Ja 510: Ayogharajātakavaṇṇanā

Yamekarattiṁ paṭhaman-ti idaṁ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaññeva ārabbha kathesi. Tadā pi hi so: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi tathāgato mahābhinikkhamanaṁ nikkhantoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente brahmadattassa rañño aggamahesī gabbhaṁ paṭilabhitvā laddhagabbhaparihārā pariṇatagabbhā paccūsasamanantare puttaṁ vijāyi. Tassā purimattabhāve ekā sapattikā: “Tava jātaṁ jātaṁ pajaṁ khādituṁ labhissāmī” ti patthanaṁ paṭṭhapesi. Sā kira sayaṁ vañjhā hutvā puttamātukodhena taṁ patthanaṁ katvā yakkhayoniyaṁ nibbatti. Itarā rañño aggamahesī hutvā imaṁ puttaṁ vijāyi. Sā yakkhinī tadā okāsaṁ labhitvā deviyā passantiyāva bībhaccharūpā hutvā āgantvā taṁ dārakaṁ gahetvā palāyi. Devī: “Yakkhinī me puttaṁ gahetvā palāyī” ti mahāsaddena viravi. Itarā pi dārakaṁ mūlakandaṁ viya muruṁ muruṁ karontī khāditvā deviyā hatthavikārādīhi bheravaṁ pakāsetvā tajjetvā pakkāmi. Rājā taṁ vacanaṁ sutvā: “Kiṁ sakkā yakkhiniyā kātun”-ti tuṇhī ahosi. Puna deviyā vijāyanakāle daḷhaṁ ārakkhamakāsi. Devī puttaṁ puna vijāyi. Yakkhinī āgantvā tam-pi khāditvā gatā. Tatiyavāre tassā kucchiyaṁ mahāsatto paṭisandhiṁ gaṇhi. Rājā mahājanaṁ sannipātetvā: “Deviyā jātaṁ jātaṁ pajaṁ ekā yakkhinī khādati {4.492}, kiṁ nu kho kātabban”-ti pucchi. Atheko: “Yakkhā nāma tālapaṇṇassa bhāyanti, deviyā hatthapādesu tālapaṇṇaṁ bandhituṁ vaṭṭatī” ti āha. Atheko: “Ayogharassa bhāyanti, ayogharaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti āha. Rājā: “Sādhū” ti attano vijite kammāre sannipātetvā: “Ayogharaṁ karothā” ti āṇāpetvā āyuttake adāsi. Antonagare yeva ramaṇīye bhūmibhāge gehaṁ paṭṭhapesuṁ, thambhe ādiṁ katvā sabbagehasambhārā ayomayāva ahesuṁ, navahi māsehi ayomayaṁ mahantaṁ caturassasālaṁ niṭṭhānaṁ agamāsi. Taṁ niccaṁ pajjalitapadīpam-eva hoti.

Rājā deviyā gabbhaparipākaṁ ñatvā ayogharaṁ alaṅkārāpetvā taṁ ādāya ayogharaṁ pāvisi. Sā tattha dhaññapuññalakkhaṇasampannaṁ puttaṁ vijāyi, “ayogharakumāro” tvevassa nāmaṁ kariṁsu. Taṁ dhātīnaṁ datvā mahantaṁ ārakkhaṁ saṁvidahitvā rājā deviṁ ādāya nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā alaṅkatapāsādatalam-eva abhiruhi. Yakkhinī pi udakavāraṁ gantvā vessavaṇassa udakaṁ vahantī jīvitakkhayaṁ pattā. Mahāsatto ayoghare yeva vaḍḍhitvā viññutaṁ patto tattheva sabbasippāni uggaṇhi. Rājā: “Ko me puttassa vayappadeso” ti amacce pucchitvā: “Soḷasavasso, deva, sūro thāmasampanno yakkhasahassam-pi paṭibāhituṁ samattho” ti sutvā: “Rajjamassa dassāmi, sakalanagaraṁ alaṅkaritvā ayogharato taṁ nīharitvā ānethā” ti āha. Amaccā: “Sādhu, devā” ti dvādasayojanikaṁ bārāṇasiṁ alaṅkaritvā sabbālaṅkāravibhūsitaṁ maṅgalavāraṇaṁ ādāya tattha gantvā kumāraṁ alaṅkārāpetvā hatthikkhandhe nisīdāpetvā: “Deva, kulasantakaṁ alaṅkatanagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā pitaraṁ kāsirājānaṁ vandatha, ajjeva setacchattaṁ labhissathā” ti āhaṁsu.

