Ja 498: Cittasambhūtajātakavaṇṇanā

Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto āyasmato mahākassapassa piyasaṁvāse dve saddhivihārike bhikkhū ārabbha kathesi. Te kira aññamaññaṁ appaṭivibhattabhogā paramavissāsikā ahesuṁ, piṇḍāya carantā pi ekato va gacchanti, ekato va āgacchanti, vinā bhavituṁ na sakkonti. Dhammasabhāyaṁ bhikkhū tesaṁ yeva vissāsaṁ vaṇṇayamānā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Anacchariyaṁ, bhikkhave, imesaṁ ekasmiṁ attabhāve vissāsikattaṁ, porāṇakapaṇḍitā tīṇi cattāri bhavantarāni gacchantā pi mittabhāvaṁ na vijahiṁsuyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte avantiraṭṭhe ujjeniyaṁ avantimahārājā nāma rajjaṁ kāresi. Tadā ujjeniyā bahi caṇḍālagāmako ahosi. Mahāsatto tattha nibbatti, aparo pi satto tasseva mātucchāputto hutvā nibbatti. Tesu eko citto nāma ahosi, eko sambhūto nāma. Te ubho pi vayappattā caṇḍālavaṁsadhovanaṁ nāma sippaṁ uggaṇhitvā ekadivasaṁ: “Ujjenīnagaradvāre sippaṁ dassessāmā” ti eko uttaradvāre sippaṁ dassesi, eko pācīnadvāre. Tasmiñca nagare dve diṭṭhamaṅgalikāyo ahesuṁ, ekā seṭṭhidhītā, ekā purohitadhītā. Tā bahukhādanīyabhojanīyamālāgandhādīni gāhāpetvā: “Uyyānakīḷaṁ kīḷissāmā” ti ekā uttaradvārena nikkhami, ekā pācīnadvārena. Tā te caṇḍālaputte sippaṁ dassente disvā: “Ke ete” ti pucchitvā: “Caṇḍālaputtā” ti sutvā: “Apassitabbayuttakaṁ vata passimhā” ti gandhodakena {4.391} akkhīni dhovitvā nivattiṁsu. Mahājano: “Are duṭṭhacaṇḍāla, tumhe nissāya mayaṁ amūlakāni surābhattādīni na labhimhā” ti te ubho pi bhātike pothetvā anayabyasanaṁ pāpesi.

Te paṭiladdhasaññā uṭṭhāya aññamaññassa santikaṁ gacchantā ekasmiṁ ṭhāne samāgantvā aññamaññassa taṁ dukkhuppattiṁ ārocetvā roditvā paridevitvā: “Kinti karissāmā” ti mantetvā: “Imaṁ amhākaṁ jātiṁ nissāya dukkhaṁ uppannaṁ, caṇḍālakammaṁ kātuṁ na sakkhissāma, jātiṁ paṭicchādetvā brāhmaṇamāṇavavaṇṇena takkasilaṁ gantvā sippaṁ uggaṇhissāmā” ti sanniṭṭhānaṁ katvā tattha gantvā dhammantevāsikā hutvā disāpāmokkhācariyassa santike sippaṁ paṭṭhapesuṁ. Jambudīpatale: “Dve kira caṇḍālā jātiṁ paṭicchādetvā sippaṁ uggaṇhantī” ti sūyittha. Tesu cittapaṇḍitassa sippaṁ niṭṭhitaṁ, sambhūtassa na tāva niṭṭhāti.

