Ja 486: Mahāukkusajātakavaṇṇanā

Ukkā cilācā bandhantī ti idaṁ satthā jetavane viharanto mittabandhakaupāsakaṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthiyaṁ parijiṇṇassa kulassa {4.289} putto sahāyaṁ pesetvā aññataraṁ kuladhītaraṁ vārāpetvā: “Atthi panassa uppannakiccaṁ nittharaṇasamattho mitto vā sahāyo vā” ti vutte: “Natthī” ti vatvā: “Tena hi mitte tāva bandhatū” ti vutte tasmiṁ ovāde ṭhatvā paṭhamaṁ tāva catūhi dovārikehi saddhiṁ mettiṁ akāsi, athānupubbena nagaraguttikagaṇakamahāmattādīhi saddhiṁ mettiṁ katvā senāpatinā pi uparājenā pi saddhiṁ mettiṁ akāsi. Tehi pana saddhiṁ ekato hutvā raññā saddhiṁ mettiṁ akāsi. Tato asītiyā mahātherehi saddhiṁ ānandattherena pi saddhiṁ ekato hutvā tathāgatena saddhiṁ mettiṁ akāsi. Atha naṁ satthā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpesi, rājāpissa issariyamadāsi. So mittabandhakoyevā ti pākaṭo jāto. Athassa rājā mahantaṁ gehaṁ datvā āvāhamaṅgalaṁ kāresi. Rājānaṁ ādiṁ katvā mahājano paṇṇākāre pahiṇi. Athassa bhariyā raññā pahitaṁ paṇṇākāraṁ uparājassa, uparājena pahitaṁ paṇṇākāraṁ senāpatissāti etena upāyena sakalanagaravāsino ābandhitvā gaṇhi. Sattame divase mahāsakkāraṁ katvā dasabalaṁ nimantetvā pañcasatassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṁ datvā bhattakiccāvasāne satthārā kathitaṁ anumodanaṁ sutvā ubho pi jayampatikā sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu.

Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, mittabandhakaupāsako attano bhariyaṁ nissāya tassā vacanaṁ katvā sabbehi mettiṁ katvā rañño santikā mahantaṁ sakkāraṁ labhi, tathāgatena pana saddhiṁ mettiṁ katvā ubho pi jayampatikā sotāpattiphale patiṭṭhitā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva so etaṁ mātugāmaṁ nissāya mahantaṁ yasaṁ sampatto, pubbe tiracchānayoniyaṁ nibbatto pi panesa etissā vacanena bahūhi saddhiṁ mettiṁ katvā puttasokato muttoyevā” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente ekacce paccantavāsino yattha yattha bahuṁ maṁsaṁ labhanti, tattha tattha gāmaṁ nivāsetvā araññe caritvā migādayo māretvā maṁsaṁ āharitvā puttadāre {4.290} posenti. Tesaṁ gāmato avidūre mahājātassaro atthi. Tassa dakkhiṇapasse eko senasakuṇo, pacchimapasse ekā senasakuṇī, uttarapasse sīho migarājā, pācīnapasse ukkusasakuṇarājā vasati. Jātassaramajjhe pana unnataṭṭhāne kacchapo vasati. Tadā seno seniṁ: “Bhariyā me hohī” ti vadati. Atha naṁ sā āha: “atthi pana te koci mitto” ti? “Natthi bhadde” ti. Amhākaṁ uppannaṁ bhayaṁ vā dukkhaṁ vā haraṇasamatthaṁ mittaṁ vā sahāyaṁ vā laddhuṁ vaṭṭati, mitte tāva gaṇhāhīti. “Kehi saddhiṁ mettiṁ karomi bhadde” ti? Pācīnapasse vasantena ukkusarājena, uttarapasse sīhena, jātassaramajjhe kacchapena saddhiṁ mettiṁ karohīti. So tassā vacanaṁ sampaṭicchitvā tathā akāsi. Tadā te ubho pi saṁvāsaṁ kappetvā tasmiṁ yeva sare ekasmiṁ dīpake kadambarukkho atthi samantā udakena parikkhitto, tasmiṁ kulāvakaṁ katvā paṭivasiṁsu.

