Ja 513: Jayaddisajātakavaṇṇanā

Cirassaṁ {5.21} vata me ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ mātuposakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu sāmajātakasadisaṁ (Ja. 540.296 ādayo).

Sāvatthiyaṁ kira aṭṭhārasakoṭivibhavassa ekassa seṭṭhikulassa ekaputtako ahosi mātāpitūnaṁ piyo manāpo. So ekadivasaṁ pāsādavaragato sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā vīthiṁ olokento gandhamālādihatthaṁ mahājanaṁ dhammassavanatthāya jetavanaṁ gacchantaṁ {6.69} disvā: “Aham-pi dhammaṁ suṇissāmī” ti mātāpitaro vanditvā gandhamālādīni gāhāpetvā vihāraṁ gantvā vatthabhesajjapānakādīni bhikkhusaṅghassa dāpetvā gandhamālādīhi ca bhagavantaṁ pūjetvā ekamantaṁ nisinno dhammaṁ sutvā kāmesu ādīnavaṁ disvā pabbajjāya ca ānisaṁsaṁ sallakkhetvā parisāya vuṭṭhitāya bhagavantaṁ pabbajjaṁ yācitvā: “Mātāpitūhi ananuññātaṁ puttaṁ tathāgatā nāma na pabbājentī” ti sutvā bhagavantaṁ vanditvā puna gehaṁ gantvā sagāravena mātāpitaro vanditvā evamāha: “ammatātā, ahaṁ tathāgatassa santike pabbajissāmī” ti. Athassa mātāpitaro tassa vacanaṁ sutvā ekaputtakabhāvena sattadhā bhijjamānahadayā viya puttasinehena kampamānā evamāhaṁsu: “Tāta piyaputtaka, tāta kulaṅkura, tāta nayana, tāta hadaya, tāta pāṇasadisa, tayā vinā kathaṁ jīvāma, tayi paṭibaddhaṁ no jīvitaṁ. Mayañhi tāta, jarājiṇṇā vuḍḍhā mahallakā, ajja vā suve vā parasuve vā maraṇaṁ pāpuṇissāma, tasmā mā amhe ohāya gacchasi. Tāta, pabbajjā nāma atidukkarā, sītena atthe sati uṇhaṁ labhati, uṇhena atthe sati sītaṁ labhati, tasmā tāta, mā pabbajāhī” ti.

Taṁ sutvā kulaputto dukkhī dummano onatasīso pajjhāyanto va nisīdi sattāhaṁ nirāhāro. Athassa mātāpitaro evaṁ cintesuṁ: “Sace no putto ananuññāto, addhā marissati, puna na passissāma, pabbajjāya jīvamānaṁ puna naṁ passissāmā” ti. Cintetvā ca pana: “Tāta piyaputtaka, taṁ pabbajjāya anujānāma, pabbajāhī” ti anujāniṁsu. Taṁ sutvā kulaputto tuṭṭhamānaso hutvā attano sakalasarīraṁ oṇāmetvā mātāpitaro vanditvā vihāraṁ gantvā bhagavantaṁ pabbajjaṁ yāci. Satthā ekaṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Imaṁ kumāraṁ pabbājehī” ti āṇāpesi. So taṁ pabbājesi. Tassa pabbajitakālato paṭṭhāya mahālābhasakkāro nibbatti. So ācariyupajjhāye ārādhetvā laddhūpasampado pañca vassāni dhammaṁ pariyāpuṇitvā: “Ahaṁ idha ākiṇṇo viharāmi, na me idaṁ patirūpan”-ti vipassanādhuraṁ pūretukāmo hutvā upajjhāyassa santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā upajjhāyaṁ vanditvā jetavanā nikkhamitvā ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya araññe vihāsi. So tattha vipassanaṁ vaḍḍhetvā dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto pi visesaṁ nibbattetuṁ nāsakkhi. Mātāpitaro pissa gacchante gacchante kāle duggatā ahesuṁ. Ye hi tesaṁ khettaṁ vā vaṇijjaṁ vā payojesuṁ, te: “Imasmiṁ kule putto vā bhātā vā iṇaṁ codetvā gaṇhanto nāma natthī” ti attano attano hatthagataṁ gahetvā yathāruci palāyiṁsu. Gehe dāsakammakarādayo pi hiraññasuvaṇṇādīni gahetvā palāyiṁsu.

Aparabhāge dve janā kapaṇā hutvā hatthe udakasiñcanam-pi alabhitvā gehaṁ vikkiṇitvā agharā hutvā kāruññabhāvaṁ pattā pilotikaṁ nivāsetvā kapālahatthā bhikkhāya cariṁsu. Tasmiṁ kāle eko bhikkhu jetavanato nikkhamitvā anupubbena tassa vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. So tassa āgantukavattaṁ katvā sukhanisinnakāle: “Bhante, kuto āgatatthā” ti pucchitvā: “Jetavanā āgato āvuso” ti vutte satthuno ceva mahāsāvakādīnañca ārogyaṁ pucchitvā mātāpitūnañca pavattiṁ pucchi: “Kiṁ, bhante, sāvatthiyaṁ asukassa nāma seṭṭhikulassa ārogyan”-ti? “Āvuso, mā tassa kulassa pavattiṁ pucchā” ti. “Kiṁ bhante” ti. “Āvuso, tassa kira kulassa eko putto atthi, so buddhasāsane pabbajito, tassa pabbajitakālato paṭṭhāya etaṁ kulaṁ parikkhīṇaṁ, idāni dve janā paramakāruññabhāvaṁ pattā bhikkhāya carantī” ti. So tassa vacanaṁ sutvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assupuṇṇehi nettehi rodituṁ ārabhi. “Āvuso, kiṁ rodasī” ti? “Bhante, te mayhaṁ mātāpitaro, ahaṁ tesaṁ putto” ti. “Āvuso, tava mātāpitaro taṁ nissāya vināsaṁ pattā, gaccha, te paṭijaggāhī” ti.

