Ja 507: Mahāpalobhanajātakavaṇṇanā

Brahmalokā cavitvānā ti idaṁ satthā jetavane viharanto visuddhasaṁkilesaṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā vitthāritam-eva. Idha pana satthā: “Bhikkhu mātugāmo nāmesa visuddhasatte pi saṁkiliṭṭhe karotī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {4.469} bārāṇasiyanti cūḷapalobhane (Ja. 263) vuttanayeneva atītavatthu vitthāritabbaṁ.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto rājā aputtako hutvā attano itthiyo: “Puttapatthanaṁ karothā” ti āha. Tā putte patthenti. Evaṁ addhāne gate bodhisatto brahmalokā cavitvā aggamahesiyā kucchismiṁ nibbatti. Taṁ jātamattaṁ nhāpetvā thaññapāyanatthāya dhātiyā adaṁsu. So pāyamāno rodati, atha naṁ aññissā adaṁsu. Mātugāmahatthagato neva tuṇhī hoti. Atha naṁ ekassa pādamūlikassa adaṁsu, tena gahitamatto yeva tuṇhī ahosi. Tato paṭṭhāya purisāva taṁ gahetvā caranti. Thaññaṁ pāyentā duhitvā vā pāyenti, sāṇiantarena vā thanaṁ mukhe ṭhapenti. Tenassa anitthigandhakumāro ti nāmaṁ kariṁsu. Tassa aparāparaṁ vaddhamānassa pi mātugāmaṁ nāma dassetuṁ na sakkā. Tenassa rājā visuṁ yeva nisajjādiṭṭhānāni jhānāgārañca kāresi.

So tassa soḷasavassikakāle cintesi: “mayhaṁ añño putto natthi, ayaṁ pana kumāro kāme na paribhuñjati, rajjam-pi na icchissati, dulladdho vata me putto” ti.

Tadā pana mahāsatto brahmalokā cavitvā kāsirañño putto hutvā nibbatti, anitthigandhakumāro nāma ahosi. Itthīnaṁ hatthe na saṇṭhāti, purisavesena naṁ thaññaṁ pāyenti, jhānāgāre vasati, itthiyo na passati. Tamatthaṁ pakāsento satthā catasso gāthā abhāsi:

1. Brahmalokā cavitvāna, devaputto mahiddhiko,
Rañño putto udapādi, sabbakāmasamiddhisu.

2. Kāmā vā kāmasaññā vā, brahmaloke na vijjati,
Svāssu tā yeva saññāya, kāmehi vijigucchatha.

3. Tassa cantepure āsi, jhānāgāraṁ sumāpitaṁ,
So tattha paṭisallīno, eko rahasi jhāyatha.

4. Sa rājā paridevesi, puttasokena aṭṭito,
Ekaputto cayaṁ mayhaṁ, na ca kāmāni bhuñjatī ti.

Tattha sabbakāmasamiddhisū ti sabbakāmānaṁ samiddhīsu sampattīsu ṭhitassa rañño putto hutvā eko devaputto nibbatti. Svāssū ti so kumāro. Tāyevā ti tāya brahmaloke nibbattitāya jhānasaññāya eva. Sumāpitan-ti pitarā suṭṭhu manāpaṁ katvā māpitaṁ. Rahasi jhāyathā ti mātugāmaṁ apassanto vasi. Paridevesī ti vila pi.

Pañcamā rañño paridevanagāthā:

5. Ko nu khvettha upāyo so, ko vā jānāti kiñcanaṁ,
Yo me puttaṁ palobheyya, yathā kāmāni patthaye ti.

Tattha ko nu khvettha upāyo ti ko nu kho ettha etassa kāmānaṁ bhuñjanaupāyo. “Ko nu kho idhupāyo so” ti pi pāṭho, aṭṭhakathāyaṁ pana: “Ko nu kho etaṁ upavasitvā upalāpanakāraṇaṁ jānātī” ti vuttaṁ. Ko vā jānā ti kiñcanan-ti ko vā etassa palibodhakāraṇaṁ jānātī ti attho.

Tato paraṁ diyaḍḍhagāthā abhisambuddhagāthā.

6. Ahu kumārī tattheva, vaṇṇarūpasamāhitā,
Kusalā naccagītassa, vādite ca padakkhiṇā.

7. Sā tattha upasaṅkamma, rājānaṁ etadabravī ti,
Tattha {4.470} ahūti bhikkhave, tattheva antepure cūḷanāṭakānaṁ antare ekā taruṇakumārikā ahosi. Padakkhiṇāti susikkhitā.

“Ahaṁ kho naṁ palobheyyaṁ, sace bhattā bhavissatī” ti.

Upaḍḍhagāthā kumārikāya vuttā.

