Ja 494: Sādhinajātakavaṇṇanā

Abbhuto {4.355} vata lokasmin-ti idaṁ satthā jetavane viharanto uposathike upāsake ārabbha kathesi. Tadā hi satthā: “Upāsakā porāṇakapaṇḍitā attano uposathakammaṁ nissāya manussasarīreneva devalokaṁ gantvā ciraṁ vasiṁsū” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte mithilāyaṁ sādhino nāma rājā dhammena rajjaṁ kāresi. So catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti cha dānasālāyo kāretvā sakalajambudīpaṁ unnaṅgalaṁ katvā mahādānaṁ pavattesi, devasikaṁ cha satasahassāni vayakaraṇaṁ gacchanti, pañca sīlāni rakkhati, uposathaṁ upavasati. Raṭṭhavāsino pi tassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā matamatā devanagare yeva nibbattiṁsu. Sudhammadevasabhaṁ pūretvā nisinnā devā rañño sīlādiguṇam-eva vaṇṇayanti. Taṁ sutvā sesadevā pi rājānaṁ daṭṭhukāmā ahesuṁ. Sakko devarājā tesaṁ manaṁ viditvā āha: “sādhinarājānaṁ daṭṭhukāmatthā” ti. “Āma devā” ti. So mātaliṁ āṇāpesi: “Gaccha tvaṁ vejayantarathaṁ yojetvā sādhinarājānaṁ ānehī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā rathaṁ yojetvā videharaṭṭhaṁ agamāsi, tadā puṇṇamadivaso hoti. Mātali manussānaṁ sāyamāsaṁ bhuñjitvā gharadvāresu sukhakathāya nisinnakāle candamaṇḍalena saddhiṁ rathaṁ pesesi. Manussā: “Dve candā uṭṭhitā” ti vadantā puna candamaṇḍalaṁ ohāya rathaṁ āgacchantaṁ disvā: “Nāyaṁ cando, ratho eso, devaputto paññāyati, kassesa etaṁ manomayasindhavayuttaṁ dibbarathaṁ āneti, na aññassa, amhākaṁ rañño bhavissati, rājā hi no dhammiko dhammarājā” ti somanassajātā hutvā añjaliṁ paggayha ṭhitā paṭhamaṁ gāthamāhaṁsu:

1. Abbhuto vata lokasmiṁ, uppajji lomahaṁsano,
Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino ti.

Tassattho {4.356}: abbhuto vatesa amhākaṁ rājā, lokasmiṁ lomahaṁsano uppajji, yassa dibbo ratho pāturahosi vedehassa yasassinoti.

Mātalipie taṁ rathaṁ ānetvā manussesu gandhamālādīhi pūjentesu tikkhattuṁ nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā rañño nivesanadvāraṁ gantvā rathaṁ nivattetvā pacchābhāgena sīhapañjaraummāre ṭhapetvā ārohaṇasajjaṁ katvā aṭṭhāsi. Taṁ divasaṁ rājā pi dānasālāyo oloketvā: “Iminā niyāmena dānaṁ dethā” ti āṇāpetvā uposathaṁ samādiyitvā divasaṁ vītināmetvā amaccagaṇaparivuto alaṅkatamahātale pācīnasīhapañjarābhimukho dhammayuttaṁ kathento nisinno hoti. Atha naṁ mātali rathābhiruhanatthaṁ nimantetvā ādāya agamāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā imā gāthā abhāsi:

2. Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi,
Nimantayittha rājānaṁ, vedehaṁ mithilaggahaṁ.

3. Ehimaṁ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati,
Devā dassanakāmā te, tāvatiṁsā saindakā,
Saramānā hi te devā, sudhammāyaṁ samacchare.

4. Tato ca rājā sādhino, vedeho mithilaggaho,
Sahassayuttamāruyha, agā devāna santike,
Taṁ devā paṭinandiṁsu, disvā rājānamāgataṁ.

5. Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ,
Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike.

6. Sakko pi paṭinandittha, vedehaṁ mithilaggahaṁ,
Nimantayittha kāmehi, āsanena ca vāsavo.

7. Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṁ vasavattinaṁ,
Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu,
Tāvatiṁsesu devesu, bhuñja kāme amānuse ti.

