Ja 482: Rurumigarājajātakavaṇṇanā

Tassa gāmavaraṁ dammī ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. So kira bhikkhūhi: “Bahūpakāro te āvuso, devadattasatthā, tvaṁ tathāgataṁ nissāya pabbajjaṁ labhi, tīṇi piṭakāni uggaṇhi, lābhasakkāraṁ pāpuṇī” ti vutto: “Āvuso, satthārā mama tiṇaggamatto pi upakāro na kato, ahaṁ sayam-eva pabbajiṁ, sayaṁ tīṇi piṭakāni uggaṇhiṁ, sayaṁ lābhasakkāraṁ pāpuṇin”-ti kathesi. Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Akataññū āvuso, devadatto akatavedī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva akataññū, pubbe pi akataññū yeva, pubbepesa mayā jīvite dinne pi mama guṇamattaṁ na jānātī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko asītikoṭivibhavo seṭṭhi puttaṁ labhitvā: “Mahādhanako” tissa, nāmaṁ katvā: “Sippaṁ uggaṇhanto mama putto kilamissatī” ti na kiñci sippaṁ uggaṇhāpesi. So gītanaccavāditakhādanabhojanato uddhaṁ na kiñci aññāsi. Taṁ vayappattaṁ patirūpena dārena saṁyojetvā mātāpitaro kālamakaṁsu. So tesaṁ accayena itthidhuttasurādhuttādīhi parivuto nānābyasanamukhehi {4.256} iṇaṁ ādāya taṁ dātuṁ asakkonto iṇāyikehi codiyamāno cintesi: “Kiṁ mayhaṁ jīvitena, ekenamhi attabhāvena añño viya jāto, mataṁ me seyyo” ti. So iṇāyike āha: “tumhākaṁ iṇapaṇṇāni gahetvā āgacchatha, gaṅgātīre me nidahitaṁ kulasantakaṁ dhanaṁ atthi, taṁ vo dassāmī” ti. Te tena saddhiṁ agamaṁsu. So: “Idha dhanan”-ti nidhiṭṭhānaṁ ācikkhanto viya: “Gaṅgāyaṁ patitvā marissāmī” ti palāyitvā gaṅgāyaṁ pati. So caṇḍasotena vuyhanto kāruññaravaṁ viravi.

Tadā mahāsatto rurumigayoniyaṁ nibbattitvā parivāraṁ chaḍḍetvā ekako va gaṅgānivattane ramaṇīye sālamissake supupphitaambavane vasati uposathaṁ upavutthāya. Tassa sarīracchavi sumajjitakañcanapaṭṭavaṇṇā ahosi, hatthapādā lākhārasaparikammakatā viya, naṅguṭṭhaṁ cāmarīnaṅguṭṭhaṁ viya, siṅgāni rajatadāmasadisāni, akkhīni sumajjitamaṇiguḷikā viya, mukhaṁ odahitvā ṭhapitarattakambalageṇḍukaṁ viya. Evarūpaṁ tassa rūpaṁ ahosi. So aḍḍharattasamaye tassa kāruññasaddaṁ sutvā: “Manussasaddo sūyati, mā mayi dharante maratu, jīvitamassa dassāmī” ti cintetvā sayanagumbā uṭṭhāya nadītīraṁ gantvā: “Ambho purisa, mā bhāyi, jīvitaṁ te dassāmī” ti assāsetvā sotaṁ chindanto gantvā taṁ piṭṭhiyaṁ āropetvā tīraṁ pāpetvā attano vasanaṭṭhānaṁ netvā phalāphalāni datvā dvīhatīhaccayena: “Bho purisa, ahaṁ taṁ ito araññato nīharitvā bārāṇasimagge ṭhapessāmi, tvaṁ sotthinā gamissasi, apica kho pana tvaṁ ‘asukaṭṭhāne nāma kañcanamigo vasatī’ ti dhanakāraṇā maṁ rañño ceva rājamahāmattassa ca mā ācikkhāhī” ti āha. So: “Sādhu sāmī” ti sampaṭicchi.