Athekadivasaṁ eko gāmavāsī: “Brāhmaṇavācanakaṁ karissāmī” ti ācariyaṁ nimantesi. Tam-eva rattiṁ devo vassitvā magge kandarādīni pūresi. Ācariyo pāto va cittapaṇḍitaṁ pakkosāpetvā: “Tāta, ahaṁ gantuṁ na sakkhissāmi, tvaṁ māṇavehi saddhiṁ gantā maṅgalaṁ vatvā tumhehi laddhaṁ bhuñjitvā amhehi laddhaṁ āharā” ti pesesi. So: “Sādhū” ti māṇavake gahetvā gato. Yāva māṇavā nhāyanti ceva mukhāni ca dhovanti, tāva manussā pāyāsaṁ vaḍḍhetvā nibbātūti ṭhapesuṁ. Māṇavā tasmiṁ anibbute yeva āgantvā nisīdiṁsu. Manussā dakkhiṇodakaṁ datvā tesaṁ purato pātiyo ṭhapesuṁ. Sambhūto luddhadhātuko viya hutvā: “Sītalo” ti saññāya pāyāsapiṇḍaṁ ukkhipitvā mukhe ṭhapesi, so tassa ādittaayoguḷo viya mukhaṁ dahi. So kampamāno satiṁ anupaṭṭhāpetvā cittapaṇḍitaṁ oloketvā caṇḍālabhāsāya eva: “Khaḷu khaḷū” ti āha {4.392}. So pi tatheva satiṁ anupaṭṭhāpetvā caṇḍālabhāsāya eva: “Niggala niggalā” ti āha. Māṇavā aññamaññaṁ oloketvā: “Kiṁ bhāsā nāmesā” ti vadiṁsu. Cittapaṇḍito maṅgalaṁ abhāsi. Māṇavā bahi nikkhamitvā vaggavaggā hutvā tattha tattha nisīditvā bhāsaṁ sodhentā: “Caṇḍālabhāsā” ti ñatvā: “Are duṭṭhacaṇḍālā, ettakaṁ kālaṁ ‘brāhmaṇāmhā’ ti vatvā vañcayitthā” ti ubho pi te pothayiṁsu. Atheko sappuriso: “Apethā” ti vāretvā: “Ayaṁ tumhākaṁ jātiyā doso, gacchatha katthaci deseva pabbajitvā jīvathā” ti te ubho uyyojesi. Māṇavā tesaṁ caṇḍālabhāvaṁ ācariyassa ārocesuṁ.

Te pi araññaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā na cirasseva tato cavitvā nerañjarāya tīre migiyā kucchismiṁ nibbattiṁsu. Te mātukucchito nikkhantakālato paṭṭhāya ekato va vicaranti, vinā bhavituṁ na sakkonti. Te ekadivasaṁ gocaraṁ gahetvā ekasmiṁ rukkhamūle sīsena sīsaṁ, siṅgena siṅgaṁ, tuṇḍena tuṇḍaṁ allīyāpetvā romanthayamāne ṭhite disvā eko luddako sattiṁ khipitvā ekappahāreneva jīvitā voropesi. Tato cavitvā nammadānadītīre ukkusayoniyaṁ nibbattiṁsu. Tatrā pi vuddhippatte gocaraṁ gahetvā sīsena sīsaṁ, tuṇḍena tuṇḍaṁ allīyāpetvā ṭhite disvā eko yaṭṭhiluddako ekappahāreneva bandhitvā vadhi. Tato pana cavitvā cittapaṇḍito kosambiyaṁ purohitassa putto hutvā nibbatti. Sambhūtapaṇḍito uttarapañcālarañño putto hutvā nibbatti. Te nāmaggahaṇadivasato paṭṭhāya attano jātiṁ anussariṁsu. Tesu sambhūtapaṇḍito nirantaraṁ sarituṁ asakkonto catutthaṁ caṇḍālajātim-eva anussarati, cittapaṇḍito paṭipāṭiyā catasso pi jātiyo. So soḷasavassakāle nikkhamitvā himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā {4.393} jhānābhiññaṁ nibbattetvā jhānasukhena vītināmento vasi. Sambhūtapaṇḍito pi pitu accayena chattaṁ ussāpetvā chattamaṅgaladivase yeva mahājanamajjhe maṅgalagītaṁ katvā udānavasena dve gāthā abhāsi. Taṁ sutvā: “Amhākaṁ rañño maṅgalagītan”-ti orodhā pi gandhabbā pi tam-eva gītaṁ gāyanti. Anukkameneva: “Rañño piyagītan”-ti sabbe pi nagaravāsino manussā tam-eva gāyanti.

