Ja 512: Kumbhajātakavaṇṇanā

Ko pāturāsī ti idaṁ satthā jetavane viharanto visākhāya sahāyikā surāpītā pañcasatā itthiyo ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kira surāchaṇe saṅghuṭṭhe tā pañcasatā itthiyo sāmikānaṁ chaṇe kīḷamānānaṁ tikkhasuraṁ paṭiyādetvā: “Chaṇaṁ kīḷissāmā” ti sabbā pi visākhāya santikaṁ gantvā: “Sahāyike chaṇaṁ kīḷissāmā” ti vatvā: “Ayaṁ surāchaṇo, na ahaṁ suraṁ pivissāmī” ti vutte: “tumhe sammāsambuddhassa dānaṁ detha, mayaṁ chaṇaṁ karissāmā” ti āhaṁsu. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tā uyyojetvā satthāraṁ nimantāpetvā mahādānaṁ pavattetvā bahuṁ gandhamālaṁ ādāya sāyanhasamaye dhammakathaṁ sotuṁ tāhi parivutā jetavanaṁ agamāsi. Tā panitthiyo suraṁ pivamānāva tāya saddhiṁ gantvā dvārakoṭṭhake ṭhatvā suraṁ pivitvāva tāya saddhiṁ satthu santikaṁ agamaṁsu. Visākhā satthāraṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi, itarāsu ekaccā satthu santike yeva nacciṁsu, ekaccā gāyiṁsu, ekaccā hatthakukkuccapādakukkuccāni, ekaccā kalahaṁ akaṁsu.

Satthā tāsaṁ saṁvegajananatthāya bhamukalomato raṁsī vissajjesi, andhakāratimisā ahosi. Tā bhītā ahesuṁ maraṇabhayatajjitā, tena tāsaṁ surā jīri. Satthā nisinnapallaṅke antarahito sinerumuddhani ṭhatvā uṇṇalomato raṁsī vissajjesi, candasūriyasahassuggamanaṁ viya ahosi. Satthā tattha ṭhito va tāsaṁ saṁvegajananatthāya:

Ko nu hāso kimānando, niccaṁ pajjalite sati,
Andhakārena onaddhā, padīpaṁ na gavesathā ti. (Dhp. 146).

Imaṁ gāthamāha. Gāthāpariyosāne tā pañcasatā pi sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. Satthā āgantvā gandhakuṭichāyāya buddhāsane nisīdi. Atha naṁ visākhā vanditvā, “bhante, idaṁ hirottappabhedakaṁ surāpānaṁ nāma kadā uppannan”-ti pucchi. So tassā ācikkhanto atītaṁ āhari.

Atīte {5.12} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko kāsiraṭṭhavāsī suro nāma vanacarako bhaṇḍapariyesanatthāya himavantaṁ agamāsi. Tattheko rukkho uggantvā porisamatte ṭhāne tidhākappo ahosi. Tassa tiṇṇaṁ kappānaṁ antare cāṭippamāṇo āvāṭo ahosi. So deve vassante udakena pūrito, taṁ parivāretvā harītakī āmalakī maricagaccho ca ahosi, tesaṁ pakkāni phalāni chijjitvā tattha patanti. Tassāvidūre sayaṁjātasāli jāto, tato suvakā sālisīsāni āharitvā tasmiṁ rukkhe nisīditvā khādanti. Tesaṁ khādamānānaṁ sālī pi taṇḍulā pi tattha patanti. Iti taṁ udakaṁ sūriyasantāpena paccamānaṁ rasaṁ lohitavaṇṇaṁ ahosi. Nidāghasamaye pipāsitā sakuṇagaṇā āgantvā taṁ pivitvā mattā parivattitvā rukkhamūle patiṁsu, tasmiṁ thokaṁ niddāyitvā vikūjamānā pakkamanti. Rukkhasunakhamakkaṭādīsu pi eseva nayo. Vanacarako taṁ disvā: “Sace idaṁ visaṁ bhaveyya, ime mareyyuṁ, ime pana thokaṁ niddāyitvā yathāsukhaṁ gacchanti, nayidaṁ visan”-ti sayaṁ pivitvā matto hutvā maṁsaṁ khāditukāmo ahosi. Tato aggiṁ katvā rukkhamūle patite tittirakukkuṭādayo māretvā maṁsaṁ aṅgāre pacitvā ekena hatthena naccanto ekena maṁsaṁ khādanto ekāhadvīhaṁ tattheva ahosi.