Tattha sace bhattā ti sace esa mayhaṁ pati bhavissatīti.

8. Taṁ tathāvādiniṁ rājā, kumāriṁ etadabravi,
Tvaññeva naṁ palobhehi, tava bhattā bhavissatīti.

Tattha tava bhattā ti tavesa pati bhavissati, tvaññeva tassa aggamahesī bhavissasi, gaccha naṁ palobhehi, kāmarasaṁ jānāpehīti.

Evaṁ vatvā rājā: “Imissā kira okāsaṁ karontū” ti kumārassa upaṭṭhākānaṁ pesesi. Sā paccūsakāle vīṇaṁ ādāya gantvā kumārassa sayanagabbhassa bahi avidūre ṭhatvā agganakhehi vīṇaṁ vādentī madhurasarena gāyitvā taṁ palobhesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

9. Sā ca antepuraṁ gantvā, bahuṁ kāmupasaṁhitaṁ,
Hadayaṅgamā pemanīyā, citrā gāthā abhāsatha.

10. Tassā ca gāyamānāya, saddaṁ sutvāna nāriyā,
Kāmacchandassa uppajji, janaṁ so paripucchatha.

11. Kasseso saddo ko vā so, bhaṇati uccāvacaṁ bahuṁ,
Hadayaṅgamaṁ pemanīyaṁ, aho kaṇṇasukhaṁ mama.

12. Esā kho pamadā deva, khiḍḍā esā anappikā,
Sace tvaṁ kāme bhuñjeyya, bhiyyo bhiyyo chādeyyu taṁ.

13. Iṅgha āgacchatorena, avidūramhi gāyatu,
Assamassa samīpamhi, santike mayha gāyatu.

14. Tirokuṭṭamhi gāyitvā, jhānāgāramhi pāvisi,
Bandhi naṁ anupubbena, āraññamiva kuñjaraṁ.

15. Tassa kāmarasaṁ ñatvā, issādhammo ajāyatha,
Aham-eva kāme bhuñjeyyaṁ, mā añño puriso ahu’.

16. Tato asiṁ gahetvāna, purise hantuṁ upakkami,
Ahameveko bhuñjissaṁ, mā añño puriso siyā.

17. Tato {4.471} jānapadā sabbe, vikkandiṁsu samāgatā,
Putto tyāyaṁ mahārāja, janaṁ heṭhetyadūsakaṁ.

18. Tañca rājā vivāhesi, samhā raṭṭhā ca khattiyo,
Yāvatā vijitaṁ mayhaṁ, na te vatthabba tāvade.

19. Tato so bhariyamādāya, samuddaṁ upasaṅkami,
Paṇṇasālaṁ karitvāna, vanamuñchāya pāvisi.

20. Athettha isi māgacchi, samuddaṁ uparūpari,
So tassa gehaṁ pāvekkhi, bhattakāle upaṭṭhite.

21. Tañca bhariyā palobhesi, passa yāva sudāruṇaṁ,
Cuto so brahmacariyamhā, iddhiyā parihāyatha.

22. Rājaputto ca uñchāto, vanamūlaphalaṁ bahuṁ,
Sāyaṁ kājena ādāya, assamaṁ upasaṅkami.

23. Isī ca khattiyaṁ disvā, samuddaṁ upasaṅkami,
Vehāyasaṁ gamissa’nti, sīdate so mahaṇṇave.

24. Khattiyo ca isiṁ disvā, sīdamānaṁ mahaṇṇave,
Tasseva anukampāya, imā gāthā abhāsatha.

25. Abhijjamāne vārismiṁ, sayaṁ āgamma iddhiyā,
Missībhāvitthiyā gantvā, saṁsīdasi mahaṇṇave.

26. Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā,
Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye.

27. Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā,
Sīdanti naṁ viditvāna, ārakā parivajjaye.

28. Yaṁ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā,
Jātavedo va saṁ ṭhānaṁ, khippaṁ anudahanti taṁ.

29. Khattiyassa vaco sutvā, isissa nibbidā ahu,
Laddhā porāṇakaṁ maggaṁ, gacchate so vihāyasaṁ.

30. Khattiyo ca isiṁ disvā, gacchamānaṁ vihāyasaṁ,
Saṁvegaṁ alabhī dhīro, pabbajjaṁ samarocayi.

31. Tato so pabbajitvāna, kāmarāgaṁ virājayi,
Kāmarāgaṁ virājetvā, brāhmalokūpago ahū ti.

Tattha {4.472} antepuran-ti kumārassa vasanaṭṭhānaṁ. Bahun-ti bahuṁ nānappakāraṁ. Kāmupasaṁhitan-ti kāmanissitaṁ gītaṁ pavattayamānā. Kāmacchandassā ti assa anitthigandhakumārassa kāmacchando uppajji. Janan-ti attano santikāvacaraṁ paricārikajanaṁ. Uccāvacan-ti uggatañca anuggatañca. Bhuñjeyyā ti sace bhuñjeyyāsi. Chādeyyu tan-ti ete kāmā nāma tava rucceyyuṁ. So: “Pamadā” ti vacanaṁ sutvā tuṇhī ahosi. Itarā punadivase pi gāyi. Evaṁ kumāro paṭibaddhacitto hutvā tassā āgamanaṁ rocento paricārike āmantetvā: “Iṅghā” ti gāthamāha.