Mahāsatto nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto ārāmarāmaṇeyyakavanapokkharaṇibhūmirāmaṇeyyakapāsādarāmaṇeyyakādīni disvā {4.493} cintesi: “Mama pitā maṁ ettakaṁ kālaṁ bandhanāgāre vasāpesi. Evarūpaṁ alaṅkatanagaraṁ daṭṭhuṁ nādāsi, ko nu kho mayhaṁ doso” ti amacce pucchi. “Deva, natthi tumhākaṁ doso, tumhākaṁ pana dvebhātike ekā yakkhinī khādi, tena vo pitā ayoghare vasāpesi, ayogharena jīvitaṁ tumhākaṁ laddhan”-ti. So tesaṁ vacanaṁ sutvā cintesi: “Ahaṁ dasa māse lohakumbhiniraye viya ca gūthaniraye viya ca mātukucchimhi vasitvā mātukucchito nikkhantakālato paṭṭhāya soḷasa vassāni etasmiṁ bandhanāgāre vasiṁ, bahi oloketum-pi na labhiṁ, ussadaniraye khitto viya ahosiṁ, yakkhiniyā hatthato mutto pi panāhaṁ neva ajaro, na amaro homi, kiṁ me rajjena, rajje ṭhitakālato paṭṭhāya dunnikkhamanaṁ hoti, ajjeva mama pitaraṁ pabbajjaṁ anujānāpetvā himavantaṁ pavisitvā pabbajissāmī” ti. So nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā rājakulaṁ pavisitvā rājānaṁ vanditvā aṭṭhāsi.

Rājā tassa sarīrasobhaṁ oloketvā balavasinehena amacce olokesi. Te: “Kiṁ karoma, devā” ti vadiṁsu. Puttaṁ me ratanarāsimhi ṭhapetvā tīhi saṅkhehi abhisiñcitvā kañcanamālaṁ setacchattaṁ ussāpethāti. Mahāsatto pitaraṁ vanditvā: “Na mayhaṁ rajjenattho, ahaṁ pabbajissāmi, pabbajjaṁ me anujānāthā” ti āha. Tāta rajjaṁ paṭikkhipitvā kiṁkāraṇā pabbajissasīti. “Deva ahaṁ mātukucchimhi dasa māse gūthaniraye viya vasitvā mātukucchito nikkhanto yakkhinibhayena soḷasa vassāni bandhanāgāre vasanto bahi oloketum-pi na alabhiṁ, ussadaniraye khitto viya ahosiṁ, yakkhiniyā hatthato muttomhīti pi ajaro amaro na homi. Maccu nāmesa na sakkā kenaci jinituṁ, bhave ukkaṇṭhitomhi, yāva me byādhijarāmaraṇāni nāgacchanti, tāvadeva pabbajitvā dhammaṁ carissāmi, alaṁ me rajjena, anujānātha maṁ, devā” ti vatvā pitu dhammaṁ desento āha:

1. Yamekarattiṁ {4.494} paṭhamaṁ, gabbhe vasati māṇavo,
Abbhuṭṭhito va so yāti, sa gacchaṁ na nivattati.

2. Na yujjhamānā na balenavassitā, narā na jīranti na cā pi mīyare,
Sabbaṁ hidaṁ jātijarāyupaddutaṁ, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