Tato pana avidūre eko varuṇo nāma tāpaso vasati. Vanacarako aññadā pi tassa santikaṁ gacchati. Athassa etadahosi: “idaṁ pānaṁ tāpasena saddhiṁ pivissāmī” ti. So ekaṁ veḷunāḷikaṁ pūretvā pakkamaṁsena saddhiṁ āharitvā paṇṇasālaṁ gantvā, “bhante, imaṁ {5.13} pivathā” ti vatvā ubho pi maṁsaṁ khādantā piviṁsu. Iti surena ca varuṇena ca diṭṭhattā tassa pānassa: “Surā” ti ca: “Varuṇā” ti ca nāmaṁ jātaṁ. Te ubho pi: “Attheso upāyo” ti veḷunāḷiyo pūretvā kājenādāya paccantanagaraṁ gantvā: “Pānakārakā nāma āgatā” ti rañño ārocāpesuṁ. Rājā ne pakkosāpesi, te tassa pānaṁ upanesuṁ. Rājā dve tayo vāre pivitvā majji, tassa taṁ ekāhadvīhamattam-eva ahosi. Atha ne: “Aññam-pi atthī” ti pucchi. “Atthi, devā” ti. “Kuhin”-ti? “Himavante devā” ti. “Tena hi ānethā” ti. Te gantvā ekadve vāre ānetvā: “Nibaddhaṁ gantuṁ na sakkhissāmā” ti sambhāre sallakkhetvā tassa rukkhassa tacaṁ ādiṁ katvā sabbasambhāre pakkhipitvā nagare suraṁ kariṁsu. Nāgarā suraṁ pivitvā pamādaṁ āpannā duggatā ahesuṁ, nagaraṁ suññaṁ viya ahosi, tena pānakārakā tato palāyitvā bārāṇasiṁ gantvā: “Pānakārakā āgatā” ti rañño ārocāpesuṁ. Rājā ne pakkosāpetvā paribbayaṁ adāsi. Te tatthā pi suraṁ akaṁsu, tam-pi nagaraṁ tatheva vinassi, tato palāyitvā sāketaṁ, sāketato sāvatthiṁ agamaṁsu.

Tadā sāvatthiyaṁ sabbamitto nāma rājā ahosi. So tesaṁ saṅgahaṁ katvā: “Kena vo attho” ti pucchitvā: “Sambhāramūlena ceva sālipiṭṭhena ca pañcahi cāṭisatehi cā” ti vutte sabbaṁ dāpesi. Te pañcasu cāṭisatesu suraṁ saṇṭhāpetvā mūsikabhayena cāṭirakkhaṇatthāya ekekāya cāṭiyā santike ekekaṁ biḷāraṁ bandhiṁsu. Te paccitvā uttaraṇakāle cāṭikucchīsu paggharantaṁ suraṁ pivitvā mattā niddāyiṁsu. Mūsikā āgantvā tesaṁ kaṇṇanāsikadāṭhikanaṅguṭṭhe khāditvā agamaṁsu. “Biḷārā suraṁ pivitvā matā” ti {5.14} āyuttakapurisā rañño ārocesuṁ. Rājā: “Visakārakā ete bhavissantī” ti tesaṁ dvinnam-pi janānaṁ sīsāni chindāpesi. Te: “Suraṁ deva, madhuraṁ devā” ti viravantāva mariṁsu. Rājā te mārāpetvā: “Cāṭiyo bhindathā” ti āṇāpesi. Biḷārā pi surāya jiṇṇāya uṭṭhahitvā kīḷantā vicariṁsu, te disvā rañño ārocesuṁ. Rājā: “Sace visaṁ assa, ete mareyyuṁ, madhureneva bhavitabbaṁ, pivissāmi nan”-ti nagaraṁ alaṅkārāpetvā rājaṅgaṇe maṇḍapaṁ kārāpetvā alaṅkatamaṇḍape samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīditvā amaccagaṇaparivuto suraṁ pātuṁ ārabhi.

Tadā sakko devarājā: “Ke nu kho mātupaṭṭhānādīsu appamattā tīṇi sucaritāni pūrentī” ti lokaṁ volokento taṁ rājānaṁ suraṁ pātuṁ nisinnaṁ disvā: “Sacāyaṁ suraṁ pivissati, sakalajambudīpo nassissati. Yathā na pivissati, tathā naṁ karissāmī” ti ekaṁ surāpuṇṇaṁ kumbhaṁ hatthatale ṭhapetvā brāhmaṇavesenāgantvā rañño sammukhaṭṭhāne ākāse ṭhatvā: “Imaṁ kumbhaṁ kiṇātha, imaṁ kumbhaṁ kiṇāthā” ti āha. Sabbamittarājā taṁ tathā vadantaṁ ākāse ṭhitaṁ disvā: “Kuto nu kho brāhmaṇo āgacchatī” ti tena saddhiṁ sallapanto tisso gāthā abhāsi:

1. Ko pāturāsī tidivā nabhamhi, obhāsayaṁ saṁvariṁ candimāva,
Gattehi te rasmiyo niccharanti, sateratā vijjurivantalikkhe.