Mahāsatto tassa paṭiññaṁ gahetvā taṁ attano piṭṭhiyaṁ āropetvā bārāṇasimagge otāretvā nivatti. Tassa bārāṇasipavisanadivase yeva khemā nāma rañño aggamahesī paccūsakāle supinante suvaṇṇavaṇṇaṁ migaṁ attano dhammaṁ desentaṁ disvā {4.257} cintesi: “Sace evarūpo migo na bhaveyya, nāhaṁ supine passeyyaṁ, addhā bhavissati, rañño ārocessāmī” ti. Sā rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Mahārāja, ahaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ migaṁ passituṁ icchāmi, suvaṇṇavaṇṇamigassa dhammaṁ sotukāmāmhi, labhissāmi ce, jīveyyaṁ, no ce, natthi me jīvitan”-ti āha. Rājā taṁ assāsetvā: “Sace manussaloke atthi, labhissasī” ti vatvā brāhmaṇe pakkosāpetvā: “Suvaṇṇavaṇṇā migā nāma hontī” ti pucchitvā: “Āma, deva, hontī” ti sutvā alaṅkatahatthikkhandhe suvaṇṇacaṅkoṭake sahassathavikaṁ ṭhapetvā yo suvaṇṇavaṇṇaṁ migaṁ ācikkhissati, tassa saddhiṁ sahassathavikasuvaṇṇacaṅkoṭakena tañca hatthiṁ tato ca uttari dātukāmo hutvā suvaṇṇapaṭṭe gāthaṁ likhāpetvā ekaṁ amaccaṁ pakkosāpetvā: “Ehi tāta, mama vacanena imaṁ gāthaṁ nagaravāsīnaṁ kathehī” ti imasmiṁ jātake paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Tassa gāmavaraṁ dammi, nāriyo ca alaṅkatā,
Yo me taṁ migamakkhāti, migānaṁ migamuttaman-ti.

Amacco suvaṇṇapaṭṭaṁ gahetvā sakalanagare vācāpesi. Atha so seṭṭhiputto bārāṇasiṁ pavisanto va taṁ kathaṁ sutvā amaccassa santikaṁ gantvā: “Ahaṁ rañño evarūpaṁ migaṁ ācikkhissāmi, maṁ rañño dassehī” ti āha. Amacco hatthikkhandhato otaritvā taṁ rañño santikaṁ netvā: “Ayaṁ kira, deva, taṁ migaṁ ācikkhissatī” ti dassesi. Rājā: “Saccaṁ ambho purisā” ti pucchi. So: “Saccaṁ mahārāja, tvaṁ etaṁ yasaṁ mayhaṁ dehī” ti vadanto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Mayhaṁ gāmavaraṁ dehi, nāriyo ca alaṅkatā,
Ahaṁ te migamakkhissaṁ, migānaṁ migamuttaman-ti.

Taṁ sutvā rājā tassa mittadubbhissa tussitvā: “Abbho kuhiṁ so migo vasatī” ti pucchitvā: “Asukaṭṭhāne nāma devā” ti vutte tam-eva maggadesakaṁ katvā mahantena parivārena taṁ ṭhānaṁ agamāsi. Atha naṁ so mittadubbhī: “Senaṁ, deva, sannisīdāpehī” ti {4.258} vatvā sannisinnāya senāya eso, deva, suvaṇṇamigo etasmiṁ vane vasatī” ti hatthaṁ pasāretvā ācikkhanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Etasmiṁ vanasaṇḍasmiṁ, ambā sālā ca pupphitā,
Indagopakasañchannā, ettheso tiṭṭhate migo ti.

Tattha indagopakasañchannā ti etassa vanasaṇḍassa bhūmi indagopakavaṇṇāya rattāya sukhasamphassāya tiṇajātiyā sañchannā, sasakucchi viya mudukā, ettha etasmiṁ ramaṇīye vanasaṇḍe eso tiṭṭhatīti dasseti.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā amacce āṇāpesi: “Tassa migassa palāyituṁ adatvā khippaṁ āvudhahatthehi purisehi saddhiṁ vanasaṇḍaṁ parivārethā” ti. Te tathā katvā unnadiṁsu. Rājā katipayehi janehi saddhiṁ ekamantaṁ aṭṭhāsi, so pissa avidūre aṭṭhāsi. Mahāsatto taṁ saddaṁ sutvā cintesi: “Mahanto balakāyasaddo, tamhā me purisā bhayena uppannena bhavitabban”-ti. So uṭṭhāya sakalaparisaṁ oloketvā rañño ṭhitaṭṭhānaṁ disvā: “Rañño ṭhitaṭṭhāne yeva me sotthi bhavissati, ettheva mayā gantuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā rājābhimukho pāyāsi. Rājā taṁ āgacchantaṁ disvā: “Nāgabalo migo avattharanto viya āgaccheyya, saraṁ sannayhitvā imaṁ migaṁ santāsetvā sace palāyati, vijjhitvā dubbalaṁ katvā gaṇhissāmī” ti dhanuṁ āropetvā bodhisattābhimukho ahosi. Tamatthaṁ pakāsento satthā imaṁ gāthādvayamāha:

4. Dhanuṁ advejjhaṁ katvāna, usuṁ sannayhupāgami,
Migo ca disvā rājānaṁ, dūrato ajjhabhāsatha.

5. Āgamehi mahārāja, mā maṁ vijjhi rathesabha,
Ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo ti.

