Ja 485: Candakinnarījātakavaṇṇanā

Upanīyatidaṁ maññe ti idaṁ satthā kapilavatthupuraṁ upanissāya nigrodhārāme viharanto rājanivesane rāhulamātaraṁ ārabbha kathesi. Idaṁ pana jātakaṁ dūrenidānato paṭṭhāya kathetabbaṁ. Sā panesā nidānakathā yāva laṭṭhivane uruvelakassapasīhanādā apaṇṇakajātake (Ja. 1) kathitā, tato paraṁ yāva kapilavatthugamanā vessantarajātake (Ja. 547) āvi bhavissati. Satthā pana pitu nivesane nisīditvā antarabhattasamaye mahādhammapālajātakaṁ (Ja. 447) kathetvā katabhattakicco: “Rāhulamātu nivesane nisīditvā tassā guṇaṁ vaṇṇento candakinnarījātakaṁ (Ja. 485) kathessāmī” ti rājānaṁ pattaṁ gāhāpetvā dvīhi aggasāvakehi saddhiṁ rāhulamātu nivesanaṭṭhānaṁ pāyāsi. Tadā tassā sammukhā cattālīsasahassanāṭakitthiyo vasanti tāsu khattiyakaññānaṁ yeva navutiadhikasahassaṁ. Sā tathāgatassa āgamanaṁ ñatvā: “Sabbā kāsāvāneva nivāsentū” ti tāsaṁ ārocāpesi. Tā tathā kariṁsu. Satthā āgantvā paññattāsane {4.283} nisīdi. Atha tā sabbā pi ekappahāreneva viraviṁsu, mahāparidevasaddo ahosi. Rāhulamātā pi paridevitvā sokaṁ vinodetvā satthāraṁ vanditvā rājagatena bahumānena sagāravena nisīdi. Rājā tassā guṇakathaṁ ārabhi, “bhante, mama suṇhā ‘tumhehi kāsāvāni nivatthānī’ ti sutvā kāsāvāneva nivāsesi, ‘mālādīni pariccattānī’ ti sutvā mālādīni pariccaji, ‘bhūmiyaṁ sayatī’ ti sutvā bhūmisayanāva jātā, tumhākaṁ pabbajitakāle vidhavā hutvā aññehi rājūhi pesitaṁ paṇṇākāraṁ na gaṇhi, evaṁ tumhesu asaṁhīracittā esā” ti nānappakārehi tassā guṇakathaṁ kathesi. Satthā: “Anacchariyaṁ, mahārāja, yaṁ esā idāni mama pacchime attabhāve mayi sasinehā asaṁhīracittā anaññaneyyā bhaveyya. Esā tiracchānayoniyaṁ nibbattā pi mayi asaṁhīracittā anaññaneyyā ahosī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente mahāsatto himavantapadese kinnarayoniyaṁ nibbatti, candā nāmassa bhariyā. Te ubho pi candanāmake rajatapabbate vasiṁsu. Tadā bārāṇasirājā amaccānaṁ rajjaṁ niyyādetvā dve kāsāyāni nivāsetvā sannaddhapañcāvudho ekako va himavantaṁ pāvisi. So migamaṁsaṁ khādanto ekaṁ khuddakanadiṁ anusañcaranto uddhaṁ abhiruhi. Candapabbatavāsino kinnarā vassārattasamaye anotaritvā pabbate yeva vasanti, nidāghasamaye otaranti. Tadā ca so candakinnaro attano bhariyāya saddhiṁ otaritvā tesu tesu ṭhānesu gandhe vilimpanto pupphareṇuṁ khādanto pupphapaṭe nivāsento pārupanto latādolāhi kīḷanto madhurassarena gāyanto taṁ khuddakanadiṁ patvā ekasmiṁ nivattanaṭṭhāne otaritvā udake pupphāni vikiritvā udakakīḷaṁ kīḷitvā pupphapaṭe nivāsetvā pārupitvā rajatapaṭṭavaṇṇāya vālukāya pupphāsanaṁ paññapetvā ekaṁ veḷu daṇḍakaṁ gahetvā sayane nisīdi {4.284}. Tato candakinnaro veḷuṁ vādento madhurasaddena gāyi. Candakinnarī muduhatthe nāmetvā tassa avidūre ṭhitā nacci ceva gāyi ca. So rājā tesaṁ saddaṁ sutvā padasaddaṁ asāvento saṇikaṁ gantvā paṭicchanne ṭhatvā te kinnare disvā kinnariyā paṭibaddhacitto hutvā: “Taṁ kinnaraṁ vijjhitvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā imāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappessāmī” ti ṭhatvā candakinnaraṁ vijjhi. So vedanāppatto paridevamāno catasso gāthā abhāsi:

1. Upanīyatidaṁ maññe, cande lohitamaddane,
Ajja jahāmi jīvitaṁ, pāṇā me cande nirujjhanti.

2. Osīdi me dukkhaṁ hadayaṁ, me ḍayhate nitammāmi,
Tava candiyā socantiyā, na naṁ aññehi sokehi.

3. Tiṇamiva vanamiva milāyāmi, nadī aparipuṇṇāva sussāmi,
Tava candiyā socantiyā, na naṁ aññehi sokehi.

4. Vassamiva sare pāde, imāni assūni vattare mayhaṁ,
Tava candiyā socantiyā, na naṁ aññehi sokehī ti.

Tattha upanīyatī ti santativicchedaṁ upanīyati. Idan-ti jīvitaṁ. Pāṇā me ti bhadde, cande mama jīvitapāṇā nirujjhanti. Osīdi me ti jīvitaṁ me osīdati. Nitammāmī ti atikilamāmi. Tava candiyā ti idaṁ mama dukkhaṁ, na naṁ aññehi sokehi, atha kho tava candiyā socantiyā sokahetu yasmā tvaṁ mama viyogena socissasi, tasmā ti attho. Tiṇamiva vanamiva milāyāmī ti tattapāsāṇe khittatiṇamiva mūlachinnavanamiva milāyāmīti vadati. Sare pāde ti yathā nāma pabbatapāde patitavassaṁ saritvā acchinnadhāraṁ vattati.

Mahāsatto imāhi catūhi gāthāhi paridevitvā pupphasayane nipanno va satiṁ vissajjetvā parivatti. Rājā patiṭṭhito va. Itarā mahāsatte paridevante attano ratiyā mattā hutvā tassa {4.285} viddhabhāvaṁ na jānāti, visaññaṁ pana naṁ parivattitvā nipannaṁ disvā: “Kiṁ nu kho me piyasāmikassa dukkhan”-ti upadhārentī pahāramukhato paggharantaṁ lohitaṁ disvā piyasāmike uppannaṁ balavasokaṁ sandhāretuṁ asakkontī mahāsaddena paridevi. Rājā: “Kinnaro mato bhavissatī” ti nikkhamitvā attānaṁ dassesi. Candā taṁ disvā: “Iminā me corena piyasāmiko viddho bhavissatī” ti kampamānā palāyitvā pabbatamatthake ṭhatvā rājānaṁ paribhāsantī pañca gāthā abhāsi:

5. Pāpo khosi rājaputta, yo me icchitaṁ patiṁ varākiyā,
Vijjhasi vanamūlasmiṁ, soyaṁ viddho chamā seti.

6. Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, paṭimuñcatu rājaputta tava mātā,
Yo mayhaṁ hadayasoko, kimpurisaṁ avekkhamānāya.

7. Imaṁ mayhaṁ hadayasokaṁ, paṭimuñcatu rājaputta tava jāyā,
Yo mayhaṁ hadayasoko, kimpurisaṁ avekkhamānāya.

8. Mā ca puttaṁ mā ca patiṁ, addakkhi rājaputta tava mātā,
Yo kimpurisaṁ avadhi, adūsakaṁ mayha kāmā hi.

9. Mā ca puttaṁ mā ca patiṁ, addakkhi rājaputta tava jāyā,
Yo kimpurisaṁ avadhi, adūsakaṁ mayha kāmā hī ti.

Tattha varākiyā ti kapaṇāya. Paṭimuñcatū ti paṭilabhatu phusatu pāpuṇātu. Mayha kāmā hī ti mayhaṁ kāmena.

Rājā naṁ pañcahi gāthāhi paribhāsitvā pabbatamatthake ṭhitaṁ yeva assāsento gāthamāha.

10. Mā tvaṁ cande rodi mā so pi, vanatimiramattakkhi,
Mama tvaṁ hehisi bhariyā, rājakule pūjitā nārībhī ti.

Tattha {4.286} cande ti mahāsattassa paridevanakāle nāmassa sutattā evamāha. Vanatimiramattakkhī ti vanatimirapupphasamānaakkhi. Pūjitā nārībhī ti soḷasannaṁ itthisahassānaṁ jeṭṭhikā aggamahesī hessasi.

Candā tassa vacanaṁ sutvā: “Tvaṁ kiṁ maṁ vadesī” ti sīhanādaṁ nadantī anantaragāthamāha.

11. Api nūnahaṁ marissaṁ, nāhaṁ rājaputta tava hessaṁ,
Yo kimpurisaṁ avadhi, adūsakaṁ mayha kāmā hī ti.

Tattha api nūnahan-ti api ekaṁseneva ahaṁ marissaṁ.

So tassā vacanaṁ sutvā nicchandarāgo hutvā itaraṁ gāthamāha.

