Ja 499: Sivijātakavaṇṇanā

Dūre apassaṁ therovā ti idaṁ satthā jetavane viharanto asadisadānaṁ ārabbha kathesi. Taṁ aṭṭhakanipāte sivijātake (Ja. 499) vitthāritam-eva.

Ekasmiṁ kira samaye Rājagahe Sāvatthiyaṁ Sākete Kosambiyaṁ Bārāṇasiyaṁ Bhagavato paṭipāṭibhattaṁ nāma uppannaṁ, tattheko: “Ahaṁ sataṁ vissajjetvā, dānaṁ dassāmī” ti, paṇṇaṁ likhitvā vihāradvāre bandhi. Añño: “Ahaṁ dve satāni.” Añño: “Ahaṁ pañca satāni.” Añño: “Ahaṁ sahassaṁ.” Añño: “Ahaṁ dve sahassāni.” Añño: “Ahaṁ pañca, dasa, vīsati, paññāsaṁ.” Añño: “Ahaṁ satasahassaṁ.” Añño: “Ahaṁ dve satasahassāni vissajjetvā dānaṁ dassāmī,” ti paṇṇaṁ likhitvā vihāradvāre bandhi. Janapadacārikaṁ carantam-pi okāsaṁ labhitvā: “Dānaṁ dassāmī,” ti sakaṭāni pūretvā, mahājano anubandhi yeva. Yathāha: “Tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṁ loṇam-pi telam-pi taṇḍulam-pi khādanīyam-pi sakaṭesu āropetvā, Bhagavato piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti: ‘Yattha paṭipāṭiṁ labhissāma, tattha bhattaṁ karissāmā’ ti, evaṁ aññāni pi Khandhake ca Vinaye ca bahūni vatthūni veditabbāni.

Asadisadāne panesa lābho matthakaṁ patto. Ekasmiṁ kira samaye bhagavati janapadacārikaṁ caritvā jetavanaṁ sampatte rājā nimantetvā dānaṁ adāsi. Dutiyadivase nāgarā adaṁsu. Puna tesaṁ dānato atirekaṁ rājā, tassa dānato atirekaṁ nāgarāti evaṁ bahūsu divasesu gatesu rājā cintesi: “ime nāgarā divase divase atirekataraṁ karonti, pathavissaro pana rājā nāgarehi dāne parājitoti garahā bhavissatī”ti. Athassa mallikā upāyaṁ ācikkhi. So rājaṅgaṇe sālakalyāṇipadarehi maṇḍapaṁ kāretvā taṁ nīluppalehi chādetvā pañca āsanasatāni paññāpetvā pañca hatthisatāni āsanānaṁ pacchābhāge ṭhapetvā ekekena hatthinā ekekassa bhikkhuno setacchattaṁ dhārāpesi. Dvinnaṁ dvinnaṁ āsanānaṁ antare sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā ekekā khattiyadhītā catujjātiyagandhaṁ pisati. Niṭṭhitaṁ niṭṭhitaṁ majjhaṭṭhāne gandhambaṇe pakkhipati, taṁ aparā khattiyadhītā nīluppalahatthakena samparivatteti. Evaṁ ekekassa bhikkhuno tisso tisso khattiyadhītaro parivārā, aparā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā itthī tālavaṇṭaṁ gahetvā bījati, aññā dhamakaraṇaṁ gahetvā udakaṁ parissāveti, aññā pattato udakaṁ harati. Bhagavato cattāri anagghāni ahesuṁ. Pādakathalikā ādhārako apassenaphalakaṁ chattapādamaṇīti imāni cattāri anagghāni ahesuṁ. Saṅghanavakassa deyyadhammo satasahassaṁ agghati.