Cittapaṇḍito pi himavantapadese vasanto yeva: “Kiṁ nu kho mama bhātikena sambhūtena chattaṁ laddhaṁ, udāhu na vā” ti upadhārento laddhabhāvaṁ ñatvā: “Navarajjaṁ tāva idāni gantvā pi bodhetuṁ na sakkhissāmi, mahallakakāle naṁ upasaṅkamitvā dhammaṁ kathetvā pabbājessāmī” ti cintetvā paṇṇāsa vassāni agantvā rañño puttadhītāhi vaḍḍhitakāle iddhiyā gantvā uyyāne otaritvā maṅgalasilāpaṭṭe suvaṇṇapaṭimā viya nisīdi. Tasmiṁ khaṇe eko dārako taṁ gītaṁ gāyanto dārūni uddharati. Cittapaṇḍito taṁ pakkosi. So āgantvā vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṁ āha: “tvaṁ pāto va paṭṭhāya imam-eva gītaṁ gāyasi, kiṁ aññaṁ na jānāsī” ti. “Bhante, aññāni pi bahūni jānāmi, imāni pana dve rañño piyagītāni, tasmā imāneva gāyāmī” ti. “Atthi pana rañño gītassa paṭigītaṁ gāyanto” ti? “Natthi bhante” ti. “Sakkhissasi pana tvaṁ paṭigītaṁ gāyitun”-ti? “Jānanto sakkhissāmī” ti. “Tena hi tvaṁ raññā dvīsu gītesu gāyitesu idaṁ tatiyaṁ katvā gāyassū” ti gītaṁdatvā: “Gantvā rañño santike gāyissasi, rājā te pasīditvā mahantaṁ issariyaṁ dassatī” ti uyyojesi.

So sīghaṁ mātu santikaṁ gantvā attānaṁ alaṅkārāpetvā rājadvāraṁ gantvā: “Eko kira dārako tumhehi saddhiṁ paṭigītaṁ gāyissatī” ti rañño ārocāpetvā: “Āgacchatū” ti vutte gantvā vanditvā: “Tvaṁ kira, tāta, paṭigītaṁ gāyissasī” ti {4.394} puṭṭho: “Āma, deva, sabbaṁ rājaparisaṁ sannipātethā” ti sannipatitāya parisāya rājānaṁ āha: “Tumhe tāva, deva, tumhākaṁ gītaṁ gāyatha, athāhaṁ paṭigītaṁ gāyissāmī” ti. Rājā gāthādvayamāha:

1. Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, na kammunā kiñcana moghamatthi,
Passāmi sambhūtaṁ mahānubhāvaṁ, sakammunā puññaphalūpapannaṁ.

2. Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, na kammunā kiñcana moghamatthi,
Kaccinnu cittassa pi evamevaṁ, iddho mano tassa yathā pi mayhan-ti.

Tattha na kammunā kiñcana moghamatthī ti sukatadukkaṭesu kammesu kiñcana ekakammam-pi moghaṁ nāma natthi, nipphalaṁ na hoti, vipākaṁ datvāva nassatīti aparāpariyavedanīyakammaṁ sandhāyāha. Sambhūtan-ti attānaṁ vadati, passāmahaṁ āyasmantaṁ sambhūtaṁ sakena kammena puññaphalūpapannaṁ, sakammaṁ nissāya puññaphalena upapannaṁ taṁ passāmī ti attho. Kaccinnu cittassapī ti mayañhi dve pi janā ekato hutvā na ciraṁ sīlaṁ rakkhimha, ahaṁ tāva tassa phalena mahantaṁ yasaṁ patto, kacci nu kho me bhātikassa cittassa pi evam-eva mano iddho samiddhoti.