3. Caturaṅginiṁ senaṁ subhiṁsarūpaṁ, jayanti raṭṭhādhipatī pasayha,
Na maccuno jayitumussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

4. Hatthīhi assehi rathehi pattibhi, parivāritā muccare ekacceyyā,
Na maccuno muccitumussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

5. Hatthīhi assehi rathehi pattibhi, sūrā pabhañjanti padhaṁsayanti,
Na maccuno bhañjitumussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

6. Mattā gajā bhinnagaḷā pabhinnā, nagarāni maddanti janaṁ hananti,
Na maccuno madditumussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

7. Issāsino katahatthā pi vīrā, dūrepātī akkhaṇavedhino pi,
Na maccuno vijjhitumussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

8. Sarāni khīyanti saselakānanā, sabbaṁ hidaṁ khīyati dīghamantaraṁ,
Sabbaṁ hidaṁ bhañjare kālapariyāyaṁ, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

9. Sabbesamevañhi narāna nārinaṁ, calācalaṁ pāṇabhunodha jīvitaṁ,
Paṭo va dhuttassa, dumo va kūlajo, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

10. Dumapphalāneva {4.495} patanti māṇavā, daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā,
Nāriyo narā majjhimaporisā ca, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

11. Nāyaṁ vayo tārakarājasannibho, yadabbhatītaṁ gatam-eva dāni taṁ,
Jiṇṇassa hī natthi ratī kuto sukhaṁ, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

12. Yakkhā pisācā athavā pi petā, kupitā te assasanti manusse,
Na maccuno assasitussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

13. Yakkhe pisāce athavā pi pete, kupite pi te nijjhapanaṁ karonti,
Na maccuno nijjhapanaṁ karonti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

14. Aparādhake dūsake heṭhake ca, rājāno daṇḍenti viditvāna dosaṁ,
Na maccuno daṇḍayitussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

15. Aparādhakā dūsakā heṭhakā ca, labhanti te rājino nijjhapetuṁ,
Na maccuno nijjhapanaṁ karonti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

16. Na khattiyoti na ca brāhmaṇoti, na aḍḍhakā balavā tejavā pi,
Na maccurājassa apekkhamatthi, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

17. Sīhā ca byagghā ca atho pi dīpiyo, pasayha khādanti vipphandamānaṁ,
Na maccuno khāditumussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

18. Māyākārā raṅgamajjhe karontā, mohenti cakkhūni janassa tāvade,
Na maccuno mohayitussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

19. Āsīvisā {4.496} kupitā uggatejā, ḍaṁsanti mārenti pi te manusse,
Na maccuno ḍaṁsitumussahanti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

20. Āsīvisā kupitā yaṁ ḍaṁsanti, tikicchakā tesa visaṁ hananti,
Na maccuno daṭṭhavisaṁ hananti, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

21. Dhammantarī vettaraṇī ca bhojo, visāni hantvāna bhujaṅgamānaṁ,
Suyyanti te kālakatā tatheva, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

22. Vijjādharā ghoramadhīyamānā, adassanaṁ osadhehi vajanti,
Na maccurājassa vajantadassanaṁ, taṁ me matī hoti carāmi dhammaṁ.

23. Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti,
Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, na duggatiṁ gacchati dhammacārī.

24. Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino,
Adhammo nirayaṁ neti, dhammo pāpeti suggatin-ti.

Tattha yamekarattin-ti yebhuyyena sattā mātukucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhantā rattiyaṁ yeva gaṇhanti, tasmā evamāha. Ayaṁ panettha attho: yaṁ ekarattiṁ vā divā vā paṭhamam-eva paṭisandhiṁ gaṇhitvā mātukucchisaṅkhāte gabbhe vasati. Māṇavo ti satto kalalabhāvena patiṭṭhāti. Abbhuṭṭhito va so yātī ti so māṇavo yathā nāma valāhakasaṅkhāto abbho uṭṭhito nibbatto vāyuvegāhato paṭigacchati, tatheva:

Paṭhamaṁ kalalaṁ hoti, kalalā hoti abbudaṁ,
Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano,
Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhā pi ca.

Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṁ pānañca bhojanaṁ,
Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naroti. (SN. 1.235).

Imaṁ mātukucchiyaṁ kalalādibhāvaṁ, mātukucchito ca nikkhanto mandadasakādibhāvaṁ āpajjamāno satataṁ samitaṁ gacchati. Sa gacchaṁ na nivattatī ti sacāyaṁ {4.497} evaṁ gacchanto puna abbudato kalalabhāvaṁ, pesi-ādito vā abbudādibhāvaṁ, khiḍḍādasakato mandadasakabhāvaṁ, vaṇṇadasakādito vā khiḍḍādasakādibhāvaṁ pāpuṇituṁ na nivattati. Yathā pana so valāhako vātavegena saṁcuṇṇiyamāno: “Ahaṁ asukaṭṭhāne nāma uṭṭhito puna nivattitvā tattheva gantvā pakatibhāvena ṭhassāmī” ti na labhati, yaṁ disaṁ gataṁ, taṁ gatam-eva, yaṁ antarahitaṁ, taṁ antarahitam-eva hoti, tathā so pi kalalādibhāvena gacchamāno gacchateva, tasmiṁ tasmiṁ koṭṭhāse saṅkhārā purimānaṁ purimānaṁ paccayā hutvā pacchato anivattitvā tattha tattheva bhijjanti, jarākāle saṅkhārā: “Amhehi esa pubbe yuvā thāmasampanno kato, puna naṁ nivattitvā tattheva karissāmā” ti na labhanti, tattha tattheva antaradhāyantīti dasseti.

Na yujjhamānā ti ubhato byūḷhe saṅgāme yujjhantā. Na balenavassitā ti na kāyabalena vā yodhabalena vā upagatā samannāgatā. Na jīrantī ti purima-na-kāraṁ āharitvā evarūpā pi narā na jīranti na cā pi na mīyareti attho veditabbo. Sabbaṁ hidan-ti mahārāja, sabbam-eva idaṁ pāṇamaṇḍalaṁ mahāyantena pīḷiyamānā ucchughaṭikā viya jātiyā ca jarāya ca upaddutaṁ niccaṁ pīḷitaṁ. Taṁ me matī hotī ti tena kāraṇena mama: “Pabbajitvā dhammaṁ carāmī” ti mati hoti cittaṁ uppajjati.

Caturaṅginin-ti hatthi-ādīhi caturaṅgehi samannāgataṁ. Senaṁ subhiṁsarūpan-ti suṭṭhu bhiṁsanakajātikaṁ senaṁ. Jayantī ti kadāci ekacce rājāno attano senāya jayanti. Na maccuno ti te pi rājāno mahāsenassa maccuno senaṁ jayituṁ na ussahanti, na byādhijarāmaraṇāni maddituṁ sakkonti. Muccare ekacceyyā ti etehi hatthi-ādīhi parivāritā ekacce paccāmittānaṁ hatthato muccanti, maccuno pana santikā muccituṁ na sakkonti. Pabhañjantī ti etehi hatthi-ādīhi paccatthikarājūnaṁ nagarāni pabhañjanti. Padhaṁsayantī ti mahājanaṁ dhaṁsentā padhaṁsentā jīvitakkhayaṁ pāpenti. Na maccuno ti te pi maraṇakāle patte maccuno bhañjituṁ na sakkonti.