So: “Ahaṁ dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto pi maggaṁ vā phalaṁ vā nibbattetuṁ nāsakkhiṁ {6.70}, abhabbo bhavissāmi, kiṁ me pabbajjāya, gihī hutvā mātāpitaro posetvā dānaṁ datvā saggaparāyaṇo bhavissāmī” ti cintetvā araññāvāsaṁ tassa therassa niyyādetvā punadivase araññā nikkhamitvā anupubbena gacchanto sāvatthito avidūre jetavanapiṭṭhivihāraṁ pāpuṇi. Tattha dve maggā ahesuṁ. Tesu eko maggo jetavanaṁ gacchati, eko sāvatthiṁ. So tattheva ṭhatvā: “Kiṁ nu kho paṭhamaṁ mātāpitaro passāmi, udāhu dasabalan”-ti cintetvā: “Mayā mātāpitaro ciraṁ diṭṭhapubbā, ito paṭṭhāya pana me buddhadassanaṁ dullabhaṁ bhavissati, tasmā ajjam-eva sammāsambuddhaṁ disvā dhammaṁ sutvā sve pāto va mātāpitaro passissāmī” ti sāvatthimaggaṁ pahāya sāyanhasamaye jetavanaṁ pāvisi. Taṁ divasaṁ pana satthā paccūsakāle lokaṁ olokento imassa kulaputtassa upanissayasampattiṁ addasa. So tassāgamanakāle mātuposakasuttena (SN. 1.205) mātāpitūnaṁ guṇaṁ vaṇṇesi. So pana bhikkhu parisapariyante ṭhatvā satthussa dhammakathaṁ suṇanto cintesi: “Ahaṁ gihī hutvā mātāpitaro paṭijaggituṁ sakkomīti cintesiṁ, satthā pana ‘pabbajito va samāno paṭijaggito upakārako mātāpitūnan’-ti vadati. Sacāhaṁ satthāraṁ adisvā gato, evarūpāya pabbajjāya parihīno bhaveyyaṁ. Idāni pana gihī ahutvā pabbajito va samāno mātāpitaro posessāmī” ti.

So salākaggaṁ gantvā salākabhattañceva salākayāguñca gaṇhitvā dvādasa vassāni araññe vutthabhikkhu pārājikappatto viya ahosi. So pāto va sāvatthiyaṁ pavisitvā: “Kiṁ nu kho paṭhamaṁ yāguṁ gaṇhissāmi, udāhu mātāpitaro passissāmī” ti cintetvā: “Kapaṇānaṁ mātāpitūnaṁ santikaṁ tucchahatthena gantuṁ ayuttan”-ti cintetvā yāguṁ gahetvā etesaṁ porāṇakagehadvāraṁ gato. Mātāpitaro pissa yāgubhikkhaṁ caritvā parabhittiṁ nissāya viharanti. So upagantvā nisinnake disvā uppannasoko assupuṇṇehi nettehi tesaṁ avidūre aṭṭhāsi. Te taṁ disvā pi na sañjāniṁsu. Atha mātā: “Bhikkhatthāya ṭhito bhavissatī” ti saññāya: “Bhante, tumhākaṁ dātabbayuttakaṁ natthi, aticchathā” ti āha. So tassā kathaṁ sutvā hadayapūraṁ sokaṁ gahetvā assupuṇṇehi nettehi tattheva aṭṭhāsi. Dutiyam-pi tatiyampi: “Aticchathā” ti vuccamāno pi aṭṭhāsi yeva. Athassa pitā mātaraṁ āha: “gaccha, bhadde, jānāhi, putto nu kho no eso” ti. Sā uṭṭhāya upagantvā olokentī sañjānitvā pādamūle patitvā paridevi, pitāpissa tatheva akāsi, mahantaṁ kāruññaṁ ahosi.

So pi mātāpitaro disvā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto assūni pavattesi. So sokaṁ adhivāsetvā: “Ammatātā, mā cintayittha, ahaṁ vo posessāmī” ti {6.71} mātāpitaro assāsetvā yāguṁ pāyetvā ekamante nisīdāpetvā puna bhikkhaṁ āharitvā te bhojetvā attano atthāya bhikkhaṁ pariyesitvā tesaṁ santikaṁ gantvā puna bhattenāpucchitvā pacchā sayaṁ paribhuñjati. So tato paṭṭhāya iminā niyāmena mātāpitaro paṭijaggati. Attanā laddhāni pakkhikabhattādīni tesaṁ yeva datvā sayaṁ piṇḍāya caritvā labhamāno bhuñjati, alabhamāno na bhuñjati, vassāvāsikam-pi aññam-pi yaṁ kiñci labhitvā tesaṁ yeva deti. Tehi paribhuttaṁ jiṇṇapilotikaṁ gahetvā aggaḷaṁ datvā rajitvā sayaṁ paribhuñjati. Bhikkhalabhanadivasehi panassa alabhanadivasā bahū ahesuṁ. Athassa nivāsanapārupanaṁ atilūkhaṁ hoti.

