Ja 487: Uddālakajātakavaṇṇanā

Kharājinā jaṭilā paṅkadantā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuhakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So hi niyyānikasāsane pabbajitvā pi catupaccayatthāya tividhaṁ kuhakavatthuṁ pūresi. Athassa aguṇaṁ pakāsentā bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko nāma bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā kuhanaṁ nissāya jīvikaṁ kappetī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {4.298} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa purohito ahosi paṇḍito byatto. So ekadivasaṁ uyyānakīḷaṁ gato ekaṁ abhirūpaṁ gaṇikaṁ disvā paṭibaddhacitto tāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappesi. Sā taṁ paṭicca gabbhaṁ paṭilabhi. Gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṁ ñatvā taṁ āha: “sāmi, gabbho me patiṭṭhito, jātakāle nāmaṁ karontī assa kiṁ nāmaṁ karomī” ti? So: “Vaṇṇadāsiyā kucchimhi nibbattattā na sakkā kulanāmaṁ kātun”-ti cintetvā: “Bhadde, ayaṁ vātaghātarukkho uddālo nāma, idha paṭiladdhattā ‘uddālako’ tissa nāmaṁ kareyyāsī” ti vatvā aṅgulimuddikaṁ adāsi. “Sace dhītā hoti, imāya naṁ poseyyāsi, sace putto, atha naṁ vayappattaṁ mayhaṁ dasseyyāsī” ti āha. Sā aparabhāge puttaṁ vijāyitvā: “Uddālako” tissa nāmaṁ akāsi.

So vayappatto mātaraṁ pucchi: “amma, ko me pitā” ti? “Purohito tātā” ti. “Yadi evaṁ vede uggaṇhissāmī” ti mātu hatthato muddikañca ācariyabhāgañca gahetvā takkasilaṁ gantvā disāpāmokkhācariyassa santike sippaṁ uggaṇhanto ekaṁ tāpasagaṇaṁ disvā: “Imesaṁ santike varasippaṁ bhavissati, taṁ uggaṇhissāmī” ti sippalobhena pabbajitvā tesaṁ vattapaṭivattaṁ katvā: “Ācariyā maṁ tumhākaṁ jānanasippaṁ sikkhāpethā” ti āha. Te attano attano jānananiyāmeneva taṁ sikkhāpesuṁ. Pañcannaṁ tāpasasatānaṁ eko pi tena atirekapañño nāhosi, sveva tesaṁ paññāya aggo. Athassa te sannipatitvā ācariyaṭṭhānaṁ adaṁsu. Atha ne so āha: “mārisā, tumhe niccaṁ vanamūlaphalāhārā araññeva vasatha, manussapathaṁ kasmā na gacchathā” ti? “Mārisa, manussā nāma mahādānaṁ datvā anumodanaṁ kārāpenti, dhammiṁ kathaṁ bhaṇāpenti, pañhaṁ pucchanti, mayaṁ tena bhayena tattha na gacchāmā” ti. “Mārisā, sace pi cakkavattirājā bhavissati, manaṁ gahetvā kathanaṁ nāma mayhaṁ bhāro, tumhe mā bhāyathā” ti vatvā tehi saddhiṁ cārikaṁ caramāno anupubbena bārāṇasiṁ patvā {4.299} rājuyyāne vasitvā punadivase sabbehi saddhiṁ dvāragāme bhikkhāya cari, manussā mahādānaṁ adaṁsu. Tāpasā punadivase nagaraṁ pavisiṁsu manussā mahādānaṁ adaṁsu. Uddālakatāpaso dānānumodanaṁ karoti, maṅgalaṁ vadati, pañhaṁ vissajjeti, manussā pasīditvā bahupaccaye adaṁsu. Sakalanagaraṁ: “Paṇḍito gaṇasatthā dhammikatāpaso āgato” ti saṅkhubhi, taṁ rañño pi kathayiṁsu.

