Ja 492: Tacchasūkarajātakavaṇṇanā

Yadesamānā vicarimhā ti idaṁ satthā jetavane viharanto dve mahallakatthere ārabbha kathesi. Mahākosalo kira rañño bimbisārassa dhītaraṁ dento dhītu nhānīyamūlatthāya kāsigāmaṁ adāsi. Pasenadi rājā ajātasattunā {4.343} pitari mārite taṁ gāmaṁ acchindi. Tesu tassatthāya yujjhantesu paṭhamaṁ ajātasattussa jayo ahosi. Kosalarājā parājayappatto amacce pucchi: “Kena nu kho upāyena ajātasattuṁ gaṇheyyāmā” ti. Mahārāja, bhikkhū nāma mantakusalā honti, carapurise pesetvā vihāre bhikkhūnaṁ kathaṁ pariggaṇhituṁ vaṭṭatīti. Rājā: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā: “Etha, tumhe vihāraṁ gantvā paṭicchannā hutvā bhadantānaṁ kathaṁ pariggaṇhathā” ti carapurise payojesi. Jetavane pi bahū rājapurisā pabbajitā honti. Tesu dve mahallakattherā vihārapaccante paṇṇasālāyaṁ vasanti, eko dhanuggahatissatthero nāma, eko mantidattatthero nāma. Te sabbarattiṁ supitvā paccūsakāle pabujjhiṁsu.

Tesu dhanuggahatissatthero aggiṁ jāletvā āha: “Bhante, mantidattattherā” ti. “Kiṁ bhante” ti. “Niddāyatha tumhe” ti. “Na niddāyāmi, kiṁ kātabban”-ti? “Bhante, lālako vatāyaṁ kosalarājā cāṭimattabhojanam-eva bhuñjituṁ jānātī” ti. “Atha kiṁ bhante” ti. “Attano kucchimhi pāṇakamattena ajātasattunā parājito rājā” ti. “Kinti pana bhante kātuṁ vaṭṭatī” ti? “Bhante, mantidattatthera yuddhaṁ nāma sakaṭabyūhacakkabyūhapadumabyūhavasena tividhaṁ. Tesu bhāgineyyaṁ ajātasattuṁ gaṇhantena sakaṭabyūhaṁ katvā gaṇhituṁ vaṭṭati, asukasmiṁ nāma pabbatakaṇṇe dvīsu passesu sūrapurise ṭhapetvā purato balaṁ dassetvā anto paviṭṭhabhāvaṁ ñatvā naditvā vaggitvā kumine paviṭṭhamacchaṁ viya antomuṭṭhiyaṁ katvāva naṁ gahetuṁ sakkā” ti.

Payojitapurisā taṁ kathaṁ sutvā rañño ārocesuṁ. Rājā mahatiyā senāya gantvā tathā katvā ajātasattuṁ gahetvā saṅkhalikabandhanena bandhitvā katipāhaṁ nimmadaṁ katvā: “Puna evarūpaṁ mā karī” ti assāsetvā mocetvā dhītaraṁ vajirakumāriṁ nāma tassa datvā mahantena parivārena vissajjesi. “Kosalaraññā dhanuggahatissattherassa saṁvidhānena ajātasattu gahito” ti bhikkhūnaṁ antare kathā samuṭṭhahi, dhammasabhāyam-pi tam-eva kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi dhanuggahatisso yuddhasaṁvidhāne chekoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {4.344} bārāṇasinagarassa dvāragāmavāsī eko vaḍḍhakī dāruatthāya araññaṁ gantvā āvāṭe patitaṁ ekaṁ sūkarapotakaṁ disvā ānetvā: “Tacchasūkaro” tissa nāmaṁ katvā posesi. So tassa upakārako ahosi. Tuṇḍena rukkhe parivattetvā deti, dāṭhāya veṭhetvā kāḷasuttaṁ kaḍḍhati, mukhena ḍaṁsitvā vāsinikhādanamuggare āharati. So vuḍḍhippatto mahābalo mahāsarīro ahosi. Atha vaḍḍhakī tasmiṁ puttapemaṁ paccupaṭṭhāpetvā: “Imaṁ idha vasantaṁ kocideva hiṁseyyā” ti araññe vissajjesi. So cintesi: “Ahaṁ imasmiṁ araññe ekako va vasituṁ na sakkhissāmi, ñātake pariyesitvā tehi parivuto vasissāmī” ti. So vanaghaṭāya sūkare pariyesanto bahū sūkare disvā tussitvā tisso gāthā abhāsi:

1. Yadesamānā vicarimha, pabbatāni vanāni ca,
Anvesaṁ vicariṁ ñātī, teme adhigatā mayā.

2. Bahuñcidaṁ mūlaphalaṁ, bhakkho cāyaṁ anappako,
Rammā cimā girīnajjo, phāsuvāso bhavissati.

3. Idhevāhaṁ vasissāmi, saha sabbehi ñātibhi,
Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo ti.

Tattha yadesamānā ti yaṁ ñātigaṇaṁ pariyesantā mayaṁ vicarimha. Anvesan-ti ciraṁ vata anvesanto vicariṁ. Teme ti te ime. Bhakkho ti sveva vanamūlaphalasaṅkhāto bhakkho. Appossukko ti anussukko hutvā.

