Ja 488: Bhisajātakavaṇṇanā

Assaṁ gavaṁ rajataṁ jātarūpan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu pana kusajātake (Ja. 531) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Eko kira sāvatthivāsī kulaputto sāsane uraṁ datvā pabbajito ekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkataitthiṁ disvā subhanimittaggāhavasena oloketvā kilesābhibhūto anabhirato vihāsi dīghakesanakho kiliṭṭhacīvaro uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanīsanthatagatto. Yathā hi devalokā cavanadhammānaṁ devaputtānaṁ pañca pubbanimittāni paññāyanti, mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, sarīre dubbaṇṇiyaṁ okkamati, ubhohi kacchehi sedā muccanti, devo devāsane nābhiramati, evam-eva sāsanā cavanadhammānaṁ ukkaṇṭhitabhikkhūnaṁ pañca pubbanimittāni paññāyanti, saddhāpupphāni milāyanti, sīlavatthāni kilissanti, sarīre maṅkutāya ceva ayasavasena ca dubbaṇṇiyaṁ okkamati, kilesasedā muccanti, araññarukkhamūlasuññāgāresu nābhiramanti. Tassa pi tāni paññāyiṁsu. Atha naṁ bhikkhū satthu santikaṁ netvā: “Ayaṁ, bhante, ukkaṇṭhito” ti dassesuṁ.

Tadā {4.305} pana satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kiṁ paṭiccā” ti vatvā: “Kilesaṁ, bhante” ti vutte: “Bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā kasmā kilesaṁ paṭicca ukkaṇṭhitosi, porāṇakapaṇḍitā anuppanne buddhe bāhirakapabbajjaṁ pabbajitvā vatthukāmakilesakāme ārabbha uppajjanakasaññaṁ sapathaṁ katvā vihariṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto asītikoṭivibhavassa brāhmaṇamahāsālakulassa putto hutvā nibbatti, “mahākañcanakumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. Athassa padasā vicaraṇakāle aparo pi putto jāyi, “upakañcanakumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. Evaṁ paṭipāṭiyā satta puttā ahesuṁ. Sabbakaniṭṭhā panekā dhītā, tassā: “Kañcanadevī” ti nāmaṁ kariṁsu. Mahākañcanakumāro vayappatto takkasilato sabbasippāni uggaṇhitvā āgacchi. Atha naṁ mātāpitaro gharāvāsena bandhitukāmā: “Attanā samānajātiyakulato te dārikaṁ ānessāma, gharāvāsaṁ saṇṭhapehī” ti vadiṁsu. “Ammatātā, na mayhaṁ gharāvāsenattho, mayhañhi tayo bhavā ādittā viya sappaṭibhayā, bandhanāgāraṁ viya palibuddhā, ukkārabhūmi viya jegucchā hutvā upaṭṭhahanti, mayā supinena pi methunadhammo na diṭṭhapubbo, aññe vo puttā atthi, te gharāvāsena nimantethā” ti vatvā punappunaṁ yācito pi sahāye pesetvā tehi yācito pi na icchi.

Atha naṁ sahāyā: “Samma, kiṁ pana tvaṁ patthento kāme paribhuñjituṁ na icchasī” ti pucchiṁsu. So tesaṁ nekkhammajjhāsayataṁ ārocesi. Taṁ sutvā mātāpitaro sesaputte nimantesuṁ, te pi na icchiṁsu. Kañcanadevī pi na icchi yeva. Aparabhāge mātāpitaro kālamakaṁsu. Mahākañcanapaṇḍito mātāpitūnaṁ kattabbakiccaṁ katvā asītikoṭidhanena kapaṇaddhikānaṁ mahādānaṁ datvā cha bhātaro bhaginiṁ ekaṁ dāsaṁ ekaṁ dāsiṁ ekaṁ sahāyakañca ādāya mahābhinikkhamanaṁ {4.306} nikkhamitvā himavantaṁ pāvisi. Te tattha ekaṁ padumasaraṁ nissāya ramaṇīye bhūmibhāge assamaṁ katvā pabbajitvā vanamūlaphalāhārehi yāpayiṁsu. Te araññaṁ gacchantā ekato va gantvā yattha eko phalaṁ vā pattaṁ vā passati, tattha itare pi pakkositvā diṭṭhasutādīni kathentā uccinanti, gāmassa kammantaṭṭhānaṁ viya hoti. Atha ācariyo mahākañcanatāpaso cintesi: “Amhākaṁ asītikoṭidhanaṁ chaḍḍetvā pabbajitānaṁ evaṁ loluppacāravasena phalāphalatthāya vicaraṇaṁ nāma appatirūpaṁ, ito paṭṭhāya aham-eva phalāphalaṁ āharissāmī” ti. So assamaṁ patvā sabbe pi te sāyanhasamaye sannipātetvā tamatthaṁ ārocetvā: “Tumhe idheva samaṇadhammaṁ karontā acchatha, ahaṁ phalāphalaṁ āharissāmī” ti āha. Atha naṁ upakañcanādayo: “Mayaṁ ācariya, tumhe nissāya pabbajitā, tumhe idheva samaṇadhammaṁ karotha, bhaginī pi no idheva hotu, dāsī pi tassā santike acchatu, mayaṁ aṭṭha janā vārena phalāphalaṁ āharissāma, tumhe pana tayo vāramuttāva hothā” ti vatvā paṭiññaṁ gaṇhiṁsu.