Iti so mātāpitaro paṭijagganto yeva aparabhāge kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto ahosi. Atha naṁ sandiṭṭhasambhattā bhikkhū pucchiṁsu: “Āvuso, pubbe tava sarīravaṇṇo sobhati, idāni pana kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto, byādhi te nu kho uppanno” ti. So: “Natthi me, āvuso, byādhi, apica pana palibodho me atthī” ti taṁ pavattiṁ ārocesi. Atha naṁ te bhikkhū āhaṁsu: “Āvuso, bhagavā saddhādeyyaṁ vinipātetuṁ na deti, tvaṁ pana saddhādeyyaṁ gahetvā gihīnaṁ dadamāno ayuttaṁ karosī” ti. So tesaṁ kathaṁ sutvā lajjito olīyi. Te ettakena pi asantuṭṭhā bhagavato santikaṁ gantvā: “Bhante, asuko nāma bhikkhu saddhādeyyaṁ vinipātetvā gihī posetī” ti satthu ārocesuṁ. Satthā taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu saddhādeyyaṁ gahetvā gihī posesī” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte taṁ kiriyaṁ vaṇṇetukāmo attano ca pubbacariyaṁ pakāsetukāmo: “Bhikkhu, gihī posento ke posesī” ti pucchi. “Mātāpitaro me, bhante” ti vutte satthā tassa ussāhaṁ janetuṁ: “Sādhu sādhu, bhikkhū” ti tikkhattuṁ sādhukāraṁ datvā: “Tvaṁ mama gatamagge ṭhito, aham-pi pubbacariyaṁ caranto mātāpitaro posesin”-ti āha. So assāsaṁ paṭilabhi.

Tadā pana satthā: “Porāṇakapaṇḍitā kañcanamālaṁ setacchattaṁ pahāya mātāpitaro posesun”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kapilaraṭṭhe uttarapañcālanagare pañcālo nāma rājā ahosi. Tassa aggamahesī gabbhaṁ paṭilabhitvā puttaṁ vijāyi. Tassā purimabhave ekā sapattikā kujjhitvā: “Tuyhaṁ jātaṁ jātaṁ pajaṁ khādituṁ samatthā bhavissāmī” ti patthanaṁ ṭhapetvā yakkhinī ahosi. Sā tadā okāsaṁ labhitvā tassā passantiyāva taṁ allamaṁsapesivaṇṇaṁ kumārakaṁ gahetvā murumurāyantī khāditvā pakkāmi. Dutiyavāre pi tatheva akāsi. Tatiyavāre pana tassā pasūtigharaṁ paviṭṭhakāle gehaṁ parivāretvā gāḷhaṁ ārakkhaṁ akaṁsu. Vijātadivase yakkhinī āgantvā puna dārakaṁ aggahesi. Devī: “Yakkhinī” ti mahāsaddamakāsi. Āvudhahatthā purisā āgantvā deviyā dinnasaññāya yakkhiniṁ anubandhiṁsu. Sā khādituṁ okāsaṁ alabhantī tato palāyitvā udakaniddhamanaṁ pāvisi. Dārako mātusaññāya tassā thanaṁ mukhena gaṇhi. Sā puttasinehaṁ uppādetvā tato palāyitvā susānaṁ gantvā dārakaṁ pāsāṇaleṇe ṭhapetvā paṭijaggi. Athassa anukkamena vaḍḍhamānassa manussamaṁsaṁ āharitvā adāsi. Ubho pi manussamaṁsaṁ khāditvā tattha vasiṁsu. Dārako attano manussabhāvaṁ na jānāti: “Yakkhiniputtosmī” ti saññāya. So attabhāvaṁ jahitvā antaradhāyituṁ na sakkoti. Athassa sā antaradhānatthāya ekaṁ mūlaṁ adāsi. So mūlānubhāvena antaradhāyitvā manussamaṁsaṁ khādanto vicarati. Yakkhinī vessavaṇassa mahārājassa veyyāvaccatthāya gatā tattheva kālamakāsi. Devī pi catutthavāre aññaṁ puttaṁ {5.22} vijāyi. So yakkhiniyā muttattā arogo ahosi. Paccāmittaṁ yakkhiniṁ jinitvā jātattā: “Jayaddisakumāro” tissa nāmaṁ akaṁsu. So vayappatto sabbasippesu nipphattiṁ patvā chattaṁ ussāpetvā rajjamanusāsi.

Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, “alīnasattukumāro” tissa nāmaṁ kariṁsu. So vayappatto uggahitasabbasippo uparājā ahosi. So pi yakkhiniputto aparabhāge pamādena taṁ mūlaṁ nāsetvā antaradhāyituṁ asakkonto dissamānarūpo va susāne manussamaṁsaṁ khādi. Manussā taṁ disvā bhītā āgantvā rañño upakkosiṁsu: “Deva eko yakkho dissamānarūpo susāne manussamaṁsaṁ khādati, so anukkamena nagaraṁ pavisitvā manusse māretvā khādissati, taṁ gāhāpetuṁ vaṭṭatī” ti. Rājā: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā: “Gaṇhatha nan”-ti āṇāpesi. Balakāyo gantvā susānaṁ parivāretvā aṭṭhāsi. Yakkhiniputto naggo ubbiggarūpo maraṇabhayabhīto viravanto manussānaṁ antaraṁ pakkhandi. Manussā: “Yakkho” ti maraṇabhayabhītā dvidhā bhijjiṁsu. So pi tato palāyitvā araññaṁ pāvisi, na puna manussapathaṁ āgacchi. So ekaṁ mahāvattaniaṭaviṁ nissāya maggapaṭipannesu manussesu ekekaṁ gahetvā araññaṁ pavisitvā māretvā khādanto ekasmiṁ nigrodhamūle vāsaṁ kappesi.