Tassa gītāvasāne dārako gāyanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, na kammunā kiñcana moghamatthi,
Cittam-pi jānāhi tatheva deva, iddho mano tassa yathā pi tuyhan-ti.

Taṁ sutvā rājā catutthaṁ gāthamāha.

4. Bhavaṁ nu citto sutamaññato te, udāhu te koci naṁ etadakkhā,
Gāthā sugītā na mamatthi kaṅkhā, dadāmi te gāmavaraṁ satañcā ti.

Tattha {4.395} sutamaññato te ti ahaṁ sambhūtassa bhātā citto nāmāti vadantassa cittasseva nu te santikā sutanti attho. Koci nan-ti udāhu mayā sambhūtassa rañño bhātā citto diṭṭhoti koci te etamatthaṁ ācikkhi. Sugītā ti sabbathā pi ayaṁ gāthā sugītā, natthettha mama kaṅkhā. Gāmavaraṁ satañcā ti gāmavarānaṁ te sataṁ dadāmīti vadati.

Tato dārako pañcamaṁ gāthamāha.

5. Na cāhaṁ citto sutamaññato me, isī ca me etamatthaṁ asaṁsi,
Gantvāna rañño paṭigāhi gāthaṁ, api te varaṁ attamano dadeyyā ti.

Tattha etamatthan-ti tumhākaṁ uyyāne nisinno eko isi mayhaṁ etamatthaṁ ācikkhi.

Taṁ sutvā rājā: “So mama bhātā citto bhavissati, idāneva naṁ gantvā passissāmī” ti purise āṇāpento gāthādvayamāha:

6. Yojentu ve rājarathe, sukate cittasibbane,
Kacchaṁ nāgānaṁ bandhatha, gīveyyaṁ paṭimuñcatha.

7. Āhaññantu bherimudiṅgasaṅkhe, sīghāni yānāni ca yojayantu,
Ajjevahaṁ assamaṁ taṁ gamissaṁ, yattheva dakkhissamisiṁ nisinnan-ti.

Tattha āhaññantū ti āhanantu. Assamaṁ tan-ti taṁ assamaṁ.

So evaṁ vatvā rathaṁ abhiruyha sīghaṁ gantvā uyyānadvāre rathaṁ ṭhapetvā cittapaṇḍitaṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisinno tuṭṭhamānaso aṭṭhamaṁ gāthamāha.

8. Suladdhalābho vata me ahosi, gāthā sugītā parisāya majjhe,
Svāhaṁ isiṁ sīlavatūpapannaṁ, disvā patīto sumanohamasmī ti.

Tassattho {4.396}: suladdhalābho vata mayhaṁ chattamaṅgaladivase parisāya majjhe gītagāthā sugītāva ahosi, svāhaṁ ajja sīlavatasampannaṁ isiṁ disvā pītisomanassappatto jātoti.

So cittapaṇḍitassa diṭṭhakālato paṭṭhāya somanassappatto: “Bhātikassa me pallaṅkaṁ attharathā” ti ādīni āṇāpento navamaṁ gāthamāha.

9. Āsanaṁ udakaṁ pajjaṁ, paṭiggaṇhātu no bhavaṁ,
Agghe bhavantaṁ pucchāma, agghaṁ kurutu no bhavan-ti.

Tattha agghe ti atithino dātabbayuttakasmiṁ agghe bhavantaṁ āpucchāma. Kurutu no ti imaṁ no agghaṁ bhavaṁ paṭiggaṇhātu.

Evaṁ madhurapaṭisanthāraṁ katvā rajjaṁ majjhe bhinditvā dento itaraṁ gāthamāha.