Tirokuṭṭamhī ti sayanagabbhakuṭṭassa bahi. Mā añño ti añño kāme paribhuñjanto puriso nāma mā siyā. Hantuṁ upakkamī ti antaravīthiṁ otaritvā māretuṁ ārabhi. Vikandiṁsū ti kumārena katipayesu purisesu pahatesu purisā palāyitvā gehāni pavisiṁsu. So purise alabhanto thokaṁ vissami. Tasmiṁ khaṇe rājaṅgaṇe sannipatitvā upakkosiṁsu. Janaṁ heṭhetyadūsakan-ti niraparādhaṁ janaṁ heṭheti, taṁ gaṇhāpethāti vadiṁsu. Rājā upāyena kumāraṁ gaṇhāpetvā: “Imassa kiṁ kattabban”-ti pucchi. “Deva, aññaṁ natthi, imaṁ pana kumāraṁ tāya kumārikāya saddhiṁ raṭṭhā pabbājetuṁ vaṭṭatī” ti vutte tathā akāsi. Tamatthaṁ pakāsento satthā: “Tañcā” ti ādimāha. Tattha vivāhesī ti pabbājesi. Na te vatthabba tāvade ti yattakaṁ mayhaṁ vijitaṁ, tattake tayā na vatthabbaṁ. Uñchāyā ti phalāphalatthāya.

Tasmiṁ pana vanaṁ paviṭṭhe itarā yaṁ tattha pacitabbayuttakaṁ atthi, taṁ pacitvā tassāgamanaṁ olokentī paṇṇasāladvāre nisīdati. Evaṁ kāle gacchante ekadivasaṁ antaradīpakavāsī eko iddhimantatāpaso assamapadato nikkhamitvā maṇiphalakaṁ viya udakaṁ maddamāno va ākāse uppatitvā bhikkhācāraṁ gacchanto paṇṇasālāya uparibhāgaṁ patvā dhūmaṁ disvā: “Imasmiṁ ṭhāne manussā vasanti maññe” ti paṇṇasāladvāre otari. Sā taṁ disvā nisīdāpetvā paṭibaddhacittā hutvā itthikuttaṁ dassetvā tena saddhiṁ anācāraṁ acari. Tamatthaṁ pakāsento satthā: “Athetthā” ti ādimāha. Tattha isi māgacchī ti isi āgacchi. Samuddaṁ uparūparī ti samuddassa matthakamatthakena. Passa yāva sudāruṇan-ti passatha, bhikkhave, tāya kumārikāya yāva sudāruṇaṁ kammaṁ katanti attho.

Sāyan-ti sāyanhasamaye. Disvā ti taṁ vijahituṁ asakkonto sakaladivasaṁ tattheva hutvā sāyanhasamaye rājaputtaṁ āgataṁ disvā palāyituṁ: “Vehāyasaṁ gamissan”-ti uppatanākāraṁ karonto patitvā mahaṇṇave sīdati. Isiṁ disvā ti anubandhamāno gantvā passitvā. Anukampāyā ti sacāyaṁ bhūmiyā āgato abhavissa, palāyitvā araññaṁ paviseyya, ākāsena āgato {4.473} bhavissati, tasmā samudde patito pi uppatanākāram-eva karotīti anukampaṁ uppādetvā tasseva anukampāya abhāsatha. Tāsaṁ pana gāthānaṁ attho tikanipāte vutto yeva. Nibbidā ahū ti kāmesu nibbedo jāto. Porāṇakaṁ maggan-ti pubbe adhigataṁ jhānavisesaṁ. Pabbajitvānā ti taṁ itthiṁ manussāvāsaṁ netvā nivattitvā araññe isipabbajjaṁ pabbajitvā kāmarāgaṁ virājayi, virājetvā brahmalokūpago ahosīti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, mātugāmaṁ paṭicca visuddhasattā pi saṁkilissantī” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu arahattaṁ patto. Tadā anitthigandhakumāro aham-eva ahosinti.

Mahāpalobhanajātakavaṇṇanā ekādasamā