Sūkarā tassa vacanaṁ sutvā catutthaṁ gāthamāhaṁsu:

4. Aññam-pi leṇaṁ pariyesa, sattu no idha vijjati,
So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṁ varan-ti.

Tattha tacchā ti taṁ nāmenālapanti. Varaṁ varan-ti sūkare hananto thūlamaṁsaṁ varaṁ varaññeva hanati.

Ito paraṁ uttānasambandhagāthā pāḷinayena veditabbā:

5. Ko numhākaṁ idha sattu, ko ñātī susamāgate,
Duppadhaṁse padhaṁseti, taṁ me akkhātha pucchitā.

6. Uddhaggarājī {4.345} migarājā, balī dāṭhāvudho migo,
So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṁ varaṁ.

7. Na no dāṭhā na vijjanti, balaṁ kāye samohitaṁ,
Sabbe samaggā hutvāna, vasaṁ kāhāma ekakaṁ.

8. Hadayaṅgamaṁ kaṇṇasukhaṁ, vācaṁ bhāsasi tacchaka,
Yo pi yuddhe palāyeyya, tam-pi pacchā hanāmase ti.

Tattha ko numhākan-ti ahaṁ tumhe disvāva: “Ime sūkarā appamaṁsalohitā, bhayena nesaṁ bhavitabban”-ti cintesiṁ, tasmā me ācikkhatha, ko nu amhākaṁ idha sattu. Uddhaggarājī ti uddhaggāhi sarīrarājīhi samannāgato. Byagghaṁ sandhā yevamāhaṁsu. Yopī ti yo amhākaṁ antare eko pi palāyissati, tam-pi mayaṁ pacchā hanissāmāti.

Tacchasūkaro sabbe sūkare ekacitte katvā pucchi: “Kāya velāya byaggho āgamissatī” ti. Ajja pāto va ekaṁ gahetvā gato, sve pāto va āgamissatīti. So yuddhakusalo: “Imasmiṁ ṭhāne ṭhitena sakkā jetun”-ti bhūmisīsaṁ pajānāti, tasmā ekaṁ padesaṁ sallakkhetvā rattim-eva sūkare gocaraṁ gāhāpetvā balavapaccūsato paṭṭhāya: “Yuddhaṁ nāma sakaṭabyūhādivasena tividhaṁ hotī” ti vatvā padumabyūhaṁ saṁvidahati. Majjhe ṭhāne khīrapivake sūkarapotake ṭhapesi. Te parivāretvā tesaṁ mātaro, tā parivāretvā vañjhā sūkariyo, tāsaṁ anantarā sūkarapotake, tesaṁ anantarā makuladāṭhe taruṇasūkare, tesaṁ anantarā mahādāṭhe, tesaṁ anantarā jiṇṇasūkare, tato tattha tattha dasavaggaṁ vīsativaggaṁ tiṁsavaggañca katvā balagumbaṁ ṭhapesi. Attano atthāya ekaṁ āvāṭaṁ, byagghassa patanatthāya ekaṁ suppasaṇṭhānaṁ pabbhāraṁ katvā khaṇāpesi. Dvinnaṁ āvāṭānaṁ antare attano vasanatthāya pīṭhakaṁ kāresi. So thāmasampanne yodhasūkare gahetvā tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne sūkare assāsento vicari. Tassevaṁ {4.346} karontasseva sūriyo uggacchati.

Atha byaggharājā kūṭajaṭilassa assamapadā nikkhamitvā pabbatatale aṭṭhāsi. Taṁ disvā sūkarā: “Āgato no bhante verī” ti vadiṁsu. Mā bhāyatha, yaṁ yaṁ esa karoti, taṁ sabbaṁ sarikkhā hutvā karothāti. Byaggho sarīraṁ vidhunitvā osakkanto viya passāvamakāsi, sūkarā pi tatheva kariṁsu. Byaggho sūkare oloketvā mahānadaṁ nadi, te pi tatheva kariṁsu. So tesaṁ kiriyaṁ disvā cintesi: “Na ime pubbasadisā, ajja mayhaṁ paṭisattuno hutvā vaggavaggā ṭhitā, saṁvidahako nesaṁ senānāyako pi atthi, ajja mayā etesaṁ santikaṁ gantuṁ na vaṭṭatī” ti maraṇabhayatajjito nivattitvā kūṭajaṭilassa santikaṁ gato. Atha naṁ so tucchahatthaṁ disvā navamaṁ gāthamāha.

