Pañcamo Bhāgo (511-537)

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

16. Tiṁsanipāto

Ja 511: Kiṁchandajātakavaṇṇanā

Kiṁchando {5.1} kimadhippāyo ti idaṁ satthā jetavane viharanto uposathakammaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi satthā bahū upāsake ca upāsikāyo ca uposathike dhammassavanatthāya āgantvā dhammasabhāyaṁ nisinne: “Uposathikāttha upāsakā” ti pucchitvā: “Āma, bhante” ti vutte: “Sādhu vo kataṁ uposathaṁ karontehi, porāṇakā upaḍḍhūposathakammassa nissandena mahantaṁ yasaṁ paṭilabhiṁsū” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatto dhammena rajjaṁ kārento saddho ahosi dānasīlauposathakammesu appamatto. So sese pi amaccādayo dānādīsu samādapesi. Purohito panassa parapiṭṭhimaṁsiko lañjakhādako kūṭavinicchayiko ahosi. Rājā uposathadivase amaccādayo pakkosāpetvā: “Uposathikā hothā” ti āha. Purohito uposathaṁ na samādiyi. Atha naṁ divā lañjaṁ gahetvā kūṭaḍḍaṁ katvā upaṭṭhānaṁ āgataṁ rājā: “Tumhe uposathikā” ti amacce pucchanto: “Tvam-pi ācariya uposathiko” ti pucchi. So: “Āmā” ti musāvādaṁ katvā pāsādā otari. Atha naṁ eko amacco: “Nanu tumhe na uposathikā” ti codesi. So āha: “ahaṁ velāyam-eva bhuñjiṁ, gehaṁ pana gantvā mukhaṁ vikkhāletvā uposathaṁ adhiṭṭhāya sāyaṁ {5.2} na bhuñjissāmi, rattiṁ sīlaṁ rakkhissāmi, evaṁ me upaḍḍhūposathakammaṁ bhavissatī” ti? “Sādhu, ācariyā” ti. So gehaṁ gantvā tathā akāsi. Punekadivasaṁ tasmiṁ vinicchaye nisinne aññatarā sīlavatī itthī aḍḍaṁ karontī gharaṁ gantuṁ alabhamānā: “Uposathakammaṁ nātikkamissāmī” ti upakaṭṭhe kāle mukhaṁ vikkhāletuṁ ārabhi. Tasmiṁ khaṇe brāhmaṇassa supakkānaṁ ambaphalānaṁ ambapiṇḍi āhariyittha. So tassā uposathikabhāvaṁ ñatvā: “Imāni khāditvā uposathikā hohī” ti adāsi. Sā tathā akāsi. Ettakaṁ brāhmaṇassa kammaṁ.

So aparabhāge kālaṁ katvā himavantapadese kosikigaṅgāya tīre tiyojanike ambavane ramaṇīye bhūmibhāge sobhaggappatte kanakavimāne alaṅkatasirisayane suttappabuddho viya nibbatti alaṅkatapaṭiyatto uttamarūpadharo soḷasasahassadevakaññāparivāro. So rattiññeva taṁ sirisampattiṁ anubhoti. Vemānikapetabhāvena hissa kammasarikkhako vipāko ahosi, tasmā aruṇe uggacchante ambavanaṁ pavisati, paviṭṭhakkhaṇe yevassa dibbattabhāvo antaradhāyati, asītihatthatālakkhandhappamāṇo attabhāvo nibbattati, sakalasarīraṁ jhāyati, supupphitakiṁsuko viya hoti. Dvīsu hatthesu ekekāva aṅguli, tattha mahākuddālappamāṇā nakhā honti. Tehi nakhehi attano piṭṭhimaṁsaṁ phāletvā uppāṭetvā khādanto vedanāppatto mahāravaṁ ravanto dukkhaṁ anubhoti. Sūriye atthaṅgate taṁ sarīraṁ antaradhāyati, dibbasarīraṁ nibbattati, alaṅkatapaṭiyattā dibbanāṭakitthiyo nānātūriyāni gahetvā parivārenti. So mahāsampattiṁ anubhavanto ramaṇīye ambavane dibbapāsādaṁ abhiruhati. Iti so uposathikāya itthiyā ambaphaladānassa nissandena tiyojanikaṁ ambavanaṁ paṭilabhati, lañjaṁ gahetvā kūṭaḍḍakaraṇanissandena pana piṭṭhimaṁsaṁ uppāṭetvā {5.3} khādati, upaḍḍhūposathassa nissandena rattiṁ sampattiṁ anubhoti, soḷasasahassanāṭakitthīhi parivuto paricāresi.

