Ja 495: Dasabrāhmaṇajātakavaṇṇanā

Rājā avoca vidhuran-ti idaṁ satthā jetavane viharanto asadisadānaṁ ārabbha kathesi. Taṁ aṭṭhakanipāte ādittajātake (Ja. 424) vitthāritam-eva.

Ekasmiṁ kira samaye Rājagahe Sāvatthiyaṁ Sākete Kosambiyaṁ Bārāṇasiyaṁ Bhagavato paṭipāṭibhattaṁ nāma uppannaṁ, tattheko: “Ahaṁ sataṁ vissajjetvā, dānaṁ dassāmī” ti., paṇṇaṁ likhitvā vihāradvāre bandhi. Añño: “Ahaṁ dve satāni.” Añño: “Ahaṁ pañca satāni.” Añño: “Ahaṁ sahassaṁ.” Añño: “Ahaṁ dve sahassāni.” Añño: “Ahaṁ pañca, dasa, vīsati, paññāsaṁ.” Añño: “Ahaṁ satasahassaṁ.” Añño: “Ahaṁ dve satasahassāni vissajjetvā dānaṁ dassāmī,” ti paṇṇaṁ likhitvā vihāradvāre bandhi. Janapadacārikaṁ carantam-pi okāsaṁ labhitvā: “Dānaṁ dassāmī,” ti sakaṭāni pūretvā, mahājano anubandhi yeva. Yathāha: “Tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṁ loṇam-pi telam-pi taṇḍulam-pi khādanīyam-pi sakaṭesu āropetvā, Bhagavato piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti: ‘Yattha paṭipāṭiṁ labhissāma, tattha bhattaṁ karissāmā’ ti, evaṁ aññāni pi Khandhake ca Vinaye ca bahūni vatthūni veditabbāni.

Ekasmiṁ kira samaye bhagavati janapadacārikaṁ caritvā jetavanaṁ sampatte rājā nimantetvā dānaṁ adāsi. Dutiyadivase nāgarā adaṁsu. Puna tesaṁ dānato atirekaṁ rājā, tassa dānato atirekaṁ nāgarāti evaṁ bahūsu divasesu gatesu rājā cintesi: “ime nāgarā divase divase atirekataraṁ karonti, pathavissaro pana rājā nāgarehi dāne parājitoti garahā bhavissatī”ti. Athassa mallikā upāyaṁ ācikkhi. So rājaṅgaṇe sālakalyāṇipadarehi maṇḍapaṁ kāretvā taṁ nīluppalehi chādetvā pañca āsanasatāni paññāpetvā pañca hatthisatāni āsanānaṁ pacchābhāge ṭhapetvā ekekena hatthinā ekekassa bhikkhuno setacchattaṁ dhārāpesi. Dvinnaṁ dvinnaṁ āsanānaṁ antare sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā ekekā khattiyadhītā catujjātiyagandhaṁ pisati. Niṭṭhitaṁ niṭṭhitaṁ majjhaṭṭhāne gandhambaṇe pakkhipati, taṁ aparā khattiyadhītā nīluppalahatthakena samparivatteti. Evaṁ ekekassa bhikkhuno tisso tisso khattiyadhītaro parivārā, aparā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā itthī tālavaṇṭaṁ gahetvā bījati, aññā dhamakaraṇaṁ gahetvā udakaṁ parissāveti, aññā pattato udakaṁ harati. Bhagavato cattāri anagghāni ahesuṁ. Pādakathalikā ādhārako apassenaphalakaṁ chattapādamaṇīti imāni cattāri anagghāni ahesuṁ. Saṅghanavakassa deyyadhammo satasahassaṁ agghati.

