Ja 493: Mahāvāṇijajātakavaṇṇanā

Vāṇijā samitiṁ katvā ti idaṁ satthā jetavane viharanto sāvatthivāsino vāṇije ārabbha kathesi. Te kira vohāratthāya gacchantā satthu mahādānaṁ datvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāya: “Bhante, sace arogā āgamissāma, puna tumhākaṁ pāde vandissāmā” ti vatvā pañcamattehi sakaṭasatehi nikkhamitvā kantāraṁ patvā maggaṁ asallakkhetvā maggamūḷhā nirudake nirāhāre araññe vicarantā ekaṁ nāgapariggahitaṁ nigrodharukkhaṁ disvā sakaṭāni mocetvā rukkhamūle nisīdiṁsu. Te tassa udakatintāni viya nīlāni siniddhāni pattāni udakapuṇṇā viya ca sākhā disvā cintayiṁsu: “Imasmiṁ rukkhe udakaṁ sañcarantaṁ viya paññāyati, imassa purimasākhaṁ chindāma, pānīyaṁ no dassatī” ti. Atheko {4.351} rukkhaṁ abhiruhitvā sākhaṁ chindi, tato tālakkhandhappamāṇā udakadhārā pavatti. Te tattha nhatvā pivitvā ca dakkhiṇasākhaṁ chindiṁsu, tato nānaggarasabhojanaṁ nikkhami. Taṁ bhuñjitvā pacchimasākhaṁ chindiṁsu, tato alaṅkataitthiyo nikkhamiṁsu. Tāhi saddhiṁ abhiramitvā uttarasākhaṁ chindiṁsu, tato satta ratanāni nikkhamiṁsu. Tāni gahetvā pañca sakaṭasatāni pūretvā sāvatthiṁ paccāgantvā dhanaṁ gopetvā gandhamālādihatthā jetavanaṁ gantvā satthāraṁ vanditvā pūjetvā ekamantaṁ nisinnā dhammakathaṁ sutvā nimantetvā punadivase mahādānaṁ datvā: “Bhante, imasmiṁ dāne amhākaṁ dhanadāyikāya rukkhadevatāya pattiṁ demā” ti pattiṁ adaṁsu. Satthā niṭṭhitabhattakicco: “Katararukkhadevatāya pattiṁ dethā” ti pucchi. Vāṇijā nigrodharukkhe dhanassa laddhākāraṁ tathāgatassārocesuṁ. Satthā: “Tumhe tāva mattaññutāya taṇhāvasikā ahutvā dhanaṁ labhittha, pubbe pana amattaññutāya taṇhāvasikā dhanañca jīvitañca vijahiṁsū” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasinagare tadeva pana kantāraṁ sveva nigrodho. Vāṇijā maggamūḷhā hutvā tam-eva nigrodhaṁ passiṁsu. Tamatthaṁ satthā abhisambuddho hutvā kathento imā gāthā āha:

1. Vāṇijā samitiṁ katvā, nānāraṭṭhato āgatā,
Dhanāharā pakkamiṁsu, ekaṁ katvāna gāmaṇiṁ.

2. Te taṁ kantāramāgamma, appabhakkhaṁ anodakaṁ,
Mahānigrodhamaddakkhuṁ, sītacchāyaṁ manoramaṁ.

3. Te ca tattha nisīditvā, tassa rukkhassa chāyayā,
Vāṇijā samacintesuṁ, bālā mohena pārutā.

4. Allāyate ayaṁ rukkho, api vārīva sandati,
Iṅghassa purimaṁ sākhaṁ, mayaṁ chindāma vāṇijā.

5. Sā ca chinnāva pagghari, acchaṁ vāriṁ anāvilaṁ,
Te tattha nhatvā pivitvā, yāvaticchiṁsu vāṇijā.

6. Dutiyaṁ samacintesuṁ, bālā mohena pārutā,
Iṅghassa dakkhiṇaṁ sākhaṁ, mayaṁ chindāma vāṇijā.

7. Sā {4.352} ca chinnāva pagghari, sālimaṁsodanaṁ bahuṁ,
Appodavaṇṇe kummāse, siṅgiṁ vidalasūpiyo.

8. Te tattha bhutvā khāditvā, yāvaticchiṁsu vāṇijā,
Tatiyaṁ samacintesuṁ, bālā mohena pārutā,
Iṅghassa pacchimaṁ sākhaṁ, mayaṁ chindāma vāṇijā.