Tato paṭṭhāya aṭṭhasu pi janesu ekeko vāreneva phalāphalaṁ āharati. Sesā attano attano paṇṇasālāyam-eva honti, akāraṇena ekato bhavituṁ na labhanti. Vārappatto phalāphalaṁ āharitvā eko māḷako atthi, tattha pāsāṇaphalake ekādasa koṭṭhāse katvā ghaṇḍisaññaṁ katvā attano koṭṭhāsaṁ ādāya vasanaṭṭhānaṁ pavisati. Sesā ghaṇḍisaññāya nikkhamitvā loluppaṁ akatvā gāravaparihārena gantvā attano pāpuṇanakoṭṭhāsaṁ ādāya vasanaṭṭhānaṁ gantvā paribhuñjitvā samaṇadhammaṁ karonti. Te aparabhāge bhisāni āharitvā khādantā tattatapā ghoratapā paramājitindriyā kasiṇaparikammaṁ karontā vihariṁsu. Atha tesaṁ sīlatejena sakkassa bhavanaṁ kam pi. Sakko pi āvajjento taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Kāmādhimuttā nu kho ime isayo {4.307}, no” ti āsaṅkaṁ karoti yeva. So: “Ime tāva isayo pariggaṇhissāmī” ti cintetvā attano ānubhāvena mahāsattassa koṭṭhāsaṁ tayo divase antaradhāpesi. So paṭhamadivase koṭṭhāsaṁ adisvā: “Mama koṭṭhāsaṁ pamuṭṭho bhavissatī” ti cintesi, dutiyadivase: “Mama dosena bhavitabbaṁ, paṇāmanavasena mama koṭṭhāsaṁ na ṭhapesi maññe” ti cintesi, tatiyadivase: “Kena nu kho kāraṇena mayhaṁ koṭṭhāsaṁ na ṭhapenti, sace me doso atthi, khamāpessāmī” ti sāyanhasamaye ghaṇḍisaññaṁ adāsi.

Sabbe sannipatitvā: “Kena ghaṇḍisaññā dinnā” ti āhaṁsu. “Mayā tātā” ti. “Kiṁkāraṇā ācariyā” ti? “Tātā tatiyadivase kena phalāphalaṁ ābhatan”-ti? Tesu eko uṭṭhāya: “Mayā ācariyā” ti vanditvā aṭṭhāsi. Koṭṭhāse karontena te mayhaṁ koṭṭhāso katoti. “Āma, ācariya, jeṭṭhakakoṭṭhāso me kato” ti. “Hiyyo kenābhatan”-ti? “Mayā” ti aparo uṭṭhāya vanditvā aṭṭhāsi. Koṭṭhāsaṁ karonto maṁ anussarīti. “Tumhākaṁ me jeṭṭhakakoṭṭhāso ṭhapito” ti. “Ajja kenābhatan”-ti. “Mayā” ti aparo uṭṭhāya vanditvā aṭṭhāsi. Koṭṭhāsaṁ karonto maṁ anussarīti. “Tumhākaṁ me jeṭṭhakakoṭṭhāso kato” ti. “Tātā, ajja mayhaṁ koṭṭhāsaṁ alabhantassa tatiyo divaso, paṭhamadivase koṭṭhāsaṁ adisvā ‘koṭṭhāsaṁ karonto maṁ pamuṭṭho bhavissatī’ ti cintesiṁ, dutiyadivase: “Mama koci doso bhavissatī” ti cintesiṁ, ajja pana: “Sace me doso atthi, khamāpessāmī” ti cintetvā ghaṇḍisaññāya tumhe sannipātesiṁ. Ete bhisakoṭṭhāse tumhe: “Karimhā” ti vadatha, ahaṁ na labhāmi, etesaṁ thenetvā khādakaṁ ñātuṁ vaṭṭati, kāme pahāya pabbajitānaṁ bhisamattaṁ thenanaṁ nāma appatirūpanti. Te tassa kathaṁ sutvā: “Aho sāhasikakamman”-ti {4.308} sabbeva ubbegappattā ahesuṁ.