Rājā: “Kuhiṁ vasatī” ti pucchitvā: “Uyyāne” ti sutvā: “Sādhu ajja tesaṁ dassanāya gamissāmī” ti āha. Eko puriso gantvā: “Rājā kira vo passituṁ āgacchissatī” ti uddālakassa kathesi. So pi isigaṇaṁ āmantetvā: “Mārisā, rājā kira āgamissati, issare nāma ekadivasaṁ ārādhetvā yāvajīvaṁ alaṁ hotī” ti. “Kiṁ pana kātabbaṁ ācariyā” ti? So evamāha: “tumhesu ekacce vaggulivataṁ carantu, ekacce ukkuṭikappadhānamanuyuñjantu, ekacce kaṇṭakāpassayikā bhavantu, ekacce pañcātapaṁ tapantu, ekacce udakorohanakammaṁ karontu, ekacce tattha tattha mante sajjhāyantū” ti. Te tathā kariṁsu. Sayaṁ pana aṭṭha vā dasa vā paṇḍitavādino gahetvā manorame ādhārake ramaṇīyaṁ potthakaṁ ṭhapetvā antevāsikaparivuto supaññatte sāpassaye āsane nisīdi. Tasmiṁ khaṇe rājā purohitaṁ ādāya mahantena parivārena uyyānaṁ gantvā te micchātapaṁ carante disvā: “Apāyabhayamhā muttā” ti pasīditvā uddālakassa santikaṁ gantvā paṭisanthāraṁ katvā ekamantaṁ nisinno tuṭṭhamānaso purohitena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, dummakkharūpā ye mantaṁ jappanti,
Kaccinnu te mānusake payoge, idaṁ vidū parimuttā apāyā ti.

Tattha {4.300} kharājinā ti sakhurehi ajinacammehi samannāgatā. Paṅkadantā ti dantakaṭṭhassa akhādanena malaggahitadantā. Dummakkharūpā ti anañjitakkhā amaṇḍitarūpā lūkhasaṅghāṭidharā. Mānusake payoge ti manussehi kattabbavīriye. Idaṁ vidū ti idaṁ tapacaraṇañca mantasajjhāyanañca jānantā. Apāyā ti kacci ācariya, ime catūhi apāyehi muttāti pucchati.

Taṁ sutvā purohito: “Ayaṁ rājā aṭṭhāne pasanno, tuṇhī bhavituṁ na vaṭṭatī” ti cintetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Pāpāni kammāni karetha rāja, bahussuto ce na careyya dhammaṁ,
Sahassavedo pi na taṁ paṭicca, dukkhā pamucce caraṇaṁ apatvā ti.

Tattha bahussuto ce ti sace mahārāja, “ahaṁ bahussutomhī” ti paguṇavedo pi dasakusalakammapathadhammaṁ na careyya, tīhi dvārehi pāpāneva kareyya, tiṭṭhantu tayo vedā, sahassavedo pi samāno taṁ bāhusaccaṁ paṭicca aṭṭhasamāpattisaṅkhātaṁ caraṇaṁ appatvā apāyadukkhato na mucceyyāti.

Tassa vacanaṁ sutvā uddālako cintesi: “Rājā yathā vā tathā vā isigaṇassa pasīdi, ayaṁ pana brāhmaṇo carantaṁ goṇaṁ daṇḍena paharanto viya vaḍḍhitabhatte kacavaraṁ khipanto viya kathesi, tena saddhiṁ kathessāmī” ti. So tena saddhiṁ kathento tatiyaṁ gāthamāha.

3. Sahassavedo pi na taṁ paṭicca, dukkhā pamucce caraṇaṁ apatvā,
Maññāmi vedā aphalā bhavanti, sasaṁyamaṁ caraṇaññeva saccan-ti.

Tattha aphalā ti tava vāde vedā ca sesasippāni ca aphalāni āpajjanti, tāni kasmā uggaṇhanti, sīlasaṁyamena saddhiṁ caraṇaññeva ekaṁ saccaṁ āpajjatīti.

Tato {4.301} purohito catutthaṁ gāthamāha.

4. Na heva vedā aphalā bhavanti, sasaṁyamaṁ caraṇaññeva saccaṁ,
Kittiñhi pappoti adhicca vede, santiṁ puṇāti caraṇena danto ti.