Tadā pana rājā sattame divase sabbaparikkhāre datvā anumodanaṁ yāci, satthā akatvāva pakkāmi. Rājā bhuttapātarāso vihāraṁ gantvā: “Kasmā, bhante, anumodanaṁ na karitthā” ti āha. Satthā: “Aparisuddhā, mahārāja, parisā” ti vatvā:

“Na ve kadariyā devalokaṃ vajanti,
Bālā have nappasaṃsanti dānaṃ;
Dhīro ca dānaṃ anumodamāno,
Teneva so hoti sukhī parattha.
” (Dhp. 177)

gāthāya dhammaṁ desesi. Rājā pasīditvā satasahassagghanakena sīveyyakena uttarāsaṅgena tathāgataṁ pūjetvā nagaraṁ pāvisi. Punadivase dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, kosalarājā asadisadānaṁ datvā tādisena pi dānena atitto dasabalena dhamme desite puna satasahassagghanakaṁ sīveyyakavatthaṁ adāsi, yāva atitto vata āvuso dānena rājā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā ‘imāya nāmā” ti vutte: “Bhikkhave, bāhirabhaṇḍaṁ nāma sudinnaṁ, porāṇakapaṇḍitā sakalajambudīpaṁ unnaṅgalaṁ katvā devasikaṁ chasatasahassapariccāgena dānaṁ dadamānā pi bāhiradānena atittā ‘piyassa dātā piyaṁ labhatī’ ti sampattayācakānaṁ akkhīni uppāṭetvā adaṁsuyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte siviraṭṭhe ariṭṭhapuranagare sivimahārāje rajjaṁ kārente mahāsatto tassa putto hutvā nibbatti, “sivikumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. So vayappatto takkasilaṁ gantvā uggahitasippo {4.402} āgantvā pitu sippaṁ dassetvā uparajjaṁ labhitvā aparabhāge pitu accayena rājā hutvā agatigamanaṁ pahāya dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṁ kāretvā catūsu dvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṁ chasatasahassapariccāgena mahādānaṁ pavattesi. Aṭṭhamiyaṁ cātuddasiyaṁ pannarasiyañca niccaṁ dānasālaṁ gantvā dānaṁ olokesi. So ekadā puṇṇamadivase pāto va samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinno attanā dinnadānaṁ āvajjento bāhiravatthuṁ attanā adinnaṁ nāma adisvā: “Mayā bāhiravatthu adinnaṁ nāma natthi, na maṁ bāhiradānaṁ toseti, ahaṁ ajjhattikadānaṁ dātukāmo, aho vata ajja mama dānasālaṁ gatakāle kocideva yācako bāhiravatthuṁ ayācitvā ajjhattikassa nāmaṁ gaṇheyya, sace hi me koci hadayamaṁsassa nāmaṁ gaṇheyya, kaṇayena uraṁ paharitvā pasannaudakato sanāḷaṁ padumaṁ uddharanto viya lohitabindūni paggharantaṁ hadayaṁ nīharitvā dassāmi. Sace sarīramaṁsassa nāmaṁ gaṇheyya, avalekhanasatthakena telasiṅgaṁ likhanto viya sarīramaṁsaṁ otāretvā dassāmi. Sace lohitassa nāmaṁ gaṇheyya, yantamukhe pakkhanditvā upanītaṁ bhājanaṁ pūretvā lohitaṁ dassāmi. Sace vā pana koci ‘gehe me kammaṁ nappavattati, gehe me dāsakammaṁ karohī’ ti vadeyya, rājavesaṁ apanetvā bahi ṭhatvā attānaṁ sāvetvā dāsakammaṁ karissāmi. Sace me koci akkhino nāmaṁ gaṇheyya, tālamiñjaṁ nīharanto viya akkhīni uppāṭetvā dassāmī” ti cintesi.

Iti so:

Yaṁkiñci mānusaṁ dānaṁ, adinnaṁ me na vijjati,
Yo pi yāceyya maṁ cakkhuṁ, dadeyyaṁ avikampito ti. (Cp. 1.52).