Atheko satthavāhabrāhmaṇo aṭavipālānaṁ sahassaṁ datvā pañcahi sakaṭasatehi taṁ maggaṁ paṭipajji. Manussayakkho viravanto pakkhandi, bhītā manussā urena nipajjiṁsu. So brāhmaṇaṁ gahetvā palāyanto khāṇunā pāde viddho aṭavipālesu anubandhantesu brāhmaṇaṁ chaḍḍetvā attano vasanaṭṭhānarukkhamūle nipajji. Tassa tattha nipannassa sattame divase jayaddisarājā migavadhaṁ āṇāpetvā nagarā nikkhami. Taṁ nagarā nikkhantamattam-eva {5.23} takkasilavāsī nando nāma mātuposakabrāhmaṇo catasso satārahagāthāyo ādāya āgantvā rājānaṁ addasa. Rājā: “Nivattitvā suṇissāmī” ti tassa nivāsagehaṁ dāpetvā migavaṁ gantvā: “Yassa passena migo palāyati, tasseva gīvā” ti āha. Atheko pasadamigo uṭṭhahitvā rañño abhimukho gantvā palāyi. Amaccā parihāsaṁ kariṁsu. Rājā khaggaṁ gahetvā taṁ anubandhitvā tiyojanamatthake patvā khaggena paharitvā dve khaṇḍāni karitvā kājenādāya āgacchanto manussayakkhassa nipannaṭṭhānaṁ patvā dabbatiṇesu nisīditvā thokaṁ vissamitvā gantuṁ ārabhi. Atha naṁ so uṭṭhāya: “Tiṭṭha kuhiṁ gacchasi, bhakkhosi me” ti hatthe gahetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Cirassaṁ vata me udapādi ajja, bhakkho mahā sattamibhattakāle,
Kutosi kovāsi tadiṅgha brūhi, ācikkha jātiṁ vidito yathāsī ti.

Tattha bhakkho mahā ti mahābhakkho. Sattamibhattakāle ti pāṭipadato paṭṭhāya nirāhārassa sattamiyaṁ bhattakāle. Kutosī ti kuto āgatosīti.

Rājā yakkhaṁ disvā bhīto ūrutthambhaṁ patvā palāyituṁ nāsakkhi, satiṁ pana paccupaṭṭhāpetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Pañcālarājā migavaṁ paviṭṭho, jayaddiso nāma yadissuto te,
Carāmi kacchāni vanāni cāhaṁ, pasadaṁ imaṁ khāda mamajja muñcā ti.

Tattha migavaṁ paviṭṭho ti migavadhāya raṭṭhā nikkhanto. Kacchānī ti pabbatapassāni. Pasadan-ti pasadamigaṁ.

Taṁ {5.24} sutvā yakkho tatiyaṁ gāthamāha.

3. Seneva tvaṁ paṇasi sassamāno, mamesa bhakkho pasado yaṁ vadesi,
Taṁ khādiyāna pasadaṁ jighaññaṁ, khādissaṁ pacchā na vilāpakālo ti.

Tattha senevā ti mama santakeneva. Paṇasī ti voharasi attānaṁ vikkiṇāsi. Sassamāno ti vihiṁsayamāno. Taṁ khādiyānā ti taṁ paṭhamaṁ khāditvā. Jighaññan-ti ghasitukāmo. Khādissan-ti etaṁ pacchā khādissāmi. Na vilāpakālo ti mā vila pi. Nāyaṁ vilāpakāloti vadati.

Taṁ sutvā rājā nandabrāhmaṇaṁ saritvā catutthaṁ gāthamāha.

4. Na catthi mokkho mama nikkayena, gantvāna pacchāgamanāya paṇhe,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajissan-ti.

Tattha na catthī ti na ce mayhaṁ nikkayena vimokkho atthi. Gantvānā ti evaṁ sante ajja imaṁ migamaṁsaṁ khāditvā mama nagaraṁ gantvā. Paṇhe ti page yeva, sveva pātarāsakāle paccāgamanatthāya paṭiññaṁ gaṇhāhīti adhippāyo. Taṁ saṅgaran-ti mayā: “Dhanaṁ te dassāmī” ti brāhmaṇassa saṅgaro kato, taṁ tassa datvā imaṁ mayā vuttaṁ saccaṁ anurakkhanto ahaṁ puna āgamissāmī ti attho.

Taṁ sutvā yakkho pañcamaṁ gāthamāha.

5. Kiṁ kammajātaṁ anutappate tvaṁ, pattaṁ samīpaṁ maraṇassa rāja,
Ācikkha me taṁ api sakkuṇemu, anujānituṁ āgamanāya paṇhe ti.

Tattha {5.25} kammam-eva kammajātaṁ. Anutappate ti taṁ anutappati. Pattan-ti upagataṁ. Api sakkuṇemū ti api nāma taṁ tava sokakāraṇaṁ sutvā pāto va āgamanāya taṁ anujānituṁ sakkuṇeyyāmā ti attho.

Rājā taṁ kāraṇaṁ kathento chaṭṭhaṁ gāthamāha.

6. Katā mayā brāhmaṇassa dhanāsā, taṁ saṅgaraṁ paṭimukkaṁ na muttaṁ,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajissan-ti.

Tattha paṭimukkaṁ na muttan-ti catasso satārahā gāthā sutvā: “Dhanaṁ te dassāmī” ti paṭiññāya mayā attani paṭimuñcitvā ṭhapitaṁ, na pana taṁ muttaṁ dhanassa adinnattā.

Taṁ sutvā yakkho sattamaṁ gāthamāha.

7. Yā te katā brāhmaṇassa dhanāsā, taṁ saṅgaraṁ paṭimukkaṁ na muttaṁ,
Taṁ saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajassū ti.

Tattha punarāvajassū ti puna āgacchassu.

