Ja 480: Akittijātakavaṇṇanā

Akittiṁ disvā sammantan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ sāvatthivāsiṁ dānapatiṁ upāsakaṁ ārabbha kathesi. So kira satthāraṁ nimantetvā sattāhaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ datvā pariyosānadivase ariyasaṅghassa sabbaparikkhāre adāsi. Athassa satthā parisamajjhe yeva anumodanaṁ karonto: “Upāsaka, mahā te pariccāgo, aho dukkaraṁ tayā kataṁ, ayañhi dānavaṁso nāma porāṇakapaṇḍitānaṁ vaṁso, dānaṁ nāma gihinā pi pabbajitenā pi dātabbam-eva. Porāṇakapaṇḍitā pana pabbajitvā araññe vasantā pi aloṇakaṁ vidhūpanaṁ udakamattasittaṁ kārapaṇṇaṁ {4.237} khādamānā pi sampattayācakānaṁ yāvadatthaṁ datvā sayaṁ pītisukhena yāpayiṁsū” ti vatvā: “Bhante, idaṁ tāva sabbaparikkhāradānaṁ mahājanassa pākaṭaṁ, tumhehi vuttaṁ apākaṭaṁ, taṁ no kathethā” ti tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto asītikoṭivibhavassa brāhmaṇamahāsālassa kule nibbatti, “akittī” tissa nāmaṁ kariṁsu. Tassa padasā gamanakāle bhaginī pi jāyi, “yasavatī” tissā nāmaṁ kariṁsu. Mahāsatto soḷasavassakāle takkasilaṁ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgami. Athassa mātāpitaro kālamakaṁsu. So tesaṁ petakiccāni kāretvā dhanavilokanaṁ karonto: “Asuko nāma ettakaṁ dhanaṁ saṇṭhapetvā atīto, asuko ettakan”-ti vacanaṁ sutvā saṁviggamānaso hutvā: “Idaṁ dhanam-eva paññāyati, na dhanassa saṁhārakā, sabbe imaṁ dhanaṁ pahā yeva gatā, ahaṁ pana taṁ ādāya gamissāmī” ti bhaginiṁ pakkosāpetvā: “Tvaṁ imaṁ dhanaṁ paṭipajjāhī” ti āha. “Tumhākaṁ pana ko ajjhāsayo” ti? “Pabbajitukāmomhī” ti. “Bhātika, ahaṁ tumhehi chaḍḍitaṁ kheḷaṁ na sirasā sampaṭicchāmi, na me iminā attho, aham-pi pabbajissāmī” ti. So rājānaṁ āpucchitvā bheriṁ carāpesi: “Dhanena atthikā akittipaṇḍitassa gehaṁ āgacchantū” ti.

So sattāhaṁ mahādānaṁ pavattetvā dhane akhīyamāne cintesi: “Ime saṅkhārā khīyanti, kiṁ me dhanakīḷāya, atthikā taṁ gaṇhissantī” ti nivesanadvāraṁ vivaritvā: “Dinnaññeva harantū” ti sahiraññasuvaṇṇaṁ gehaṁ pahāya ñātimaṇḍalassa paridevantassa bhaginiṁ gahetvā bārāṇasito nikkhami. Yena dvārena nikkhami, taṁ akittidvāraṁ nāma jātaṁ, yena titthena nadiṁ otiṇṇo, tam-pi akittititthaṁ nāma jātaṁ. So dve tīṇi yojanāni gantvā ramaṇīye ṭhāne paṇṇasālaṁ katvā bhaginiyā saddhiṁ pabbaji. Tassa pabbajitakālato {4.238} paṭṭhāya bahugāmanigamarājadhānivāsino pabbajiṁsu. Mahāparivāro ahosi, mahālābhasakkāro nibbatti, buddhuppādakālo viya pavatti. Atha mahāsatto: “Ayaṁ lābhasakkāro mahā, parivāro pi mahanto, mayā ekakeneva viharituṁ vaṭṭatī” ti cintetvā avelāya antamaso bhaginim-pi ajānāpetvā ekako va nikkhamitvā anupubbena damiḷaraṭṭhaṁ patvā kāvīrapaṭṭanasamīpe uyyāne viharanto jhānābhiññāyo nibbattesi. Tatrāpissa mahālābhasakkāro uppajji. So taṁ jigucchitvā chaḍḍetvā ākāsena gantvā nāgadīpasamīpe kāradīpe otari. Tadā kāradīpo ahidīpo nāma ahosi. So tattha mahantaṁ kārarukkhaṁ upanissāya paṇṇasālaṁ māpetvā vāsaṁ kappesi. Tattha tassa vasanabhāvaṁ na koci jānāti. Athassa bhaginī bhātaraṁ gavesamānā anupubbena damiḷaraṭṭhaṁ patvā taṁ adisvā tena vasitaṭṭhāne yeva vasi, jhānaṁ pana nibbattetuṁ nāsakkhi.