10. Rammañca te āvasathaṁ karontu, nārīgaṇehi paricārayassu,
Karohi okāsamanuggahāya, ubho pimaṁ issariyaṁ karomā ti.

Tattha imaṁ issariyan-ti kapilaraṭṭhe uttarapañcālanagare rajjaṁ majjhe bhinditvā dve pi janā karoma anubhavāma.

Tassa taṁ vacanaṁ sutvā cittapaṇḍito dhammaṁ desento cha gāthā abhāsi:

11. Disvā phalaṁ duccaritassa rāja, attho suciṇṇassa mahāvipākaṁ,
Attānam-eva paṭisaṁyamissaṁ, na patthaye putta pasuṁ dhanaṁ vā.

12. Dasevimā vassadasā, maccānaṁ idha jīvitaṁ,
Apattaññeva taṁ odhiṁ, naḷo chinno va sussati.

13. Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā ratī kā dhanesanā,
Kiṁ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.

14. Sohaṁ evaṁ pajānāmi, maccu me nappamajjati,
Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.

15. Jāti {4.397} narānaṁ adhamā janinda, caṇḍālayoni dvipadākaniṭṭhā,
Sakehi kammehi supāpakehi, caṇḍālagabbhe avasimha pubbe.

16. Caṇḍālāhumha avantīsu, migā nerañjaraṁ pati,
Ukkusā nammadātīre, tyajja brāhmaṇakhattiyā ti.

Tattha duccaritassā ti mahārāja, tvaṁ sucaritasseva phalaṁ jānāsi, ahaṁ pana duccaritassa pi phalaṁ passāmi yeva. Mayañhi ubho duccaritassa phalena ito catutthe attabhāve caṇḍālayoniyaṁ nibbattā. Tattha na ciraṁ sīlaṁ rakkhitvā tassa phalena tvaṁ khattiyakule nibbatto, ahaṁ brāhmaṇakule, evāhaṁ duccaritassa ca phalaṁ suciṇṇassa ca mahāvipākaṁ disvā attānam-eva sīlasaṁyamena paṭisaṁyamissaṁ, puttaṁ vā pasuṁ vā dhanaṁ vā na patthemi.

Dasevimā vassadasā ti mahārāja, mandadasakaṁ khiḍḍādasakaṁ vaṇṇadasakaṁ baladasakaṁ paññādasakaṁ hānidasakaṁ pabbhāradasakaṁ vaṅkadasakaṁ momūhadasakaṁ sayanadasakanti imesañhi dasannaṁ dasakānaṁ vasena daseva vassadasā imesaṁ maccānaṁ idha manussaloke jīvitaṁ. Tayidaṁ na niyamena sabbā eva etā dasā pāpuṇāti, atha kho appattaññeva taṁ odhiṁ naḷo chinno va sussati. Ye pi sakalaṁ vassasataṁ jīvanti, tesam-pi mandadasake pavattā rūpārūpadhammā vicchinditvā ātape khittanaḷo viya tattheva sussanti antaradhāyanti, taṁ odhiṁ atikkamitvā khiḍḍādasakaṁ na pāpuṇanti, tathā khiṭṭādasakādīsu pavattā vaṇṇadasakādīni.

Tatthā ti tasmiṁ evaṁ sussamāne jīvite kā pañca kāmaguṇe nissāya abhinandī, kā kāyakīḷādivasena khiḍḍā, kā somanassavasena rati, kā dhanesanā, kiṁ me puttehi, kiṁ dārehi, muttosmi tamhā puttadārabandhanā ti attho. Antakenādhipannassā ti jīvitantakarena maccunā abhibhūtassa. Dvipadākaniṭṭhā ti dvipadānaṁ antare lāmakā. Avasimhā ti dve pi mayaṁ vasimha.