Tasmiṁ kāle bārāṇasirājā kāmesu dosaṁ disvā isipabbajjaṁ pabbajitvā adhogaṅgāya ramaṇīye bhūmipadese paṇṇasālaṁ kāretvā uñchācariyāya yāpento vihāsi. Athekadivasaṁ tamhā ambavanā mahāghaṭappamāṇaṁ ambapakkaṁ gaṅgāya patitvā sotena vuyhamānaṁ tassa tāpasassa paribhogatitthābhimukhaṁ agamāsi. So mukhaṁ dhovanto taṁ majjhe nadiyā āgacchantaṁ disvā udakaṁ taranto gantvā ādāya assamapadaṁ āharitvā agyāgāre ṭhapetvā satthakena phāletvā yāpanamattaṁ khāditvā sesaṁ kadalipaṇṇehi paṭicchādetvā punappunaṁ divase divase yāva parikkhayā khādi. Tasmiṁ pana khīṇe aññaṁ phalāphalaṁ khādituṁ nāsakkhi, rasataṇhāya bajjhitvā: “Tam-eva ambapakkaṁ khādissāmī” ti nadītīraṁ gantvā nadiṁ olokento: “Ambaṁ alabhitvā na uṭṭhahissāmī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā nisīdi. So tattha nirāhāro ekam-pi divasaṁ, dve pi, tīṇi, catu, pañca, cha divasāni vātātapena parisussanto ambaṁ olokento nisīdi. Atha sattame divase nadīdevatā āvajjamānā taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Ayaṁ tāpaso taṇhāvasiko hutvā sattāhaṁ nirāhāro gaṅgaṁ olokento nisīdi, imassa ambapakkaṁ adātuṁ na yuttaṁ, alabhanto marissati, dassāmi tassā” ti āgantvā gaṅgāya upari ākāse ṭhatvā tena saddhiṁ sallapantī paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kiṁchando kimadhippāyo, eko sammasi ghammani,
Kiṁpatthayāno kiṁ esaṁ, kena atthena brāhmaṇā ti.

Tattha chando ti ajjhāsayo. Adhippāyo ti cittaṁ. Sammasī ti acchasi. Ghammanī ti gimhe. Esan-ti esanto. Brāhmaṇā ti pabbajitattā tāpasaṁ ālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: brāhmaṇa, tvaṁ kiṁ adhippāyo kiṁ cintento kiṁ patthento kiṁ gavesanto kenatthena imasmiṁ gaṅgātīre gaṅgaṁ olokento nisinnoti.

Taṁ {5.4} sutvā tāpaso nava gāthā abhāsi:

2. Yathā mahā vāridharo, kumbho supariṇāhavā,
Tathūpamaṁ ambapakkaṁ, vaṇṇagandharasuttamaṁ.

3. Taṁ vuyhamānaṁ sotena, disvānāmalamajjhime,
Pāṇībhi naṁ gahetvāna, agyāyatanamāhariṁ.

4. Tato kadalipattesu, nikkhipitvā sayaṁ ahaṁ,
Satthena naṁ vikappetvā, khuppipāsaṁ ahāsi me.

5. Sohaṁ apetadaratho, byantībhūto dukhakkhamo,
Assādaṁ nādhigacchāmi, phalesvaññesu kesuci.

6. Sosetvā nūna maraṇaṁ, taṁ mamaṁ āvahissati,
Ambaṁ yassa phalaṁ sādu, madhuraggaṁ manoramaṁ,
Yamuddhariṁ vuyhamānaṁ, udadhismā mahaṇṇave.