Rājā kira taṁ dānaṁ dadanto satthāraṁ jeṭṭhakaṁ katvā pañca bhikkhusatāni vicinitvā gaṇhitvā mahākhīṇāsavānaṁ yeva adāsi. Athassa guṇakathaṁ kathentā: “Āvuso, rājā asadisadānaṁ dadanto vicinitvā mahapphalaṭṭhāne adāsī” ti dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, yaṁ kosalarājā {4.361} mādisassa buddhassa upaṭṭhāko hutvā viceyyadānaṁ deti, porāṇakapaṇḍitā anuppanne buddhe pi viceyyadānaṁ adaṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kururaṭṭhe indapatthanagare yudhiṭṭhilagotto korabyo nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tassa vidhuro nāma amacco atthañca dhammañca anusāsati. Rājā sakalajambudīpaṁ khobhetvā mahādānaṁ deti. Taṁ gahetvā bhuñjantesu eko pi pañcasīlamattaṁ rakkhanto nāma natthi, sabbe dussīlāva, dānaṁ rājānaṁ na toseti. Rājā: “Viceyyadānaṁ mahapphalan”-ti sīlavantānaṁ dātukāmo hutvā cintesi: “Vidhurapaṇḍitena saddhiṁ mantayissāmī” ti. So taṁ upaṭṭhānaṁ āgataṁ āsane nisīdāpetvā pañhaṁ pucchi. Tamatthaṁ pakāsento satthā upaḍḍhagāthamāha.

1a. Rājā avoca vidhuraṁ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo ti,

Parato rañño ca vidhurassa ca vacanapaṭivacanaṁ hoti:

1b. Brāhmaṇe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

2. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

3. Dullabhā brāhmaṇā deva, sīlavanto bahussutā,
Viratā methunā dhammā, ye te bhuñjeyyu bhojanaṁ.

4. Dasa khalu mahārāja, yā tā brāhmaṇajātiyo,
Tesaṁ vibhaṅgaṁ vicayaṁ, vitthārena suṇohi me.

5. Pasibbake gahetvāna, puṇṇe mūlassa saṁvute,
Osadhikāyo ganthenti, nhāpayanti japanti ca.

6. Tikicchakasamā rāja, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

7. Apetā {4.362} te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

8. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

9. Kiṅkiṇikāyo gahetvā, ghosenti purato pi te,
Pesanāni pi gacchanti, rathacariyāsu sikkhare.

10. Paricārakasamā rāja, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

11. Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

12. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

13. Kamaṇḍaluṁ gahetvāna, vaṅkadaṇḍañca brāhmaṇā,
Paccupessanti rājāno, gāmesu nigamesu ca,
Nādinne vuṭṭhahissāma, gāmamhi vā vanamhi vā.

14. Niggāhakasamā rāja, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

15. Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

16. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

17. Parūḷhakacchanakhalomā, paṅkadantā rajassirā,
Okiṇṇā rajareṇūhi, yācakā vicaranti te.

18. Khāṇughātasamā rāja, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

19. Apetā {4.363} te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

20. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

21. Harītakaṁ āmalakaṁ, ambaṁ jambuṁ vibhītakaṁ,
Labujaṁ dantapoṇāni, beluvā badarāni ca.

22. Rājāyatanaṁ ucchupuṭaṁ, dhūmanettaṁ madhuañjanaṁ,
Uccāvacāni paṇiyāni, vipaṇenti janādhipa.

23. Vāṇijakasamā rāja, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

24. Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

25. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

26. Kasivāṇijjaṁ kārenti, posayanti ajeḷake,
Kumāriyo pavecchanti, vivāhantāvahanti ca.

27. Samā ambaṭṭhavessehi, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

28. Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

29. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

30. Nikkhittabhikkhaṁ {4.364} bhuñjanti, gāmesveke purohitā,
Bahū te paripucchanti, aṇḍacchedā nilañchakā.

31. Pasū pi tattha haññanti, mahiṁsā sūkarā ajā,
Goghātakasamā rāja, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

32. Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

33. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

34. Asicammaṁ gahetvāna, khaggaṁ paggayha brāhmaṇā,
Vessapathesu tiṭṭhanti, satthaṁ abbāhayanti pi.

35. Samā gopanisādehi, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

36. Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

37. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

38. Araññe kuṭikaṁ katvā, kuṭāni kārayanti te,
Sasabiḷāre bādhenti, āgodhā macchakacchapaṁ.

39. Te luddakasamā rāja, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

40. Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

41. Virate {4.365} methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

42. Aññe dhanassa kāmā hi, heṭṭhāmañce pasakkitā,
Rājāno upari nhāyanti, somayāge upaṭṭhite.

43. Malamajjakasamā rāja, te pi vuccanti brāhmaṇā,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

44. Apetā te ca brahmaññā, (iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā,
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

45. Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṁ,
Dakkhiṇaṁ samma dassāma, yattha dinnaṁ mahapphalan-ti.

Tattha sīlavante ti maggenāgatasīle. Bahussute ti paṭivedhabahussute. Dakkhiṇan-ti dānaṁ. Ye te ti ye dhammikā samaṇabrāhmaṇā tava dānaṁ bhuñjeyyuṁ, te dullabhā. Brāhmaṇajātiyo ti brāhmaṇakulāni. Tesaṁ vibhaṅgaṁ vicayan-ti tesaṁ brāhmaṇānaṁ vibhaṅgaṁ mama paññāya vicitabhāvaṁ vitthārena suṇohi. Saṁvute ti baddhamukhe. Osadhikāyo ganthentīti: “Idaṁ imassa rogassa bhesajjaṁ, idaṁ imassa rogassa bhesajjan”-ti evaṁ siloke bandhitvā manussānaṁ denti. Nhāpayantī ti nahāpanaṁ nāma karonti. Japanti cā ti bhūtavijjaṁ parivattenti. Tikicchakasamā ti vejjasadisā. Te pi vuccantī ti tepi: “Brāhmaṇā vā mayaṁ, abrāhmaṇā vā” ti ajānitvā vejjakammena jīvikaṁ kappentā vohārena: “Brāhmaṇā” ti vuccanti. Akkhātā te ti ime te mayā vejjabrāhmaṇā nāma akkhātā. Nipatāmase ti vadehi dāni, kiṁ tādise brāhmaṇe nipatāma, nimantanatthāya upasaṅkamāma, atthi te etehi atthoti pucchati. Brahmaññā ti brāhmaṇadhammato. Na te vuccantī ti te bāhitapāpatāya brāhmaṇā nāma na vuccanti.

Kiṅkiṇikāyo ti mahārāja, apare pi brāhmaṇā attano brāhmaṇadhammaṁ chaḍḍetvā jīvikatthāya rājarājamahāmattānaṁ purato kaṁsatāḷe gahetvā vādentā gāyantā gacchanti. Pesanānipī ti dāsakammakarā viya pesanāni pi gacchanti. Rathacariyāsū ti rathasippaṁ sikkhanti. Paricārakasamā ti dāsakammakarasadisā. Vaṅkadaṇḍan-ti {4.366} vaṅkadaṇḍakaṭṭhaṁ. Paccupessanti rājāno ti rājarājamahāmatte paṭicca āgamma sandhāya upasevanti. Gāmesu nigamesu cā ti tesaṁ nivesanadvāre nisīdanti. Niggāhakasamā ti niggahakārakehi balisādhakarājapurisehi samā. Yathā te purisā: “Aggahetvā na gamissāmā” ti niggahaṁ katvā gaṇhanti yeva, tathā: “Gāme vā vane vā aladdhā marantā pi na vuṭṭhahissāmā” ti upavasanti. Tepī ti te pi balisādhakasadisā pāpadhammā.