12. Api bhīruke api jīvitukāmike, kimpurisi gaccha himavantaṁ,
Tālīsatagarabhojanā, aññe taṁ migā ramissantī ti.

Tattha api bhīruke ti bhīrujātike. Tālīsatagarabhojanā ti tvaṁ tālīsapattatagarapattabhojanā migī, tasmā aññe taṁ migā ramissanti, na tvaṁ rājakulārahā, gacchāti naṁ avaca, vatvā ca pana nirapekkho hutvā pakkāmi.

Sā tassa gatabhāvaṁ ñatvā oruyha mahāsattaṁ āliṅgitvā pabbatamatthakaṁ āropetvā pabbatatale nipajjāpetvā sīsamassa attano ūrūsu katvā balavaparidevaṁ paridevamānā dvādasa gāthā abhāsi:

13. Te pabbatā tā ca kandarā, tā ca giriguhāyo tatheva tiṭṭhanti,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

14. Te paṇṇasanthatā ramaṇīyā, vāḷamigehi anuciṇṇā,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

15. Te pupphasanthatā ramaṇīyā, vāḷamigehi anuciṇṇā,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

16. Acchā {4.287} savanti girivananadiyo, kusumābhikiṇṇasotāyo,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

17. Nīlāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

18. Pītāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

19. Tambāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

20. Tuṅgāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

21. Setāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

22. Citrāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

23. Yakkhagaṇasevite gandhamādane, osadhebhi sañchanne,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassaṁ.

24. Kimpurisasevite gandhamādane, osadhebhi sañchanne,
Tattheva taṁ apassantī, kimpurisa kathaṁ ahaṁ kassan-ti.

Tattha te pabbatā ti yesu mayaṁ ekato va abhiramimha, ime te pabbatā tā ca kandarā tā ca giriguhāyo tatheva ṭhitā. Tesu ahaṁ idāni taṁ apassantī kathaṁ kassaṁ, kiṁ karissāmi, tesu pupphaphalapallavādisobhaṁ taṁ apassantī kathaṁ adhivāsetuṁ sakkhissāmīti paridevati. Paṇṇasanthatā ti tālīsapattādigandhapaṇṇasantharā. Acchā ti vippasannodakā. Nīlānī ti nīlamaṇimayāni. Pītānī ti sovaṇṇamayāni. Tambānī ti manosilamayāni. Tuṅgānī ti uccāni tikhiṇaggāni. Setānī ti rajatamayāni. Citrānī ti sattaratanamissakāni. Yakkhagaṇasevite ti bhummadevatāhi sevite.

Iti sā dvādasahi gāthāhi paridevitvā mahāsattassa ure hatthaṁ ṭhapetvā santāpabhāvaṁ ñatvā: “Cando jīvati yeva, devujjhānakammaṁ katvā jīvitamassa dassāmī” ti cintetvā: “Kiṁ nu kho lokapālā nāma natthi, udāhu vippavutthā, adu matā {4.288}, te me piyasāmikaṁ na rakkhantī” ti devujjhānakammaṁ akāsi. Tassā sokavegena sakkassa āsanaṁ uṇhaṁ ahosi. Sakko āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā brāhmaṇavaṇṇena vegeneva āgantvā kuṇḍikato udakaṁ gahetvā mahāsattaṁ āsiñci. Tāvadeva visaṁ antaradhāyi, vaṇo ruhi, imasmiṁ ṭhāne viddhoti pi na paññāyi. Mahāsatto sukhito uṭṭhāsi. Candā piyasāmikaṁ arogaṁ disvā somanassappattā sakkassa pāde vandantī anantaragāthamāha.

25. Vande te ayirabrahme, yo me icchitaṁ patiṁ varākiyā,
Amatena abhisiñci, samāgatāsmi piyatamenā ti.

Tattha amatenā ti udakaṁ: “Amatan”-ti maññamānā evamāha. Piyatamenā ti piyatarena, ayam-eva vā pāṭho.

Sakko tesaṁ ovādamadāsi: “Ito paṭṭhāya candapabbatato oruyha manussapathaṁ mā gamittha, idheva vasathā” ti. Evañca pana vatvā te ovaditvā sakaṭṭhānam-eva gato. Candāpi: “Kiṁ no sāmi iminā paripanthaṭṭhānena, ehi candapabbatam-eva gacchāmā” ti vatvā osānagāthamāha.

26. Vicarāma dāni girivananadiyo, kusumābhikiṇṇasotāyo,
Nānādumavasanāyo, piyaṁvadā aññamaññassā ti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na idāneva, pubbepesā mayi asaṁhīracittā anaññaneyyā evā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā devadatto ahosi, sakko anuruddho, candā rāhulamātā, candakinnaro pana aham-eva ahosin”-ti.

Candakinnarījātakavaṇṇanā dutiyā