7. Akkhātaṁ te mayā sabbaṁ, yasmā upavasāmahaṁ,
Rammaṁ pati nisinnosmi, puthulomāyutā puthu.

8. Tvañca kho m-eva akkhāhi, attānamapalāyini,
Kā vā tvamasi kalyāṇi, kissa vā tvaṁ sumajjhime.

9. Ruppapaṭṭapalimaṭṭhīva, byagghīva girisānujā,
Yā santi nāriyo devesu, devānaṁ paricārikā.

10. Yā ca manussalokasmiṁ, rūpenānvāgatitthiyo,
Rūpena te sadisī natthi, devesu gandhabbamanussaloke,
Puṭṭhāsi me cārupubbaṅgi, brūhi nāmañca bandhave ti.

Tattha vāridharo kumbho ti udakaghaṭo. Supariṇāhavā ti susaṇṭhāno. Vaṇṇagandharasuttaman-ti vaṇṇagandharasehi uttamaṁ. Disvānā ti disvā. Amalamajjhime ti nimmalamajjhe. Devataṁ ālapanto evamāha. Pāṇībhī ti hatthehi. Agyāyatanamāharin-ti attano aggihutasālaṁ āhariṁ. Vikappetvā ti vicchinditvā. “Vikantetvā” ti pi pāṭho. “Khādin”-ti pāṭhaseso. Ahāsi me ti taṁ jivhagge ṭhapitamattam-eva satta rasaharaṇisahassāni pharitvā mama {5.5} khudañca pipāsañca hari. Apetadaratho ti vigatakāyacittadaratho. Sudhābhojanaṁ bhuttassa viya hi tassa sabbadarathaṁ apahari. Byantībhūto ti tassa ambapakkassa vigatanto jāto, parikkhīṇaambapakko hutvā ti attho. Dukhakkhamo ti dukkhena asātena kāyakkhamena ceva cittakkhamena ca samannāgato. Aññesu pana kadalipanasādīsu phalesu parittakam-pi assādaṁ nādhigacchāmi, sabbāni me jivhāya ṭhapitamattāni tittakāneva sampajjantīti dīpeti.

Sosetvā ti nirāhāratāya sosetvā sukkhāpetvā. Taṁ maman-ti taṁ mama. Yassā ti yaṁ assa, ahosī ti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti: yaṁ phalaṁ mama sādu ahosi, yamahaṁ gambhīre puthulaudakakkhandhasaṅkhāte mahaṇṇave vuyhamānaṁ tato udadhismā uddhariṁ, taṁ ambaṁ mama maraṇaṁ āvahissatīti maññāmi, mayhaṁ taṁ alabhantassa jīvitaṁ nappavattissatīti. Upavasāmī ti khuppipāsāhi upagato vasāmi. Rammaṁ pati nisinnosmī ti ramaṇīyaṁ nadiṁ pati ahaṁ nisinno. Puthulomāyutā puthū ti ayaṁ nadī puthulomehi macchehi āyutā puthu vipulā, api nāma me ito sotthi bhaveyyāti adhippāyo. Apalāyinī ti apalāyitvā mama sammukhe ṭhiteti taṁ devataṁ ālapati. “Apalāsinī” ti pi pāṭho, palāsarahite anavajjasarīreti attho. Kissa vā ti kissa vā kāraṇā idhāgatāsīti pucchati.

Rūpapaṭṭapalimaṭṭhīvā ti suṭṭhu parimajjitakañcanapaṭṭasadisī. Byagghīvā ti līlāvilāsena taruṇabyagghapotikā viya. Devānan-ti channaṁ kāmāvacaradevānaṁ. Yā ca manussalokasmin-ti yā ca manussaloke. Rūpenānvāgatitthiyo ti rūpena anvāgatā itthiyo natthīti attano sambhāvanāya evamāha. Tava rūpasadisāya nāma na bhavitabbanti hissa adhippāyo. Gandhabbamanussaloke ti mūlagandhādinissitesu gandhabbesu ca manussaloke ca. Cārupubbaṅgī ti cārunā pubbaṅgena ūrulakkhaṇena samannāgate. Nāmañca bandhave ti attano nāmagottañca bandhave ca mayhaṁ akkhāhīti vadati.

