tassa dasa cakkavattivattāni ācikkhi. So taṁ vattaṁ pūresi. Athassa pannarasauposathadivase cakkadahato cakkaratanaṁ, uposathakulato hatthiratanaṁ, valāhakakulato assaratanaṁ, vepullapabbatato maṇiratanaṁ āgami, itthiratanagahapatiratanapariṇāyakaratanāni pātubhavanti. So sakalacakkavāḷagabbhe rajjaṁ gaṇhitvā ekadivasañca chattiṁsayojanāya parisāya parivuto sabbasetaṁ kelāsakūṭapaṭibhāgaṁ hatthiṁ āruyha mahantena sirivilāsena mātāpitūnaṁ santikaṁ pāyāsi. Athassa sabbabuddhānaṁ jayapallaṅkassa pathavīnābhibhūtassa mahābodhimaṇḍassa uparibhāge nāgo gantuṁ nāsakkhi. Rājā punappunaṁ codesi, so nāsakkhi yeva. Tamatthaṁ pakāsento satthā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Rājā kāliṅgo cakkavatti, dhammena pathavimanusāsaṁ,
Agamā bodhisamīpaṁ, nāgena mahānubhāvenā ti.

Atha rañño purohito raññā saddhiṁ gacchanto: “Ākāse āvaraṇaṁ nāma natthi, kiṁ nu kho rājā hatthiṁ pesetuṁ na sakkoti {4.233}, vīmaṁsissāmī” ti ākāsato oruyha sabbabuddhānaṁ yeva jayapallaṅkaṁ pathavīnābhimaṇḍalabhūtaṁ bhūmibhāgaṁ passi. Tadā kira tattha aṭṭharājakarīsamatte ṭhāne kesamassumattam-pi tiṇaṁ nāma natthi, rajatapaṭṭavaṇṇavālukā vippakiṇṇā honti, samantā tiṇalatāvanappatiyo bodhimaṇḍaṁ padakkhiṇaṁ katvā āvaṭṭetvā bodhimaṇḍābhimukhāva aṭṭhaṁsu. Brāhmaṇo taṁ bhūmibhāgaṁ oloketvā: “Idañhi sabbabuddhānaṁ sabbakilesaviddhaṁsanaṭṭhānaṁ, imassa uparibhāge sakkādīhi pi na sakkā gantun”-ti cintetvā kāliṅgarañño santikaṁ gantvā bodhimaṇḍassa vaṇṇaṁ kathetvā rājānaṁ: “Otarā” ti āha. Tamatthaṁ pakāsento satthā imā gāthā āha:

2. Kāliṅgo bhāradvājo ca, rājānaṁ kāliṅgaṁ samaṇakolaññaṁ,
Cakkaṁ vattayato pariggahetvā, pañjalī idamavoca.

3. Paccoroha mahārāja, bhūmibhāgo yathā samaṇuggato,
Idha anadhivarā buddhā, abhisambuddhā virocanti.

4. Padakkhiṇato āvaṭṭā, tiṇalatā asmiṁ bhūmibhāgasmiṁ,
Pathaviyā nābhiyaṁ maṇḍo, iti no sutaṁ mante mahārāja.

5. Sāgarapariyantāya, mediniyā sabbabhūtadharaṇiyā,
Pathaviyā ayaṁ maṇḍo, orohitvā namo karohi.

6. Ye te bhavanti nāgā ca, abhijātā ca kuñjarā,
Ettāvatā padesaṁ te, nāgā neva mupayanti.

7. Abhijāto nāgo kāmaṁ, pesehi kuñjaraṁ dantiṁ,
Ettāvatā padeso, sakkā nāgena mupagantuṁ.

8. Taṁ sutvā rājā kāliṅgo, veyyañjanikavaco nisāmetvā,
Sampesesi nāgaṁ ñassāma, mayaṁ yathimassidaṁ vacanaṁ.

9. Sampesito ca raññā, nāgo koñco va abhinaditvāna,
Paṭisakkitvā nisīdi, garuṁva bhāraṁ asahamāno ti.

Tattha {4.234} samaṇakolaññan-ti tāpasānaṁ puttaṁ. Cakkaṁ vattayato ti cakkaṁ vattayamānaṁ, cakkavattinti attho. Pariggahetvā ti bhūmibhāgaṁ vīmaṁsitvā. Samaṇuggato ti sabbabuddhehi vaṇṇito. Anadhivarā ti atulyā appameyyā. Virocantī ti vihatasabbakilesandhakārā taruṇasūriyā viya idha nisinnā virocanti. Tiṇalatā ti tiṇāni ca latāyo ca. Maṇḍo ti catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalāya pathaviyā maṇḍo sāro nābhibhūto acalaṭṭhānaṁ, kappe saṇṭhahante paṭhamaṁ saṇṭhahati, vinassante pacchā vinassati. Iti no sutan-ti evaṁ amhehi lakkhaṇamantavasena sutaṁ. Orohitvā ti ākāsato otaritvā imassa sabbabuddhānaṁ kilesaviddhaṁsanaṭṭhānassa namo karohi, pūjāsakkāraṁ karohi.