Caṇḍālāhumhā ti mahārāja, ito pubbe catutthaṁ jātiṁ avantiraṭṭhe ujjeninagare caṇḍālā ahumha, tato cavitvā nerañjarāya nadiyā tīre ubho pi migā ahumha. Tattha dve pi amhe ekasmiṁ rukkhamūle aññamaññaṁ nissāya ṭhite eko luddako ekeneva sattipahārena jīvitā voropesi, tato cavitvā nammadānadītīre kurarā ahumha. Tatrā pi no nissāya ṭhite eko nesādo ekappahāreneva bandhitvā jīvitakkhayaṁ pāpesi, tato cavitvā te {4.398} mayaṁ ajja brāhmaṇakhattiyā jātā. Ahaṁ kosambiyaṁ brāhmaṇakule nibbatto, tvaṁ idha rājā jātoti.

Evamassa atīte lāmakajātiyo pakāsetvā idāni imissā pi jātiyā āyusaṅkhāraparittataṁ dassetvā puññesu ussāhaṁ janento catasso gāthā abhāsi:

17. Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā,
Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, mākāsi kammāni dukkhudrayāni.

18. Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā,
Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, mākāsi kammāni dukkhapphalāni.

19. Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā,
Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, mākāsi kammāni rajassirāni.

20. Upanīyati jīvitamappamāyu, vaṇṇaṁ jarā hanti narassa jiyyato,
Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, mākāsi kammaṁ nirayūpapattiyā ti.

Tattha upanīyatī ti mahārāja, idaṁ jīvitaṁ maraṇaṁ upagacchati. Idañhi imesaṁ sattānaṁ appamāyu sarasaparittatāya pi ṭhitiparittatāya pi parittakaṁ, sūriyuggamane tiṇagge ussāvabindusadisaṁ. Na santi tāṇā ti na hi jarāya maraṇaṁ upanītassa puttādayo tāṇā nāma honti. Mameta vākyan-ti mama etaṁ vacanaṁ. Mākāsī ti mā rūpādikāmaguṇahetu pamādaṁ āpajjitvā nirayādīsu dukkhavaḍḍhanāni kammāni kari. Dukkhapphalānī ti dukkhavipākāni. Rajassirānī ti kilesarajena okiṇṇasīsāni. Vaṇṇan-ti jīramānassa narassa sarīravaṇṇaṁ jarā hanti. Nirayūpapattiyā ti nirassāde niraye uppajjanatthāya.

Evaṁ {4.399} mahāsatte kathente rājā tussitvā tisso gāthā abhāsi:

21. Addhā hi saccaṁ vacanaṁ tavetaṁ, yathā isī bhāsasi evametaṁ,
Kāmā ca me santi anapparūpā, te duccajā mādisakena bhikkhu.

22. Nāgo yathā paṅkamajjhe byasanno, passaṁ thalaṁ nābhisambhoti gantuṁ,
Evampahaṁ kāmapaṅke byasanno, na bhikkhuno maggamanubbajāmi.

23. Yathā pi mātā ca pitā ca puttaṁ, anusāsare kinti sukhī bhaveyya,
Evam-pi maṁ tvaṁ anusāsa bhante, yathā ciraṁ pecca sukhī bhaveyyan-ti.

Tattha anapparūpā ti aparittajātikā bahū aparimitā. Te duccajā mādisakenā ti bhātika, tvaṁ kilese pahāya ṭhito, ahaṁ pana kāmapaṅke nimuggo, tasmā mādisakena te kāmā duccajā. “Nāgo yathā” ti iminā attano kāmapaṅke nimuggabhāvassa upamaṁ dasseti. Tattha byasanno ti visanno anupaviṭṭho ayam-eva vā pāṭho. Maggan-ti tumhākaṁ ovādānusāsanīmaggaṁ nānubbajāmi pabbajituṁ na sakkomi, idheva pana me ṭhitassa ovādaṁ dethāti. Anusāsare ti anusāsanti.