2. So chinnavātaṁ kamasī aghamhi, vehāyasaṁ gacchasi tiṭṭhasī ca,
Iddhī nu te vatthukatā subhāvitā, anaddhagūnaṁ api devatānaṁ.

3. Vehāyasaṁ gammamāgamma tiṭṭhasi, kumbhaṁ kiṇāthāti yametamatthaṁ,
Ko {5.15} vā tuvaṁ kissa vā tāya kumbho, akkhāhi me brāhmaṇa etamatthan-ti.

Tattha ko pāturāsī ti kuto pātubhūtosi, kuto āgatosī ti attho. Tidivā nabhamhī ti kiṁ tāvatiṁsabhavanā āgantvā idha nabhamhi ākāse pākaṭo jātosīti pucchati. Saṁvarin-ti rattiṁ. Sateratā ti evaṁnāmikā. So ti so tvaṁ. Chinnavātan-ti valāhako pi tāva vātena kamati, tassa pana so pi vāto natthi, tenevamāha. Kamasī ti pavattesi. Aghamhī ti appaṭighe ākāse. Vatthukatā ti vatthu viya patiṭṭhā viya katā. Anaddhagūnaṁ api devatānan-ti yā padasā addhānaṁ agamanena anaddhagūnaṁ devatānaṁ iddhi, sā api tava subhāvitāti pucchati. Vehāyasaṁ gammamāgammā ti ākāse pavattaṁ padavītihāraṁ paṭicca nissāya. “Tiṭṭhasī” ti imassa: “Ko vā tuvan”-ti iminā sambandho, evaṁ tiṭṭhamāno ko vā tvanti attho. Yametamatthan-ti yaṁ etaṁ vadasi. Imassa: “Kissa vā tāyan”-ti iminā sambandho, yaṁ etaṁ kumbhaṁ kiṇāthāti vadasi, kissa vā te ayaṁ kumbhoti attho.

Tato sakko: “Tena hi suṇāhī” ti vatvā surāya dose dassento āha:

4. Na sappikumbho na pi telakumbho, na phāṇitassa na madhussa kumbho,
Kumbhassa vajjāni anappakāni, dose bahū kumbhagate suṇātha.

5. Gaḷeyya yaṁ pitvā pate papātaṁ, sobbhaṁ guhaṁ candaniyoḷigallaṁ,
Bahum-pi bhuñjeyya abhojaneyyaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

6. Yaṁ pitvā cittasmiṁ anesamāno, āhiṇḍatī goriva bhakkhasādī,
Anāthamāno {5.16} upagāyati naccati ca, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

7. Yaṁ ve pivitvā acelo va naggo, careyya gāme visikhantarāni,
Sammūḷhacitto ativelasāyī, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

8. Yaṁ pitvā uṭṭhāya pavedhamāno, sīsañca bāhuñca pacālayanto,
So naccatī dārukaṭallakova, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

9. Yaṁ ve pivitvā aggidaḍḍhā sayanti, atho sigālehi pi khāditāse,
Bandhaṁ vadhaṁ bhogajāniñcupenti, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

10. Yaṁ pitvā bhāseyya abhāsaneyyaṁ, sabhāyamāsīno apetavattho,
Sammakkhito vantagato byasanno, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

11. Yaṁ ve pivitvā ukkaṭṭho āvilakkho, mam-eva sabbapathavīti maññe,
Na me samo cāturanto pi rājā, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

12. Mānātimānā kalahāni pesuṇī, dubbaṇṇinī naggayinī palāyinī,
Corāna dhuttāna gatī niketo, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

13. Iddhāni phītāni kulāni assu, anekasāhassadhanāni loke,
Ucchinnadāyajjakatānimāya, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

14. Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ, khettaṁ gavaṁ yattha vināsayanti,
Ucchedanī vittagataṁ kulānaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

15. Yaṁ {5.17} ve pitvā dittarūpo va poso, akkosati mātaraṁ pitarañca,
Sassum-pi gaṇheyya atho pi suṇhaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

16. Yaṁ ve pitvā dittarūpāva nārī, akkosatī sassuraṁ sāmikañca,
Dāsam-pi gaṇhe paricārikam pi, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