Evañca pana vatvā rājānaṁ vissajjesi. So tena vissaṭṭho: “Tvaṁ mā cintayi, ahaṁ pāto va āgamissāmī” ti vatvā magganimittāni sallakkhento attano balakāyaṁ upagantvā balakāyaparivuto nagaraṁ pavisitvā nandabrāhmaṇaṁ pakkosāpetvā mahārahe āsane nisīdāpetvā tā gāthā sutvā cattāri sahassāni datvā yānaṁ āropetvā: “Imaṁ takkasilam-eva nethā” ti manusse datvā brāhmaṇaṁ uyyojetvā dutiyadivase paṭigantukāmo hutvā puttaṁ āmantetvā anusāsi. Tamatthaṁ dīpento satthā dve gāthā abhāsi:

8. Muttoca so porisādassa hatthā, gantvā sakaṁ mandiraṁ kāmakāmī,
Taṁ {5.26} saṅgaraṁ brāhmaṇassappadāya, āmantayī puttamalīnasattuṁ.

9. Ajjeva rajjaṁ abhisiñcayassu, dhammaṁ cara sesu paresu cā pi,
Adhammakāro ca te māhu raṭṭhe, gacchāmahaṁ porisādassa ñatte ti.

Tattha alīnasattun-ti evaṁnāmakaṁ kumāraṁ. Pāḷiyaṁ pana: “Arinasattun”-ti likhitaṁ. Ajjeva rajjan-ti putta rajjaṁ te dammi, tvaṁ ajjeva muddhani abhisekaṁ abhisiñcayassu. Ñatte ti abhyāse, santiketi attho.

Taṁ sutvā kumāro dasamaṁ gāthamāha.

10. Kiṁ kamma krubbaṁ tava deva pāva, nārādhayī taṁ tadicchāmi sotuṁ,
Yamajja rajjamhi udassaye tuvaṁ, rajjam-pi niccheyyaṁ, tayā vināhan-ti.

Tattha krubban-ti karonto. Yamajjā ti yena anārādhakammena ajja maṁ rajjamhi tvaṁ udassaye ussāpesi patiṭṭhāpesi, taṁ me ācikkha, ahañhi tayā vinā rajjam-pi na icchāmī ti attho.

Taṁ sutvā rājā anantaraṁ gāthamāha.

11. Na kammunā vā vacasāva tāta, aparādhitohaṁ tuviyaṁ sarāmi,
Sandhiñca katvā purisādakena, saccānurakkhī punāhaṁ gamissan-ti.

Tattha aparādhito ti aparādhaṁ ito. Tuviyan-ti tava santakaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti: tāta, ahaṁ ito tava kammato vā tava vacanato vā kiñci mama appiyaṁ aparādhaṁ na sarāmīti. Sandhiñca katvā ti maṁ pana migavaṁ {5.27} gataṁ eko yakkho: “Khādissāmī” ti gaṇhi. Athāhaṁ brāhmaṇassa dhammakathaṁ sutvā tassa sakkāraṁ katvā: “Sve tava pātarāsakāle āgamissāmī” ti tena purisādakena sandhiṁ saccaṁ katvā āgato, tasmā taṁ saccaṁ anurakkhanto puna tattha gamissāmi, tvaṁ rajjaṁ kārehīti vadati.

Taṁ sutvā kumāro gāthamāha.

12. Ahaṁ gamissāmi idheva hohi, natthi tato jīvato vippamokkho,
Sace tuvaṁ gacchasi yeva rāja, aham-pi gacchāmi ubho na homā ti.

Tattha idhevā ti tvaṁ idheva hoti. Tato ti tassa santikā jīvantassa mokkho nāma natthi. Ubho ti evaṁ sante ubho pi na bhavissāma.

Taṁ sutvā rājā gāthamāha.

13. Addhā hi tāta satānesa dhammo, maraṇā ca me dukkhataraṁ tadassa,
Kammāsapādo taṁ yadā pacitvā, pasayha khāde bhidā rukkhasūle ti.

Tassattho: addhā ekaṁsena esa, tāta, satānaṁ paṇḍitānaṁ dhammo sabhāvo, yuttaṁ tvaṁ vadasi, api ca kho pana mayhaṁ maraṇatopetaṁ dukkhataraṁ assa, yadā taṁ so kammāsapādo. Bhidā rukkhasūle ti tikhiṇarukkhasūle bhitvā pacitvā pasayha balakkārena khādeyyāti.

Taṁ sutvā kumāro gāthamāha.

14. Pāṇena te pāṇamahaṁ nimissaṁ, mā tvaṁ agā porisādassa ñatte,
Evañca te pāṇamahaṁ nimissaṁ, tasmā mataṁ jīvitassa vaṇṇemī ti.

Tattha nimissan-ti ahaṁ idheva tava pāṇena mama pāṇaṁ parivattessaṁ. Tasmā ti yasmā etaṁ pāṇaṁ tava pāṇenāhaṁ nimissaṁ, tasmā tava {5.28} jīvitassatthāya mama maraṇaṁ vaṇṇemi maraṇam-eva varemi, icchāmī ti attho.

Taṁ sutvā rājā puttassa balaṁ jānanto: “Sādhu tāta, gacchāhī” ti sampaṭicchi. So mātāpitaro vanditvā nagaramhā nikkhami. Tamatthaṁ pakāsento satthā upaḍḍhagāthamāha.

15. Tato have dhitimā rājaputto, vanditvā mātu ca pitu ca pāde ti.

Tattha pādeti pāde vanditvā nikkhantoti attho,

Athassa mātāpitaro pi bhaginī pi bhariyā pi amaccaparijanehi saddhiṁ yeva nikkhamiṁsu. So nagarā nikkhamitvā pitaraṁ maggaṁ pucchitvā suṭṭhu vavatthapetvā mātāpitaro vanditvā sesānaṁ ovādaṁ datvā acchambhito kesarasīho viya maggaṁ āruyha yakkhāvāsaṁ pāyāsi. Taṁ gacchantaṁ disvā mātā sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkontī pathaviyaṁ pati. Pitā bāhā paggayha mahantena saddena kandi. Tam-pi atthaṁ pakāsento satthā:

“Dukhinissa mātā nipatā pathabyā, pitāssa paggayha bhujāni kandatī” ti.