Cintetvā soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāyitvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito nānaggarasabhojanaṁ bhuñjitvā alaṅkatahatthikkhandhavaragato {4.403} dānaggaṁ agamāsi. Sakko tassa ajjhāsayaṁ viditvā: “Sivirājā ‘ajja sampattayācakānaṁ cakkhūni uppāṭetvā dassāmī’ ti cintesi, sakkhissati nu kho dātuṁ, udāhu no” ti tassa vimaṁsanatthāya jarāpatto andhabrāhmaṇo viya hutvā rañño dānaggagamanakāle ekasmiṁ unnatappadese hatthaṁ pasāretvā rājānaṁ jayāpetvā aṭṭhāsi. Rājā tadabhimukhaṁ vāraṇaṁ pesetvā: “Brāhmaṇa, kiṁ vadesī” ti pucchi. Atha naṁ sakko: “Mahārāja, tava dānajjhāsayaṁ nissāya samuggatena kittighosena sakalalokasannivāso nirantaraṁ phuṭo, ahaṁ andho, tvaṁ dvicakkhuko” ti vatvā cakkhuṁ yācanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Dūre apassaṁ therova, cakkhuṁ yācitumāgato,
Ekanettā bhavissāma, cakkhuṁ me dehi yācito ti.

Tattha dūre ti ito dūre vasanto. Thero ti jarājiṇṇathero. Ekanettā ti ekaṁ nettaṁ mayhaṁ dehi, evaṁ dve pi ekekanettā bhavissāmāti.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Idānevāhaṁ pāsāde nisinno cintetvā āgato, aho me lābho, ajjeva me manoratho matthakaṁ pāpuṇissati, adinnapubbaṁ dānaṁ dassāmī” ti tuṭṭhamānaso dutiyaṁ gāthamāha.

2. Kenānusiṭṭho idha māgatosi, vanibbaka cakkhupathāni yācituṁ,
Suduccajaṁ yācasi uttamaṅgaṁ, yamāhu nettaṁ purisena ‘duccaja’nti.

Tattha vanibbakā ti taṁ ālapati. Cakkhupathānī ti cakkhūnametaṁ nāmaṁ. Yamāhū ti yaṁ paṇḍitā: “Duccajan”-ti kathenti.

Ito paraṁ uttānasambandhagāthā pāḷinayeneva veditabbā:

3. Yamāhu devesu sujampatīti, maghavāti naṁ āhu manussaloke,
Tenānusiṭṭho {4.404} idha māgatosmi, vanibbako cakkhupathāni yācituṁ.

4. Vanibbato mayha vaniṁ anuttaraṁ, dadāhi te cakkhupathāni yācito,
Dadāhi me cakkhupathaṁ anuttaraṁ, yamāhu nettaṁ purisena duccajaṁ.

5. Yena atthena āgacchi, yamatthamabhipatthayaṁ,
Te te ijjhantu saṅkappā, labha cakkhūni brāhmaṇa.

6. Ekaṁ te yācamānassa, ubhayāni dadāmahaṁ,
Sa cakkhumā gaccha janassa pekkhato, yadicchase tvaṁ tadate samijjhatū ti.

Tattha vanibbato ti yācantassa. Vanin-ti yācanaṁ. Te te ti te tava tassa atthassa saṅkappā. Sa cakkhumā ti so tvaṁ mama cakkhūhi cakkhumā hutvā. Yadicchase tvaṁ tadate samijjhatū ti yaṁ tvaṁ mama santikā icchasi, taṁ te samijjhatūti.