17. Yaṁ ve pivitvāna haneyya poso, dhamme ṭhitaṁ samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vā,
Gacche apāyam-pi tatonidānaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

18. Yaṁ ve pivitvā duccaritaṁ caranti, kāyena vācāya ca cetasā ca,
Nirayaṁ vajanti duccaritaṁ caritvā, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

19. Yaṁ yācamānā na labhanti pubbe, bahuṁ hiraññam-pi pariccajantā,
So taṁ pivitvā alikaṁ bhaṇāti, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

20. Yaṁ ve pitvā pesane pesiyanto, accāyike karaṇīyamhi jāte,
Attham-pi so nappajānāti vutto, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

21. Hirīmanā pi ahirīkabhāvaṁ, pātuṁ karonti madanāya mattā,
Dhīrā pi santā bahukaṁ bhaṇanti, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

22. Yaṁ ve pitvā ekathūpā sayanti, anāsakā thaṇḍiladukkhaseyyaṁ,
Dubbaṇṇiyaṁ āyasakyañcupenti, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

23. Yaṁ ve pitvā pattakhandhā sayanti, gāvo kūṭahatāva na {5.18} hi vāruṇiyā,
Vego narena susahoriva, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

24. Yaṁ manussā vivajjanti, sappaṁ ghoravisamiva,
Taṁ loke visasamānaṁ, ko naro pātumarahati.

25. Yaṁ ve pitvā andhakaveṇḍaputtā, samuddatīre paricārayantā,
Upakkamuṁ musalebhi aññamaññaṁ, tassā puṇṇaṁ kumbhamimaṁ kiṇātha.

26. Yaṁ ve pitvā pubbadevā pamattā, tidivā cutā sassatiyā samāyā,
Taṁ tādisaṁ majjamimaṁ niratthakaṁ, jānaṁ mahārāja kathaṁ piveyya.

27. Nayimasmiṁ kumbhasmiṁ dadhi vā madhu vā, evaṁ abhiññāya kiṇāhi rāja,
Evañhimaṁ kumbhagatā mayā te, akkhātarūpaṁ tava sabbamittā ti.

Tattha vajjānīti ādīnavā. Gaḷeyyā ti gacchanto pade pade parivatteyya. Yaṁ pitvā pate ti yaṁ pivitvā pateyya. Sobbhan-ti āvāṭaṁ. Candaniyoḷigallan-ti candanikañca oḷigallañca. Abhojaneyyan-ti bhuñjituṁ ayuttaṁ. Anesamāno ti anissaro. Gorivā ti goṇo viya. Bhakkhasādī ti purāṇakasaṭakhādako, yathā so tattha tattha bhakkhasaṁ pariyesanto āhiṇḍati, evaṁ āhiṇḍatī ti attho. Anāthamāno ti niravassayo anātho viya. Upagāyatī ti aññaṁ gāyantaṁ disvā upagantvā gāyati. Acelovā ti acelako viya. Visikhantarānī ti antaravīthiyo. Ativelasāyī ti aticiram-pi niddaṁ okkameyya. “Ativelacārī” ti pi pāṭho, ativelacārī hutvā careyyā ti attho.

Dārukaṭallako vā ti dārumayayantarūpakaṁ viya. Bhogajāniñcupentī ti bhogajāniñca upenti, pāṇātipātādīni katvā daṇḍapīḷitā dhanajāniñca aññañca vadhabandhanādidukkhaṁ pāpuṇantī ti attho. Vantagato ti attano vantasmiṁ {5.19} gato. Byasanno ti byasanāpanno. “Visanno” ti pi pāṭho, tasmiṁ vante osannoti attho. Ukkaṭṭho ti ahaṁ mahāyodho, ko mayā sadiso atthīti evaṁ ukkaṁsagato hutvā. Āvilakkho ti rattakkho. Sabbapathavī ti sabbā pathavī. “Sabbaputhuvī” ti pi pāṭho. Cāturanto ti catusamuddapariyantāya pathaviyā issaro. Mānātimānā ti mānakārikā. Sesapadesu pi eseva nayo. Gatī ti nibbatti. Niketo ti nivāso. Tassā puṇṇan-ti yā evarūpā, tassā puṇṇaṁ. Iddhānī ti samiddhāni. Phītānī ti vatthālaṅkārakappabhaṇḍehi pupphitāni. Ucchinnadāyajjakatānī ti ucchinnadāyādāni niddhanāni katāni. Yattha vināsayantī ti yaṁ nissāya yattha patiṭṭhitā, evaṁ bahum-pi dhanadhaññādisāpateyyaṁ nāsayanti, kapaṇā honti.