9. Pāṇātipātā virato nu ajja, abhayaṁ nu te sabbabhūtesu dinnaṁ,
Dāṭhā nu te migavadhāya na santi, yo saṅghapatto kapaṇo va jhāyasī ti.

Tattha saṅghapatto ti yo tvaṁ sūkarasaṅghapatto hutvā kiñci gocaraṁ alabhitvā kapaṇo viya jhāyasīti.

Atha byaggho tisso gāthā abhāsi:

10. Na me dāṭhā na vijjanti, balaṁ kāye samohitaṁ,
Ñātī ca disvāna sāmaggī ekato, tasmā ca jhāyāmi vanamhi ekako.

11. Imassudaṁ yanti disodisaṁ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu,
Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajja te mayā.

12. Pariṇāyakasampannā {4.347}, sahitā ekavādino,
Te maṁ samaggā hiṁseyyuṁ, tasmā nesaṁ na patthaye ti.

Tattha sāmaggī ekato ti sahitā hutvā ekato ṭhite. Imassudan-ti ime sudaṁ mayā akkhīni ummīletvā olokitamattāva pubbe disodisaṁ gacchanti. Puthū ti visuṁ visuṁ. Yatthaṭṭhitā ti yasmiṁ bhūmibhāge ṭhitā. Pariṇāyakasampannā ti senānāyakena sampannā. Tasmā nesaṁ na patthaye ti tena kāraṇena etesaṁ na patthemi.

Taṁ sutvā kūṭajaṭilo tassa ussāhaṁ janayanto gāthamāha.

13. Eko va indo asure jināti, eko va seno hanti dije pasayha,
Eko va byaggho migasaṅghapatto, varaṁ varaṁ hanti balañhi tādisan-ti.

Tattha migasaṅghapatto ti migagaṇapatto hutvā varaṁ varaṁ migaṁ hanti. Balañhi tādisan-ti tādisañhi tassa balaṁ.

Atha byaggho gāthamāha.

14. Na heva indo na seno, na pi byaggho migādhipo,
Samagge sahite ñātī, na byagghe kurute vase ti.

Tattha byagghe ti byagghasadise hutvā sarīravidhūnanādīni katvā ṭhite vase na kurute, attano vase vattāpetuṁ na sakkotī ti attho.

Puna jaṭilo taṁ ussāhento dve gāthā abhāsi:

15. Kumbhīlakā sakuṇakā, saṅghino gaṇacārino,
Sammodamānā ekajjhaṁ, uppatanti ḍayanti ca.

16. Tesañca ḍayamānānaṁ, ekettha apasakkati,
Tañca seno nitāḷeti, veyyagghi yeva sā gatī ti.

Tattha {4.348} kumbhīlakā ti evaṁnāmakā khuddakasakuṇā. Uppatantī ti gocaraṁ carantā uppatanti. Ḍayanti cā ti gocaraṁ gahetvā ākāsena gacchanti. Ekettha apasakkatī ti eko etesu osakkitvā vā ekapassena vā visuṁ gacchati. Nitāḷetī ti paharitvā gaṇhāti. Veyyagghi yeva sā gatī ti byagghānaṁ esāti veyyagghi, samaggānaṁ gacchantānam-pi esā evarūpā gati byagghānaṁ gati yeva nāma hoti. Na hi sakkā sabbehi ekato va gantuṁ, tasmā yo evaṁ tattha eko gacchati, taṁ gaṇhāti.

Evañca pana vatvā: “Byaggharāja tvaṁ attano balaṁ na jānāsi, mā bhāyi, kevalaṁ tvaṁ naditvā pakkhanda, dve ekato gacchantā nāma na bhavissantī” ti ussāhesi. So tathā akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

17. Ussāhito jaṭilena, luddenāmisacakkhunā,
Dāṭhī dāṭhīsu pakkhanti, maññamāno yathā pure ti.

Tattha dāṭhī ti sayaṁ dāṭhāvudho itaresu dāṭhāvudhesu pakkhandi. Yathā pure ti yathā pubbe maññati, tatheva maññamāno.