Rājā ettakaṁ kathetvā: “Idheva mayā akkhīni uppāṭetvā dātuṁ asāruppan”-ti cintetvā brāhmaṇaṁ ādāya antepuraṁ gantvā rājāsane nisīditvā sīvikaṁ nāma vejjaṁ pakkosāpetvā: “Akkhiṁ me sodhehī” ti āha. “Amhākaṁ kira rājā akkhīni uppāṭetvā brāhmaṇassa dātukāmo” ti sakalanagare ekakolāhalaṁ ahosi. Atha senāpati ādayo rājavallabhā ca nāgarā ca orodhā ca sabbe sannipatitvā rājānaṁ vārentā tisso gāthā avocuṁ:

7. Mā no deva adā cakkhuṁ, mā no sabbe parākari,
Dhanaṁ dehi mahārāja, muttā veḷuriyā bahū.

8. Yutte deva rathe dehi, ājānīye calaṅkate,
Nāge dehi mahārāja, hemakappanavāsase.

9. Yathā {4.405} taṁ sivayo sabbe, sayoggā sarathā sadā,
Samantā parikireyyuṁ, evaṁ dehi rathesabhā ti.

Tattha parākarī ti pariccaji. Akkhīsu hi dinnesu rajjaṁ tvaṁ na kāressasi, añño rājā bhavissati, evaṁ tayā mayaṁ pariccattā nāma bhavissāmāti adhippāyenevamāhaṁsu. Parikireyyun-ti parivāreyyuṁ. Evaṁ dehī ti yathā taṁ avikalacakkhuṁ sivayo parivāreyyuṁ, evaṁ bāhiradhanamevassa dehi, mā akkhīni. Akkhīsu hi dinnesu na taṁ sivayo parivāressantīti.

Atha rājā tisso gāthā abhāsi:

10. Yo ve dassanti vatvāna, adāne kurute mano,
Bhūmyaṁ so patitaṁ pāsaṁ, gīvāyaṁ paṭimuñcati.

11. Yo ve dassanti vatvānaṁ, adāne kurute mano,
Pāpā pāpataro hoti, sampatto yamasādhanaṁ.

12. Yañhi yāce tañhi dade, yaṁ na yāce na taṁ dade,
Svāhaṁ tam-eva dassāmi, yaṁ maṁ yācati brāhmaṇo ti.

Tattha paṭimuñcatī ti paveseti. Pāpā pāpataro ti lāmakā pi lāmakataro nāma hoti. Sampatto yamasādhanan-ti yamassa āṇāpavattiṭṭhānaṁ ussadanirayaṁ esa patto yeva nāma hoti. Yañhi yāce ti yaṁ yācako yāceyya, dāyako pi tam-eva dadeyya, na ayācitaṁ, ayañca brāhmaṇo maṁ cakkhuṁ yācati, na muttādikaṁ dhanaṁ, tadevassāhaṁ dassāmīti vadati.

Atha naṁ amaccā: “Kiṁ patthetvā cakkhūni desī” ti pucchantā gāthamāhaṁsu:

13. Āyuṁ nu vaṇṇaṁ nu sukhaṁ balaṁ nu, kiṁ patthayāno nu janinda desi,
Kathañhi rājā sivinaṁ anuttaro, cakkhūni dajjā paralokahetū ti.

Tattha paralokahetū ti mahārāja, kathaṁ nāma tumhādiso paṇḍitapuriso sandiṭṭhikaṁ issariyaṁ pahāya paralokahetu cakkhūni dadeyyāti.

Atha {4.406} nesaṁ kathento rājā gāthamāha.

14. Na vāhametaṁ yasasā dadāmi, na puttamicche na dhanaṁ na raṭṭhaṁ,
Satañca dhammo carito purāṇo, icceva dāne ramate mano mamā ti.

Tattha na vāhan-ti na ve ahaṁ. Yasasā ti dibbassa vā mānusassa vā yasassa kāraṇā. Na puttamicche ti imassa cakkhudānassa phalena nevāhaṁ puttaṁ icchāmi, na dhanaṁ na raṭṭhaṁ, apica sataṁ paṇḍitānaṁ sabbaññubodhisattānaṁ esa āciṇṇo samāciṇṇo porāṇakamaggo, yadidaṁ pāramīpūraṇaṁ nāma. Na hi pāramiyo apūretvā bodhipallaṅke sabbaññutaṁ pāpuṇituṁ samattho nāma atthi, ahañca pāramiyo pūretvā buddho bhavitukāmo. Icceva dāne ramate mano mamā ti iminā kāraṇena mama mano dāne yeva niratoti vadati.