Dittarūpo ti dappitarūpo. Gaṇheyyā ti bhariyasaññāya kilesavasena hatthe gaṇheyya. Dāsam-pi gaṇhe ti attano dāsam-pi kilesavasena: “Sāmiko me” ti gaṇheyya. Pivitvānā ti pivitvā. Duccaritaṁ caritvā ti evaṁ tīhi dvārehi dasavidham-pi akusalaṁ katvā. Yaṁ yācamānā ti yaṁ purisaṁ pubbe suraṁ apivantaṁ bahuṁ hiraññaṁ pariccajantā musāvādaṁ karohīti yācamānā na labhanti. Pitvā ti pivitvā ṭhito. Nappajānā ti vutto ti: “Kenaṭṭhena āgatosī” ti vutto sāsanassa duggahitattā taṁ atthaṁ na jānāti. Hirīmanāpī ti hirīyuttacittā pi. Ekathūpā ti sūkarapotakā viya hīnajaccehi pi saddhiṁ ekarāsī hutvā. Anāsakā ti nirāhārā. Thaṇḍiladukkhaseyyan-ti bhūmiyaṁ dukkhaseyyaṁ sayanti. Āyasakyan-ti garahaṁ.

Pattakhandhā ti patitakkhandhā. Kūṭahatāvā ti gīvāya baddhena kūṭena hatā gāvo viya, yathā tā tiṇaṁ akhādantiyo pānīyaṁ apivantiyo sayanti, tathā sayantī ti attho. Ghoravisamivā ti ghoravisaṁ viya. Visasamānan-ti visasadisaṁ. Andhakaveṇḍaputtā ti dasa bhātikarājāno. Upakkamun-ti pahariṁsu. Pubbadevā ti asurā. Tidivā ti tāvatiṁsadevalokā. Sassatiyā ti sassatā, dīghāyukabhāvena niccasammatā devalokā ti attho. Samāyā ti saddhiṁ asuramāyāhi. Jānan-ti evaṁ: “Niratthakaṁ etan”-ti jānanto tumhādiso paṇḍito puriso kathaṁ piveyya. Kumbhagatā mayā ti kumbhagataṁ mayā, ayam-eva vā pāṭho. Akkhātarūpan-ti sabhāvato akkhātaṁ.

Taṁ sutvā rājā surāya ādīnavaṁ ñatvā tuṭṭho sakkassa thutiṁ karonto dve gāthā abhāsi:

28. Na {5.20} me pitā vā athavā pi mātā, etādisā yādisako tuvaṁsi,
Hitānukampī paramatthakāmo, sohaṁ karissaṁ vacanaṁ tavajja.

29. Dadāmi te gāmavarāni pañca, dāsīsataṁ satta gavaṁsatāni,
Ājaññayutte ca rathe dasa ime, ācariyo hosi mamatthakāmo ti.

Tattha gāmavarānīti, brāhmaṇa, ācariyassa nāma ācariyabhāgo icchitabbo, saṁvacchare saṁvacchare satasahassuṭṭhānake tuyhaṁ pañca gāme dadāmīti vadati. Dasa ime ti ime dasa purato ṭhite kañcanavicitte rathe dassento evamāha.

Taṁ sutvā sakko devattabhāvaṁ dassetvā attānaṁ jānāpento ākāse ṭhatvā dve gāthā abhāsi:

30. Taveva dāsīsatamatthu rāja, gāmā ca gāvo ca taveva hontu,
Ājaññayuttā ca rathā taveva, sakkohamasmī tidasānamindo.

31. Maṁsodanaṁ sappipāyāsaṁ bhuñja, khādassu ca tvaṁ madhumāsapūve,
Evaṁ tuvaṁ dhammarato janinda, anindito saggamupehi ṭhānan-ti.

Tattha evaṁ tuvaṁ dhammarato ti evaṁ tvaṁ nānaggarasabhojanaṁ bhuñjanto surāpānā virato tīṇi duccaritāni pahāya tividhasucaritadhammarato hutvā kenaci anindito saggaṭṭhānaṁ upehīti.

Iti sakko tassa ovādaṁ datvā sakaṭṭhānam-eva gato. So pi suraṁ apivitvā surābhājanāni bhindāpetvā sīlaṁ samādāya dānaṁ datvā saggaparāyaṇo ahosi. Jambudīpe pi anukkamena surāpānaṁ vepullappattaṁ jātaṁ.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, sakko pana aham-eva ahosin”-ti.

Kumbhajātakavaṇṇanā dutiyā