9. Sā ca chinnāva pagghari, nāriyo samalaṅkatā,
Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā.

10. Api su vāṇijā ekā, nāriyo paṇṇavīsati,
Samantā parivāriṁsu, tassa rukkhassa chāyayā,
Te tāhi paricāretvā, yāvaticchiṁsu vāṇijā.

11. Catutthaṁ samacintesuṁ, bālā mohena pārutā,
Iṅghassa uttaraṁ sākhaṁ, mayaṁ chindāma vāṇijā.

12. Sā ca chinnāva pagghari, muttā veḷuriyā bahū,
Rajataṁ jātarūpañca, kuttiyo paṭiyāni ca.

13. Kāsikāni ca vatthāni, uddiyāni ca kambalā,
Te tattha bhāre bandhitvā, yāvaticchiṁsu vāṇijā.

14. Pañcamaṁ samacintesuṁ, bālā mohena pārutā,
Iṅghassa mūlaṁ chindāma, api bhiyyo labhāmase.

15. Athuṭṭhahi satthavāho, yācamāno katañjalī,
Nigrodho kiṁ parajjhati, vāṇijā bhaddamatthu te.

16. Vāridā purimā sākhā, annapānañca dakkhiṇā,
Nāridā pacchimā sākhā, sabbakāme ca uttarā,
Nigrodho kiṁ parajjhati, vāṇijā bhaddamatthu te.

17. Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā,
Na tassa sākhaṁ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.

18. Te ca tassānādiyitvā, ekassa vacanaṁ bahū,
Nisitāhi kuṭhārīhi, mūlato naṁ upakkamun-ti.

Tattha samitiṁ katvā ti bārāṇasiyaṁ samāgamaṁ katvā, bahū ekato hutvā ti attho. Pakkamiṁsū ti pañcahi sakaṭasatehi bārāṇaseyyakaṁ bhaṇḍaṁ ādāya pakkamiṁsu. Gāmaṇin-ti ekaṁ paññavantataraṁ satthavāhaṁ katvā {4.353}. Chāyayā ti chāyāya. Allāyate ti udakabharito viya allo hutvā paññāyati. Chinnāva paggharī ti eko rukkhārohanakusalo abhiruhitvā taṁ chindi, sā chinnamattāva paggharīti dasseti. Parato pi eseva nayo.

Appodavaṇṇe kummāse ti appodakapāyāsasadise kummāse. Siṅgin-ti siṅgiverādikaṁ uttaribhaṅgaṁ. Vidalasūpiyo ti muggasūpādayo. Vāṇijā ekā ti ekekassa vāṇijassa yattakā vāṇijā, tesu ekekassa ekekāva, satthavāhassa pana santike pañcavīsatī ti attho. Parivāriṁsū ti parivāresuṁ. Tāhi pana saddhiṁ yeva nāgānubhāvena sāṇivitānasayanādīni pagghariṁsu.

Kuttiyo ti hatthattharādayo. Paṭiyānicā ti uṇṇāmayapaccattharaṇāni. “Setakambalānī” ti pi vadanti yeva. Uddiyāni ca kambalā ti uddiyāni nāma kambalā atthi. Te tattha bhāre bandhitvā ti yāvatakaṁ icchiṁsu, tāvatakaṁ gahetvā pañca sakaṭasatāni pūretvā ti attho. Vāṇijā bhaddamatthu te ti ekekaṁ vāṇijaṁ ālapanto: “Bhaddaṁ te atthū” ti āha. Annapānañcā ti annañca pānañca adāsi. Sabbakāme cā ti sabbakāme ca adāsi. Mittadubbho hī ti mittānaṁ dubbhanapuriso hi pāpako lāmako nāma. Anādiyitvā ti tassa vacanaṁ aggahetvā. Upakkamun-ti mohāva chindituṁ ārabhiṁsu.