Tesaṁ aparabhāge dve sakuṇapotakā jāyiṁsu. Tesaṁ pakkhesu asañjātesu yeva ekadivasaṁ te jānapadā divasaṁ araññe caritvā kiñci alabhitvā: “Na sakkā tucchahatthena gharaṁ gantuṁ, macche vā kacchape vā gaṇhissāmā” ti saraṁ otaritvā taṁ dīpakaṁ gantvā tassa kadambassa mūle nipajjitvā makasādīhi khajjamānā tesaṁ palāpanatthāya araṇiṁ manthetvā aggiṁ nibbattetvā dhūmaṁ kariṁsu. Dhumo uggantvā sakuṇe pahari, sakuṇapotakā viraviṁsu. Jānapadā taṁ sutvā: “Ambho, sakuṇapotakānaṁ sūyati saddo, uṭṭhetha ukkā bandhatha, chātā sayituṁ na sakkoma, sakuṇamaṁsaṁ khāditvāva sayissāmā” ti vatvā aggiṁ jāletvā ukkā bandhiṁsu. Sakuṇikā tesaṁ saddaṁ sutvā: “Ime amhākaṁ potake khāditukāmā, mayaṁ evarūpassa bhayassa haraṇatthāya mitte gaṇhimha, sāmikaṁ ukkusarājassa santikaṁ pesessāmī” ti cintetvā: “Gaccha, sāmi {4.291}, puttānaṁ no uppannabhayaṁ ukkusarājassa ārocehī” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ukkā cilācā bandhanti dīpe, pajā mamaṁ khādituṁ patthayanti,
Mittaṁ sahāyañca vadehi senaka, ācikkha ñātibyasanaṁ dijānan-ti.

Tattha cilācā ti jānapadā. Dīpe ti dīpakamhi. Pajā maman-ti mama puttake. Senakā ti senakasakuṇaṁ nāmenālapati. Ñātibyasanan-ti puttānaṁ byasanaṁ. Dijānan-ti amhākaṁ ñātīnaṁ dijānaṁ idaṁ byasanaṁ ukkusarājassa santikaṁ gantvā ācikkhāhīti vadati.

So vegena tassa vasanaṭṭhānaṁ gantvā vassitvā attano āgatabhāvaṁ jānāpetvā katokāso upasaṅkamitvā vanditvā: “Kiṁkāraṇā āgatosī” ti puṭṭho āgatakāraṇaṁ dassento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Dijo dijānaṁ pavarosi pakkhima, ukkusarāja saraṇaṁ taṁ upema,
Pajā mamaṁ khādituṁ patthayanti, luddā cilācā bhava me sukhāyā ti.

Tattha dijo ti tvaṁ dijo ceva dijānaṁ pavaro ca.

Ukkusarājā: “Senaka mā bhāyī” ti taṁ assāsetvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Mittaṁ sahāyañca karonti paṇḍitā, kāle akāle sukhamesamānā,
Karomi te senaka etamatthaṁ, ariyo hi ariyassa karoti kiccan-ti.

Tattha kāle akāle ti divā ca rattiñca. Ariyo ti idha ācāraariyo adhippeto. Ācārasampanno hi ācārasampannassa kiccaṁ karoteva, kimettha karaṇīyanti vadati.