Rajareṇūhī ti rajehi ca paṁsūhi ca okiṇṇā. Yācakā ti dhanayācakā. Khāṇughātasamā ti malīnasarīratāya jhāmakhette khāṇughātakehi bhūmiṁ khaṇitvā jhāmakhāṇukauddharaṇakamanussehi samānā, “aggahetvā na gamissāmā” ti niccalabhāvena ṭhitattā nikhaṇitvā ṭhapitavatikhāṇukā viyāti pi attho. Tepī ti te pi tathā laddhaṁ dhanaṁ vaḍḍhiyā payojetvā puna tatheva ṭhitattā dussīlā brāhmaṇā.

Ucchupuṭan-ti ucchuñceva phāṇitapuṭañca. Madhuañjanan-ti madhuñceva añjanañca. Uccāvacānī ti mahagghaappagghāni. Paṇiyānī ti bhaṇḍāni. Vipaṇentī ti vikkiṇanti. Tepī ti te pi imāni ettakāni vikkiṇitvā jīvikakappakā vāṇijakabrāhmaṇā. Posayantī ti gorasavikkayena jīvikakappanatthaṁ posenti. Pavecchantī ti attano dhītaro hiraññasuvaṇṇaṁ gahetvā paresaṁ denti. Te evaṁ paresaṁ dadamānā vivāhanti nāma, attano puttānaṁ atthāya gaṇhamānā āvāhanti nāma. Ambaṭṭhavessehī ti kuṭumbikehi ceva gahapatīhi ca samā, te pi vohāravasena: “Brāhmaṇā” ti vuccanti.

Nikkhittabhikkhan-ti gāmapurohitā hutvā attano atthāya nibaddhabhikkhaṁ. Bahū te ti bahū janā ete gāmapurohite nakkhattamuhuttamaṅgalāni pucchanti. Aṇḍacchedā nilañchakā ti bhatiṁ gahetvā balibaddānaṁ aṇḍacchedakā ceva tisūlādiaṅkakaraṇena lañchakā ca, lakkhaṇakārakā ti attho. Tatthā ti tesaṁ gāmapurohitānaṁ gehesu maṁsavikkiṇanatthaṁ ete pasuādayo pi haññanti. Tepī ti te pi goghātakasamā brāhmaṇāti vuccanti.

Asicamman-ti asilaṭṭhiñceva kaṇḍavāraṇañca. Vessapathesū ti vāṇijānaṁ gamanamaggesu. Satthaṁ abbāhayantī ti satthavāhānaṁ hatthato satam-pi sahassam-pi gahetvā satthe corāṭaviṁ atibāhenti. Gopanisādehī ti gopālakehi ceva nisādehi ca gāmaghātakacorehi samāti vuttaṁ. Tepī ti te pi evarūpā brāhmaṇāti vuccanti. Kuṭāni kārayanti te ti kūṭapāsādīni ropenti. Sasabiḷāre ti sase ceva biḷāre ca. Etena thalacare mige dasseti. Āgodhā macchakacchapan-ti thalajesu tāva āgodhato mahante ca khuddake ca pāṇayo bādhenti mārenti, jalajesu macchakacchape. Tepī ti te pi luddakasamā {4.367} brāhmaṇāti vuccanti.

Aññe dhanassa kāmā hī ti apare brāhmaṇā dhanaṁ patthentā. Heṭṭhāmañce pasakkitāti: “Kalipavāhakammaṁ kāressāmā” ti ratanamayaṁ mañcaṁ kāretvā tassa heṭṭhā nipannā acchanti. Atha nesaṁ somayāge upaṭṭhite rājāno upari nahāyanti, te kira somayāge niṭṭhite āgantvā tasmiṁ mañce nisīdanti. Atha ne aññe brāhmaṇā: “Kaliṁ pavāhessāmā” ti nahāpenti. Ratanamañco ceva rañño rājālaṅkāro ca sabbo heṭṭhāmañce nipannasseva hoti. Tepī ti te pi malamajjakehi nahāpitehi sadisā brāhmaṇāti vuccanti.