Tato devadhītā aṭṭha gāthā abhāsi:

11. Yaṁ tvaṁ pati nisinnosi, rammaṁ brāhmaṇa kosikiṁ,
Sāhaṁ bhusālayāvutthā, varavārivahoghasā.

12. Nānādumagaṇākiṇṇā, bahukā girikandarā,
Mam-eva pamukhā honti, abhisandanti pāvuse.

13. Atho {5.6} bahū vanatodā, nīlavārivahindharā,
Bahukā nāgavittodā, abhisandanti vārinā.

14. Tā ambajambulabujā, nīpā tālā cudumbarā,
Bahūni phalajātāni, āvahanti abhiṇhaso.

15. Yaṁ kiñci ubhato tīre, phalaṁ patati ambuni,
Asaṁsayaṁ taṁ sotassa, phalaṁ hoti vasānugaṁ.

16. Etadaññāya medhāvi, puthupañña suṇohi me,
Mā rocaya mabhisaṅgaṁ, paṭisedha janādhipa.

17. Na vāhaṁ vaḍḍhavaṁ maññe, yaṁ tvaṁ raṭṭhābhivaḍḍhana,
Āceyyamāno rājisi, maraṇaṁ abhikaṅkhasi.

18. Tassa jānanti pitaro, gandhabbā ca sadevakā,
Ye cā pi isayo loke, saññatattā tapassino,
Asaṁsayaṁ te pi jānanti, paṭṭhabhūtā yasassino ti.

Tattha kosikin-ti yaṁ tvaṁ, brāhmaṇa, rammaṁ kosikiṁ gaṅgaṁ pati nisinno. Bhusālayāvutthā ti bhuse caṇḍasote ālayo yassa vimānassa, tasmiṁ adhivatthā, gaṅgaṭṭhakavimānavāsinī ti attho. Varavārivahoghasā ti varavārivahena oghena samannāgatā. Pamukhā ti tā vuttappakārā girikandarā maṁ pamukhaṁ karonti, ahaṁ tāsaṁ pāmokkhā homīti dasseti. Abhisandantī ti sandanti pavattanti, tato tato āgantvā maṁ kosikigaṅgaṁ pavisantī ti attho. Vanatodā ti na kevalaṁ kandarāva, atha kho bahū vanatodā tamhā tamhā vanamhā udakāni pi maṁ bahūni pavisanti. Nīlavārivahindharā ti maṇivaṇṇena nīlavārinā yutte udakakkhandhasaṅkhāte vahe dhārayantiyo. Nāgavittodā ti nāgānaṁ vittikārena dhanasaṅkhātena vā udakena samannāgatā. Vārinā ti evarūpā hi bahū nadiyo maṁ vārināva abhisandanti pūrentīti dasseti.

ti tā nadiyo. Āvahantī ti etāni ambādīni ākaḍḍhanti. Sabbāni hi etāni upayogatthe paccattavacanāni. Atha vā ti upayogabahuvacanaṁ. Āvahantī ti imāni ambādīni tā nadiyo āgacchanti, upagacchantī ti attho, evaṁ upagatāni pana mama sotaṁ pavisantīti adhippāyo. Sotassā ti yaṁ ubhato tīre jātarukkhehi phalaṁ mama ambuni patati, sabbaṁ taṁ mama sotasseva vasānugaṁ hoti. Natthettha saṁsayoti evaṁ ambapakkassa nadīsotena āgamanakāraṇaṁ kathesi.

Medhāvi puthupaññā ti ubhayaṁ ālapanam-eva. Mā rocayā ti evaṁ taṇhābhisaṅgaṁ mā rocaya. Paṭisedhā ti paṭisedhehi nanti rājānaṁ ovadati. Vaḍḍhavan-ti paññāvaḍḍhabhāvaṁ paṇḍitabhāvaṁ. Raṭṭhābhivaḍḍhanā ti {5.7} raṭṭhassa abhivaḍḍhana. Āceyyamāno ti maṁsalohitehi āciyanto vaḍḍhanto, taruṇo va hutvā ti attho. Rājisī ti taṁ ālapati. Idaṁ vuttaṁ hoti: yaṁ tvaṁ nirāhāratāya sussamāno taruṇo va samāno ambalobhena maraṇaṁ abhikaṅkhasi, na ve ahaṁ tava imaṁ paṇḍitabhāvaṁ maññāmīti.