Atha {4.292} naṁ pucchi: “Kiṁ, samma, rukkhaṁ abhiruḷhā cilācā” ti? Na tāva abhiruḷhā, ukkā yeva bandhantīti. Tena hi tvaṁ sīghaṁ gantvā mama sahāyikaṁ assāsetvā mamāgamanabhāvaṁ ācikkhāhīti. So tathā akāsi. Ukkusarājā pi gantvā kadambassa avidūre cilācānaṁ abhiruhanaṁ olokento ekasmiṁ rukkhagge nisīditvā ekassa cilācassa abhiruhanakāle tasmiṁ kulāvakassa avidūraṁ abhiruḷhe sare nimujjitvā pakkhehi ca mukhena ca udakaṁ āharitvā ukkāya upari āsiñci, sā nibbāyi. Cilācā: “Imañca senakasakuṇapotake cassa khādissāmī” ti otaritvā puna ukkaṁ jālāpetvā abhiruhiṁsu. Puna so ukkaṁ vijjhāpesi. Etenupāyena baddhaṁ baddhaṁ vijjhāpentassevassa aḍḍharatto jāto. So ativiya kilami, heṭṭhāudare kilomakaṁ tanutaṁ gataṁ, akkhīni rattāni jātāni. Taṁ disvā sakuṇī sāmikaṁ āha: “sāmi, ativiya kilanto ukkusarājā, etassa thokaṁ vissamanatthāya gantvā kacchaparājassa kathehī” ti. So tassā vacanaṁ sutvā ukkusaṁ upasaṅkamitvā gāthāya ajjhabhāsi:

4. Yaṁ hoti kiccaṁ anukampakena, ariyassa ariyena kataṁ tayīdaṁ,
Attānurakkhī bhava mā aḍayhi, lacchāma putte tayi jīvamāne ti.

Tattha tayīdan-ti tayā idaṁ, ayam-eva vā pāṭho.

So tassa vacanaṁ sutvā sīhanādaṁ nadanto pañcamaṁ gāthamāha.

5. Taveva rakkhāvaraṇaṁ karonto, sarīrabhedā pi na santasāmi,
Karonti heke sakhinaṁ sakhāro, pāṇaṁ cajantā satamesa dhammo ti.

Chaṭṭhaṁ {4.293} pana satthā abhisambuddho hutvā tassa guṇaṁ vaṇṇento āha:

6. Sudukkaraṁ kammamakāsi, aṇḍajāyaṁ vihaṅgamo,
Atthāya kuraro putte, aḍḍharatte anāgate ti.

Tattha kuraro ti ukkusarājā. Putte ti senakassa putte rakkhanto tesaṁ atthāya aḍḍharatte anāgate yāva diyaḍḍhayāmā vāyāmaṁ karonto dukkaraṁ akāsi.

Seno pi ukkusaṁ: “Thokaṁ vissamāhi, sammā” ti vatvā kacchapassa santikaṁ gantvā taṁ uṭṭhāpetvā: “Kiṁ, samma, āgatosī” ti vutto: “Evarūpaṁ nāma bhayaṁ uppannaṁ, ukkusarājā paṭhamayāmato paṭṭhāya vāyamanto kilami, tenamhi tava santikaṁ āgato” ti vatvā sattamaṁ gāthamāha.

7. Cutā pi heke khalitā sakammunā, mittānukampāya patiṭṭhahanti,
Puttā mamaṭṭā gatimāgatosmi, atthaṁ caretho mama vāricarā ti.

Tassattho: sāmi, ekacce hi yasato vā dhanato vā cutā pi sakammunā khalitā pi mittānaṁ anukampāya patiṭṭhahanti, mama ca puttā aṭṭā āturā, tenāhaṁ taṁ gatiṁ paṭisaraṇaṁ katvā āgatosmi, puttānaṁ jīvitadānaṁ dadanto atthaṁ me carāhi vāricarāti.

Taṁ sutvā kacchapo itaraṁ gāthamāha.

8. Dhanena dhaññena ca attanā ca, mittaṁ sahāyañca karonti paṇḍitā,
Karomi te senaka etamatthaṁ, ariyo hi ariyassa karoti kiccan-ti.

Athassa putto avidūre nipanno pitu vacanaṁ sutvā: “Mā me pitā kilamatu, ahaṁ pitu kiccaṁ karissāmī” ti cintetvā navamaṁ gāthamāha.

9. Appossukko tāta tuvaṁ nisīda, putto pitu carati atthacariyaṁ,
Ahaṁ {4.294} carissāmi tavetamatthaṁ, senassa putte paritāyamāno ti.