Sammāsambuddho pi dhammasenāpatisāriputtattherassa cariyāpiṭakaṁ desento: “Mayhaṁ dvīhi cakkhūhi pi sabbaññutaññāṇam-eva piyataran”-ti dīpetuṁ āha:

Na me dessā ubho cakkhū, attānaṁ me na dessiyaṁ,
Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ, tasmā cakkhuṁ adāsahan-ti. (Cp. 1.66).

Mahāsattassa pana kathaṁ sutvā amaccesu appaṭibhāṇesu ṭhitesu mahāsatto sīvikaṁ vejjaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

15. Sakhā ca mitto ca mamāsi sīvika, susikkhito sādhu karohi me vaco,
Uddharitvā cakkhūni mamaṁ jigīsato, hatthesu ṭhapehi vanibbakassā ti.

Tassattho: samma sīvika, tvaṁ mayhaṁ sahāyo ca mitto ca vejjasippe cāsi susikkhito, sādhu me vacanaṁ karohi. Mama jigīsato upadhārentassa olokentasseva tālamiñjaṁ viya me akkhīni uddharitvā imassa yācakassa hatthesu ṭhapehīti.

Atha naṁ sīviko āha: “Cakkhudānaṁ nāma bhāriyaṁ, upadhārehi, devā” ti. Sīvika, upadhāritaṁ mayā, tvaṁ mā papañcaṁ {4.407} karohi, mā mayā saddhiṁ bahuṁ kathehīti. So cintesi: “Ayuttaṁ mādisassa susikkhitassa vejjassa rañño akkhīsu satthapātanan”-ti. So nānābhesajjāni ghaṁsitvā bhesajjacuṇṇena nīluppalaṁ paribhāvetvā dakkhiṇakkhiṁ upasiṅghāpesi, akkhi parivatti, dukkhavedanā uppajji. “Sallakkhehi, mahārāja, paṭipākatikakaraṇaṁ mayhaṁ bhāro” ti. “Alañhi tāta mā papañcaṁ karī” ti. So paribhāvetvā puna upasiṅghāpesi, akkhi akkhikūpato mucci, balavatarā vedanā udapādi. “Sallakkhehi mahārāja, sakkomahaṁ paṭipākatikaṁ kātun”-ti. “Mā papañcaṁ karī” ti. So tatiyavāre kharataraṁ paribhāvetvā upanāmesi. Akkhi osadhabalena paribbhamitvā akkhikūpato nikkhamitvā nhārusuttakena olambamānaṁ aṭṭhāsi. Sallakkhehi narinda, puna pākatikakaraṇaṁ mayhaṁ balanti. Mā papañcaṁ karīti. Adhimattā vedanā udapādi, lohitaṁ pagghari, nivatthasāṭakā lohitena temiṁsu. Orodhā ca amaccā ca rañño pādamūle patitvā: “Deva akkhīni mā dehī” ti mahāparidevaṁ parideviṁsu.

Rājā vedanaṁ adhivāsetvā: “Tāta, mā papañcaṁ karī” ti āha. So: “Sādhu, devā” ti vāmahatthena akkhiṁ dhāretvā dakkhiṇahatthena satthakaṁ ādāya akkhisuttakaṁ chinditvā akkhiṁ gahetvā mahāsattassa hatthe ṭhapesi. So vāmakkhinā dakkhiṇakkhiṁ oloketvā vedanaṁ adhivāsetvā: “Ehi brāhmaṇā” ti brāhmaṇaṁ pakkositvā: “Mama ito akkhito sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññutaññāṇakkhim-eva piyataraṁ, tassa me idaṁ paccayo hotū” ti vatvā brāhmaṇassa akkhiṁ adāsi. So taṁ ukkhipitvā attano akkhimhi ṭhapesi. Taṁ tassānubhāvena vikasitanīluppalaṁ viya hutvā patiṭṭhāsi. Mahāsatto vāmakkhinā tassa taṁ akkhiṁ disvā: “Aho, sudinnaṁ mayā akkhidānan”-ti anto samuggatāya {4.408} pītiyā nirantaraṁ phuṭo hutvā itaram-pi akkhiṁ adāsi. Sakko tam-pi attano akkhimhi ṭhapetvā rājanivesanā nikkhamitvā mahājanassa olokentasseva nagarā nikkhamitvā devalokam-eva gato. Tamatthaṁ pakāsento satthā diyaḍḍhagāthamāha.