Evañcime vohāramattabrāhmaṇe dassetvā idāni paramatthabrāhmaṇe dassento dve gāthā abhāsi:

46. Atthi kho brāhmaṇā deva, sīlavanto bahussutā,
Viratā methunā dhammā, ye te bhuñjeyyu bhojanaṁ.

47. Ekañca bhattaṁ bhuñjanti, na ca majjaṁ pivanti te,
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase ti.

Tattha sīlavanto ti ariyasīlena samannāgatā. Bahussutā ti paṭivedhabāhusaccena samannāgatā. Tādise ti evarūpe bāhitapāpe paccekabuddhabrāhmaṇe nimantanatthāya upasaṅkamāmāti.

Rājā tassa kathaṁ sutvā pucchi: “Samma vidhura, evarūpā aggadakkhiṇeyyā brāhmaṇā kahaṁ vasantī” ti? Uttarahimavante nandamūlakapabbhāre, mahārājāti. “Tena hi, paṇḍita, tava balena mayhaṁ te brāhmaṇe pariyesā” ti tuṭṭhamānaso gāthamāha.

48. Ete kho brāhmaṇā vidhura, sīsavanto bahussutā,
Ete vidhura pariyesa, khippañca ne nimantayā ti.

Mahāsatto: “Sādhū” ti tassa vacanaṁ sampaṭicchitvā: “Tena hi, mahārāja, nagaraṁ alaṅkārāpetvā sabbe nagaravāsino dānaṁ datvā uposathaṁ adhiṭṭhāya samādinnasīlā hontū” ti bheriṁ carāpetvā: “Tumhe pi saddhiṁ parijanena uposathaṁ samādiyathā” ti vatvā sayaṁ pāto va bhuñjitvā uposathaṁ samādāya sāyanhasamaye jātipupphapuṇṇaṁ suvaṇṇasamuggaṁ āharāpetvā raññā saddhiṁ pañcapatiṭṭhitaṁ patiṭṭhahitvā {4.368} paccekabuddhānaṁ guṇe anussaritvā vanditvā: “Uttarahimavante nandamūlakapabbhāravāsino pañcasatā paccekabuddhā sve amhākaṁ bhikkhaṁ gaṇhantū” ti nimantetvā ākāse aṭṭha pupphamuṭṭhiyo vissajjesi. Tadā tattha pañcasatā paccekabuddhā vasanti, pupphāni gantvā tesaṁ upari patiṁsu. Te āvajjentā taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Mārisā, vidhurapaṇḍitena nimantitamha, na kho panesa ittarasatto, buddhaṅkuro esa, imasmiṁ yeva kappe buddho bhavissati, karissāmassa saṅgahan”-ti nimantanaṁ adhivāsayiṁsu. Mahāsatto pupphānaṁ anāgamanasaññāya adhivāsitabhāvaṁ ñatvā: “Mahārāja, sve paccekabuddhā āgamissanti, sakkārasammānaṁ karohī” ti āha. Rājā punadivase mahāsakkāraṁ katvā mahātale mahārahāni āsanāni paññapesi. Paccekabuddhā anotattadahe katasarīrapaṭijagganā velaṁ sallakkhetvā ākāsenāgantvā rājaṅgaṇe otariṁsu. Rājā ca bodhisatto ca pasannamānasā tesaṁ hatthato pattāni gahetvā pāsādaṁ āropetvā nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṁ datvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisiṁsu. Bhattakiccapariyosāne ca punadivasatthāyāti evaṁ satta divase nimantetvā mahādānaṁ datvā sattame divase sabbaparikkhāre adaṁsu. Te anumodanaṁ katvā ākāsena tattheva gatā, parikkhārā pi tehi saddhiṁ yeva gatā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, kosalarañño mama upaṭṭhākassa sato viceyyadānaṁ dātuṁ, porāṇakapaṇḍitā anuppanne pi buddhe dānaṁ adaṁsuyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, vidhurapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Dasabrāhmaṇajātakavaṇṇanā dvādasamā