Tattha na hevā ti nāhaṁ: “Vedā aphalā” ti vadāmi, apica kho pana sasaṁyamaṁ caraṇaṁ saccam-eva sabhāvabhūtaṁ uttamaṁ. Tena hi sakkā dukkhā muccituṁ. Santiṁ puṇātī ti samāpattisaṅkhātena caraṇena danto bhayasantikaraṁ nibbānaṁ pāpuṇātīti.

Taṁ sutvā uddālako: “Na sakkā iminā saddhiṁ paṭipakkhavasena ṭhātuṁ, ‘putto tavāhan’-ti vutte sinehaṁ akaronto nāma natthi, puttabhāvamassa kathessāmī” ti cintetvā pañcamaṁ gāthamāha.

5. Bhaccā mātā pitā bandhū, yena jāto sa yeva so,
Uddālako ahaṁ bhoto, sottiyākulavaṁsako ti.

Tattha bhaccā ti mātā ca pitā ca sesabandhū ca bharitabbā nāma. Yena pana jāto, so yeva so hoti. Attā yeva hi attano jāyati, ahañca tayāva uddālakarukkhamūle janito, tayā vuttam-eva nāmaṁ kataṁ, uddālako ahaṁ bhoti.

So: “Ekaṁsena tvaṁ uddālakosī” ti vutte: “Āmā” ti vatvā: “Mayā te mātu saññāṇaṁ dinnaṁ, taṁ kuhin”-ti vutte: “Idaṁ brāhmaṇā” ti muddikaṁ tassa hatthe ṭhapesi. Brāhmaṇo muddikaṁ sañjānitvā nicchayena: “Tvaṁ brāhmaṇadhammaṁ pajānāsī” ti vatvā brāhmaṇadhammaṁ pucchanto chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Kathaṁ {4.302} bho brāhmaṇo hoti, kathaṁ bhavati kevalī,
Kathañca parinibbānaṁ, dhammaṭṭho kinti vuccatī ti.

Uddālako pi tassa ācikkhanto sattamaṁ gāthamāha.

7. Niraṁkatvā aggimādāya brāhmaṇo, āpo siñcaṁ yajaṁ usseti yūpaṁ,
Evaṁkaro brāhmaṇo hoti khemī, dhamme ṭhitaṁ tena amāpayiṁsū ti.

Tattha niraṁkatvā aggimādāyā ti nirantaraṁ katvā aggiṁ gahetvā paricarati. Āpo siñcaṁ yajaṁ usseti yūpan-ti abhisecanakakammaṁ karonto sammāpāsaṁ vā vājapeyyaṁ vā niraggaḷaṁ vā yajanto suvaṇṇayūpaṁ ussāpeti. Khemī ti khemappatto. Amāpayiṁsū ti teneva ca kāraṇena dhamme ṭhitaṁ kathayiṁsu.

Taṁ sutvā purohito tena kathitaṁ brāhmaṇadhammaṁ garahanto aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Na suddhi secanenatthi, nā pi kevalī brāhmaṇo,
Na khantī nā pi soraccaṁ, nā pi so parinibbuto ti.

Tattha secanenā ti tena vuttesu brāhmaṇadhammesu ekaṁ dassetvā sabbaṁ paṭikkhipati. Idaṁ vuttaṁ hoti: “aggiparicaraṇena vā udakasecanena vā pasughātayaññena vā suddhi nāma natthi, nā pi ettakena brāhmaṇo kevalaparipuṇṇo hoti, na adhivāsanakhanti, na sīlasoraccaṁ, nā pi kilesaparinibbānena parinibbuto nāma hotī” ti.

Tato naṁ uddālako: “Yadi evaṁ brāhmaṇo na hoti, atha kathaṁ hotī” ti pucchanto navamaṁ gāthamāha.

9. Kathaṁ so brāhmaṇo hoti, kathaṁ bhavati kevalī,
Kathañca parinibbānaṁ, dhammaṭṭho kinti vuccatī ti.

Purohito pissa {4.303} kathento itaraṁ gāthamāha.