Tasmiṁ assamapade vanajeṭṭhakarukkhe nibbattadevatā pi otaritvā āgantvā tesaṁ yeva santike nisīdi. Āneñjakaraṇaṁ kāriyamāno dukkhaṁ adhivāsetuṁ asakkonto āḷānaṁ bhinditvā palāyitvā araññaṁ paviṭṭho eko vāraṇo kālena kālaṁ isigaṇaṁ vandati, so pi āgantvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Sappakīḷāpanako eko vānaro ahituṇḍikassa hatthato muccitvā palāyitvā araññaṁ pavisitvā tattheva assame vasati. So pi taṁ divasaṁ isigaṇaṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Sakko: “Isigaṇaṁ pariggaṇhissāmī” ti tesaṁ santike adissamānakāyo aṭṭhāsi. Tasmiṁ khaṇeva bodhisattassa kaniṭṭho upakañcanatāpaso uṭṭhāyāsanā bodhisattaṁ vanditvā sesānaṁ apacitiṁ dassetvā: “Ācariya, ahaṁ aññe apaṭṭhapetvā attānaññeva sodhetuṁ labhāmī” ti pucchi. “Āma, labhasī” ti. So isigaṇamajjhe ṭhatvā: “Sace te mayā bhisāni khāditāni, evarūpo nāma hotū” ti sapathaṁ karonto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Assaṁ gavaṁ rajataṁ jātarūpaṁ, bhariyañca so idha labhataṁ manāpaṁ,
Puttehi dārehi samaṅgi hotu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsī ti.

Tattha: “Assaṁ gavan”-ti idaṁ: “So ‘yattakāni piyavatthūni honti, tehi vippayoge tattakāni sokadukkhāni uppajjantī’ ti vatthukāme garahanto abhāsī” ti veditabbaṁ.

Taṁ sutvā isigaṇo: “Mārisa, mā evaṁ kathetha, atibhāriyo te sapatho” ti kaṇṇe pidahi. Bodhisatto pi naṁ: “Tāta, atibhāriyo te sapatho, na tvaṁ khādasi, tava pattāsane nisīdā” ti āha. Tasmiṁ paṭhamaṁ sapathaṁ katvā nisinne dutiyo pi bhātā sahasā uṭṭhāya mahāsattaṁ vanditvā sapathena attānaṁ sodhento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Mālañca {4.309} so kāsikacandanañca, dhāretu puttassa bahū bhavantu,
Kāmesu tibbaṁ kurutaṁ apekkhaṁ, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsī ti.

Tattha tibban-ti vatthukāmakilesakāmesu bahalaṁ apekkhaṁ karotūti. Idaṁ so: “Yassetesu tibbā apekkhā honti, so tehi vippayoge mahantaṁ dukkhaṁ pāpuṇātī” ti dukkhapaṭikkhepavaseneva āha.

Tasmiṁ nisinne sesā pi attano attano ajjhāsayānurūpena taṁ taṁ gāthaṁ abhāsiṁsu:

3. Pahūtadhañño kasimā yasassī, putte gihī dhanimā sabbakāme,
Vayaṁ apassaṁ gharamāvasātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

4. So khattiyo hotu pasayhakārī, rājābhirājā balavā yasassī,
Sa cāturantaṁ mahimāvasātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

5. So brāhmaṇo hotu avītarāgo, muhuttanakkhattapathesu yutto,
Pūjetu naṁ raṭṭhapatī yasassī, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

6. Ajjhāyakaṁ sabbasamantavedaṁ, tapassinaṁ maññatu sabbaloko,
Pūjentu naṁ jānapadā samecca, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

7. Catussadaṁ gāmavaraṁ samiddhaṁ, dinnañhi so bhuñjatu vāsavena,
Avītarāgo maraṇaṁ upetu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

8. So {4.310} gāmaṇī hotu sahāyamajjhe, naccehi gītehi pamodamāno,
So rājato byasana mālattha kiñci, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

9. Yaṁ ekarājā pathaviṁ vijetvā, itthīsahassāna ṭhapetu aggaṁ,
Sīmantinīnaṁ pavarā bhavātu, bhisāni te brāhmaṇa yā ahāsi.