16. Codito sivirājena, sīviko vacanaṁkaro,
Rañño cakkhūnuddharitvā, brāhmaṇassūpanāmayi,
Sacakkhu brāhmaṇo āsi, andho rājā upāvisī ti.

Rañño na cirasseva akkhīni ruhiṁsu, ruhamānāni ca āvāṭabhāvaṁ appatvā kambalageṇḍukena viya uggatena maṁsapiṇḍena pūretvā cittakammarūpassa viya akkhīni ahesuṁ, vedanā pacchijji. Atha mahāsatto katipāhaṁ pāsāde vasitvā: “Kiṁ andhassa rajjena, amaccānaṁ rajjaṁ niyyādetvā uyyānaṁ gantvā pabbajitvā samaṇadhammaṁ karissāmī” ti cintetvā amacce pakkosāpetvā tesaṁ tamatthaṁ ārocetvā: “Eko mukhadhovanādidāyako kappiyakārako va mayhaṁ santike bhavissati, sarīrakiccaṭṭhānesu pi me rajjukaṁ bandhathā” ti vatvā sārathiṁ āmantetvā: “Rathaṁ yojehī” ti āha. Amaccā panassa rathena gantuṁ adatvā suvaṇṇasivikāya naṁ netvā pokkharaṇītīre nisīdāpetvā ārakkhaṁ saṁvidhāya paṭikkamiṁsu. Rājā pallaṅkena nisinno attano dānaṁ āvajjesi. Tasmiṁ khaṇe sakkassa āsanaṁ uṇhaṁ ahosi. So āvajjento taṁ kāraṇaṁ disvā: “Mahārājassa varaṁ datvā cakkhuṁ paṭipākatikaṁ karissāmī” ti cintetvā tattha gantvā mahāsattassa avidūre aparāparaṁ caṅkami. Tamatthaṁ pakāsento satthā imā gāthā āha:

17. Tato so katipāhassa, uparūḷhesu cakkhusu,
Sūtaṁ āmantayī rājā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhano.

18. Yojehi {4.409} sārathi yānaṁ, yuttañca paṭivedaya,
Uyyānabhūmiṁ gacchāma, pokkharañño vanāni ca.

19. So ca pokkharaṇītīre, pallaṅkena upāvisi,
Tassa sakko pāturahu, devarājā sujampatī ti.

Sakko pi mahāsattena padasaddaṁ sutvā: “Ko eso” ti puṭṭho gāthamāha.

20. Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike,
Varaṁ varassu rājīsi, yaṁ kiñci manasicchasī ti.

Evaṁ vutte rājā gāthamāha.

21. Pahūtaṁ me dhanaṁ sakka, balaṁ koso canappako,
Andhassa me sato dāni, maraṇaññeva ruccatī ti.

Tattha maraṇaññeva ruccatī ti devarāja, idāni mayhaṁ andhabhāvena maraṇam-eva ruccati, taṁ me dehīti.