Upaḍḍhagāthaṁ vatvā tassa pitarā payuttaṁ āsīsavādaṁ abhivādanavādaṁ mātarā bhaginībhariyāhi ca kataṁ saccakiriyaṁ pakāsento aparā pi catasso gāthā abhāsi:

16. Taṁ gacchantaṁ tāva pitā viditvā, parammukho vandati pañjalīko,
Somo ca rājā varuṇo ca rājā, pajāpatī candimā sūriyo ca,
Etehi gutto purisādakamhā, anuññāto sotthi paccehi tāta.

17. Yaṁ {5.29} daṇḍakirañño gatassa mātā, rāmassakāsi sotthānaṁ suguttā,
Taṁ te ahaṁ sotthānaṁ karomi, etena saccena sarantu devā,
Anuññāto sotthi paccehi putta.

18. Āvī raho vā pi manopadosaṁ, nāhaṁ sare jātu malīnasatte,
Etena saccena sarantu devā, anuññāto sotthi paccehi bhātika.

19. Yasmā ca me anadhimanosi sāmi, na cā pi me manasā appiyosi,
Etena saccena sarantu devā, anuññāto sotthi paccehi sāmī ti.

Tattha parammukho ti ayaṁ me putto parammukho mātāpitaro vanditvā gacchati, iti etaṁ parammukhaṁ gacchantaṁ disvā viditvā. Pañjalīko ti tasmiṁ kāle sirasi añjaliṁ ṭhapetvā vandati devatā namassati. Purisādakamhā ti purisādassa santikā tena anuññāto sotthinā paccehi.

Rāmassakāsī ti rāmassa akāsi. Eko kira bārāṇasivāsī rāmo nāma mātuposako mātāpitaro paṭijagganto vohāratthāya gato daṇḍakirañño vijite kumbhavatīnagaraṁ gantvā navavidhena vassena sakalaraṭṭhe vināsiyamāne mātāpitūnaṁ guṇaṁ sari. Atha naṁ mātupaṭṭhānakammassa phalena devatā sotthinā ānayitvā mātu adaṁsu. Taṁ kāraṇaṁ sutavasenāharitvā evamāha. Sotthānan-ti sotthibhāvaṁ. Taṁ pana kiñcā pi devatā kariṁsu, mātupaṭṭhānaṁ nissāya nibbattattā pana mātā akāsīti vuttaṁ. Taṁ te ahan-ti aham-pi te tam-eva sotthānaṁ karomi, maṁ nissāya tatheva tava sotthibhāvo hotū ti attho. Atha vā karomī ti icchāmi. Etena saccenā ti sace devatāhi tassa sotthinā ānītabhāvo sacco, etena saccena mama pi puttaṁ sarantu devā, rāmaṁ viya tam-pi āharitvā mama dassantū ti attho. Anuññāto ti porisādena: “Gacchā” ti anuññāto devatānaṁ ānubhāvena sotthi paṭi-āgaccha puttāti vadati.

Jātu malīnasatte ti jātu ekaṁsena alīnasatte mama bhātike ahaṁ sammukhā vā parammukhā vā manopadosaṁ na sarāmi, na mayā tamhi manopadoso katapubboti evamassa kaniṭṭhā saccamakāsi. Yasmā ca me anadhimanosi {5.30}, sāmī ti mama, sāmi alīnasattu yasmā tvaṁ anadhimanosi, maṁ abhibhavitvā atikkamitvā aññaṁ manena na patthesi. Na cā pi me manasā appiyosī ti mayham-pi ca manasā tvaṁ appiyo na hosi, aññamaññaṁ piyasaṁvāsāva mayanti evamassa aggamahesī saccamakāsi.

Kumāro pi pitarā akkhātanayena rakkhāvāsamaggaṁ paṭipajji. Yakkho pi: “Khattiyā nāma bahumāyā honti, ko jānāti, kiṁ bhavissatī” ti rukkhaṁ abhiruhitvā rañño āgamanaṁ olokento nisīdi. So kumāraṁ āgacchantaṁ disvā: “Pitaraṁ nivattetvā putto āgato bhavissati, natthi me bhayan”-ti otaritvā tassa piṭṭhiṁ dassento nisīdi. So āgantvā tassa purato aṭṭhāsi. Atha yakkho gāthamāha.

20. Brahā ujū cārumukho kutosi, na maṁ pajānāsi vane vasantaṁ,
Luddaṁ maṁ ñatvā ‘purisādako’si, ko sotthimājānamidhāvajeyyā ti.

Tattha ko sotthimājānamidhāvajeyyā ti kumāra ko nāma puriso attano sotthibhāvaṁ jānanto icchanto idhāgaccheyya, tvaṁ ajānanto āgato maññeti.

Taṁ sutvā kumāro gāthamāha.

21. Jānāmi ludda purisādako tvaṁ, na taṁ na jānāmi vane vasantaṁ,
Ahañca puttosmi jayaddisassa, mamajja khāda pituno pamokkhā ti.

Tattha pamokkhā ti pamokkhahetu ahaṁ pitu jīvitaṁ datvā idhāgato, tasmā taṁ muñca, maṁ khādāhī ti attho.

Tato yakkho gāthamāha.

22. Jānāmi puttoti jayaddisassa, tathā hi vo mukhavaṇṇo ubhinnaṁ,
Sudukkaraññeva {5.31} kataṁ tavedaṁ, yo mattumicche pituno pamokkhā ti.