10. Isīnañhi sā sabbasamāgatānaṁ, bhuñjeyya sāduṁ avikampamānā,
Carātu lābhena vikatthamānā, bhisāni te brāhmaṇa yā ahāsi.

11. Āvāsiko hotu mahāvihāre, navakammiko hotu gajaṅgalāyaṁ,
Ālokasandhiṁ divasaṁ karotu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

12. So bajjhatū pāsasatehi chabbhi, rammā vanā niyyatu rājadhāniṁ,
Tuttehi so haññatu pācanehi, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

13. Alakkamālī tipukaṇṇaviddho, laṭṭhīhato sappamukhaṁ upetu,
Sakacchabandho visikhaṁ carātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsī ti.

Tattha tatiyena vuttagāthāya kasimā ti sampannakasikammo. Putte gihī dhanimā sabbakāme ti putte labhatu, gihī hotu, sattavidhena ratanadhanena dhanimā hotu, rūpādibhede sabbakāme labhatu. Vayaṁ apassan-ti mahallakakāle pabbajjānurūpam-pi attano vayaṁ apassanto pañcakāmaguṇasamiddhaṁ gharam-eva āvasatūti. Idaṁ so: “Pañcakāmaguṇagiddho kāmaguṇavippayogena mahāvināsaṁ pāpuṇātī” ti dassetuṁ kathesi.

Catutthena vuttagāthāya {4.311} rājābhirājā ti rājūnaṁ antare abhirājāti. Idaṁ so: “Issarānaṁ nāma issariye parigalite mahantaṁ dukkhaṁ uppajjatī” ti rajje dosaṁ dassento kathesi. Pañcamena vuttagāthāya avītarāgo ti purohitaṭṭhānataṇhāya sataṇhoti. Idaṁ so: “Purohitassa purohitaṭṭhāne parigalite mahantaṁ domanassaṁ uppajjatī” ti dassetuṁ kathesi. Chaṭṭhena vuttagāthāya tapassinan-ti tapasīlasampannoti taṁ maññatu. Idaṁ so: “Lābhasakkārāpagamena mahantaṁ domanassaṁ uppajjatī” ti lābhasakkāragarahavasena kathesi.

Sahāyatāpasena vuttagāthāya catussadan-ti ākiṇṇamanussatāya manussehi, pahūtadhaññatāya dhaññena, sulabhadārutāya dārūhi, sampannodakatāya udakenāti catūhi ussannaṁ, catussadasamannāgatanti attho. Vāsavenā ti vāsavena dinnaṁ viya acalaṁ, vāsavato laddhavarānubhāvena ekaṁ rājānaṁ ārādhetvā tena dinnanti pi attho. Avītarāgo ti kaddame sūkaro viya kāmapaṅke nimuggo va hutvā. Iti so pi kāmānaṁ ādīnavaṁ kathento evamāha.

Dāsena vuttagāthāya gāmaṇī ti gāmajeṭṭhako. Ayam-pi kāme garahanto yeva evamāha. Kañcanadeviyā vuttagāthāya yan-ti yaṁ itthinti attho. Ekarājā ti aggarājā. Itthisahassānan-ti vacanamaṭṭhatāya vuttaṁ, soḷasannaṁ itthisahassānaṁ aggaṭṭhāne ṭhapetū ti attho. Sīmantinīnan-ti sīmantadharānaṁ itthīnanti attho. Iti sā itthibhāve ṭhatvā pi duggandhagūtharāsiṁ viya kāme garahantī yeva evamāha. Dāsiyā vuttagāthāya sabbasamāgatānan-ti sabbesaṁ sannipatitānaṁ majjhe nisīditvā avikampamānā anosakkamānā sādurasaṁ bhuñjatū ti attho. Dāsīnaṁ kira sāmikassa santike nisīditvā bhuñjanaṁ nāma appiyaṁ. Iti sā attano appiyatāya evamāha. Carātū ti caratu. Lābhena vikatthamānā ti lābhahetu kuhanakammaṁ karontī lābhasakkāraṁ uppādentī caratū ti attho. Iminā sā dāsibhāve ṭhitā pi kilesakāmavatthukāme garahati.