Mahāsatto appicchatāya katthaci agantvā tassa rukkhassa phalakāle phalāni khādati, pattakāle pattāni udakasittāni khādati. Tassa sīlatejena sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko: “Ko nu kho maṁ ṭhānā cāvetukāmo” ti āvajjento akittipaṇḍitaṁ disvā: “Kimatthaṁ esa tāpaso sīlāni rakkhati, sakkattaṁ nu kho pattheti, udāhu aññaṁ, vīmiṁsissāmi naṁ. Ayañhi dukkhena jīvikaṁ kappesi, udakasittāni kārapaṇṇāni khādati, sace sakkattaṁ pattheti, attano sittapattāni mayhaṁ dassati, no ce, na dassatī” ti brāhmaṇavaṇṇena tassa santikaṁ agamāsi. Bodhisatto kārapaṇṇāni sedetvā otāretvā: “Sītalabhūtāni khādissāmī” ti paṇṇasāladvāre nisīdi. Athassa purato sakko bhikkhāya aṭṭhāsi. Mahāsatto taṁ disvā somanassappatto hutvā: “Lābhā vata me, yohaṁ yācakaṁ passāmi, ajja me manorathaṁ matthakaṁ {4.239} pāpetvā dānaṁ dassāmī” ti pakkabhājaneneva ādāya gantvā: “Idaṁ me dānaṁ sabbaññutaññāṇassa paccayo hotū” ti attano asesetvāva tassa bhājane pakkhi pi. Brāhmaṇo taṁ gahetvā thokaṁ gantvā antaradhāyi. Mahāsatto pi tassa datvā puna apacitvā pītisukheneva vītināmetvā punadivase pacitvā tattheva paṇṇasāladvāre nisīdi.

Sakko puna brāhmaṇavesena agamāsi. Punapissa datvā mahāsatto tatheva vītināmesi. Tatiyadivase pi tatheva datvā: “Aho me lābhā vata, kārapaṇṇāni nissāya mahantaṁ puññaṁ pasutan”-ti somanassappatto tayo divase anāhāratāya dubbalo pi samāno majjhanhikasamaye paṇṇasālato nikkhamitvā dānaṁ āvajjento paṇṇasāladvāre nisīdi. Sakko pi cintesi: “Ayaṁ brāhmaṇo tayo divase nirāhāro hutvā evaṁ dubbalo pi dānaṁ dento tuṭṭhacitto va deti, cittassa aññathattam-pi natthi, ahaṁ imaṁ ‘idaṁ nāma patthetvā detī’ ti na jānāmi, pucchitvā ajjhāsayamassa sutvā dānakāraṇaṁ jānissāmī” ti. So majjhanhike vītivatte mahantena sirisobhaggena gaganatale taruṇasūriyo viya jalamāno āgantvā mahāsattassa purato va ṭhatvā: “Ambho tāpasa, evaṁ uṇhavāte paharante evarūpe loṇajalaparikkhitte araññe kimatthaṁ tapokammaṁ karosī” ti pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Akittiṁ disvā sammantaṁ, sakko bhūtapatī bravi,
Kiṁ patthayaṁ mahābrahme, eko sammasi ghammanī ti.

Tattha kiṁ patthayan-ti kiṁ manussasampattiṁ patthento, udāhu sakkasampatti ādīnaṁ aññataranti.

Mahāsatto taṁ sutvā sakkabhāvañcassa ñatvā: “Nāhaṁ etā sampattiyo patthemi, sabbaññutaṁ pana patthento tapokammaṁ karomī” ti pakāsetuṁ dutiyaṁ gāthamāha.

2. Dukkho {4.240} punabbhavo sakka, sarīrassa ca bhedanaṁ,
Sammohamaraṇaṁ dukkhaṁ, tasmā sammāmi vāsavā ti.

Tattha tasmā ti yasmā punappunaṁ jāti khandhānaṁ bhedanaṁ sammohamaraṇañca dukkhaṁ, tasmā yatthetāni natthi, taṁ nibbānaṁ patthento idha sammāmīti evaṁ attano nibbānajjhāsayataṁ dīpeti.

Taṁ sutvā sakko tuṭṭhamānaso: “Sabbabhavesu kirāyaṁ ukkaṇṭhito nibbānatthāya araññe viharati, varamassa dassāmī” ti varena nimantento tatiyaṁ gāthamāha.

3. Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite,
Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasī ti.

Tattha yaṁ kiñci manasicchasī ti yaṁ manasā icchasi, taṁ dammi, varaṁ gaṇhāhīti.

Mahāsatto varaṁ gaṇhanto catutthaṁ gāthamāha.

4. Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Yena putte ca dāre ca, dhanadhaññaṁ piyāni ca,
Laddhā narā na tappanti, so lobho na mayī vase ti.

Tattha varañce me ado ti sace varaṁ mayhaṁ desi. Piyāni cā ti aññāni ca yāni piyabhaṇḍāni. Na tappantī ti punappunaṁ puttādayo patthenti yeva, na tittiṁ upagacchanti. Na mayī vase ti mayi mā vasatu mā uppajjatu.