Tattha samacchare ti acchanti. Agā devāna santike ti devānaṁ santikaṁ agamāsi. Tasmiñhi rathaṁ abhiruhitvā ṭhite ratho ākāsaṁ pakkhandi, so mahājanassa olokentasseva antaradhāyi. Mātali rājānaṁ devalokaṁ nesi {4.357}. Taṁ disvā devatā ca sakko ca haṭṭhatuṭṭhā paccuggamanaṁ katvā paṭisanthāraṁ kariṁsu. Tamatthaṁ dassetuṁ: “Taṁ devā” ti ādi vuttaṁ. Tattha paṭinandiṁsū ti punappunaṁ nandiṁsu. Āsanena cā ti rājānaṁ āliṅgitvā: “Idha nisīdā” ti attano paṇḍukambalasilāsanena ca kāmehi ca nimantesi, upaḍḍharajjaṁ datvā ekāsane nisīdāpesī ti attho.

Tattha sakkena devaraññā dasayojanasahassaṁ devanagaraṁ aḍḍhatiyā ca accharākoṭiyo vejayantapāsādañca majjhe bhinditvā dinnaṁ sampattiṁ anubhavantassa manussagaṇanāya satta vassasatāni atikkantāni. Tenattabhāvena devaloke vasanakaṁ puññaṁ khīṇaṁ, anabhirati uppannā, tasmā sakkena saddhiṁ sallapanto gāthamāha.

8. Ahaṁ pure saggagato ramāmi, naccehi gītehi ca vāditehi,
So dāni ajja na ramāmi sagge, āyuṁ nu khīṇo maraṇaṁ nu santike,
udāhu mūḷhosmi janindaseṭṭhā ti.

Tattha āyuṁ nu khīṇo ti kiṁ nu mama sarasena jīvitindriyaṁ khīṇaṁ, udāhu upacchedakakammavasena maraṇaṁ santike jātanti pucchati. Janindaseṭṭhā ti janindānaṁ devānaṁ seṭṭha.

Atha naṁ sakko āha:

9. Na tāyu khīṇaṁ maraṇañca dūre, na cā pi mūḷho naravīraseṭṭha,
Tuyhañca puññāni parittakāni, yesaṁ vipākaṁ idha vedayittho.

10. Vasa devānubhāvena, rājaseṭṭha disampati,
Tāvatiṁsesu devesu, bhuñja kāme amānuse ti.

Tattha: “Parittakānī” ti idaṁ tena attabhāvena devaloke vipākadāyakāni puññāni sandhāya vuttaṁ, itarāni panassa puññāni pathaviyaṁ paṁsu viya appamāṇāni. Vasa devānubhāvenā ti ahaṁ te attano puññāni majjhe bhinditvā dassāmi, mamānubhāvena vasāti taṁ samassāsento āha.

Atha {4.358} naṁ paṭikkhipanto mahāsatto āha:

11. Yathā yācitakaṁ yānaṁ, yathā yācitakaṁ dhanaṁ,
Evaṁsampadamevetaṁ, yaṁ parato dānapaccayā.

12. Na cāhametamicchāmi, yaṁ parato dānapaccayā,
Sayaṁkatāni puññāni, taṁ me āveṇikaṁ dhanaṁ.

13. Sohaṁ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ,
Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca,
Yaṁ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappatī ti.

Tattha yaṁ parato dānapaccayā ti yaṁ parena dinnattā labbhati, taṁ yācitakasadisam-eva hoti. Yācitakañhi tuṭṭhakāle denti, atuṭṭhakāle acchinditvā gaṇhantīti vadati. Samacariyāyā ti kāyādīhi pāpassa akaraṇena. Saṁyamenā ti sīlasaṁyamena. Damenā ti indriyadamanena. Yaṁ katvā ti yaṁ karitvā sukhito ceva hoti na ca pacchānutappati, tathārūpam-eva kammaṁ karissāmīti.

Athassa vacanaṁ sutvā sakko mātaliṁ āṇāpesi: “Gaccha, tāta, sādhinarājānaṁ mithilaṁ netvā uyyāne otārehī” ti. So tathā akāsi. Rājā uyyāne caṅkamati. Atha naṁ uyyānapālo disvā pucchitvā gantvā nāradarañño ārocesi. So rañño āgatabhāvaṁ sutvā: “Tvaṁ purato gantvā uyyānaṁ sajjetvā tassa ca mayhañca dve āsanāni paññāpehī” ti uyyānapālaṁ uyyojesi. So tathā akāsi. Atha naṁ rājā pucchi: “Kassa dve āsanāni paññāpesī” ti? “Ekaṁ tumhākaṁ, ekaṁ amhākaṁ rañño” ti. Atha naṁ rājā: “Ko añño satto mama santike āsane nisīdissatī” ti vatvā ekasmiṁ nisīditvā ekasmiṁ pāde ṭhapesi. Nāradarājā āgantvā tassa pāde vanditvā ekamantaṁ nisīdi. So kirassa sattamo panattā. Tadā kira vassasatāyukakālo va hoti. Mahāsatto pana attano puññabalena ettakaṁ kālaṁ vītināmesi. So nāradaṁ hatthe gahetvā uyyāne vicaranto tisso gāthā abhāsi:

14. Imāni tāni khettāni, imaṁ nikkhaṁ sukuṇḍalaṁ,
Imā tā haritānūpā, imā najjo savantiyo.

15. Imā {4.359} tā pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā,
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca,
Yassimāni mamāyiṁsu, kiṁ nu te disataṁ gatā.