Devatāya vuttagāthāya āvāsiko ti āvāsajagganako. Gajaṅgalāyan-ti evaṁnāmake nagare. Tattha kira dabbasambhārā sulabhā. Ālokasandhiṁ divasan-ti ekadivaseneva vātapānaṁ karotu. So kira devaputto kassapabuddhakāle gajaṅgalanagaraṁ nissāya yojanike jiṇṇamahāvihāre āvāsikasaṅghatthero hutvā jiṇṇavihāre navakammaṁ karonto yeva mahādukkhaṁ anubhavi. Tasmā tadeva dukkhaṁ ārabbha evamāha. Hatthinā vuttagāthāya pāsasatehī ti bahūhi pāsehi. Chabbhī ti catūsu pādesu gīvāya kaṭibhāge cāti chasu ṭhānesu. Tuttehī ti dvikaṇḍakāhi dīghalaṭṭhīhi. Pācanehī ti dasapācanehi aṅkusehi vā. So kira attano anubhūtadukkhaññeva ārabbha evamāha.

Vānarena vuttagāthāya alakkamālī ti ahituṇḍikena kaṇṭhe parikkhipitvā ṭhapitāya alakkamālāya samannāgato. Tipukaṇṇaviddho ti tipupiḷandhanena piḷandhakaṇṇo. Laṭṭhīhato ti sappakīḷaṁ sikkhāpayamāno laṭṭhiyā hato hutvā. Eso pi ahituṇḍikassa hatthe attano anubhūtadukkham-eva sandhāya evamāha.

Evaṁ {4.312} tehi terasahi janehi sapathe kate mahāsatto cintesi: “Kadāci ime ‘ayaṁ anaṭṭham-eva naṭṭhanti kathetī’ ti mayi āsaṅkaṁ kareyyuṁ, aham-pi sapathaṁ karomī” ti. Atha naṁ karonto cuddasamaṁ gāthamāha.

14. Yo ve anaṭṭhaṁva naṭṭhanti cāha, kām-eva so labhataṁ bhuñjatañca,
Agāramajjhe maraṇaṁ upetu, yo vā bhonto saṅkati kañcidevā ti.

Tattha bhonto ti ālapanaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: bhavanto yo anaṭṭhe koṭṭhāse: “Naṭṭhaṁ me” ti vadati, yo vā tumhesu kañci āsaṅkati, so pañca kāmaguṇe labhatu ceva bhuñjatu ca, ramaṇīyam-eva pabbajjaṁ alabhitvā agāramajjhe yeva maratūti.

Evaṁ isīhi sapathe kate sakko bhāyitvā: “Ahaṁ ime vīmaṁsanto bhisāni antaradhāpesiṁ. Ime ca chaḍḍitakheḷapiṇḍaṁ viya kāme garahantā sapathaṁ karonti, kāme garahakāraṇaṁ te pucchissāmī” ti cintetvā dissamānarūpo bodhisattaṁ vanditvā pucchanto anantaraṁ gāthamāha.

15. Yadesamānā vicaranti loke, iṭṭhañca kantañca bahūnametaṁ,
Piyaṁ manuññaṁ cidha jīvaloke, kasmā isayo nappasaṁsanti kāme ti.

Tattha yadesamānā ti yaṁ vatthukāmaṁ kilesakāmañca kasigorakkhādīhi samavisamakammehi pariyesamānā sattā loke vicaranti, etaṁ bahūnaṁ devamanussānaṁ iṭṭhañca kantañca piyañca manuññañca, kasmā isayo nappasaṁsanti kāmeti attho. “Kāme” ti iminā taṁ vatthuṁ sarūpato dasseti.

Athassa pañhaṁ vissajjento mahāsatto dve gāthā abhāsi:

16. Kāmesu ve haññare bajjhare ca, kāmesu dukkhañca bhayañca jātaṁ,
Kāmesu bhūtādhipatī pamattā, pāpāni kammāni karonti mohā.

17. Te pāpadhammā pasavetva pāpaṁ, kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti,
Ādīnavaṁ {4.313} kāmaguṇesu disvā, tasmā isayo nappasaṁsanti kāme ti.