Atha ne chindanatthāya rukkhaṁ upagate disvā nāgarājā cintesi: “Ahaṁ etesaṁ pipāsitānaṁ pānīyaṁ dāpesiṁ, tato dibbabhojanaṁ, tato sayanādīni ceva paricārikā ca nāriyo, tato pañcasatasakaṭapūraṁ ratanaṁ, idāni panime: “Rukkhaṁ mūlato chindissāmā’ ti vadanti, ativiya luddhā ime, ṭhapetvā satthavāhaṁ avasese māretuṁ vaṭṭatī” ti. So: “Ettakā sannaddhayodhā nikkhamantu, ettakā dhanuggahā, ettakā vammino” ti senaṁ vicāresi. Tamatthaṁ pakāsento satthā gāthamāha.

19. Tato nāgā nikkhamiṁsu, sannaddhā paṇṇavīsati,
Dhanuggahānaṁ tisatā, chasahassā ca vammino ti.

Tattha sannaddhā ti suvaṇṇarajatādivammakavacikā. Dhanuggahānaṁ tisatā ti meṇḍavisāṇadhanuggahānaṁ tīṇi satāni. vammino ti kheṭakaphalakahatthā chasahassā.

20. Ete {4.354} hanatha bandhatha, mā vo muñcittha jīvitaṁ,
Ṭhapetvā satthavāhaṁva, sabbe bhasmaṁ karotha ne ti.

ayaṁ nāgarājena vuttagāthā,

Tattha mā vo muñcittha jīvitan-ti kassaci ekassa pi jīvitaṁ mā muñcittha.

Nāgā tathā katvā attharaṇādīni pañcasu sakaṭasatesu āropetvā satthavāhaṁ gahetvā sayaṁ tāni sakaṭāni pājentā bārāṇasiṁ gantvā sabbaṁ dhanaṁ tassa gehe paṭisāmetvā taṁ āpucchitvā attano nāgabhavanam-eva gatā. Tamatthaṁ viditvā satthā ovādavasena gāthādvayamāha:

21. Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṁ atthamattano,
Lobhassa na vasaṁ gacche, haneyyārisakaṁ manaṁ.

22. Evamādīnavaṁ ñatvā, taṇhā dukkhassa sambhavaṁ,
Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje ti.

Tattha tasmā ti yasmā lobhavasikā mahāvināsaṁ pattā, satthavāho uttamasampattiṁ, tasmā. Haneyyārisakaṁ manan-ti anto uppajjamānānaṁ nānāvidhānaṁ lobhasattūnaṁ santakaṁ manaṁ, lobhasampayuttacittaṁ haneyyā ti attho. Evamādīnavan-ti evaṁ lobhe ādīnavaṁ jānitvā. Taṇhā dukkhassa sambhavan-ti jāti ādidukkhassa taṇhā sambhavo, tato etaṁ dukkhaṁ nibbattati, evaṁ taṇhāva dukkhassa sambhavaṁ ñatvā vītataṇho taṇhāādānena anādāno maggena āgatāya satiyā sato hutvā bhikkhu paribbaje iriyetha vattethāti arahattena desanāya kūṭaṁ gaṇhi.

Imañca pana dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ upāsakā pubbe lobhavasikā vāṇijā mahāvināsaṁ pattā, tasmā lobhavasikena na bhavitabban”-ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne te vāṇijā sotāpattiphale patiṭṭhitā. Tadā nāgarājā sāriputto ahosi, satthavāho pana aham-eva ahosinti.

Mahāvāṇijajātakavaṇṇanā dasamā