16. Tānīdha khettāni so bhūmibhāgo, te yeva ārāmavanūpacārā,
Tam-eva mayhaṁ janataṁ apassato, suññaṁva me nārada khāyate disā ti.

Tattha khettānī ti bhūmibhāge sandhāyāha. Imaṁ nikkhan-ti imaṁ tādisam-eva udakaniddhamanaṁ. Sukuṇḍalan-ti sobhanena musalapavesanakuṇḍalena samannāgataṁ. Haritānūpā ti udakaniddhamanassa ubhosu passesu haritatiṇasañchannā anūpabhūmiyo. Yassimāni mamāyiṁsū ti tāta nārada, ye mama upaṭṭhākā ca orodhā ca imasmiṁ uyyāne mahantena yasena mayā saddhiṁ vicarantā imāni ṭhānāni mamāyiṁsu piyāyiṁsu, kataraṁ nu te disataṁ gatā, kattha te pesitā. Tānīdha khettānī ti imasmiṁ uyyāne tāneva etāni uparopanakaviruhanaṭṭhānāni. Te yeva ārāmavanūpacārā ti ime te yeva ārāmavanūpacārā, vihārabhūmiyoti attho.

Atha naṁ nārado āha: “deva, tumhākaṁ devalokagatānaṁ idāni satta vassasatāni, ahaṁ vo sattamo panattā, tumhākaṁ upaṭṭhākā ca orodhā ca maraṇamukhaṁ pattā, idaṁ vo attano santakaṁ rajjaṁ, anubhavatha nan”-ti. Rājā: “Tāta nārada, nāhaṁ idhāgacchanto rajjatthāya āgato, puññakaraṇatthāyamhi āgato, ahaṁ puññam-eva karissāmī” ti vatvā gāthā āha:

17. Diṭṭhā mayā vimānāni, obhāsentā catuddisā,
Sammukhā devarājassa, tidasānañca sammukhā.

18. Vutthaṁ me bhavanaṁ dibyaṁ, bhuttā kāmā amānusā,
Tāvatiṁsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu.

19. Sohaṁ etādisaṁ hitvā, puññāyamhi idhāgato,
Dhammam-eva carissāmi, nāhaṁ rajjena atthiko.

20. Adaṇḍāvacaraṁ {4.360} maggaṁ, sammāsambuddhadesitaṁ,
Taṁ maggaṁ paṭipajjissaṁ, yena gacchanti subbatā ti.

Tattha vutthaṁ me bhavanaṁ dibyan-ti vejayantaṁ sandhāya āha. Sohaṁ etādisan-ti tāta nārada, sohaṁ buddhañāṇena aparicchindanīyaṁ evarūpaṁ kāmaguṇasampattiṁ pahāya puññakaraṇatthāya idhāgato. Adaṇḍāvacaran-ti adaṇḍehi nikkhittadaṇḍahatthehi avacaritabbaṁ sammādiṭṭhipurekkhāraṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ. Subbatā ti yena maggena subbatā sabbaññubuddhā gacchanti, aham-pi agatapubbaṁ disaṁ gantuṁ bodhitale nisīditvā tam-eva maggaṁ paṭipajjissāmīti.

Evaṁ bodhisatto imā gāthāyo sabbaññutaññāṇena saṅkhipitvā kathesi. Nārado puna pi āha: “rajjaṁ, deva, anusāsā” ti. “Tāta, na me rajjenattho, satta vassasatāni vigataṁ dānaṁ sattāheneva dātukāmamhī” ti. Nārado: “Sādhū” ti tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā mahādānaṁ paṭiyādesi. Rājā sattāhaṁ dānaṁ datvā sattame divase kālaṁ katvā tāvatiṁsabhavane yeva nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ vasitabbayuttakaṁ uposathakammaṁ nāmā” ti dassetvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne uposathikesu upāsakesu keci sotāpattiphale, keci sakadāgāmiphale, keci anāgāmiphale patiṭṭhahiṁsu. Tadā nāradarājā sāriputto ahosi, mātali ānando, sakko anuruddho, sādhinarājā pana aham-eva ahosinti.

Sādhinajātakavaṇṇanā ekādasamā