Tassā ti yo puggalo taṇhāvasiko hoti, tassa taṇhāvasikabhāvaṁ: “Pitaro” ti saṅkhaṁ gatā brahmāno ca saddhiṁ kāmāvacaradevehi gandhabbā ca vuttappakārā dibbacakkhukā isayo ca asaṁsayaṁ jānanti. Anacchariyañcetaṁ, yaṁ te iddhimanto jāneyyuṁ, “asuko hi nāma taṇhāvasiko hotī” ti. Puna tesaṁ bhāsamānānaṁ vacanaṁ sutvā ye pi tesaṁ paṭṭhabhūtā yasassino paricārakā, te pi jānanti. Pāpakammaṁ karontassa hi raho nāma natthīti tāpasassa saṁvegaṁ uppādentī evamāha.

Tato tāpaso catasso gāthā abhāsi:

19. Evaṁ viditvā vidū sabbadhammaṁ, viddhaṁsanaṁ cavanaṁ jīvitassa,
Na cīyatī tassa narassa pāpaṁ, sace na ceteti vadhāya tassa.

20. Isipūgasamaññāte, evaṁ lokyā viditā sati,
Anariyaparisambhāse, pāpakammaṁ jigīsasi.

21. Sace ahaṁ marissāmi, tīre te puthusussoṇi,
Asaṁsayaṁ taṁ asiloko, mayi pete āgamissati.

22. Tasmā hi pāpakaṁ kammaṁ, rakkhasseva sumajjhime,
Mā taṁ sabbo jano pacchā, pakuṭṭhāyi mayi mate ti.

Tattha evaṁ viditvā ti yathā ahaṁ sīlañca aniccatañca jānāmi, evaṁ jānitvā ṭhitassa. Vidū ti viduno. Sabbadhamman-ti sabbaṁ sucaritadhammaṁ. Tividhañhi sucaritaṁ idha sabbadhammoti adhippetaṁ. Viddhaṁsanan-ti bhaṅgaṁ. Cavanan-ti cutiṁ. Jīvitassā ti āyuno. Idaṁ vuttaṁ hoti: evaṁ viditvā ṭhitassa paṇḍitassa sabbaṁ sucaritadhammaṁ jīvitassa ca aniccataṁ jānantassa evarūpassa narassa pāpaṁ na cīyati na vaḍḍhati. Sace na ceteti vadhāya tassā ti tassa saṅkhaṁ gatassa parapuggalassa vadhāya na ceteti na pakappeti, neva parapuggalaṁ vadhāya ceteti, nā pi parasantakaṁ vināseti, ahañca kassaci vadhāya acetetvā kevalaṁ ambapakke āsaṅgaṁ katvā gaṅgaṁ olokento nisinno, tvaṁ mayhaṁ kiṁ nāma akusalaṁ passasīti.

Isipūgasamaññāte ti {5.8} isigaṇena suṭṭhu aññāte isīnaṁ sammate. Evaṁ lokyā ti tvaṁ nāma pāpapavāhanena lokassa hitāti evaṁ viditā. Satī ti sati sobhane uttameti ālapanametaṁ. Anariyaparisambhāse ti: “Tassa jānanti pitaro” ti ādikāya asundarāya paribhāsāya samannāgate. Jigīsasī ti mayi pāpe asaṁvijjante pi maṁ evaṁ paribhāsantī ca paramaraṇaṁ ajjhupekkhantī ca attano pāpakammaṁ gavesasi uppādesi. Tīre te ti tava gaṅgātīre. Puthusussoṇī ti puthulāya sundarāya soṇiyā samannāgate. Pete ti ambapakkaṁ alabhitvā paralokaṁ gate, mateti attho. Pakuṭṭhāyī ti akkosi garahi nindi. “Pakvatthāsī” ti pi pāṭho.