Atha naṁ pitā gāthāya ajjhabhāsi:

10. Addhā hi tāta satamesa dhammo, putto pitu yaṁ care atthacariyaṁ,
Appeva maṁ disvāna pavaḍḍhakāyaṁ, senassa puttā na viheṭhayeyyun-ti.

Tattha satamesa dhammo ti paṇḍitānaṁ esa dhammo. Puttā ti senassa putte cilācā na heṭhayeyyunti.

Evaṁ vatvā mahākacchapo: “Samma, mā bhāyi, tvaṁ purato gaccha, idānāhaṁ āgamissāmī” ti taṁ uyyojetvā udake patitvā kalalañca sevālañca saṁkaḍḍhitvā ādāya dīpakaṁ gantvā aggiṁ vijjhāpetvā nipajji. Cilācā: “Kiṁ no senapotakehi, imaṁ kāḷakacchapaṁ parivattetvā māressāma, ayaṁ no sabbesaṁ pahossatī” ti valliyo uddharitvā jiyā gahetvā nivatthapilotikā pi mocetvā tesu tesu ṭhānesu bandhitvā kacchapaṁ parivattetuṁ na sakkonti. Kacchapo te ākaḍḍhanto gantvā gambhīraṭṭhāne udake pati. Te pi kacchapalobhena saddhiṁ yeva patitvā udakapuṇṇāya kucchiyā kilantā nikkhamitvā: “Bho ekena no ukkusena yāva aḍḍharattā ukkā vijjhāpitā, idāni iminā kacchapena udake pātetvā udakaṁ pāyetvā mahodarā katamha, puna aggiṁ karitvā aruṇe uggate pi ime senakapotake khādissāmā” ti aggiṁ kātuṁ ārabhiṁsu. Sakuṇī tesaṁ kathaṁ sutvā: “Sāmi, ime yāya kāyaci velāya amhākaṁ puttake khāditvā gamissanti, sahāyassa no sīhassa santikaṁ gacchāhī” ti āha. So taṅkhaṇaññeva sīhassa {4.295} santikaṁ gantvā: “Kiṁ avelāya āgatosī” ti vutte ādito paṭṭhāya taṁ pavattiṁ ārocetvā ekādasamaṁ gāthamāha.

11. Pasū manussā migavīraseṭṭha, bhayaṭṭitā seṭṭhamupabbajanti,
Puttā mamaṭṭā gatimāgatosmi, tvaṁ nosi rājā bhava me sukhāyā ti.

Tattha pasū ti sabbatiracchāne āha. Idaṁ vuttaṁ hoti: “sāmi, migesu vīriyena seṭṭha, sabbalokasmiñhi sabbe tiracchānā pi manussā pi bhayaṭṭitā hutvā seṭṭhaṁ upagacchanti, mama ca puttā aṭṭā āturā. Tasmāhaṁ taṁ gatiṁ katvā āgatomhi, tvaṁ amhākaṁ rājā sukhāya me bhavāhī” ti.

Taṁ sutvā sīho gāthamāha.

12. Karomi te senaka etamatthaṁ, āyāmi te taṁ disataṁ vadhāya,
Kathañhi viññū pahu sampajāno, na vāyame attajanassa guttiyā ti.

Tattha taṁ disatan-ti taṁ disasamūhaṁ, taṁ tava paccatthikagaṇanti attho. Pahū ti amitte hantuṁ samattho. Sampajāno ti mittassa bhayuppattiṁ jānanto. Attajanassā ti attasamassa aṅgasamānassa janassa, mittassā ti attho.