Ye te ti ye cakkavattirañño hatthiratanasaṅkhātā uposathakule nibbattanāgā. Ettāvatā ti sabbe pi te ettakaṁ padesaṁ neva upayanti, koṭṭiyamānā pi na upagacchanti yeva. Abhijāto ti gocariyādīni aṭṭha hatthikulāni abhibhavitvā atikkamitvā uposathakule jāto. Kuñjaran-ti uttamaṁ. Ettāvatā ti ettako padeso sakkā etena nāgena upagantuṁ, ito uttari na sakkā, abhikaṅkhanto vajiraṅkusena saññaṁ datvā pesehīti. Veyyañjanikavaco nisāmetvā ti bhikkhave, so rājā tassa lakkhaṇapāṭhakassa veyyañjanikassa kāliṅgabhāradvājassa vaco nisāmetvā upadhāretvā: “Ñassāma mayaṁ yathā imassa vacanaṁ yadi vā saccaṁ yadi vā alikan”-ti vīmaṁsanto nāgaṁ pesesī ti attho. Koñco va abhinaditvānā ti bhikkhave, so nāgo tena raññā vajiraṅkusena codetvā pesito koñcasakuṇo viya naditvā paṭisakkitvā soṇḍaṁ ukkhipitvā gīvaṁ unnāmetvā garuṁ bhāraṁ vahituṁ asakkonto viya ākāse yeva nisīdi.

So tena punappunaṁ vijjhiyamāno vedanaṁ sahituṁ asakkonto kālamakāsi. Rājā panassa matabhāvaṁ ajānanto piṭṭhe nisinno va ahosi. Kāliṅgabhāradvājo: “Mahārāja, tava nāgo niruddho, aññaṁ hatthiṁ saṅkamā” ti āha. Tamatthaṁ pakāsento satthā dasamaṁ gāthamāha.

10. Kāliṅgabhāradvājo, nāgaṁ khīṇāyukaṁ viditvāna,
Rājānaṁ kāliṅgaṁ, taramāno ajjhabhāsittha,
Aññaṁ saṅkama nāgaṁ, nāgo khīṇāyuko mahārājā ti.

Tattha {4.235} nāgo khīṇāyuko ti nāgo te jīvitakkhayaṁ patto, yaṁ kiñci karontena na sakkā piṭṭhe nisinnena bodhimaṇḍamatthakena gantuṁ. Aññaṁ nāgaṁ saṅkamā ti rañño puññiddhibalena añño nāgo uposathakulato āgantvā piṭṭhiṁ upanāmesi.

Rājā tassa piṭṭhiyaṁ nisīdi. Tasmiṁ khaṇe matahatthī bhūmiyaṁ pati. Tamatthaṁ pakāsento satthā itaraṁ gāthamāha.

11. Taṁ sutvā kāliṅgo, taramāno saṅkamī nāgaṁ,
Saṅkanteva raññe nāgo, tattheva pati bhumyā,
Veyyañjanikavaco, yathā tathā ahu nāgo ti.

Atha rājā ākāsato oruyha bodhimaṇḍaṁ oloketvā pāṭihāriyaṁ disvā bhāradvājassa thutiṁ karonto āha:

12. Kāliṅgo rājā kāliṅgaṁ, brāhmaṇaṁ etad-avoca,
Tvam-eva asi sambuddho, sabbaññū sabbadassāvī ti.

Brāhmaṇo taṁ anadhivāsento attānaṁ nīcaṭṭhāne ṭhapetvā buddhe yeva ukkhipitvā vaṇṇesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā imā gāthā abhāsi:

13. Taṁ anadhivāsento kāliṅga, brāhmaṇo idamavoca,
Veyyañjanikā hi mayaṁ, buddhā sabbaññuno mahārāja.

14. Sabbaññū sabbavidū ca, buddhā na lakkhaṇena jānanti,
Āgamabalasā hi mayaṁ, buddhā sabbaṁ pajānantī ti.

Tattha veyyañjanikā ti mahārāja, mayaṁ byañjanaṁ disvā byākaraṇasamatthā sutabuddhā nāma, buddhā pana sabbaññū sabbavidū. Buddhā hi atītādibhedaṁ sabbaṁ jānanti ceva passanti ca, sabbaññutaññāṇena te sabbaṁ jānanti, na lakkhaṇena. Mayaṁ pana āgamabalasā attano sippabaleneva jānāma, tañca ekadesam-eva, buddhā pana sabbaṁ pajānantīti.

Rājā buddhaguṇe sutvā somanassappatto hutvā sakalacakkavāḷavāsikehi bahugandhamālaṁ āharāpetvā mahābodhimaṇḍe sattāhaṁ vasitvā mahābodhipūjaṁ kāresi. Tamatthaṁ {4.236} pakāsento satthā imaṁ gāthādvayamāha:

15. Mahayitvā sambodhiṁ, nānāturiyehi vajjamānehi,
Mālāvilepanaṁ abhiharitvā, atha rājā manupāyāsi.

16. Saṭṭhi vāhasahassāni, pupphānaṁ sannipātayi,
Pūjesi rājā kāliṅgo, bodhimaṇḍamanuttaran-ti.

Tattha manupāyāsī ti mātāpitūnaṁ santikaṁ agamāsi. So mahābodhimaṇḍe aṭṭhārasahatthaṁ suvaṇṇatthambhaṁ ussāpesi. Tassa sattaratanamayā vedikā kāresi, ratanamissakaṁ vālukaṁ okirāpetvā pākāraparikkhittaṁ kāresi, sattaratanamayaṁ dvārakoṭṭhakaṁ kāresi, devasikaṁ pupphānaṁ saṭṭhivāhasahassāni sannipātayi, evaṁ bodhimaṇḍaṁ pūjesi. Pāḷiyaṁ pana: “Saṭṭhi vāhasahassāni pupphānan”-ti ettakam-eva āgataṁ.

Evaṁ mahābodhipūjaṁ katvā mātāpitaro ayyakāyyike ca ādāya dantapuram-eva ānetvā dānādīni puññāni katvā tāvatiṁsabhavane nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi ānando bodhipūjaṁ kāresiyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā māṇavakakāliṅgo ānando ahosi, kāliṅgabhāradvājo pana aham-eva ahosin”-ti.

Kāliṅgabodhijātakavaṇṇanā chaṭṭhā