Tattha tathā hi vo ti tādiso vo tumhākaṁ. Ubhinnam-pi sadiso va mukhavaṇṇo hotī ti attho. Kataṁ tavedan-ti idaṁ tava kammaṁ sudukkaraṁ.

Tato kumāro gāthamāha.

23. Na dukkaraṁ kiñci mahettha maññe, yo mattumicche pituno pamokkhā,
Mātu ca hetu paraloka gantvā, sukhena saggena ca sampayutto ti.

Tattha kiñci mahettha maññe ti kiñci ahaṁ ettha na maññāmi. Idaṁ vuttaṁ hoti: yakkha yo puggalo pitu vā pamokkhatthāya mātu vā hetu paralokaṁ gantvā sukhena sagge nibbattanakasukhena sampayutto bhavituṁ mattumicche marituṁ icchati, tasmā ahaṁ ettha mātāpitūnaṁ atthāya jīvitapariccāge kiñci dukkaraṁ na maññāmīti.

Taṁ sutvā yakkho: “Kumāra, maraṇassa abhayānakasatto nāma natthi, tvaṁ kasmā na bhāyasī” ti pucchi. So tassa kathento dve gāthā abhāsi:

24. Ahañca kho attano pāpakiriyaṁ, āvī raho vā pi sare na jātu,
Saṅkhātajātīmaraṇohamasmi, yatheva me idha tathā parattha.

25. Khādajja maṁ dāni mahānubhāva, karassu kiccāni imaṁ sarīraṁ,
Rukkhassa vā te papatāmi aggā, chādayamāno mayhaṁ tvamadesi maṁsan-ti.

Tattha sare na jātū ti ekaṁseneva na sarāmi. Saṅkhātajātīmaraṇohamasmī ti ahaṁ ñāṇena suparicchinnajātimaraṇo, jātasatto amaraṇadhammo nāma natthīti jānāmi. Yatheva me idhā ti yatheva mama idha {5.32}, tathā paraloke, yathā ca paraloke, tathā idhā pi maraṇato mutti nāma natthīti idam-pi mama ñāṇena suparicchinnaṁ. Karassu kiccānī ti iminā sarīrena kattabbakiccāni kara, imaṁ te mayā nissaṭṭhaṁ sarīraṁ. Chādayamāno mayhaṁ tvamadesi maṁsan-ti mayi rukkhaggā patitvā mate mama sarīrato tvaṁ chādayamāno rocayamāno yaṁ yaṁ icchasi, taṁ taṁ maṁsaṁ adesi, khādeyyāsī ti attho.

Yakkho tassa vacanaṁ sutvā bhīto hutvā: “Na sakkā imassa maṁsaṁ khādituṁ, upāyena naṁ palāpessāmī” ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

26. Idañca te ruccati rājaputta, cajesi pāṇaṁ pituno pamokkhā,
Tasmā hi so tvaṁ taramānarūpo, sambhañja kaṭṭhāni jalehi aggin-ti.

Tattha jalehī ti araññaṁ pavisitvā sāradārūni āharitvā aggiṁ jāletvā niddhūme aṅgāre kara, tattha te maṁsaṁ pacitvā khādissāmīti dīpeti.

So tathā katvā tassa santikaṁ agamāsi. Taṁ kāraṇaṁ pakāsento satthā itaraṁ gāthamāha.

27. Tato have dhitimā rājaputto, dāruṁ samāharitvā mahantamaggiṁ,
Santīpayitvā paṭivedayittha, ādīpito dāni mahāyamaggī ti.

Yakkho aggiṁ katvā āgataṁ kumāraṁ oloketvā: “Ayaṁ purisasīho, maraṇāpissa bhayaṁ natthi, mayā ettakaṁ kālaṁ evaṁ nibbhayo nāma na diṭṭhapubbo” ti lomahaṁsajāto kumāraṁ punappunaṁ olokento nisīdi. Kumāro tassa kiriyaṁ disvā gāthamāha.

28. Khādajja maṁ dāni pasayhakāri, kiṁ maṁ muhuṁ pekkhasi haṭṭhalomo,
Tathā {5.33} tathā tuyhamahaṁ karomi, yathā yathā maṁ chādayamāno adesī ti.

Tattha muhun-ti punappunaṁ. Tathā tathā tuyhamahan-ti ahaṁ tuyhaṁ tathā tathā vacanaṁ karomi, idāni kiṁ karissāmi, yathā yathā maṁ chādayamāno rocayamāno adesi khādissasi, tasmā khādajja manti.

Athassa vacanaṁ sutvā yakkho gāthamāha.

29. Ko tādisaṁ arahati khāditāye, dhamme ṭhitaṁ saccavādiṁ vadaññuṁ,
Muddhā pi tassa viphaleyya sattadhā, yo tādisaṁ saccavādiṁ adeyyā ti.

Taṁ sutvā kumāro: “Sace maṁ na khāditukāmosi, atha kasmā dārūni bhañjāpetvā aggiṁ kāresī” ti vatvā: “Palāyissati nu kho, noti tava pariggaṇhanatthāyā” ti vutte: “Tvaṁ idāni maṁ kathaṁ pariggaṇhissasi, yohaṁ tiracchānayoniyaṁ nibbatto sakkassa devarañño attānaṁ pariggaṇhituṁ nādāsin”-ti vatvā āha:

30. Idañhi so brāhmaṇaṁ maññamāno, saso avāsesi sake sarīre,
Teneva so candimā devaputto, sasatthuto kāmaduhajja yakkhā ti.