Tattha kāmesū ti kāmahetu, kāme nissāya kāyaduccaritādīni karontī ti attho. Haññare ti daṇḍādīhi haññanti. Bajjhare ti rajjubandhanādīhi bajjhanti. Dukkhan-ti kāyikacetasikaṁ asātaṁ dukkhaṁ. Bhayan-ti attānuvādādikaṁ sabbam-pi bhayaṁ. Bhūtādhipatī ti sakkaṁ ālapati. Ādīnavan-ti evarūpaṁ dosaṁ. So panesa ādīnavo dukkhakkhandhādīhi suttehi (MN. 13-14) dīpetabbo.

Sakko mahāsattassa kathaṁ sutvā saṁviggamānaso anantaraṁ gāthamāha.

18. Vīmaṁsamāno isino bhisāni, tīre gahetvāna thale nidhesiṁ,
Suddhā apāpā isayo vasanti, etāni te brahmacārī bhisānī ti.

Tattha vimaṁsamāno ti bhante, ahaṁ: “Ime isayo kāmādhimuttā vā, no vā” ti vīmaṁsanto. Isino ti tava mahesino santakāni bhisāni. Tīre gahetvānā ti tīre nikkhittāni gahetvā thale ekamante nidhesiṁ. Suddhā ti idāni mayā tumhākaṁ sapathakiriyāya ñātaṁ: “Ime isayo suddhā apāpā hutvā vasantī” ti.

Taṁ sutvā bodhisatto gāthamāha.

19. Na te naṭā no pana kīḷaneyyā, na bandhavā no pana te sahāyā,
Kismiṁ vupatthambha sahassanetta, isīhi tvaṁ kīḷasi devarājā ti.

Tattha na te naṭā no ti devarāja, mayaṁ tava naṭā vā kīḷitabbayuttakā vā keci na homa, nā pi tava ñātakā, na sahāyā, atha tvaṁ kiṁ vā upatthambhaṁ katvā kiṁ nissāya isīhi saddhiṁ kīḷasī ti attho.

Atha naṁ sakko khamāpento vīsatimaṁ gāthamāha.

20. Ācariyo mesi pitā ca mayhaṁ, esā patiṭṭhā khalitassa brahme,
Ekāparādhaṁ khama bhūripañña, na paṇḍitā kodhabalā bhavantī ti.

Tattha esā patiṭṭhā ti esā tava pādacchāyā ajja mama khalitassa aparaddhassa patiṭṭhā hotu. Kodhabalā ti paṇḍitā nāma khantibalā bhavanti, na kodhabalāti.

Atha {4.314} mahāsatto sakkassa devarañño khamitvā sayaṁ isigaṇaṁ khamāpento itaraṁ gāthamāha.

21. Suvāsitaṁ isinaṁ ekarattaṁ, yaṁ vāsavaṁ bhūtapatiddasāma,
Sabbeva bhonto sumanā bhavantu, yaṁ brāhmaṇo paccupādī bhisānī ti.

Tattha suvāsitaṁ isinaṁ ekarattan-ti āyasmantānaṁ isīnaṁ ekarattam-pi imasmiṁ araññe vasitaṁ suvasitam-eva. Kiṁkāraṇā? Yaṁ vāsavaṁ bhūtapatiṁ addasāma, sace hi mayaṁ nagare avasimha, imaṁ na addasāma. Bhonto ti bhavanto sabbe pi sumanā bhavantu, tussantu, sakkassa devarañño khamantu. Kiṁkāraṇā? Yaṁ brāhmaṇo paccupādī bhisāni, yasmā tumhākaṁ ācariyo bhisāni paṭilabhīti.

Sakko isigaṇaṁ vanditvā devalokam-eva gato. Isigaṇo pi jhānābhiññāyo nibbattetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ bhikkhu porāṇakapaṇḍitā sapathaṁ katvā kilese pajahiṁsū” ti vatvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Jātakaṁ samodhānento puna satthā tisso gāthā abhāsi:

22. Ahañca sāriputto ca, moggallāno ca kassapo,
Anuruddho puṇṇo ānando, tadāsuṁ satta bhātaro.

23. Bhaginī uppalavaṇṇā ca, dāsī khujjuttarā tadā,
Citto gahapati dāso, yakkho sātāgiro tadā.

24. Pālileyyo tadā nāgo, madhudo seṭṭhavānaro,
Kāḷudāyī tadā sakko, evaṁ dhāretha jātakan-ti.

Bhisajātakavaṇṇanā pañcamā