So kira gantvā pabbatatale tāva aṭṭhāsi. Sūkarā: “Punāgato sāmi, coro” ti tacchassa ārocesuṁ. So: “Mā bhāyathā” ti te assāsetvā uṭṭhāya dvinnaṁ āvāṭānaṁ antare pīṭhakāya aṭṭhāsi. Byaggho vegaṁ janetvā tacchasūkaraṁ sandhāya pakkhandi. Tacchasūkaro parivattitvā pacchāmukho purimaāvāṭe pati. Byaggho ca vegaṁ sandhāretuṁ asakkonto gantvā suppapabbhāre āvāṭe patitvā puñjakito va aṭṭhāsi. Tacchasūkaro vegena uṭṭhāya tassa antarasatthimhi dāṭhaṁ otāretvā yāva hadayā phāletvā maṁsaṁ khāditvā mukhena ḍaṁsitvā bahi-āvāṭe pātetvā: “Gaṇhathimaṁ dāsan”-ti āha. Paṭhamāgatā {4.349} ekavāram-eva tuṇḍotāraṇamattaṁ labhiṁsu, pacchā āgatā alabhitvā: “Byagghamaṁsaṁ nāma kīdisan”-ti vadiṁsu. Tacchasūkaro āvāṭā uttaritvā sūkare oloketvā: “Kiṁ nu kho na tussathā” ti āha. “Sāmi, eko tāva byaggho gahito, añño paneko dasabyagghagghanako atthī” ti? “Ko nāmeso” ti? “Byagghena ābhatābhatamaṁsaṁ khādako kūṭajaṭilo” ti. “Tena hi etha, gaṇhissāma nan”-ti tehi saddhiṁ vegena pakkhandi.

Jaṭilo: “Byaggho cirāyatī” ti tassa āgamanamaggaṁ olokento bahū sūkare āgacchante disvā: “Ime byagghaṁ māretvā mama māraṇatthāya āgacchanti maññe” ti palāyitvā ekaṁ udumbararukkhaṁ abhiruhi. Sūkarā: “Esa rukkhaṁ āruḷho” ti vadiṁsu. “Kiṁ rukkhan”-ti. “Udumbararukkhan”-ti. “Tena hi mā cintayittha, idāni naṁ gaṇhissāmā” ti taruṇasūkare pakkositvā rukkhamūlatā paṁsuṁ apabyūhāpesi, sūkarīhi mukhapūraṁ udakaṁ āharāpesi, mahādāṭhasūkarehi samantā mūlāni chindāpesi. Ekaṁ ujukaṁ otiṇṇamūlam-eva aṭṭhāsi. Tato sesasūkare: “Tumhe apethā” ti ussāretvā jaṇṇukehi patiṭṭhahitvā dāṭhāya mūlaṁ pahari, pharasunā pahaṭaṁ viya chijjitvā gataṁ. Rukkho parivattitvā pati. Taṁ kūṭajaṭilaṁ patantam-eva sampaṭicchitvā maṁsaṁ bhakkhesuṁ. Taṁ acchariyaṁ disvā rukkhadevatā gāthamāha.

18. Sādhu sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā,
Sūkarehi samaggehi, byaggho ekāyane hato ti.

Tattha ekāyane hato ti ekagamanasmiṁ yeva hato.

Ubhinnaṁ pana nesaṁ hatabhāvaṁ pakāsento satthā itaraṁ gāthamāha.

19. Brāhmaṇañceva byagghañca, ubho hantvāna sūkarā,
Ānandino pamuditā, mahānādaṁ panādisun-ti.

Puna {4.350} tacchasūkaro te pucchi: “Aññe pi vo amittā atthī” ti? Sūkarā: “Natthi, sāmī” ti vatvā: “Taṁ abhisiñcitvā rājānaṁ karissāmā” ti udakaṁ pariyesantā jaṭilassa pānīyasaṅkhaṁ disvā taṁ dakkhiṇāvaṭṭaṁ saṅkharatanaṁ pūretvā udakaṁ abhiharitvā tacchasūkaraṁ udumbararukkhamūle yeva abhisiñciṁsu. Abhisekaudakaṁ āsittaṁ, sūkarimevassa aggamahesiṁ kariṁsu. Tato paṭṭhāya udumbarabhaddapīṭhe nisīdāpetvā dakkhiṇāvaṭṭasaṅkhena abhisekakaraṇaṁ pavattaṁ. Tam-pi atthaṁ pakāsento satthā osānagāthamāha.

20. Te su udumbaramūlasmiṁ, sūkarā susamāgatā,
Tacchakaṁ abhisiñciṁsu, tvaṁ no rājāsi issaro ti.

Tattha te sū ti te sūkarā, su-kāro nipātamattaṁ. Udumbaramūlasmin-ti udumbarassa mūle.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi dhanuggahatissatthero yuddhasaṁvidahane chekoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kūṭajaṭilo devadatto ahosi, tacchasūkaro dhanuggahatisso, rukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Tacchasūkarajātakavaṇṇanā navamā