Tassattho: idañhi so sasapaṇḍito: “Brāhmaṇo eso” ti brāhmaṇaṁ maññamāno: “Ajja imaṁ sarīraṁ khāditvā idheva vasā” ti evaṁ sake sarīre attano sarīraṁ dātuṁ avāsesi, vasāpesī ti attho. Sarīrañcassa bhakkhatthāya adāsi. Sakko pabbatarasaṁ pīḷetvā ādāya candamaṇḍale sasalakkhaṇaṁ akāsi. Tato paṭṭhāya teneva sasalakkhaṇena so candimā devaputto: “Sasī sasī” ti evaṁ sasatthuto lokassa kāmaduho pemavaḍḍhano ajja yakkha virocati. Kappaṭṭhiyañhetaṁ pāṭihāriyanti.

Taṁ {5.34} sutvā yakkho kumāraṁ vissajjento gāthamāha.

31. Cando yathā rāhumukhā pamutto, virocate pannaraseva bhāṇumā,
Evaṁ tuvaṁ porisādā pamutto, viroca kappile mahānubhāva,
Āmodayaṁ pitaraṁ mātarañca, sabbo ca te nandatu ñātipakkho ti.

Tattha bhāṇumā ti sūriyo. Idaṁ vuttaṁ hoti: yathā pannarase rāhumukhā mutto cando vā bhāṇumā vā virocati, evaṁ tvam-pi mama santikā mutto kapilaraṭṭhe viroca mahānubhāvāti. Nandatū ti tussatu.

Gaccha mahāvīrāti mahāsattaṁ uyyojesi. So pi taṁ nibbisevanaṁ katvā pañca sīlāni datvā: “Yakkho nu kho esa, no” ti pariggaṇhanto: “Yakkhānaṁ akkhīni rattāni honti animmisāni ca, chāyā na paññāyati, acchambhitā honti. Nāyaṁ yakkho, manusso eso. Mayhaṁ pitu kira tayo bhātaro yakkhiniyā gahitā. Tesu etāya dve khāditā bhavissanti, eko puttasinehena paṭijaggito bhavissati, iminā tena bhavitabbaṁ, imaṁ netvā mayhaṁ pitu ācikkhitvā rajje patiṭṭhāpessāmī” ti cintetvā: “Ehi ambho, na tvaṁ yakkho, pitu me jeṭṭhabhātikosi, ehi mayā saddhiṁ gantvā kulasantake rajje chattaṁ ussāpehī” ti vatvā itarena: “Nāhaṁ manusso” ti vutte: “Na tvaṁ mayhaṁ saddahasi, atthi pana so, yassa saddahasī” ti pucchitvā: “Atthi asukaṭṭhāne dibbacakkhukatāpaso” ti vutte taṁ ādāya tattha agamāsi. Tāpaso te disvāva: “Kiṁ karontā pitāputtā araññe carathā” ti vatvā tesaṁ ñātibhāvaṁ kathesi. Porisādo tassa saddahitvā: “Tāta, tvaṁ gaccha, ahaṁ ekasmiññeva attabhāve dvidhā jāto, na me rajjenattho, pabbajissāmahan”-ti tāpasassa santike isipabbajjaṁ pabbaji. Atha naṁ kumāro vanditvā nagaraṁ agamāsi. Tamatthaṁ {5.35} pakāsento satthā:

32. Tato have dhitimā rājaputto, katañjalī pariyāya porisādaṁ,
Anuññāto sotthi sukhī arogo, paccāgamā kapilamalīnasattā ti.

Gāthaṁ vatvā tassa nagaraṁ gatassa negamādīhi katakiriyaṁ dassento osānagāthamāha.

33. Taṁ negamā jānapadā ca sabbe, hatthārohā rathikā pattikā ca,
Namassamānā pañjalikā upāgamuṁ, namatthu te dukkarakārakosī ti.

Rājā: “Kumāro kira āgato” ti sutvā paccuggamanaṁ akāsi. Kumāro mahājanaparivāro gantvā rājānaṁ vandi. Atha naṁ so pucchi: “tāta, kathaṁ tādisā porisādā muttosī” ti. “Tāta, nāyaṁ yakkho, tumhākaṁ jeṭṭhabhātiko, esa mayhaṁ petteyyo” ti sabbaṁ pavattiṁ ārocetvā: “Tumhehi mama petteyyaṁ daṭṭhuṁ vaṭṭatī” ti āha. Rājā taṅkhaṇaññeva bheriṁ carāpetvā mahantena parivārena tāpasānaṁ santikaṁ agamāsi. Mahātāpaso tassa yakkhiniyā ānetvā akhāditvā positakāraṇañca yakkhābhāvakāraṇañca tesaṁ ñātibhāvañca sabbaṁ vitthārato kathesi. Rājā: “Ehi, bhātika, rajjaṁ kārehī” ti āha. “Alaṁ mahārājā” ti. “Tena hi etha uyyāne vasissatha, ahaṁ vo catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmī” ti? “Na āgacchāmi mahārājā” ti. Rājā tesaṁ assamapadato avidūre ekaṁ pabbatantaraṁ bandhitvā mahantaṁ taḷākaṁ kāretvā kedāre sampādetvā mahaḍḍhakulasahassaṁ ānetvā mahāgāmaṁ nivāsetvā tāpasānaṁ bhikkhācāraṁ paṭṭhapesi. So gāmo cūḷakammāsadammanigamo nāma jāto. Sutasomamahāsattena {5.36} porisādassa damitapadeso pana mahākammāsadammanigamoti veditabbo.

Satthā idaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakatthero sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṁ, tāpaso sāriputto, porisādo aṅgulimālo, kaniṭṭhā uppalavaṇṇā, aggamahesī rāhulamātā, alīnasattukumāro pana aham-eva ahosinti.

Jayaddisajātakavaṇṇanā tatiyā