Atha naṁ sakko āha: “Sivirāja, kiṁ pana tvaṁ maritukāmo hutvā maraṇaṁ rocesi, udāhu andhabhāvenā” ti? “Andhabhāvena devā” ti. “Mahārāja, dānaṁ nāma na kevalaṁ samparāyattham-eva dīyati, diṭṭhadhammatthāya pi paccayo hoti, tvañca ekaṁ cakkhuṁ yācito dve adāsi, tena saccakiriyaṁ karohī” ti kathaṁ samuṭṭhāpetvā āha:

22. Yāni saccāni dvipadinda, tāni bhāsassu khattiya,
Saccaṁ te bhaṇamānassa, puna cakkhu bhavissatī ti.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Sakka, sacesi mama cakkhuṁ dātukāmo, aññaṁ upāyaṁ mā kari, mama dānanissandeneva me cakkhu uppajjatū” ti vatvā sakkena: “Mahārāja, ahaṁ sakko devarājā pi na paresaṁ cakkhuṁ dātuṁ sakkomi, tayā dinnadānassa phaleneva te cakkhu uppajjissatī” ti vutte: “Tena hi mayā dānaṁ sudinnan”-ti vatvā saccakiriyaṁ karonto gāthamāha.

23. Ye {4.410} maṁ yācitumāyanti, nānāgottā vanibbakā,
Yo pi maṁ yācate tattha, so pi me manaso piyo,
Etena saccavajjena, cakkhu me upapajjathā ti.

Tattha ye man-ti ye maṁ yācituṁ āgacchanti, tesu yācakesu āgacchantesu yo pi maṁ yācate, so pi me manaso piyo. Etenā ti sace mama sabbe pi yācakā piyā, saccamevetaṁ mayā vuttaṁ, etena me saccavacanena ekaṁ me cakkhu upapajjatha upapajjatūti āha.

Athassa vacanānantaram-eva paṭhamaṁ cakkhu udapādi. Tato dutiyassa uppajjanatthāya gāthādvayamāha:

24. Yaṁ maṁ so yācituṁ āgā, dehi cakkhunti brāhmaṇo,
Tassa cakkhūni pādāsiṁ, brāhmaṇassa vanibbato.

25. Bhiyyo maṁ āvisī pīti, somanassañcanappakaṁ,
Etena saccavajjena, dutiyaṁ me upapajjathā ti.

Tattha yaṁ man-ti yo maṁ yācati. So ti so cakkhuvikalo brāhmaṇo: “Dehi me cakkhun”-ti yācituṁ āgato. Vanibbato ti yācantassa. Bhiyyo maṁ āvisī ti brāhmaṇassa cakkhūni datvā andhakālato paṭṭhāya tasmiṁ andhakāle tathārūpaṁ vedanaṁ agaṇetvā: “Aho sudinnaṁ me dānan”-ti paccavekkhantaṁ maṁ bhiyyo atirekatarā pīti āvisi, mama hadayaṁ paviṭṭhā, somanassañca mama anantaṁ aparimāṇaṁ uppajji. Etenā ti sace mama tadā anappakaṁ pītisomanassaṁ uppannaṁ, saccamevetaṁ mayā vuttaṁ, etena me saccavacanena dutiyam-pi cakkhu upapajjatūti āha.

Taṅkhaṇaññeva dutiyam-pi cakkhu udapādi. Tāni panassa cakkhūni neva pākatikāni, na dibbāni. Sakkabrāhmaṇassa hi dinnaṁ cakkhuṁ puna pākatikaṁ kātuṁ na sakkā, upahatavatthuno ca dibbacakkhu nāma na uppajjati, tāni panassa {4.411} saccapāramitānubhāvena sambhūtāni cakkhūnīti vuttāni. Tesaṁ uppattisamakālam-eva sakkānubhāvena sabbā rājaparisā sannipatitāva ahesuṁ. Athassa sakko mahājanamajjhe yeva thutiṁ karonto gāthādvayamāha:

26. Dhammena bhāsitā gāthā, sivīnaṁ raṭṭhavaḍḍhana,
Etāni tava nettāni, dibbāni paṭidissare.

27. Tirokuṭṭaṁ tiroselaṁ, samatiggayha pabbataṁ,
Samantā yojanasataṁ, dassanaṁ anubhontu te ti.

Tattha dhammena bhāsitā ti mahārāja, imā te gāthā dhammena sabhāveneva bhāsitā. Dibbānī ti dibbānubhāvayuttāni. Paṭidissare ti paṭidissanti. Tirokuṭṭan-ti mahārāja, imāni te cakkhūni devatānaṁ cakkhūni viya parakuṭṭaṁ paraselaṁ yaṁkiñci pabbatam-pi samatiggayha atikkamitvā samantā dasa disā yojanasataṁ rūpadassanaṁ anubhontu sādhentū ti attho.

Iti so ākāse ṭhatvā mahājanamajjhe imā gāthā bhāsitvā: “Appamatto hohī” ti mahāsattaṁ ovaditvā devalokam-eva gato. Mahāsatto pi mahājanaparivuto mahantena sakkārena nagaraṁ pavisitvā sucandakaṁ pāsādaṁ abhiruhi. Tena cakkhūnaṁ paṭiladdhabhāvo sakalasiviraṭṭhe pākaṭo jāto. Athassa dassanatthaṁ sakalaraṭṭhavāsino bahuṁ paṇṇākāraṁ gahetvā āgamiṁsu. Mahāsatto: “Imasmiṁ mahājanasannipāte mama dānaṁ vaṇṇayissāmī” ti rājadvāre mahāmaṇḍapaṁ kāretvā samussitasetacchatte rājapallaṅke nisinno nagare bheriṁ carāpetvā sabbaseniyo sannipātetvā: “Ambho, siviraṭṭhavāsino imāni me dibbacakkhūni disvā ito paṭṭhāya dānaṁ adatvā mā bhuñjathā” ti dhammaṁ desento catasso gāthā abhāsi:

28. Ko nīdha vittaṁ na dadeyya yācito, api visiṭṭhaṁ supiyam-pi attano,
Tadiṅgha sabbe sivayo samāgatā, dibbāni nettāni mamajja passatha.

29. Tirokuṭṭaṁ {4.412} tiroselaṁ, samatiggayha pabbataṁ,
Samantā yojanasataṁ, dassanaṁ anubhonti me.

30. Na cāgamattā paramatthi kiñci, maccānaṁ idha jīvite,
Datvāna mānusaṁ cakkhuṁ, laddhaṁ me cakkhuṁ amānusaṁ.

31. Etam-pi disvā sivayo, detha dānāni bhuñjatha,
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ, aninditā saggamupetha ṭhānan-ti.

Tattha konīdhā ti ko nu idha. Api visiṭṭhan-ti uttamam-pi samānaṁ. Cāgamattā ti cāgapamāṇato aññaṁ varaṁ nāma natthi. Idha jīvite ti imasmiṁ jīvaloke. “Idha jīvatan”-ti pi pāṭho, imasmiṁ loke jīvamānānanti attho. Amānusan-ti dibbacakkhu mayā laddhaṁ, iminā kāraṇena veditabbametaṁ: “Cāgato uttamaṁ nāma natthī” ti. Etam-pi disvā ti etaṁ mayā laddhaṁ dibbacakkhuṁ disvā pi.

Iti imāhi catūhi gāthāhi dhammaṁ desetvā tato paṭṭhāya anvaddhamāsaṁ pannarasuposathesu mahājanaṁ sannipātāpetvā niccaṁ imāhi gāthāhi dhammaṁ desesi. Taṁ sutvā mahājano dānādīni puññāni katvā devalokaṁ pūrento va agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, porāṇakapaṇḍitā bāhiradānena asantuṭṭhā sampattayācakānaṁ attano cakkhūni uppāṭetvā adaṁsū” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sīvikavejjo ānando ahosi, sakko anuruddho ahosi, sesaparisā buddhaparisā, sivirājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Sivijātakavaṇṇanā tatiyā