Taṁ sutvā devadhītā pañca gāthā abhāsi:

23. Aññātametaṁ avisayhasāhi, attānamambañca dadāmi te taṁ,
Yo dubbaje kāmaguṇe pahāya, santiñca dhammañca adhiṭṭhitosi.

24. Yo hitvā pubbasaññogaṁ, pacchāsaṁyojane ṭhito,
Adhammañceva carati, pāpañcassa pavaḍḍhati.

25. Ehi taṁ pāpayissāmi, kāmaṁ appossuko bhava,
Upanayāmi sītasmiṁ, viharāhi anussuko.

26. Taṁ puppharasamattebhi, vakkaṅgehi arindama,
Koñcā mayūrā diviyā, kolaṭṭhimadhusāḷikā,
Kūjitā haṁsapūgehi, kokilettha pabodhare.

27. Ambettha vippasākhaggā, palālakhalasannibhā,
Kosambasalaḷā nīpā, pakkatālavilambino ti.

Tattha aññātametanti: “Garahā te bhavissatīti vadanto ambapakkatthāya vadasī” ti etaṁ kāraṇaṁ mayā aññātaṁ. Avisayhasāhī ti rājāno nāma dussahaṁ sahanti, tena naṁ ālapantī evamāha. Attānan-ti taṁ āliṅgitvā ambavanaṁ nayantī attānañca te dadāmi tañca ambaṁ. Kāmaguṇe ti kañcanamālāsetacchattapaṭimaṇḍite vatthukāme. Santiñca dhammañcā ti dussīlyavūpasamena santisaṅkhātaṁ sīlañceva sucaritadhammañca. Adhiṭṭhitosī ti yo tvaṁ ime guṇe upagato, etesu vā patiṭṭhitoti attho.

Pubbasaññogan-ti purimabandhanaṁ. Pacchāsaṁyojane ti pacchimabandhane. Idaṁ vuttaṁ hoti: ambho tāpasa yo mahantaṁ rajjasirivibhavaṁ pahāya ambapakkamatte {5.9} rasataṇhāya bajjhitvā vātātapaṁ agaṇetvā nadītīre sussamāno nisīdati, so mahāsamuddaṁ taritvā velante saṁsīdanapuggalasadiso. Yo puggalo rasataṇhāvasiko adhammañceva carati, rasataṇhāvasena kariyamānaṁ pāpañcassa pavaḍḍhatīti. Iti sā tāpasaṁ garahantī evamāha.

Kāmaṁ appossuko bhavā ti ekaṁseneva ambapakke nirālayo hohi. Sītasmin-ti sītale ambavane. Tan-ti evaṁ vadamānāva devatā tāpasaṁ āliṅgitvā ure nipajjāpetvā ākāse pakkhantā tiyojanikaṁ dibbaambavanaṁ disvā sakuṇasaddañca sutvā tāpasassa ācikkhantī: “Tan”-ti evamāha. Puppharasamattebhī ti puppharasena mattehi. Vakkaṅgehī ti vaṅkagīvehi sakuṇehi abhināditanti attho. Idāni te sakuṇe ācikkhantī: “Koñcā” ti ādimāha. Tattha diviyā ti dibyā. Kolaṭṭhimadhusāḷikā ti kolaṭṭhisakuṇā ca nāma suvaṇṇasāḷikā sakuṇā ca. Ete dibbasakuṇā ettha vasantīti dasseti. Kūjitā haṁsapūgehī ti haṁsagaṇehi upakūjitā viravasaṅghaṭṭitā. Kokilettha pabodhare ti ettha ambavane kokilā vassantiyo attānaṁ pabodhenti ñāpenti. Ambetthā ti ambā ettha. Vippasākhaggā ti phalabhārena onamitasākhaggā. Palālakhalasannibhā ti pupphasannicayena sālipalālakhalasadisā. Pakkatālavilambino ti pakkatālaphalavilambino. Evarūpā rukkhā ca ettha atthīti ambavanaṁ vaṇṇeti.