Atha naṁ mahāsatto āha:

24. No ce tuvaṁ ussahase janinda, kāme ime mānusake pahātuṁ,
Dhammiṁ baliṁ paṭṭhapayassu rāja, adhammakāro tava māhu raṭṭhe.

25. Dūtā vidhāvantu disā catasso, nimantakā samaṇabrāhmaṇānaṁ,
Te annapānena upaṭṭhahassu, vatthena senāsanapaccayena ca.

26. Annena {4.400} pānena pasannacitto, santappaya samaṇabrāhmaṇe ca,
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ, anindito saggamupehi ṭhānaṁ.

27. Sace ca taṁ rāja mado saheyya, nārīgaṇehi paricārayantaṁ,
Imam-eva gāthaṁ manasī karohi, bhāsesi cenaṁ parisāya majjhe.

28. Abbhokāsasayo jantu, vajantyā khīrapāyito,
Parikiṇṇo suvānehi, svājja rājāti vuccatī ti.

Tattha ussahase ti ussahasi. Dhammiṁ balin-ti dhammena samena anatirittaṁ baliṁ gaṇhā ti attho. Adhammakāro ti porāṇakarājūhi ṭhapitaṁ vinicchayadhammaṁ bhinditvā pavattā adhammakiriyā. Nimantakā ti dhammikasamaṇabrāhmaṇe nimantetvā pakkosakā. Yathānubhāvan-ti yathābalaṁ yathāsattiṁ. Imam-eva gāthan-ti idāni vattabbaṁ sandhāyāha. Tatrāyaṁ adhippāyo: “mahārāja, sace taṁ mado abhibhaveyya, sace te nārīgaṇaparivutassa rūpādayo vā kāmaguṇe rajjasukhaṁ vā ārabbha māno uppajjeyya, athevaṁ cinteyyāsi ‘ahaṁ pure caṇḍālayoniyaṁ nibbatto channassa tiṇakuṭimattassa pi abhāvā abbhokāsasayo ahosiṁ, tadā hi me mātā caṇḍālī araññaṁ dārupaṇṇādīnaṁ atthāya gacchantī maṁ kukkuragaṇassa majjhe abbhokāse nipajjāpetvā attano khīraṁ pāyetvā gacchati, sohaṁ kukkurehi parivārito tehi yeva saddhiṁ sunakhiyā khīraṁ pivitvā vaḍḍhito, evaṁ nīcajacco hutvā ajja rājā nāma jāto’ ti. ‘Iti kho, tvaṁ mahārāja, iminā atthena attānaṁ ovadanto yo so pubbe abbhokāsasayo jantu araññe vajantiyā caṇḍāliyā ito cito ca anusañcarantiyā sunakhiyā ca khīraṁ pāyito sunakhehi parikiṇṇo vaḍḍhito, so ajja rājāti vuccatī’ ti imaṁ gāthaṁ bhāseyyāsī” ti.

Evaṁ mahāsatto tassa ovādaṁ datvā: “Dinno te mayā ovādo, idāni tvaṁ pabbaja vā mā vā, attanāva attano kammassa vipākaṁ paṭisevissatī” ti vatvā ākāse uppatitvā tassa matthake pādarajaṁ pātento himavantam-eva gato. Rājā pi taṁ disvā {4.401} uppannasaṁvego jeṭṭhaputtassa rajjaṁ datvā balakāyaṁ nivattetvā himavantābhimukho pāyāsi. Mahāsatto tassāgamanaṁ ñatvā isigaṇaparivuto āgantvā taṁ ādāya gantvā pabbājetvā kasiṇaparikammaṁ ācikkhi. So jhānābhiññaṁ nibbattesi. Iti te ubho pi brahmalokūpagā ahesuṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, porāṇakapaṇḍitā tīṇi cattāri bhavantarāni gacchantā pi daḷhavissāsāva ahesun”-ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sambhūtapaṇḍito ānando ahosi, cittapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Cittasambhūtajātakavaṇṇanā dutiyā