Athassa sakko tussitvā uttarim-pi varaṁ dento mahāsatto ca varaṁ gaṇhanto imā gāthā abhāsiṁsu:

5. Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite,
Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi.

6. Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Khettaṁ vatthuṁ hiraññañca, gavāssaṁ dāsaporisaṁ,
Yena jātena jīyanti, so doso na mayī vase.

7. Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite,
Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi.

8. Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Bālaṁ na passe na suṇe, na ca bālena saṁvase,
Bālenallāpasallāpaṁ, na kare na ca rocaye.

9. Kiṁ {4.241} nu te akaraṁ bālo, vada kassapa kāraṇaṁ,
Kena kassapa bālassa, dassanaṁ nābhikaṅkhasi.

10. Anayaṁ nayati dummedho, adhurāyaṁ niyuñjati,
Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati,
Vinayaṁ so na jānāti, sādhu tassa adassanaṁ.

11. Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite,
Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi.

12. Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Dhīraṁ passe suṇe dhīraṁ, dhīrena saha saṁvase,
Dhīrenallāpasallāpaṁ, taṁ kare tañca rocaye.

13. Kiṁ nu te akaraṁ dhīro, vada kassapa kāraṇaṁ,
Kena kassapa dhīrassa, dassanaṁ abhikaṅkhasi.

14. Nayaṁ nayati medhāvī, adhurāyaṁ na yuñjati,
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati,
Vinayaṁ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.

15. Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite,
Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi.

16. Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati,
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṁ, sīlavanto ca yācakā.

17. Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṁ,
Dadaṁ cittaṁ pasādeyyaṁ, etaṁ sakka varaṁ vare.

18. Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite,
Varaṁ kassapa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi.

19. Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara,
Na maṁ puna upeyyāsi, etaṁ sakka varaṁ vare.

20. Bahūhi vatacariyāhi, narā ca atha nāriyo,
Dassanaṁ abhikaṅkhanti, kiṁ nu me dassane bhayaṁ.

21. Taṁ tādisaṁ devavaṇṇaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ,
Disvā tapo pamajjeyyaṁ, etaṁ te dassane bhayan-ti.

Tattha yena jātenā ti yena cittena jātena kuddhā sattā pāṇavadhādīnaṁ katattā rājadaṇḍavasena visakhādanādīhi vā attano maraṇavasena {4.242} etāni khettādīni jīyanti, so doso mayi na vaseyyāti yācati. Na suṇe ti asukaṭṭhāne nāma vasatīti pi imehi kāraṇehi na suṇeyyaṁ. Kiṁ nu te akaran-ti kiṁ nu tava bālena mātā māritā, udāhu tava pitā, aññaṁ vā pana te kiṁ nāma anatthaṁ bālo akaraṁ.

Anayaṁ nayatī ti akāraṇaṁ: “Kāraṇan”-ti gaṇhāti, pāṇātipātādīni katvā jīvikaṁ kappessāmīti evarūpāni anatthakammāni cinteti. Adhurāyan-ti saddhādhurasīladhurapaññādhuresu ayojetvā ayoge niyuñjati. Dunnayo seyyaso hotī ti dunnayo va tassa seyyo hoti. Pañca dussīlakammāni samādāya vattanam-eva seyyoti gaṇhāti, hitapaṭipattiyā vā dunnayo hoti netuṁ asakkuṇeyyo. Sammā vutto ti hetunā kāraṇena vutto kuppati. Vinayanti: “Evaṁ abhikkamitabban”-ti ādikaṁ ācāravinayaṁ na jānāti, ovādañca na sampaṭicchati. Sādhu tassā ti etehi kāraṇehi tassa adassanam-eva sādhu.

Sūriyuggamanaṁ patī ti sūriyuggamanavelāya. Dibbā bhakkhā ti dibbabhojanaṁ yācakā ti tassa dibbabhojanassa paṭiggāhakā. Vatacariyāhī ti dānasīlauposathakammehi. Dassanaṁ abhikaṅkhantī ti dassanaṁ mama abhikaṅkhanti. Taṁ tādisan-ti evarūpaṁ dibbālaṅkāravibhūsitaṁ. Pamajjeyyan-ti pamādaṁ āpajjeyyaṁ. Tava sirisampattiṁ pattheyyaṁ, evaṁ nibbānatthāya pavattite tapokamme sakkaṭṭhānaṁ patthento pamatto nāma bhaveyyaṁ, etaṁ tava dassane mayhaṁ bhayanti.

Sakko: “Sādhu, bhante, ito paṭṭhāya na te santikaṁ āgamissāmā” ti taṁ vanditvā khamāpetvā pakkāmi. Mahāsatto yāvajīvaṁ tattheva vasanto brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sakko anuruddho ahosi, akittipaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Akittijātakavaṇṇanā sattamā