Vaṇṇayitvā ca pana tāpasaṁ tattha otāretvā: “Imasmiṁ ambavane ambāni khādanto attano taṇhaṁ pūrehī” ti vatvā pakkāmi. Tāpaso ambāni khāditvā taṇhaṁ pūretvā vissamitvā ambavane vicaranto taṁ petaṁ dukkhaṁ anubhavantaṁ disvā kiñci vattuṁ nāsakkhi. Sūriye pana atthaṅgate taṁ nāṭakitthiparivāritaṁ dibbasampattiṁ anubhavamānaṁ disvā tisso gāthā abhāsi:

28. Mālī kiriṭī kāyūrī, aṅgadī candanussado,
Rattiṁ tvaṁ paricāresi, divā vedesi vedanaṁ.

29. Soḷasitthisahassāni, yā temā paricārikā,
Evaṁ mahānubhāvosi, abbhuto lomahaṁsano.

30. Kiṁ kammamakarī pubbe, pāpaṁ attadukhāvahaṁ,
Yaṁ karitvā manussesu, piṭṭhimaṁsāni khādasī ti.

Tattha mālī ti dibbamālādharo. Kiriṭī ti dibbaveṭhanadharo. Kāyūrī ti dibbābharaṇapaṭimaṇḍito. Aṅgadī ti dibbaṅgadasamannāgato. Candanussado ti {5.10} dibbacandanavilitto. Paricāresī ti indriyāni dibbavisayesu cāresi. Divā ti divā pana mahādukkhaṁ anubhosi. Yā temā ti yā te imā. Abbhuto ti manussaloke abhūtapubbo. Lomahaṁsano ti ye taṁ passanti, tesaṁ lomāni haṁsanti. Pubbe ti purimabhave. Attadukhāvahan-ti attano dukkhāvahaṁ. Manussesū ti yaṁ manussaloke katvā idāni attano piṭṭhimaṁsāni khādasīti pucchati.

Peto taṁ sañjānitvā: “Tumhe maṁ na sañjānātha, ahaṁ tumhākaṁ purohito ahosiṁ, idaṁ me rattiṁ sukhānubhavanaṁ tumhe nissāya katassa upaḍḍhūposathassa nissandena laddhaṁ, divā dukkhānubhavanaṁ pana mayā pakatassa pāpasseva nissandena. Ahañhi tumhehi vinicchaye ṭhapito kūṭaḍḍaṁ karitvā lañjaṁ gahetvā parapiṭṭhimaṁsiko hutvā tassa divā katassa kammassa nissandena idaṁ dukkhaṁ anubhavāmī” ti vatvā gāthādvayamāha:

31. Ajjhenāni paṭiggayha, kāmesu gadhito ahaṁ,
Acariṁ dīghamaddhānaṁ, paresaṁ ahitāyahaṁ.

32. Yo piṭṭhimaṁsiko hoti, evaṁ ukkacca khādati,
Yathāhaṁ ajja khādāmi, piṭṭhimaṁsāni attano ti.

Tattha ajjhenānī ti vede. Paṭiggayhā ti paṭiggahetvā adhīyitvā. Acarin-ti paṭipajjiṁ. Ahitāyahan-ti ahitāya atthanāsanāya ahaṁ. Yo piṭṭhimaṁsiko ti yo puggalo paresaṁ piṭṭhimaṁsakhādako pisuṇo hoti. Ukkaccā ti ukkantitvā.

Idañca pana vatvā tāpasaṁ pucchi: “tumhe kathaṁ idhāgatā” ti. Tāpaso sabbaṁ vitthārena kathesi. “Idāni pana, bhante, idheva vasissatha, gamissathā” ti. “Na vasissāmi, assamapadaṁ yeva gamissāmī” ti. Peto: “Sādhu, bhante, ahaṁ vo nibaddhaṁ ambapakkena upaṭṭhahissāmī” ti vatvā attano ānubhāvena assamapade yeva otāretvā: “Anukkaṇṭhā idheva vasathā” ti paṭiññaṁ gahetvā gato. Tato paṭṭhāya nibaddhaṁ ambapakkena upaṭṭhahi. Tāpaso taṁ paribhuñjanto kasiṇaparikammaṁ katvā jhānābhiññā nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā {5.11} upāsakānaṁ imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuṁ, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino. Tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, tāpaso pana aham-eva ahosinti.

Kiṁchandajātakavaṇṇanā paṭhamā