Tattha {4.259} advejjhaṁ katvānā ti jiyāya ca sarena ca saddhiṁ ekam-eva katvā. Sannayhā ti sannayhitvā. Āgamehīti: “Tiṭṭha, mahārāja, mā maṁ vijjhi, jīvaggāham-eva gaṇhāhī” ti madhurāya manussavācāya abhāsi.

Rājā tassa madhurakathāya bandhitvā dhanuṁ otāretvā gāravena aṭṭhāsi. Mahāsatto pi rājānaṁ upasaṅkamitvā madhurapaṭisanthāraṁ katvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Mahājano pi sabbāvudhāni chaḍḍetvā āgantvā rājānaṁ parivāresi. Tasmiṁ khaṇe mahāsatto suvaṇṇakiṅkiṇikaṁ cālento viya madhurena sarena rājānaṁ pucchi: “Ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo” ti? Tasmiṁ khaṇe pāpapuriso thokaṁ paṭikkamitvā sotapatheva aṭṭhāsi. Rājā: “Iminā me dassito” ti kathento chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Esa pāpacaro poso, samma tiṭṭhati ārakā,
Soyaṁ me idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo ti.

Tattha pāpacaro ti vissaṭṭhācāro.

Taṁ sutvā mahāsatto taṁ mittadubbhiṁ garahitvā raññā saddhiṁ sallapanto sattamaṁ gāthamāha.

7. Saccaṁ kireva māhaṁsu, narā ekacciyā idha,
Kaṭṭhaṁ niplavitaṁ seyyo, na tvevekacciyo naro ti.

Tattha niplavitan-ti uttāritaṁ. Ekacciyo ti ekacco pana mittadubbhī pāpapuggalo udake patanto pi uttārito na tveva seyyo. Kaṭṭhañhi nānappakārena upakārāya saṁvattati, mittadubbhī pana pāpapuggalo vināsāya, tasmā tato kaṭṭham-eva varataranti porāṇakapaṇḍitā kathayiṁsu, mayā pana tesaṁ vacanaṁ na katanti.

Taṁ sutvā rājā itaraṁ gāthamāha.

8. Kiṁ nu ruru garahasi migānaṁ, kiṁ pakkhīnaṁ kiṁ pana mānusānaṁ,
Bhayaṁ {4.260} hi maṁ vindatinapparūpaṁ, sutvāna taṁ mānusiṁ bhāsamānan-ti.

Tattha migānan-ti migānamaññataraṁ garahasi, udāhu pakkhīnaṁ, mānusānanti pucchi. Bhayañhi maṁ vindatī ti bhayaṁ maṁ paṭilabhati, ahaṁ attani anissaro bhayasantako viya homi. Anapparūpan-ti mahantaṁ.

Tato mahāsatto: “Mahārāja, na migaṁ, na pakkhiṁ garahāmi, manussaṁ pana garahāmī” ti dassento navamaṁ gāthamāha.

9. Yamuddhariṁ vāhane vuyhamānaṁ, mahodake salile sīghasote,
Tatonidānaṁ bhayamāgataṁ mama, dukkho have rāja asabbhi saṅgamo ti.

Tattha vāhane ti patitapatite vahituṁ samatthe gaṅgāvahe. Mahodake salile ti mahāudake mahāsalileti attho. Ubhayenā pi gaṅgāvahasseva bahuudakataṁ dasseti. Tatonidānan-ti mahārāja, yo mayhaṁ tayā dassito puriso, eso mayā gaṅgāya vuyhamāno aḍḍharattasamaye kāruññaravaṁ viravanto uddharito, tatonidānaṁ me idamajja bhayaṁ āgataṁ, asappurisehi samāgamo nāma dukkho, mahārājāti.

Taṁ sutvā rājā tassa kujjhitvā: “Evaṁ bahūpakārassa nāma guṇaṁ na jānāti, vijjhitvā naṁ jīvitakkhayaṁ pāpessāmī” ti dasamaṁ gāthamāha.

10. Sohaṁ catuppattamimaṁ vihaṅgamaṁ, tanucchidaṁ hadaye ossajāmi,
Hanāmi taṁ mittadubbhiṁ akiccakāriṁ, yo tādisaṁ kammakataṁ na jāne ti.

Tattha catuppattan-ti catūhi vājapattehi samannāgataṁ. Vihaṅgaman-ti ākāsagāmiṁ. Tanucchidan-ti sarīrachindanaṁ. Ossajāmī ti etassa hadaye vissajjemi.

Tato mahāsatto: “Mā esa maṁ nissāya nassatū” ti cintetvā ekādasamaṁ gāthamāha.

11. Dhīrassa {4.261} bālassa have janinda, santo vadhaṁ nappasaṁsanti jātu,
Kāmaṁ gharaṁ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṁ tadetassa dehi,
Ahañca te kāmakaro bhavāmī ti.