Bhinnagaḷā pabhinnā ti tīsu ṭhānesu pabhinnā hutvā madaṁ gaḷantā, paggharitamadā ti attho. Na maccuno ti te pi mahāmaccuṁ maddituṁ na sakkonti. Issāsino ti issāsā dhanuggahā. Katahatthā ti susikkhitā. Dūrepātī ti saraṁ dūre pātetuṁ samatthā. Akkhaṇavedhino ti aviraddhavedhino, vijjuālokena vijjhanasamatthā vā. Sarānī ti anotattādīni mahāsarāni khīyanti yeva. Saselakānanā ti sapabbatavanasaṇḍā mahāpathavī pi khīyati. Sabbaṁ hidan-ti sabbamidaṁ saṅkhāragataṁ dīghamantaraṁ ṭhatvā khīyateva. Kappuṭṭhānaggiṁ {4.498} patvā mahāsineru pi aggimukhe madhusitthakaṁ viya vilīyateva, aṇumatto pi saṅkhāro ṭhātuṁ na sakkoti. Kālapariyāyan-ti kālapariyāyaṁ nassanakālavāraṁ patvā sabbaṁ bhañjare, sabbaṁ saṅkhāragataṁ bhijjateva. Tassa pakāsanatthaṁ sattasūriyasuttaṁ (AN. 7.66) āharitabbaṁ.

Calācalan-ti cañcalaṁ sakabhāvena ṭhātuṁ asamatthaṁ nānābhāvavinābhāvasabhāvam-eva. Pāṇabhunodha jīvitan-ti idha loke imesaṁ pāṇabhūtānaṁ jīvitaṁ. Paṭo va dhuttassa, dumo va kūlajo ti suradhutto hi suraṁ disvāva udare baddhaṁ sāṭakaṁ datvā pivateva, nadīkūle jātadumo va kūle lujjamāne lujjati, yathā esa paṭo ca dumo ca cañcalo, evaṁ sattānaṁ jīvitaṁ, devā ti. Dumapphalānevā ti yathā pakkāni phalāni vātāhatāni dumaggato bhūmiyaṁ patanti, tathevime māṇavā jarāvātāhatā jīvitā gaḷitvā maraṇapathaviyaṁ patanti. Daharā ti antamaso kalalabhāve ṭhitā pi. Majjhimaporisā ti nārīnarānaṁ majjhe ṭhitā ubhatobyañjanakanapuṁsakā.

Tārakarājasannibho ti yathā tārakarājā kāḷapakkhe khīṇo, puna juṇhapakkhe pūrati, na evaṁ sattānaṁ vayo. Sattānañhi yaṁ abbhatītaṁ, gatam-eva dāni taṁ, na tassa punāgamanaṁ atthi. Kuto sukhan-ti jarājiṇṇassa kāmaguṇesu rati pi natthi, te paṭicca uppajjanakasukhaṁ kuto yeva. Yakkhā ti mahiddhikā yakkhā. Pisācā ti paṁsupisācakā. Petā ti pettivisayikā. Assasantī ti assāsavātena upahananti, āvisantīti vā attho. Na maccuno ti maccuṁ pana te pi assāsena upahanituṁ vā āvisituṁ vā na sakkonti. Nijjhapanaṁ karontī ti balikammavasena khamāpenti pasādenti. Aparādhake ti rājāparādhakārake. Dūsake ti rajjadūsake. Heṭhake ti sandhicchedādīhi lokaviheṭhake. Rājāno ti rājāno. Viditvāna dosan-ti dosaṁ jānitvā yathānurūpena daṇḍena daṇḍentī ti attho. Na maccuno ti te pi maccuṁ daṇḍayituṁ na sakkonti.