10. Akhettabandhū amamo nirāso, nillobhapāpo bhavalobhakhīṇo,
Evaṁkaro brāhmaṇo hoti khemī, dhamme ṭhitaṁ tena amāpayiṁsū ti.

Tattha akhettabandhū ti akkhetto abandhu, khettavatthugāmanigamapariggahena ceva ñātibandhavagottabandhavamittabandhavasahāyabandhavasippabandhavapariggahena ca rahito. Amamo ti sattasaṅkhāresu taṇhādiṭṭhimamāyanarahito. Nirāso ti lābhadhanaputtajīvitāsāya rahito. Nillobhapāpo ti pāpalobhavisamalobhena rahito. Bhavalobhakhīṇo ti khīṇabhavarāgo.

Tato uddālako gāthamāha.

11. Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā,
Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā,
Sabbesaṁ sītibhūtānaṁ, atthi seyyotha pāpiyo ti.

Tattha atthi seyyotha pāpiyo ti ete khattiyādayo sabbe pi soraccādīhi samannāgatā honti, evaṁ bhūtānaṁ pana tesaṁ ayaṁ seyyo, ayaṁ pāpiyoti evaṁ hīnukkaṭṭhatā atthi, natthīti pucchati.

Athassa: “Arahattuppattito paṭṭhāya hīnukkaṭṭhatā nāma natthī” ti dassetuṁ brāhmaṇo gāthamāha.

12. Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā,
Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā,
Sabbesaṁ sītibhūtānaṁ, natthi seyyotha pāpiyo ti.

Atha naṁ garahanto uddālako gāthādvayamāha:

13. Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā,
Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā.

14. Sabbesaṁ sītibhūtānaṁ, natthi seyyotha pāpiyo,
Panaṭṭhaṁ carasi brahmaññaṁ, sottiyākulavaṁsatan-ti.

Tassattho {4.304}: yadi etehi guṇehi samannāgatānaṁ viseso natthi, eko vaṇṇo va hoti, evaṁ sante tvaṁ ubhato sujātabhāvaṁ nāsento panaṭṭhaṁ carasi brahmaññaṁ, caṇḍālasamo hosi, sottiyakulavaṁsataṁ nāsesīti.

Atha naṁ purohito upamāya saññāpento gāthādvayamāha:

15. Nānārattehi vatthehi, vimānaṁ bhavati chāditaṁ,
Na tesaṁ chāyā vatthānaṁ, so rāgo anupajjatha.

16. Evam-eva manussesu, yadā sujjhanti māṇavā,
Te sajātiṁ pamuñcanti, dhammamaññāya subbatā ti.

Tattha vimānan-ti gehaṁ vā maṇḍapaṁ vā. Chāyā ti tesaṁ vatthānaṁ chāyā so nānāvidho rāgo na upeti, sabbā chāyā ekavaṇṇāva honti. Evamevā ti manussesu pi evam-eva ekacce aññāṇabrāhmaṇā akāraṇeneva cātuvaṇṇe suddhiṁ paññāpenti, esā atthīti mā gaṇhi. Yadā ariyamaggena māṇavā sujjhanti, tadā tehi paṭividdhaṁ nibbānadhammaṁ jānitvā subbatā sīlavantā paṇḍitapurisā te sajātiṁ muñcanti. Nibbānappattito paṭṭhāya hi jāti nāma niratthakāti.

Uddālako pana paccāharituṁ asakkonto appaṭibhāno va nisīdi. Atha brāhmaṇo rājānaṁ āha: “sabbe ete, mahārāja, kuhakā sakalajambudīpe kohaññeneva nāsenti, uddālakaṁ uppabbājetvā upapurohitaṁ karotha, sese uppabbājetvā phalakāvudhāni datvā sevake karothā” ti. “Sādhu, ācariyā” ti rājā tathā kāresi. Te rājānaṁ upaṭṭhahantāva yathākammaṁ gatā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā uddālako kuhakabhikkhu ahosi, rājā ānando, purohito pana aham-eva ahosin”-ti.

Uddālakajātakavaṇṇanā catutthā