Evañca pana vatvā: “Gaccha tvaṁ putte samassāsehī” ti taṁ uyyojetvā maṇivaṇṇaṁ udakaṁ maddamāno pāyāsi. Cilācā taṁ āgacchantaṁ disvā: “Kurarena tāva amhākaṁ ukkā vijjhāpitā, tathā kacchapena amhe nivatthapilotikānam-pi assāmikā katā, idāni pana naṭṭhamhā, sīho no jīvitakkhayam-eva pāpessatī” ti maraṇabhayatajjitā yena vā tena vā palāyiṁsu. Sīho āgantvā rukkhamūle na kiñci addasa. Atha naṁ kuraro {4.296} ca kacchapo ca seno ca upasaṅkamitvā vandiṁsu. So tesaṁ mittānisaṁsaṁ kathetvā: “Ito paṭṭhāya mittadhammaṁ abhinditvā appamattā hothā” ti ovaditvā pakkāmi, te pi sakaṭhānāni gatā. Senasakuṇī attano putte oloketvā: “Mitte nissāya amhehi dārakā laddhā” ti sukhanisinnasamaye senena saddhiṁ sallapantī mittadhammaṁ pakāsamānā cha gāthā abhāsi:

13. Mittañca kayirātha suhadayañca, ayirañca kayirātha sukhāgamāya,
Nivatthakoco va sarebhihantvā, modāma puttehi samaṅgibhūtā.

14. Sakamittassa kammena, sahāyassāpalāyino,
Kūjantamupakūjanti, lomasā hadayaṅgamaṁ.

15. Mittaṁ sahāyaṁ adhigamma paṇḍito, so bhuñjatī putta pasuṁ dhanaṁ vā,
Ahañca puttā ca patī ca mayhaṁ, mittānukampāya samaṅgibhūtā.

16. Rājavatā sūravatā ca attho, sampannasakhissa bhavanti hete,
So mittavā yasavā uggatatto, asmiṁdhaloke modati kāmakāmī.

17. Karaṇīyāni mittāni, daliddenā pi senaka,
Passa mittānukampāya, samaggamhā sañātake.

18. Sūrena balavantena, yo mitte kurute dijo,
Evaṁ so sukhito hoti, yathāhaṁ tvañca senakā ti.

Tattha mittañcā ti yaṁkiñci attano mittañca suhadayañca suhadayasahāyañca sāmikasaṅkhātaṁ ayirañca karotheva. Nivatthakoco va sarebhihantvā ti ettha koco ti kavaco. Yathā nāma paṭimukkakavaco sare abhihanati nivāreti, evaṁ mayam-pi mittabalena paccatthike abhihantvā puttehi saddhiṁ {4.297} modāmāti vadati. Sakamittassa kammenā ti sakassa mittassa parakkamena. Sahāyassāpalāyino ti sahāyassa apalāyino migarājassa. Lomasā ti pakkhino amhākaṁ puttakā mañca tañca kūjantaṁ hadayaṅgamaṁ madhurassaraṁ nicchāretvā upakūjanti. Samaṅgibhūtā ti ekaṭṭhāne ṭhitā.

Rājavatā sūravatā ca attho ti yassa sīhasadiso rājā ukkusakacchapasadisā ca sūrā mittā honti, tena rājavatā sūravatā ca attho sakkā pāpuṇituṁ. Bhavanti hete ti yo ca sampannasakho paripuṇṇamittadhammo, tassa ete sahāyā bhavanti. Uggatatto ti sirisobhaggena uggatasabhāvo. Asmiṁdhaloke ti idhalokasaṅkhāte asmiṁ loke modati. Kāmakāmī ti sāmikaṁ ālapati. So hi kāme kāmanato kāmakāmī nāma. Samaggamhā ti samaggā jātamhā. Sañātake ti ñātakehi puttehi saddhiṁ.

Evaṁ sā chahi gāthāhi mittadhammassa guṇakathaṁ kathesi. Te sabbe pi sahāyakā mittadhammaṁ abhinditvā yāvatāyukaṁ ṭhatvā yathākammaṁ gatā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva so bhariyaṁ nissāya sukhappatto, pubbe pi sukhappattoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā seno ca senī ca jayampatikā ahesuṁ, puttakacchapo rāhulo, pitā mahāmoggallāno, ukkuso sāriputto, sīho pana aham-eva ahosin”-ti.

Mahāukkusajātakavaṇṇanā tatiyā