Nijjhapetun-ti sakkhīhi attano niraparādhabhāvaṁ pakāsetvā pasādetuṁ. Na aḍḍhakā balavā tejavāpīti: “Ime aḍḍhā, ayaṁ kāyabalañāṇabalādīhi balavā, ayaṁ tejavā” ti evam-pi na paccurājassa apekkhaṁ atthi, ekasmim-pi satte apekkhaṁ pemaṁ sineho natthi, sabbam-eva abhimaddatīti dasseti. Pasayhā ti balakkārena abhibhavitvā. Na maccuno ti te pi maccuṁ khādituṁ na sakkonti. Karontā ti māyaṁ karontā. Mohentī ti abhūtaṁ bhūtaṁ katvā dassentā mohenti. Uggatejā ti uggatena visatejena samannāgatā. Tikicchakā ti visavejjā. Dhammantarī vettaraṇī ca bhojo ti ete evaṁnāmakā vejjā. Ghoramadhīyamānā ti ghoraṁ nāma vijjaṁ adhīyantā. Osadhehī ti ghoraṁ vā gandhāriṁ {4.499} vā vijjaṁ sāvetvā osadhaṁ ādāya tehi osadhehi paccatthikānaṁ adassanaṁ vajanti.

Dhammo ti sucaritadhammo. Rakkhatī ti yena rakkhito, taṁ paṭirakkhati. Sukhan-ti chasu kāmasaggesu sukhaṁ āvahati. Pāpetī ti paṭisandhivasena upaneti.

Evaṁ mahāsatto catuvīsatiyā gāthāhi pitu dhammaṁ desetvā: “Mahārāja, tumhākaṁ rajjaṁ tumhākam-eva hotu, na mayhaṁ iminā attho, tumhehi pana saddhiṁ kathentam-eva maṁ byādhijarāmaraṇāni upagacchanti, tiṭṭhatha, tumhe” ti vatvā ayadāmaṁ chinditvā mattahatthī viya kañcanapañjaraṁ chinditvā sīhapotako viya kāme pahāya mātāpitaro vanditvā nikkhami. Athassa pitā: “Mama pi rajjenattho natthī” ti rajjaṁ pahāya tena saddhiññeva nikkhami, tasmiṁ nikkhante devī pi amaccā pi brāhmaṇagahapatikādayopīti sakalanagaravāsino gehāni chaḍḍetvā nikkhamiṁsu. Samāgamo mahā ahosi, parisā dvādasayojanikā jātā. Taṁ ādāya mahāsatto himavantaṁ pāvisi. Sakko tassa nikkhantabhāvaṁ ñatvā vissakammaṁ pesetvā dvādasayojanāyāmaṁ sattayojanavitthāraṁ assamapadaṁ kāresi. Sabbe pabbajitaparikkhāre paṭiyādāpesi. Ito paraṁ mahāsattassa pabbajjā ca ovādadānañca brahmalokaparāyaṇatā ca parisāya anapāyagamanīyatā ca sabbā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. [As at the end of Ja 509. I include the relevant part of the text here.]

Yo kāmavitakkādīsu aññataraṁ vitakketi, mahāpuriso tassa dhammaṁ desetvā brahmavihārabhāvanañceva kasiṇabhāvanañca ācikkhati. Te yebhuyyena jhānābhiññā nibbattetvā tīsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāsā brahmaloke nibbattiṁsu. Tatiyakoṭṭhāsaṁ tidhā katvā eko koṭṭhāso brahmaloke nibbatti, eko chasu kāmasaggesu, eko isīnaṁ pāricariyaṁ katvā manussaloke tīsu kulasampattīsu nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Evaṁ, bhikkhave, pubbe pi tathāgato mahābhinikkhamanaṁ nikkhantoyevā” ti vatvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, sesaparisā buddhaparisā, ayogharapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Ayogharajātakavaṇṇanā cuddasamā

Jātakuddānaṁ:

Mātaṅgo cittasambhūto, sivi sirī ca rohaṇaṁ,
Haṁso sattigumbo bhallā, somanassaṁ campeyyakaṁ.

Palobhaṁ pañcapaṇḍitaṁ, hatthipālaṁ ayogharaṁ,
Vīsatiyamhi jātakā, catuddaseva saṅgitā.

Vīsatinipātavaṇṇanā niṭṭhitā

Catuttho bhāgo niṭṭhito