Tattha kāman-ti kāmena yathāruciyā attano gharaṁ gacchatu. Yañcassa bhaṭṭhaṁ tadetassa dehī ti yañca tassa: “Idaṁ nāma te dassāmī” ti tayā kathitaṁ, taṁ tassa dehi. Kāmakaro ti icchākaro, yaṁ icchasi, taṁ karohi, maṁsaṁ vā me khāda, kīḷāmigaṁ vā karohi, sabbattha te anukūlavattī bhavissāmī ti attho.

Taṁ sutvā rājā tuṭṭhamānaso mahāsattassa thutiṁ karonto anantaraṁ gāthamāha.

12. Addhā rurū aññataro sataṁ so, yo dubbhato mānusassa na dubbhi,
Kāmaṁ gharaṁ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṁ tadetassa dammi,
Ahañca te kāmacāraṁ dadāmī ti.

Tattha sataṁ so ti addhā tvaṁ sataṁ paṇḍitānaṁ aññataro. Kāmacāran-ti ahaṁ tava dhammakathāya pasīditvā tuyhaṁ kāmacāraṁ abhayaṁ dadāmi, ito paṭṭhāya tumhe nibbhayā yathāruciyā viharathāti mahāsattassa varaṁ adāsi.

Atha naṁ mahāsatto: “Mahārāja, manussā nāma aññaṁ mukhena bhāsanti, aññaṁ kāyena karontī” ti pariggaṇhanto dve gāthā abhāsi:

13. Suvijānaṁ siṅgālānaṁ, sakuṇānañca vassitaṁ,
Manussavassitaṁ rāja, dubbijānataraṁ tato.

14. Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā,
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso ti.

Taṁ sutvā rājā: “Migarāja, mā maṁ evaṁ maññi, ahañhi rajjaṁ jahanto pi na tuyhaṁ dinnavaraṁ jahissaṁ, saddahatha, mayhan”-ti {4.262} varaṁ adāsi. Mahāsatto tassa santike varaṁ gaṇhanto attānaṁ ādiṁ katvā sabbasattānaṁ abhayadānaṁ varaṁ gaṇhi. Rājā pi taṁ varaṁ datvā bodhisattaṁ nagaraṁ netvā mahāsattañca nagarañca alaṅkārāpetvā deviyā dhammaṁ desāpesi. Mahāsatto deviṁ ādiṁ katvā rañño ca rājaparisāya ca madhurāya manussabhāsāya dhammaṁ desetvā rājānaṁ dasahi rājadhammehi ovaditvā mahājanaṁ anusāsitvā araññaṁ pavisitvā migagaṇaparivuto vāsaṁ kappesi. Rājā: “Sabbesaṁ sattānaṁ abhayaṁ dammī” ti nagare bheriṁ carāpesi. Tato paṭṭhāya migapakkhīnaṁ koci hatthaṁ pasāretuṁ samattho nāma nāhosi. Migagaṇo manussānaṁ sassāni khādati, koci vāretuṁ na sakkoti. Mahājano rājaṅgaṇaṁ gantvā upakkosi. Tamatthaṁ pakāsento satthā imaṁ gāthamāha.

15. Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā,
Migā sassāni khādanti, taṁ devo paṭisedhatū ti.

Tattha taṁ devo ti taṁ migagaṇaṁ devo paṭisedhatūti.

Taṁ sutvā rājā gāthādvayamāha:

16. Kāmaṁ janapado māsi, raṭṭhañcā pi vinassatu,
Na tvevāhaṁ ruruṁ dubbhe, datvā abhayadakkhiṇaṁ.

17. Mā me janapado āsi, raṭṭhañcā pi vinassatu,
Na tvevāhaṁ migarājassa, varaṁ datvā musā bhaṇe ti.

Tattha māsī ti kāmaṁ mayhaṁ janapado mā hotu. Rurun-ti na tveva ahaṁ suvaṇṇavaṇṇassa rurumigarājassa abhayadakkhiṇaṁ datvā dubbhissāmīti.

Mahājano rañño vacanaṁ sutvā kiñci vattuṁ avisahanto paṭikkami. Sā kathā vitthārikā ahosi. Taṁ sutvā mahāsatto migagaṇaṁ sannipātāpetvā: “Ito paṭṭhāya manussānaṁ sassāni mā khādathā” ti ovaditvā: “Attano khettesu paṇṇasaññaṁ bandhantū” ti {4.263} manussānaṁ ghosāpesi. Te tathā bandhiṁsu, tāya saññāya migā yāvajjatanā sassāni na khādanti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto akataññūyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā seṭṭhiputto devadatto ahosi, rājā ānando, rurumigarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Rurumigarājajātakavaṇṇanā navamā